Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.PDF versija izdrukai


Balss no viņu pasaules.


Reizēm mūsdienu pasaulē notiek arī kaut kas ievērības cienīgs. Tā Anda Līce uzrakstījusi plašāku komentāru par kāda vācieša Vācijas presē publicētu rakstu. Līce savu komentāru nosaukusi tā: “To, ka liberālā audzināšana ir izgāzusies, vislabāk redz skolotāji un domājoši vecāki.” Domāju, ka tas ir tik saturīgs un mūsdienu pasaulei simptomātisks īsto latviešu domu atspoguļojums, ka to ir vērts pārpublicēt plašāk arī jūsu resursā. Tomēr arī es gribētu izteikt savu komentāru par Līces komentāru. Paldies, ja sapratīsiet!

Kaut kur pa vidu starp mūsu Īsto un liberāļu pretdabisko pasauli ir pārejas forma – trešā pasaule, kuru viņi paši sauc par mūsdienu pasauli. Mūsdienu pasaulē dzīvo visi tie, kuri vairs negrib dzīvot Īstajā, bet “nevelk” – nav īsti gatavi nolaisties pretdabiskajā. Anda Līce jau sava komentāra virsrakstā izsaka domu, kurai man ir iebildumi. Viņa saka, “ka liberālā audzināšana ir izgāzusies”. Tam es nepiekrītu. Es domāju, ka pilnīgi izgāzusies ir mūsdienu pasaule, bet pretdabiskā pasaule ir parādījusi un pierādījusi savu spēku. Pretdabiskais ar saviem pretdabiskajiem līdzekļiem savus mērķus ir sasniedzis, bet mūsdienu pasaule ir pilnīgi kapitulējusi – tai nav nekā, ko likt pretī pretdabiskā iebrukumam.

Vērtējums par to, kurš ir sasniedzis, bet kas ir zaudējis, būtu jāizdara no tiem mērķiem, kādus sev uzstāda viena vai otra pasaule. Pretdabiskās mērķi ir atšķirīgi no mūsdienu pasaules mērķiem. Tāpēc, Anda Līce vērtējot savā mūsdienu pasaulē notiekošo pretdabiskā izplatīšanos ar savas pasaules mērauklām, kuras, izriet no mūsdienu pasaules mērķiem un, maldīgi pieņemot, ka liberāļiem ir tādi pat mērķi un mērauklas kā viņai, Līces kundze domā, ka pretdabiskais ir izgāzies.

Pretdabiskais ir plaši izplatījies un iesakņojies – pārņēmis mūsdienu pasaules skolas, skolotājus, bērnus un viņu vecākus, tāpēc ir izgāzusies mūsdienu pasaule, bet pretdabiskā ar savu liberālismu mūsdienām ir atņēmusi tās nākotni. Mūsdienu pasaule kapitulē tāpēc, ka ir atteikusies – nav spējīga nest Īsto. Mūsdienu pasaule ir tukša un tai nav nekā ko likt pretī pretdabiskajai. Pretdabiskais ir bezspēcīgs pret Īsto, tāpēc tikai Īstajai pasaulei ir tās nākotne, bet pretdabiskais, kā atnācis, tā aizies atpakaļ sev līdzi aiznesot arī visu mūsdienu pasauli. Mūsdienu pasaule to jūt un tāpēc no turienes skan novēloti satrauktas balsis. Pretdabiskā “ar zeltu apkrautais ēzelis” ir atvēris arī šī “cietokšņa” vārtus.

Un te nu var redzēt mūsdienu īsto latviešu sakāves iemeslu.

Līces kundze rezonē uz Vācijā vācieša raksta publikāciju, bet ne ar puspīkstienu nav atbalstījusi Latvijā latviešu no Īstās pasaules nākošos rakstus. Tādu Latvijā pašu latviešu rakstīto bija daudz, bet tā kā viņiem acīmredzot nebija mūsdienu pasaulē pareizās politiskās stājas vai piederības mūsdienīgi nacionālai partijai, vai dievturīgai kustībai, tad tādas Līces kundzes un kungi to nemaz negribēja  ne zināt, ne dzirdēt, bet kad nu kāds vācieties Vācijā to ceļ gaismā, tad nu gan Līču kungi vairs nemaz nevar klusēt un tāpēc tagad no viņu pasaules skan skaļas un uzstājīgas – visiem sen zināmo patiesību par pretdabiskā izplatīšanos nesošās balsis. Kamēr Līču kungiem patiesība nāks no rietumiem, tikmēr Latvijā pretdabiskie valdīs. Un vēl vairāk žēl, ka šī patiesi derīgā balss tagad izskan tikai partiju cīņas par prezidenta krēslu kontekstā.


Artūrs


Anda Līce: To, ka liberālā audzināšana ir izgāzusies, vislabāk redz skolotāji un domājoši vecāki

Ja nu kaut kas attiecas arī uz tiem, kuriem bērnu nav, tad tie ir audzināšanas jautājumi. Beidzot par to sāk runāt arī speciālisti. Izlasot zviedru bērnu psihiatra, sešu bērnu tēva un vairāku grāmatu autora Deivida Eberharda interviju Vācijas laikrakstam “Die Zeit”, uzreiz jāsaka – viņa uzskatiem šodien daudzi nepiekritīs, jo ir pārņemti ar pārāk liberālu audzināšanu un paši vēl to nemaz neapjauš, ka sabiedrība strauji tuvojas grāvim, no kura būs ļoti grūti izrāpties.

Pirmoreiz Eiropas vēsturē ģimenē valdošo bezierunu paklausību ir nomainījusi otra galējība, kad noteikumus gan ģimenē, gan skolā sāk diktēt bērni. Mūsdienu pasaulē to vēl vairāk sarežģī milzīgais šķirto ģimeņu skaits, kas nereti nozīmē vecāku sacenšanos par bērnu mīlestību.

To, ka liberālā audzināšana ir izgāzusies, vislabāk redz skolotāji un domājoši vecāki. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jaunākajos laikos skolās tik hroniski trūkst skolotāju, īpaši vīriešu.

Pieaugušajos visu laiku tiek uzturēta vainas apziņa, ka viņi ir nepietiekami atraktīvi, radoši un mīloši, ka robežu ierādīšana bērnus traumē un traucē viņu attīstību. Par šo tematu jau ir sarakstīts tāds lērums grāmatu, ka ir grūti atšķirt graudus no sēnalām. Par laimi, mūsu acu priekšā daba, jau tūkstošiem gadu lietodama vienas un tās pašas audzināšanas metodes, turpina savu pastāvēšanu, kamēr mums, cilvēkiem, ir aizvien vairāk problēmu.

Ja, piemēram, putnu mazuļi ligzdā uzvestos tāpat kā daždien uzvedas mūsu bērni, viņi pilngadību nesasniegtu. Vai nu kādam tas patīk vai ne, bet D. Eberhards uzskata: “Attiecības starp bērniem un pieaugušajiem vienmēr būs asimetriskas. Viens būs skolotājs, otrs – māceklis.”

Draugu attiecības nāk stipri vēlāk, kad bērnos ir izveidojusies vērtību sistēma un viņi ir iepazinuši atdarināšanas cienīgus paraugus. Daudzās ģimenēs šādas attiecības nav iespējamas arī vēlāk, jo bērni tā arī nav iepazinuši nerakstītos likumus, bez kuru zināšanas cilvēkam neko nedod arī rakstītie likumi.

Nepieauguši vecāki turpina atražot tādus pašus indivīdus. Runa nav par to, ka arī šodien būtu jāpraktizē iepriekšējos gadsimtos piekoptās disciplinēšanas bargās metodes, kas tolaik šķita norma, runa ir par audzināšanu, kas neparedz lomu maiņu vecumā, kad tas topošajam cilvēkam nodara ļaunu.

Vecāku galvenais uzdevums ir sagatavot bērnus pieaugušo dzīvei. Tāpēc mums ir jābūt prasīgiem pret bērniem un jāaug līdzi arī pašiem. Tas nav viegli paveicams pasaulē, kura mainās tik strauji, ka gandrīz var teikt – katru dienu dzimst no jauna.

http://www.la.lv/mammam-un-tetiem?fbclid=IwAR1S6R53inj8clREkeklkqT9l4eq45k62cGaX2q7GjNsxC-UyL4DsQ7N8Qw


Komentāri:


Andris Latvers

22:07, 19. februāris 2019

Nacionālistu murgs! Rietumu izglītības sistēma ir labāk sevi pierādījusi. Pietiek paskatīties pasaules augstskolu reitingus, ko ražo rietumos, ASV, Japānā u.tml. un ko ražo Krievijā un bijušās postpadomju, kas ir PSRS izglītību sistēmas mantinieces, kurās vairāk, kurās mazāk, bet tomēr ir.


Indulis Mauslis

1:06, 20. februāris 2019

Tajās, ar visaugstāko reitingu apveltītajās mācību iestādēs, tas neoliberālisms nemaz nevalda. Tur noteikumi ir vēl stingrāki nekā “padomijas” līdzīgās iestādēs. Un dotajā momentā tu nepamanīji ka runa iet nevis par mācību programmām, bet par uzvedības normām.


EDGARS

23:56, 19. februāris 2019

Boloņas procesam izglītības sistēmas reorganizācijai Krievija pieņēma bez kādām diskusijām – tagad plūc tos pašus augļos, ko valstīs, kas uzdarbojās tikpat centīgi. Par masu apšaudēm/mass shooting var nerakstīt – tās ASV skolās un augstskolās ir ierasta parādība…


ieskrienies

23:31, 19. februāris 2019

Andri. Augstskolu reitingi tiek veidoti pēc apšaubāmiem kritērijiem, piem., ārzemju studentu un pasniedzēju īpatsvars.


Valērijs Gabrāns

9:09, 20. februāris 2019

Beidzot kaut kāds cerības stars izspraucās caur totāli agresīvā liberālisma miglu, ko saujiņa rietumu pārgudrībās ieslīgušie nejēgu jau pāris desmitgades pūš mums virsū! Tagad vajadzētu pa visiem kanāliem pateikt: – Pietiek! Nokurināt šo mazākuma uzspiesto demagoģiju izglītības, politika un vispār sociālās uzvedības laukā patiesības ugunskurā! Lai dzīvo uz dabas un cilvēces gadsimtos pārbaudītiem likumiem un pieņēmumi, kas izvedīs mūs – rietumu sabiedrību no pašreiz valdošā liberisma muklāja! Labi būtu, ka tieši izglītībā un nākamās paaudzes audzināšanā sāktos šī maldu ceļa gals.


Andris Upenieks

9:56, 20. februāris 2019

Objektīvi un korekti, bet patiesības aina ir drūmāka.


Skaidrīte Brūšniece

12:21, 20. februāris 2019

Paldies par rakstu! Objektīvi un patiesi! Padomju laikā skolā bija pieņemts nepārkāpt sarkanās līnijas: mācību stunda ir darbs, starpbrīdis ir atpūta un sakoncentrēšanās nākamai stundai! Varu droši teikt, ka tas laiks nebija tik slikts kā viņu tagad dažs labs mālē!? Skolēns var un DRĪKST runāt, apzinoties VIETU un LAIKU, KUR viņš ATRODAS!? Bet KĀPĒC TAS NOTIEK MĀCĪBU STUNDU LAIKĀ??? Vai VAR attaisnot skolotāja darba traucēšanu? Ne visi skolēni nākuši uz skolu izpļāpāties!? Taču vienmēr var būt labāk! Tagad nonicina visu, kas saistās ar padomju laikiem kā savā laikā nonicināja visu, kas saistījās Ulmaņa laikiem! Pašsaprotami! JA SKOLĒNS ĀRPUS MĀJAS TĀ UZVEDAS KĀ ZILONIS RUDZU LAUKĀ, TAD VARAM STĀDĪTIES PRIEKŠĀ VIŅA VISATĻAUTĪBU ĢIMENĒ!? Taču skola un ģimene ir divas atšķirīgas sfēras! Bez disciplīnas ievērošanas NEVAJAG GAIDĪT LABUS REZULTĀTUS MĀCĪBĀS!? Neapskaužu vispārizglītojošo skolu pedagogus.


Raimonds Hofmanis

20:40, 20. februāris 2019

Paldies Līces kundzei par šo viedokli un LA ka to nopublicēja.


Pēteris Lejiņš

8:00, 21. februāris 2019

Diemžēl, mēs esam dzimuši laikmetā, kad lielo valstu konvergentās tehnoloģijas un ģeopolitika, lēni, bet droši bīda pārējo pasauli uz debilizāciju. Uz cilvēciskās individualitātes un identitātes izskaušanu. Uz totālo manipulēšanu ar cilvēku un kontroli pār to. Līces kundzes aprakstītā problēma ir tikai viens no daudziem sektoriem, kurā notiek šī globālā vispasaules robotizācija un debilizācija. Šis projekts iesācies jau daudzus desmitus gadu atpakaļ. Un sekmīgi tiek īstenots. Mūsu paaudze vēl ir tikai “asniņi”. Neskaužu tiem robotizētajiem homo sapiens, kas dzīvos pēc gadiem 100 – 200.


Daiga Krustāne

10:51, 21. februāris 2019

Esmu vienisprātis ar Skaidrīti. Bērniem ir dota visatļautība. Viņiem ir tiesības, tikai pienākumi diemžēl kaut kur izgaist. Mūsu paaudzi vecāki radināja pie darba jau no mazotnes. Un dzīvi bijām, ja ko lika darīt. Skolā mācoties, paši kopām skolas apkārtni, dežūrējām virtuvē, kopām savas klases. Vai no tā kāds sliktums bij. Tagad nedod dievs, māte bērnam palūgs kaut ko izdarīt, tad tak tūlīt tiek zvanīts uz attiecīgām instancēm un vecāks paliek vainīgs ka bez maz vai bērns tiek izkalpināts. Nesaku to par visiem vecākiem, bet diemžēl par lielāko daļu.


Ojārs Blumbergs

16:53, 21. februāris 2019

Ja tie vecāki būtu DOMĀJOŠI, tad tādus liberbērnus nebūtu izaudzinājuši ! Tāpēc autores DOMĀJOŠIEM vecākiem adresētais pašos pamatos ADRESĒTS NEPAREIZI! Un ne BĒRNUS JĀATŅEM vecākiem no audzināšanas, bet VECĀKIEM jāpiemēro DARBAUDZINĀŠANAS IESTĀDES AR BRĪVĪBAS IEROBEŽOJUMIEM, lai sedz tautai apzināti noziedzīgi nodarīto kaitējumu.



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa