Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ


Informācija pārpublicēta no

https://infoagentura.wordpress.com/2018/02/12/ka-atpazit-sorositu-jeb-sorositu-pazimes/


Kā atpazīt “sorosītu” jeb “sorosītu” pazīmes


Tā kā jau labu laiku Latvijas publiskajā telpā tiek lietots politisks lamuvārds “sorosīts” un tā kā amerikāņu miljardiera Džordža Sorosa finansētās organizācijas arī Latvijā realizē agresīvu antisabiedrisku politiku, ir vērts noteikt “sorosītu” pazīmes to maksimāli precīzai identificēšanai.


1. Īsumā par Džordžu Sorosu


Džordžs Soross (1930) ir uz ASV emigrējis Ungārijas ebrejs, kurš savas bagātības ieguva finanšu spekulāciju rezultātā. 1967.gadā sāka strādāt brokeru kompānijā Arnhold and S. Bleichroeder par pētījumu vadītāju, 1969.gadā Soross kļūst par Arnhold and S. Bleichroeder dibinātā fonda Double Eagle pārvaldnieku, bet 1973.gadā dibina savu fondu Quantum, kura pamatā sākotnēji ir Double Eagle aktīvi (citiem vārdiem sakot, Soross “uzmeta” savus darba devējus).


Laika posmā līdz 1980.gadam Soross savā fondā veiksmīgi nodarbojas ar finanšu spekulācijām un uz 1981.gadu viņa īpašumi tiek lēsti 100 miljonu dolāru apmērā. Pēc tam nāk neveiksmes, kam 1992.gadā seko veiksmīgas spekulācijas ar sterliņmārciņu (t.s.”melnā trešdiena”), kuru rezultātā Soross esot nopelnījis apmēram miljardu dolāru un ieguva veiksmīga finansu spekulanta slavu. 2016.gadā Sorosa bagātības tika novērtētas nepilnu 25 miljardu dolāru apmērā.


Soross ir cita Austroungārijas impērijas ebreja sera Karla Poppera (1902 – 1994) politisko ideju piekritējs. Izmantojot savas bagātības, Soross sākot ar 1978.gadu visā pasaulē izveidoja organizāciju tīklu, kurš popularizē Poppera “atvērtās sabiedrības” idejas Sorosa interpretācijā (Open Society Foundations – Atvērtās sabiedrības fonds). Savu organizāciju tīkla darbībai Soross ik gadu tērē apmēram 300 miljonus dolāru.


Džordžs Soross visa cita starpā ir arī viens no ietekmīgākajiem ASV Demokrātu partijas ideologiem, sponsoriem un “pelēkajiem kardināliem”. Izmantojot savu ietekmi ASV Demokrātu partijā, Sorosa organizāciju tīkls tik cieši saplūda ar ASV ārpolitikas un izlūkdienestu struktūrām, ka ir pietiekami grūti novilkt robežu starp tām. Džordža Sorosa struktūras tiek minētas kā vienas no aktīvākajām t.s.”krāsaino revolūciju” organizētājām (Soross pat nepakautrējās izmantot “krāsaino revolūciju” tehnoloģijas pašā ASV, mēģinot panākt likumīgi ievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa nestāšanos amatā).


Lai gan Sorosa organizāciju darbības lauks ir pietiekami plašs un tajā ietilpst arī mecenātisms, to galvenais fokuss ir valsts varas ietekmēšana un valsts varas sagrābšana upurvalstīs, kādēļ Sorosa organizācijas par pretvalstisku darbību ir aizliegtas vairākās pasaules valstīs. Tā kā 2002.gadā Francijas krimināltiesa notiesāja Džordžu Sorosu par “insaidera” informācijas nelikumīgu izmantošanu 1988.gadā (šo lēmumu 2011.gadā apstiprināja ES Cilvēktiesību tiesa), Soross ir pamatoti uzskatāms par noziedznieku, bet Sorosa organizācijas par noziedznieka organizācijām. Tāpēc ir visai dīvaini klausīties kā noziedznieka organizāciju dalībnieki un noziedznieka finansēti indivīdi runā par tiesiskumu.


Tā kā Sorosa un Poppera izcelsmes vieta ir bijušās Austroungārijas teritorija, tā kā Soross savas bagātības ieguva pietiekami strauji un tā kā viņš ar globāliem mērogiem samērā maziem ieguldījumiem spēja radīt pietiekami spēcīgu organizāciju, var izteikt pieņēmumu, ka pats Soross un viņa organizāciju tīkls ir tikai kādu citu slēptāku struktūru viena no redzamajām izpausmes daļām un ka šīs struktūras varētu būt tādā vai citādā veidā saistītas ar Rotšildu klanu, Habsburgu dinastiju un bijušās Austroungārijas impērijas transformētajām struktūrām. Vēl, ņemot vērā to, ka Lielbritānija burtiski “uzdāvināja” Sorosam vismaz miljardu dolāru un dēļ tā, ka Sorosa organizāciju realizētā politika ļoti līdzinās Lielbritānijas politikai, var pamatoti pieņemt, ka Džordžs Soross ir Lielbritānijas ietekmes aģents vai arī Lielbritānijas specdienestu kontrolē esoša persona (K.Poppers nozīmīgu savas dzīves daļu pavadīja Lielbritānijā un tā darbs “Atvērtā sabiedrība un tās ienaidnieki” ieinteresēja arī Lielbritānijas specdienestus). Bet tie ir tikai pieņēmumi, savukārt Sorosa organizāciju aktīvā destruktīvā darbība un ļoti ciešā saistība ar ASV specdienestiem un ASV Demokrātu partiju ir fakts.


2. Galvenās “sorosītu” pazīmes


“Sorosītu” var definēt kā cilvēku, kurš atbalsta Džordža Sorosa popularizēto ideoloģiju un mērķtiecīgi darbojas tās iedzīvināšanai praksē. No tā izriet, ka “sorosītam” ir divas galvenās pazīmes, pēc kuru abu esamības droši var identificēt “sorosītu”.


2.1. Džordža Sorosa radītu vai finansētu organizāciju (“Sorosa organizāciju”) esošais vai bijušais dalībnieks vai arī “Sorosa organizāciju” finansējuma (grantu) saņēmējs. Kā zināmākās un nozīmīgākās Latvijas “Sorosa organizācijas” var minēt “Sorosa fonds Latvija” (tagad “DOTS”), “Providus”, “Delna”, “Sorosa mūsdienu mākslas centrs”, “Latvijas žurnālistu asociācija”, “ Rīgas Juridiskā augstskola”, “Latvijas pilsoniskā alianse”, “Latvijas platforma attīstības sabiedrībai”, “Mozaīka”, “Latvijas cilvēktiesību centrs” u.c.


2.2. T.s. “atvērtās sabiedrības” ideoloģisko tēžu atbalstītājs (to pamatā ir sera Karla Poppera darbs “Atvērtā sabiedrība un tās ienaidnieki” Džordža Sorosa interpretācijā).


3. “Sorosītu” pazīmes pēc ideoloģiskajiem uzskatiem un darbībām


No “atvērtās sabiedrības” ideoloģijas var izdalīt vairākas citas “sorosītu” pazīmēs:


3.1. Homoseksuālisma un citu antisabiedrisku parādību (abortu, marihuānas, prostitūcijas, radikālā feminisma, genderisma, eitanāzijas u.c.) legalizācijas un normalizācijas atbalstīšana.


3.2. Jebkuru minoritāšu “tiesību” ekskluzīviskuma (uz sabiedrības vairākuma tiesību ierobežošanas rēķina) atbalstīšana.


3.3. Neiecietība un agresija pret visu tradicionālo, normālo, normāliem ierindas cilvēkiem, tradicionālo sabiedrības vairākumu, kuri saskaņā ar K.Popperu ir “atvērtās sabiedrības” ienaidnieki.


3.4. Atbalsta tēzi, kura vienādo Padomju Savienību un komunistisko ideoloģiju ar Hitleriskās Vācijas nacismu un cietiem fašistiskajiem režīmiem.


3.5. Antikrieviskums, antipadomisms un antiputinisms.


3.6. Nepatika pret nacionālām valstīm un nacionālo valstu graušana, kas gan netraucē manipulatīvi izmantot nacionālo retoriku un nacionālās valstis savu mērķu īstenošanai (pirmkārt vēršoties pret komunistisko ideoloģiju, Padomju Savienības mantojumu un Krieviju).


4. “Sorosītu” pazīmes pēc organizatoriskās darbības un piederības


4.1. ASV Demokrātu partijas, tās ideoloģisko tēžu un organizatorisko struktūru atbalstīšana.


4.2. “Demokrātisks” pseidodemokrātiskums un antidemokrātiskums (intensīva demokrātisko mehānismu izmantošana cīņā par varu un tās noturēšanu, tai pat laikā neatbalstot šo pašu mehānismu izmantošanu pret sevi no savu oponentu puses jeb “demokrātija tikai savējiem”).


4.3. “Tiesisks” pseidotiesiskums (dubultie standarti; dubulto standartu tiesiskums kā instruments cīņā ar “atvērtās sabiedrības” ienaidniekiem; pret “atvērtās sabiedrības” ienaidniekiem viena tiesisko normu piemērošana un interpretācija, bet pret “savējiem” pavisam cita).


Vērojot “sorosītu” publisko darbību, ir jākonstatē, ka daudzi Latvijas “sorosīti” ir raksturojami nekā savādāk kā egoistiski liekuļi, kuri rīkojas pēc principa “Es esmu labs un Man ir taisnība, tikai tāpēc, ka tas esmu Es”. Citiem vārdiem sakot, daudzi “sorosīti” ir maziski un zemiski cilvēciņi ar attiecīgu rīcību, kura visuzskatāmāk izpaužas pašu publiski deklarēto principu pārkāpšanā sabiedrisko amatu un naudas sadalē.


Visbeidzot, tā kā “atvērtā sabiedrība” atbalsta visas minoritātes, tad liela daļa “sorosītu” pieder kādai no minoritātēm, no kurām īpaši izceļami ir homoseksuālisti. Citiem vārdiem sakot, daudzi “sorosīti” ir homoseksuālisti (homoseksuāla dzīvesveida piekopēji). Savukārt, dēļ daudziem homoseksuālistiem raksturīgās “vājības” uz nepilngadīgajiem, “sorosītiem” ir visai toleranta attieksme pret pedofīliju (vēl jāņem vērā, ka daļa no ietekmīgiem ASV Demokrātu partijas pārstāvjiem ir homoseksuālisti – pedofīli). Piemēram, “sorosīti” Andrejs Judins un Ilona Kronberga Latvijas Radio tiešajā ēterā pat atklāti aizstāvēja pedofīlus un aicināja noteikt tiem mazus sodus vai atcelt tos vispār.


5. Par “Sorosa organizāciju” kadru politiku un dažu Latvijas “sorosītu” saraksts


Lai gan “sorosītu” vidū ir daudz spilgtu un odiozu indivīdu, to galvenais spēks ir nevis cilvēki, bet gan organizācija, kura spēj labi atlasīt, apmācīt, motivēt, izvirzīt un reklamēt cilvēkus. Vairums “sorosītu” bez “Sorosa organizāciju” “aizmugures” ir tukša vieta. “Sorosa organizāciju” galvenais spēks ir antisabiedriskā virzienā nozombētu pelēku indivīdu masa, kura iznīcina savus oponentus ar skaitlisko un organizatorisko pārsvaru.


“Sorosa organizāciju” sistēma atlasa naivus un ar kaut ko traumētus cilvēkus, iesaista tos, tādā vai citādā veidā uzpērk, bet pēc tam plaši izreklamē un ievirza nozīmīgos amatos. Vairums “sorosītu”, ņemti katrs atsevišķi, ir cilvēciskas, intelektuālas un profesionālas niecības, bet viss “sorosītu” bars, kuru izrīko “Sorosa organizāciju” organizatoriskā sistēma, ir nopietns politiskais spēks, kurš reāli apdraud gan visu Latvijas sabiedrību, gan Latvijas valsti (precīzāk sakot, tās niecīgās valstiskuma atliekas, kuras faktiski okupētajā Latvijā vēl ir palikušas).


Kā labu “sorosītu” kvalitātes piemēru var minēt “politoloģi” Ivetu Kažoku, kura kļuva par vienu no “Sorosa organizāciju” “sejām” bez maz vai uzreiz pēc “skolas sola”. Sākotnēji pat bija žēl skatīties kā par dižu eksperti uzdota skolniecīte TV ēterā kautrīgi stostoties neveiksmīgi mēģina no sevis izspiest tukšas, šabloniskas frāzes. Toties pēc kāda laika Iveta Kažoka pierada pie “no gaisa nokritušās” nepelnītās uzmanības un pilnā mērā saslima ar “zvaigznes” sindromu, kļūstot par ambiciozu un iedomīgu maitu, kurai attiecīgu zināšanu un iemaņu trūkums nav šķērslis ar nopietnu sejas izteiksmi runāt visdažādākās muļķības. Tad, lūk, “Sorosa organizāciju” spēks ir spējā samērā ātri un viegli radīt lielu skaitu šādu “kažoku” un iekārtot “tās” vajadzīgajos amatos.


Latvijā ir liels “sorosītu” skaits, kuru visu uzskaitei ir jāveic atsevišķs, pietiekami darbietilpīgs pētījums ar operatīvā darba elementiem (šo darbu būtu ļoti svētīgi kādam nofinansēt un izdarīt), tomēr odiozākos “sorosītus” var un vajag uzskaitīt.


Lūk, daži “sorosīti”(odiozi un ne visai): Vita Matīsa, Vita Tērauda (faktiskā sākotnējo “Sorosa organizāciju” izveidotāja Latvijā), Sarmīte Ēlerte, Iveta Kažoka, Roberts Putnis, Linda Curika, Andrejs Judins, Ilze Vinķele, Pēteris Viņķelis, Inga Sprinģe, Pauls Bankovskis, Ilmārs Šlāpins, Uldis Tīrons, Nellija Tjarve, Lolita Čigāne, Pauls Raudseps, Aivars Ozoliņš, Arta Ģiga, Iluta Lāce, Kristīne Garina, Viesturs Kairišs, Alvis Hermanis, Andrejs Žagars, Roberts Ķīlis, Marija Golubeva, Ints Dālderis, Helēna Demakova, Aleksejs Loskutovs, Kristaps Petermanis, Atis Lejiņš, Valdis Liepiņš, Kārlis Streips, Guntars Catlaks, Tālis Tīsenkopfs, Klāvs Sedlenieks, Nils Melngailis, Andris Aukmanis, Valts Kalniņš, Rasma Kārkliņa, Līga Stafecka, Diāna Kurpniece, Inese Voika, Vita Brakovska, Tālivaldis Kronbergs, Baiba Rubesa, Brigita Stroda, Ieva Morica, Rasmuss Filips Geks, Raimonds Skuja, Veiko Spolītis, Daniels Pavļuts, Nils Muižnieks, Anda Rožkalne, Gunta Sloga, Ilona Kronberga, Evita Goša, Artis Pabriks, Žaneta Ozoliņa, Jānis Ikstens, Nora Ikstena, Iveta Ķelle …


Pie “sorosītiem” pamatoti var pieskaitīt arī “Šķēles puiku” un marihuānas legalizācijas aktīvistu Jurģi Liepnieku, kurš pats publiski atzīst: “Neskatoties uz to, ka man nekad nav bijis nekāds sakars ar Sorosa fondu vai kaut ko tādu (…) es esmu pilnīgs sorosīts”.


Informācijas aģentūra


/12.02.2018/



Baltu klubs | Sociopsihologijas asociacija | Lielas Mates Sapulce | Lacu kopa