Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ



Pāvels Karavdins


Par zinātnes pamatiem.


Grants Arakeļans uzrakstījis lielisku rakstu “Par fundamentālās zinātnes pamatiem” (“Trinitārisma akadēmija” Nr.77-6567, publ 22716, 15.11.2016.), kuru uzsāk ar vārdiem: “Saprātīgais cilvēks (homo sapiens, primātu nodaļas hominid dzimtas pārstāvis) vienmēr ir uzdevis jautājumus, uz kuriem nav viennozīmīgu atbilžu. Kāda ir apkārt esošā pasaule, kas ir tās pamatā, kas to vada, vai tā ir radusies dabiski vai saskaņā ar dievišķo ieceri? Vai pastāv augstākais saprāts, pārdabiska sākotne, dievs, radītājs, demiurgs? Kas mēs paši esam, no kurienes radušies, kurp dodamies, kāda ir mūsu pastāvēšanas jēga? Vai mēs esam vientuļi Visumā, vai tomēr ir citas saprātīgas būtnes, priekš kurām mēs, iespējams, esam tikai niecīgas radības uz otršķirīgas planētas? Atbildes uz šādiem jautājumiem, lai kādas tās strīdīgas un nepārliecinošas būtu, var tikt saņemtas tikai refleksijas ceļā pār ikdienas empīrisko pieredzi kā uzskatu, radošās fantāzijas lidojuma un eksistējošo reāliju teorētisko pārdomu rezultāts.”

Es gribētu papildināt šo lielisko rakstu.

Daudzi zinātnieki nodarbojas ar daudzu atsevišķu problēmu risināšanu. Bet visi viņi ir atkarīgi no viņu pašu priekšstatiem par apkārtējo pasauli. Ja šis priekšstats viņiem ir atšķirīgs, tad arī vienādu uzdevumu risinājumi būs atšķirīgi. Tieši to paredzēja I.Kants, runājot par filosofiskas uzraudzības nepieciešamību pār zinātniekiem, bez kuras dažu koku dēļ var neieraudzīt mežu. Tas ir, kamēr nav atrisinātas kopīgās problēmas, grūti un pat neiespējami atrisināt daudzas atsevišķās problēmas. Viskopīgākā problēma ir apkārtesošās pasaules – Visuma problēma. Tajā ir trīs galvenās problēmas: telpa, laiks un matērija. Zinātne cenšas noskaidrot: galīgs vai bezgalīgs ir Visums, galīga vai bezgalīga ir telpa, matērija ir vienlaidus vai diskrēta (eksistē atsevišķu “porciju” veidā – red.piez.). Ja pirmās divas problēmas ir risināmas konkrēti loģiski “vai nu, vai nu?” un nav nekāda trešā varianta, tad matērijas problēmu nevar uzskatīt par atrisinātu. Tāpat kā jebkura neatrisināta problēma, matērija tiek uzskatīta par duālu, tā ir gan diskrēta, gan vienlaidus. No matērijas problēmas atrisinājuma ir atkarīgs vistumšākās fizikas problēmas – gaismas problēmas atrisinājums. Ja matērija ir diskrēta, tad gaisma ir kaut kādu daļiņu (korpuskulu) plūsma. Ja matērija ir nepārtraukta, tad gaisma ir vienlaidus matērijas (ētera) viļņi.

Satikās divi paziņas vilcienā un brīnījās: “Līdz kam ir nonākusi mūsdienu tehnika, vienā vagonā viņi brauc vienlaicīgi divos pretējos virzienos”. Nē, tehnikā tas nav iespējams, bet zinātnē gan ir iespējams. Zinātnē objektam var būt pretējas, tas ir, viena otru izslēdzošas īpašības. Tas var būt vesels (nepārtraukts), bet var būt arī vienlaicīgi sarauts gabalos (pārtraukts). Zinātne tiešām ir augstāka par tehniku. Kabineta zinātnieks var safantazēt dažādas aplamības, bet reāls inženieris nevar.

Bija divas, viena otru izslēdzošas fizikas: Aristoteļa, bet pēc tam Ņūtona. Aristotelis balstījās uz zemeslodes nekustību un tāpēc uzskatīja, ka tukšas telpas nav, ja tāda būtu, tad zemeslode varētu kustēties un tā varētu būt inerces kustība (kaut gan jēdzienu “inerce” viņš nezināja). Tāpēc materiālais ēteris aizpilda Visuma telpu, noturot zemeslodi nekustībā. Šajā fizikā ir radusies gaismas viļņu teorija (Hjūzs).

Pēc Ņūtona grāmatas “Naturālās filosofijas matemātiskās sākotnes” iznākšanas 1687.gadā radās klasiskā fizika, kur tukšā telpā ir iespējama kustība pēc inerces, bet nav iespējama gaismas viļņu teorija, un atkal, savukārt, ir iespējama gaismas korpuskulārā teorija.

Bet 1818.gada Parīzes Zinātņu akadēmija savienoja šīs divas nesavienojamās fizikas caur gaismas viļņu teoriju. Domāju, ka akadēmiķi saprata, ka parastā loģika to nepieļauj, bet viņiem tad palīdzēja pazīstamais filosofs Hēgelis, kas radīja jaunu “augstāko” loģiku, kura ļauj savietot nesavietojamo. Šo loģiku tagad sauc par dialektisko. Bet pēc parastās loģikas likumiem, no divām pretrunīgām loģikām pareiza var būt tikai viena no tām, tas ir, parastā (formālā) loģika. No šī laika sākās mūsdienu teorētiskā fizika, kas sasirgusi ar gaismas duālismu.

Ar gaismas viļņu teoriju fizikā atgriezās ēteris. Tajā pašā laikā Faradejs eksperimentāli strādāja pie elektrotehnikas radīšanas. Bet Maksvels radīja teoriju uz ētera viļņu pamata. Pēc tam Hercs atklāja, kā tiek uzskatīts, radioviļņus. Parādījās radio, televīzija utt., u.tml. Vai var apšaubīt Maksvela teoriju? Pēc tam Maikelsons mēģināja noteikt Zemes ātrumu attiecībā pret ēteri. Daba atbildēja, ka tāda ātruma nav. Tas ir – vai nu Zeme ir nekustīga, vai nu ētera nav. Bet fiziķi nesaprata dabu un izgudroja relativitātes teoriju. Tās radītājs reiz paziņoja, ka ēteris dabai nav vajadzīgs. Bet, ja Maikelsons zinātu, ka ētera nav, tad viņš nemēģinātu veikt savu eksperimentu, un tad nebūtu radusies relativitātes teorija. Pēc tam Planks, pētot gaismas izstarojumu, pārgāja uz izstarojuma diskrētumu (atgriežoties pie Ņūtona), nesaprazdams, ka izstarojas diskrētā matērija, bet ne enerģijas kvanti. Bet, ja ētera nav, tad nevar būt arī radioviļņi. Lai nodotu informāciju no Saules sistēmas tālajiem apgabaliem, aparātam vajag notēmēt uz Zemi un izšaut rindu “ložu-radiokorpuskulu”.

1924.gadā Luijs de Broils disertācijā paziņoja, ka katra daļiņa – tas ir vilnis, bet katrs vilnis – tā ir daļiņa. Citiem vārdiem sakot, viņš “atklāja” duālismu, kaut gan mūsdienu duālā fizika faktiski aizsākās 1818.gadā, apvienojot nesavienojamas fizikas.

Ja atzīt, ka mūsdienu teorētiskā fizika balstās uz duālisma loģisko kļūdu, tad nāksies atteikties no daudzām šodien populārām teorijām: Lielā sprādziena, relativitātes teorijas un pat kvantu mehānikas teorijām, kas ir izveidojušās nepareizi iztulkojot Junga un Freneļa eksperimentus. Fizika kļūs vienkārša, saprotama un netraumēs bērnu psihi, novedot dažkārt līdz suicīdam.

Mēs saucam savu sugu par “saprātīgu cilvēku”, atšķirībā no dzīvnieku pasaules mēģinot risināt problēmas ar saprātu, bet ne spēku. Dzīvnieku pasaulē notiek nepārtraukta sacensība: kas stiprāks, ātrāks, veiklāks u.tml. Bet mēs nepieļaujam diskusiju, lai noskaidrotu, kurš ir gudrāks.


Avots: http://www.trinitas.ru/rus/doc/0016/001f/00163576.htm




Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa