Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ


Prezidenta vēstījums Federālajai Sapulcei

(Vēstījuma fragmenti)



Tagad par galveno sadaļā “Aizsardzība”.

Runa ies par jaunākajām Krievijas stratēģisko ieroču sistēmām, kas radītas kā atbilde ASV vienpusējo atkāpšanos no Pretraķešu aizsardzības līguma un pretraķešu sistēmas izvietošanu kā ASV teritorijā, tā arī aiz to nacionālajām robežām.

Esmu spiests izdarīt nelielu atkāpi nesenā vēsturē.

Vēl 2000.gadā ASV mums uzstādīja jautājumu par ASV atkāpšanos no Pretraķešu aizsardzības līguma. Krievija bija kategoriski pret. Mēs vadījāmies no tā, ka padomju-amerikāņu 1972.gadā noslēgtais Pretraķešu aizsardzības līgums ir starptautiskās drošības sistēmas stūrakmens.

Mēs ilgi mēģinājām pierunāt amerikāņus nelauzt šo līgumu un neizjaukt stratēģisko līdzsvaru. Viss viens. 2002.gadā ASV vienpusējā kārtā atteicās no līguma saistībām. Pat vēl pēc tā mēs ilgi mēģinājām ar viņiem atjaunot konstruktīvu dialogu. Kaut kādā brīdī man likās, ka kompromiss būs, bet nē. Visi mūsu priekšlikumi, uzsvēršu, ka tieši visi priekšlikumi tika noraidīti. Mēs tad paziņojām, ka savas aizsardzības nodrošināšanas nolūkos būsim spiesti pilnveidot mūsdienu kaujas kompleksus. Kā atbilde skanēja: “ASV veido globālo pretraķešu aizsardzības sistēmu (PAS) ne pret Krieviju, savukārt jūs dariet, ko gribat. Mēs atkal vadīsimies no tā, ka tas, savukārt, nav pret mums – pret ASV”.

Kādā veidā ir radusies tāda pozīcija, kopumā ir skaidrs. Vienubrīd jautājums pat nebija par to, vai mēs varam attīstīt stratēģisko ieroču sistēmu, bet daži jautāja, vai mūsu valsts vispār ir spējīga uzturēt un apkalpot kodolieročus, kas mums ir nonākuši pēc PSRS sabrukuma. Krievija bija parādos, bez SVF un Pasaules Bankas kredītiem ekonomika nestrādāja, bija neiespējami uzturēt sociālo sfēru.

Acīmredzot, mūsu partneriem bija izveidojies stabils priekšstats, ka ekonomikas, rūpniecības, aizsardzības rūpnieciskā kompleksa un mūsu valsts bruņoto spēku atdzimšana līdz līmenim, kas nodrošinātu nepieciešamo stratēģisko potenciālu, pārskatāmā vēsturē nav iespējama.

Neraugoties uz daudziem mūsu protestiem un aicinājumiem, amerikāņu mašīna uzsāka strādāt, konveijers uzsāka darbu. PAS jau darbojas Aļaskā un Kalifornijā; kā NATO paplašināšanās uz Austrumiem rezultāts radās divi PAS rajoni Austrumeiropā: Rumānijā tā jau ir izvietota, bet Polijā izvietošana tiek pabeigta. Izmantojamo pretraķešu attālums augs, tiek plānots uzstādīt tās arī Japānā un Dienvidkorejā. ASV globālās PAS sastāvā ietilpst arī jūras grupa – tie ir 5 kreiseri un 30 eskadras mīnu kuģi, kas, cik mums zināms, ir izvietoti tiešā Krievijas teritorijas tuvumā. Šeit es neko nepārspīlēju, darbs arī šodien rit pilnā sparā.

Bet ko tad izdarījām mēs ārpus protestiem un brīdinājumiem? Ar ko uz šo izaicinājumu ir atbildējusi Krievija? Lūk, ar ko.

Visus šos gadus pēc ASV vienpusējas atkāpšanās no Pretraķešu aizsardzības līguma mēs saspringti strādājām ar perspektīvo tehniku un bruņojumu. Tas ļāva mums izdarīt lielu soli jaunu stratēģisko ieroču paraugu radīšanā. Šajā sakarā Krievijā ir izstrādātas un pastāvīgi tiek pilnveidotas pēc cenas visnotaļ pieticīgas, bet augstākā mērā efektīvas pretraķešu aizsardzības pārvarēšanas sistēmas, ar kurām tiek aprīkoti visi mūsu starpkontinentālie ballistiskie raķešu kompleksi.

Bez tam, mēs esam aizsākuši jaunās paaudzes raķešu izstrādi.

“Sarmat” raķešu spējas ir krietni augstākas. Sverot vairāk par 200 tonnām, tai ir īsa aktīvā lidojuma daļa, kas apgrūtina tās pārtveršanu ar PAS. Jaunās smagās raķetes lidojuma attālums, kaujas bloku daudzums un jauda ir lielāki, nekā “Vojevodai”. “Sarmat” būs aprīkota ar plašu spektru lielas jaudas kodollādiņiem, tai skaitā ar hiperskaņas, un pašām jaunākajām PAS pārvarēšanas sistēmām. Augstie palaišanas iekārtu aizsardzības rādītāji un lielās enerģētiskās iespējas nodrošinās šī kompleksa pielietošanu jebkuros apstākļos. “Vojevodai” lidošanas attālums ir 11000 km, jaunajai sistēmai attāluma ierobežojuma praktiski nav. Tas ir spējīgs sasniegt mērķus kā caur Ziemeļu, tā arī caur Dienvidu poliem. “Sarmat” – tas ir ļoti biedējošs ierocis, pēc tā rādītājiem nekādas, pat perspektīvās PAS tai nav šķērslis.

Bet mēs neesam ar šo aprobežojušies. Mēs uzsākām tādu jaunu stratēģisko ieroču veidu izstrādi, kas, virzoties uz mērķi, vispār neizmanto lidojuma ballistisko trajektoriju, un tātad PAS cīņā ar to ir nederīgas un vienkārši bezjēdzīgas.

Tālāk runa ies tieši par šādiem ieročiem.

Krievijas perspektīvās bruņojuma sistēmas ir balstītas uz mūsu zinātnieku, konstruktoru, inženieru jaunākajiem unikālajiem sasniegumiem. Viens no tiem – mazgabarīta lieljaudas kodolenerģētiskās iekārtas radīšana, kas var ietilpt gaisa spārnotās raķetes korpusā (mūsu jaunākās raķetes X-101 tips vai amerikāņu Tomahawk), bet pie tam nodrošinot desmitiem reižu – desmitiem reižu! – lielāku lidojuma attālumu, kas ir praktiski neierobežots. Zemu lidojoša, grūti pamanāma spārnotā raķete, kas nes kodolgalviņu, ar praktiski neierobežotu attālumu, neparedzamu lidojuma trajektoriju un iespējām apiet pārtveršanas sistēmu robežas, ir droša pret visām esošajām un perspektīvajām pretraķešu aizsardzības un pretgaisa aizsardzības sistēmām. Šos vārdus es teikšu šodien ne vienu reizi vien.

Tā kā attālums nav ierobežots, tad tā var neierobežoti ilgi manevrēt.

Kā jūs saprotat, nekas tamlīdzīgs pasaulē nevienam pagaidām nav. Kaut kad, droši vien, būs, bet pa šo laiku mūsu puiši vēl kaut ko izdomās.

Tālāk. Ir labi zināms, ka pasaulē aktīvi tiek projektētas un veidotas bezpilota bruņojuma sistēmas. Varu pateikt, ka Krievijā ir izveidoti bezpilota zemūdens aparāti, kas spējīgi pārvietoties lielā dziļumā un starpkontinentālos attālumos ar ātrumu, kas vairākkārt pārsniedz zemūdeņu, visu veidu jaunāko torpēdu un pašu ātrāko kuģu ātrumu. Tā vienkārši ir fantastika. Tiem ir zems trokšņu līmenis, augstas manevrētspējas, un tie ir praktiski neiznīcināmi. Līdzekļi, kas varētu tiem pretstāvēt, šodien pasaulē vienkārši nepastāv. Bezpilota zemūdens aparāti var tikt aprīkoti kā ar parasto, tā arī ar kodolmunīciju. Tas ļaus tām iznīcināt plašu mērķu spektru, tai skaitā, aviācijas bāzes kuģu grupas, krasta aizsardzību un infrastruktūru.

Labi zināms, ka valstis ar augstu zinātniskā potenciāla līmeni un jaunākajām tehnoloģijām aktīvi izstrādā tā saucamos hiperskaņas ieročus. Šādu ieroču esamība, protams, dod nopietnas priekšrocības bruņotu cīņu sfērā. To jauda, varenība, kā saka militārie eksperti, var būt milzīga, bet ātrums padara tos nenotveramus priekš PAS, par cik pretraķetes, vienkārši izsakoties, tiem vienkārši netiek līdzi. Šajā ziņā ir skaidrs, kāpēc pasaules vadošās armijas tiecas iegūt tādu uz šodienu ideālu ieroci.

Dārgie draugi! Krievijai tāds ierocis ir. Jau ir.

Tā izmēģinājumi ir veiksmīgi pabeigti, vēl jo vairāk, no pagājušā gada 1.decembra komplekss ir uzsācis izmēģinājuma-kaujas dežūru Dienvidu kara apgabala lidostās.

Virsskaņas ātrumu lidmašīnas-nesēja unikālie lidojuma tehniskie rādītāji ļauj nogādāt raķeti nomešanas punktā dažās minūtēs. Pie tam raķete, kas lido ar hiperskaņas ātrumu, pārsniedzot skaņas ātrumu desmit reizes, vēl arī veic manevrēšanu visos lidojuma trajektorijas apgabalos, kas ļauj tai garantēti pārvarēt visas esošās un, es domāju, arī visas perspektīvās PAS, nogādājot parastos lādiņus un kodollādiņus uz mērķi vairāk kā 2000 km attālumā.

Bet arī tas vēl nav viss, ko pateikšu šodien.

Īsts tehnoloģiskais izrāviens ir stratēģiskas nozīmes perspektīva raķešu kompleksa izveidošana ar principiāli jaunu kaujas aprīkojumu – planējošu spārnoto bloku, kura izmēģinājumi tāpat veiksmīgi ir pabeigti. Un tā, no esošajiem kaujas aprīkojumu tipiem šī sistēma atšķiras ar spēju veikt lidojumus atmosfēras blīvajos slāņos starpkontinentālos attālumos hiperskaņas ātrumā, pārsniedzot Maha skaitli (skaņas ātrumu) vairāk nekā 20 reizes. (No Maskavas līdz Rīgai apmēram 2 minūtēs.- tulk. piez.)

Virzoties uz mērķi, planējošais spārnotais bloks, kā es jau teicu arī 2004.gadā, veic dziļu manevrēšanu, kā sānisko (pie tam vairāku tūkstošu kilometru attālumā), tā arī augstumā. Tas padara to absolūti nesasniedzamu priekš jebkurām PAS. Jaunu kompozītmateriālu izmantošana ļāva atrisināt planējošā spārnotā bloka ilgstoši vadāma lidojuma problēmu praktiski plazmas apstākļos. Tas iet uz mērķi kā meteorīts, kā degoša bumba, kā ugunīga bumba. Uz izstrādājuma virsmas temperatūra sasniedz 1600-2000 grādus pēc Celsija, pie tam spārnotais bloks tiek droši vadīts.

Sakarā ar saprotamiem apstākļiem mēs šodien nevaram parādīt šī izstrādājuma īsto izskatu. Pat tam šodien ir nozīme, nopietna nozīme. Domāju, ka visiem tas ir skaidrs. Bet ticiet man, viss tas ir un labi strādā. Vēl jo vairāk, Krievijas ražošanas uzņēmumi ir uzsākuši šīs vēl vienas jaunās stratēģisko ieroču sistēmas sērijveida ražošanu Krievijā. Mēs nosaucām to par “Avangardu”.

Mēs labi zinām, ka daudzas valstis strādā pie perspektīvajiem ieročiem, kas balstīti uz jauniem fiziskiem principiem. Ir pamats uzskatīt, ka arī šeit mēs esam soli priekšā. Jebkurā gadījumā tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs. Ievērojami rezultāti ir sasniegti lāzera ieroču izveidē. Un tā vairs nav vienkārši teorija vai projekti, un pat ne ražošanas uzsākšana. No pagājušā gada bruņotie spēki jau saņem kaujas lāzeru kompleksus.

Negribu šajā sakarā iedziļināties detaļās, pagaidām vēl nav laiks. Bet speciālisti sapratīs, kas šādu kaujas kompleksu esamība vairākkārt palielina, tieši vairākkārt palielina Krievijas iespējas savas aizsardzības nodrošināšanā.

Atkārtošos, katra no nosauktajām sistēmām ir unikāla un svarīga, bet vēl zīmīgāk ir tas, ka viss tas kopā dod iespēju Aizsardzības ministrijas un Ģenerālštāba speciālistiem radīt perspektīvu, kompleksu valsts aizsardzības sistēmu, kurā katram jaunākajam bruņotās cīņas instrumentam tiek iedalīta sava loma. Kopā ar jau kaujas dežūrā esošajiem stratēģiskās nozīmes ieročiem, kurus mēs tāpat pastāvīgi pilnveidojam, Krievija saņem tādu aizsardzības sistēmu, kas ilgi nodrošinās tās aizsardzību.

Protams, ka militārajā būvniecībā priekšā vēl ir daudz darāmā, bet jau šodien varam pamatoti paziņot: Krievijā ir mūsdienīga, ņemot vērā mūsu teritorijas lielumu, kompakta, augsti tehnoloģiska armija, kuras sirds ir savai Dzimtenei uzticīgs virsnieku korpuss, gatavs jebkuriem upuriem savas tautas labā. Tehnika, ieroči, pat vismūsdienīgākie, agri vai vēlu būs arī citās pasaules valstīs. Tas mūs absolūti neuztrauc, tas mums jau ir un būs vēl labāks. Galvenais ir kas cits. Tādi cilvēki, tādi virsnieki, kā mūsu gvardes lidotājs majors Romāns Filipovs, viņiem nebūs nekad!

No savas puses atzīmēšu, ka visi Krievijas aizsardzības spēju nostiprināšanas darbi ir veikti un tiek veikti saskaņā ar spēkā esošajām ieroču kontroles līgumiem, mēs neko nepārkāpjam. Īpaši uzsvēršu: augošā Krievijas militārā varenība nevienam nedraud, mums nav bijis un nav plānu izmantot šo potenciālu uzbrukumiem, vēl jo vairāk agresīviem mērķiem. Mēs nevienu neapdraudam, nevienam negrasāmies uzbrukt, nevienam neko, draudot ar ieročiem, negrasāmies atņemt: mums pašiem viss ir. Tieši otrādi, uzskatu par nepieciešamu uzsvērt, un tas ir ļoti svarīgi: Krievijas augošā militārā varenība – tā ir droša miera garantija uz mūsu planētas, par cik šī varenība saglabā un saglabās stratēģisko līdzsvaru un spēku balansu pasaulē, kas, kā zināms, bija un paliek par vienu no svarīgākajiem starptautiskās drošības faktoriem pēc Otrā pasaules kara un līdz mūsu dienām.

Bet tiem, kas pēdējo 15 gadu laikā cenšas uzpūst bruņošanās sacensību, cenšas attiecībā pret Krieviju saņemt vienpusējas priekšrocības, ievieš no starptautisko tiesību viedokļa nelikumīgas sankcijas un ierobežojumus ar mērķi ierobežot mūsu valsts attīstību, tajā skaitā militārajā nozarē, teikšu: viss, kam jūs mēģinājāt traucēt, nostāties pretī, realizējot šādu politiku, viss ir noticis. Ierobežot Krieviju nav izdevies!

Šajā sakarā par savu pienākumu uzskatu paziņot sekojošo. Jebkuru – mazās, vidējās, vispār jebkuras jaudas kodolieroču pielietošanu pret Krieviju vai tās sabiedrotajiem mēs uzskatīsim kā kodoluzbrukumu mūsu valstij. Atbilde būs momentāla un ar visām no tā izrietošajām sekām.

Dārgie kolēģi!

Visa pasaule tagad iziet cauri lūzuma periodam, un par līderi kļūs tas, kas ir gatavs un spējīgs izmaiņām, tas, kas rīkojas, iet uz priekšu. Tādu gribu mūsu valsts, mūsu tauta ir paudusi visos mūsu attīstības būtiskajos vēsturiskajos periodos. Pēdējos gandrīz 30 gados mēs esam sasnieguši tādas pārmaiņas, kādu sasniegšanai citām valstīm bija vajadzīgi gadsimti.

Gājām, ejam un iesim savu pārliecinošo kursu. Bijām un būsim kopā. Mūsu saliedētība – pats stabilākais pamats tālākajai attīstībai. Turpmākajos gados mums vēl vairāk jānostiprina sava vienotība, lai mēs strādātu kā viena komanda, kura saprot, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, un kas gatava atdot savus spēkus, zināšanas, pieredzi, talantu kopējo mērķu sasniegšanai.

Izaicinājumi, lieli uzdevumi piepilda mūsu dzīvi ar sevišķu jēgu. Mums ir jābūt drosmīgiem iecerēs, darbos un rīcībā, mums ir jāuzņemas iniciatīva, atbildība, ir jākļūst stiprākiem, un tātad – jādod labums savai ģimenei, bērniem, visai valstij, jāmaina pasaule, valsts dzīve uz labo, jāpadara Krieviju par tādu, par kādu visi kopā sapņojam. Un tad gaidāmās desmitgades, viss 21.gadsimts, nepārprotami, kļūs par mūsu spilgto uzvaru, mūsu kopējās veiksmes laikmetu. Es ticu, ka tā būs.


Paldies.


http://kremlin.ru/events/president/news/56957



Baltu klubs | Sociopsihologijas asociacija | Lielas Mates Sapulce | Lacu kopa