Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.DOC versija izdrukai

Jautājums no www.philos.lv


447.

No: G       Temats: Gavēnis!

?←      2012. gada 28. februāris 20:41:34

Kāds ir Jūsu viedoklis par gavēni?



Dzīve bez Nāves

 

Neko sevišķu par gavēni nedomāju. Es vispār par gavēni nedomāju. Tā nav mana problēma. Gavēnis ir gaļēdāju problēma. Es gaļu neēdu. Zivis pavisam maz. Man patīk vienkārši ēdieni. Biezputras, saknes, dārzeņi, kādreiz siers un biezpiens. Sviestu gandrīz nemaz, nedaudz krējuma un saulespuķu eļļas. Man ikdienā ir tas, kas gaļēdājiem ir gavēņa sasniegums.

Mēs dzīvojam dažādās pasaulēs. Tie, kuri neēd gaļu, atšķirīgi redz, jūt un domā. Viņi redz citu pasauli – viņi ir miermīlīgi, viņiem ir citas vērtības, viņi dzīvo citu dzīvi. Ar savu dzīvi viņi apgāž visus ārstu apgalvojumus par tādas dzīves neiespējamību. Cilvēka organisms var sintezēt to, ko gaļēdāja organisms vairs nevar. Atkrītot no normas, zūd tās iespējas, kuras sniedz norma.

Gaļēdība dod plēsonību. Plēsonību visā. Būt normālam nozīmē atteikties no plēsonības visā. Negribēt vairāk kā normā dots. Plēsonīgs biznesmenis-veģetārietis ir plēsonīgs un tādam veģetārisms nepalīdzēs. Viņa organisms būs gaļu neēdoša gaļēdāja organisms un nesintezēs to, ko sintezē miermīlīgs organisms. Miermīlība ir rentabla un dzīvotspēju uzturoša. Miermīlība nodrošina panākumus visā.

„Tev nebūs nokaut” ir absolūta norma, kuru gaļēdāji ir sašaurinājuši, lai varētu turpināt šīs normas pārkāpšanu. Tāpat gaļēdāji kropļo un kropļoti traktē arī citus baušļus un principus, kuri tagad tiek pieskaņoti plēsonības uzturēšanai tā dēvētajā „kristīgajā pasaulē”. Kristietības pamatā ir miermīlība – atteikšanās no jebkādas nogalināšanas.

Plēsonība ir pašā šīs pasaules saknē. Grozies kā gribi, bet šīs pasaules oficiālās reliģijas pamatā nav dievišķas dzīves slavinājums, kā tas ir visās citās reliģijās. Šīs reliģijas pamatā ir likts dievišķās dzīves pārtraukšanas – spīdzināšanas, moku, ciešanu un slepkavības fakta slavinājums. Ja izņemtu šo slepkavību, tad šī reliģija zaudētu savu jēgu. Tā ir Nāves slavinājuma un plēsonības slavinājuma reliģija, kura pieļauj grēku, ja vien par to tiek nesti ziedojumi baznīcai.

Tā ir baznīca, kas uztur plēsonību un plēsonīgu attieksmi starp cilvēkiem, maskējoties ar svētsvinīgu un liekulīgu vārdu drūzmējumiem. Mežonīgs cilvēkēdājs, kurš apēd sava pretinieka sirdi ticot, ka tādā veidā uzņem sevī viņa labākās īpašības, patiesi ir Radītājam tuvāks un derīgāks nekā šie liekuļi, kuri liek ticēt tam, ka pats Radītājs nolicis slepkavību kā pasaules uzlabošanas līdzekli. Tas fakts, ka ziedojums notiek tikai caur ziedotāja slepkavību ir Nāves reliģijas pamats. Tas saka: „Slepkavo un tu caur to pasauli darīsi labāku”. Baznīcas prātā slepkavība ir šīs pasaules uzlabošanas neatņemama sastāvdaļa.

Ap gavēni ir savērta runu, skaidrojumu un pamācību gūzma.

- Ko var skaidrot tam, kurš daļu neēd?

- Ko var skaidrot tam, kurš zina, ka tāda slepkavība nemaz nebija, ka tā visa ir tikai baznīctēvu patvaļīga un savtīga tendencioza no citas sistēmas aizgūta faktu kompilācija viņiem vajadzīgā veidā?

- Kādu ienākumu var gūt no tā, kurš neizprasa piedošanu par grēku un negrib šo piedošanu nopirkt par ziedojumiem baznīcai un trūkumcietējiem?

Šīs plēsoņu uzbūvētā pseidoreliģiskā konstrukcija vairo un uztur karus, apspiešanu, nevienlīdzību un trūkumcietēju ciešanu cēloni – apziņas stāvokli, kāds rodas gaļēšanas laikā un piemīt gaļēdājiem. Šī gavēņa slavinātāju baznīca mazina dzīvību. Tai ir vajadzīga Nāve savu kambaru pildīšanai. Tā to visu gavēņa laikā redz tas, kurš gaļu neēd un trīsreiz pārdomā pirms uzņemas tiesības nosist mušu vai odu. Vienmēr var atrast veidu kā iztikt bez slepkavības un ļaut katram dzīvot savu dzīvi. Vienmēr ir iespēja dzīvot bez Nāves.

Ir daudz stāstu par Nācarieša dzīvi. Tajā nav neviena stāsta par kādu viņu sasniegumu, kuru viņš būtu guvis pieprasot kāda Nāvi. Stāsts par Viņa dzīvi ir stāsts par Dzīvības uzturēšanas dzīvi.

Stāsts par Viņa nonāvēšanu nav stāsts par Nācarieša dzīvi. Tas ir stāsts par to plēsoņu dzīvi, kuri ložņāja ap Viņu, neatzīdami Viņa dzīves pamatu – Dzīvi bez Nāves. Tas ir stāsts par citas pasaules – gaļēdāju un gavētāju dzīvi.

Nācarieša dzīves stāsts ir stāsts par to, kā dzīvo tur, kur Dzīvi nepērk par Nāves cenu. Tas ir stāsts par Dzīvi bez Nāves. Tā var dzīvot, ja pasaulē neuztur plēsonību. Tā var dzīvot visi. Tā dzīvo daudzi. Ir vesela pasaule, kurā Dzīve ir bez Nāves. Tā dzīvo mūsu pasaulē.



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa