Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi


Lai nu Dievs dod, ka nenotiek tā...


            Tiem, kuri lasa „Истинные причины возникновения мирового экономического кризиса”, tagad tā vai citādi ir skaidra notikumu („krīzes”) gaita. Tā tas ir. Autoram (?) ir taisnība. Viņa (pie) rakstītais paplašina un padziļina (noskaidro) to ainu, kādu jau agrāk ir devuši citi vēsturnieki, ekonomisti un politiķi savos pārskatos un analīzēs. Autors labi un savlaicīgi atklāj šaha figūru izvietojumu un spēles gaitu.

            Nevēlos (nav vajadzības) diskutēt ar autoru vai viņa vārdos meklēt to, kā tur nav, kādas nepilnības vai kļūdas. Tādu tur nav, pat vairāk – autora raksts ir tieši tik pareizs, cik viņa skatījums to ļauj saskatīt uz šaha galdiņa 64 melnbaltajiem lauciņiem. Tā nav autora vaina (ne uzdevums), ka viņa analīzē netiek ņemta vērā ne šaha spēlētāju personība, ne tie šīs spēles vērotāji, kuri to dara no skatītāju zāles rindām. Paplašinot skatījumu un ņemot vērā to, kas notiek aiz spēles lauka robežām, mēs varam iegūt vēl precīzāku un pilnīgāku notikumu redzējumu.

            Autors operē tikai ar tieši redzamiem, konstatējamiem un fiksējamiem – sabiedrībai pieejamiem faktiem. Un pareizi dara. Viņš raksta tā, kā to var izlasīt visi.

            Mums ir tā retā privilēģija atļauties rakstīt un lasīt tā, kā to ļauj mūsu izņēmuma stāvoklis – noslēgtais lasītāju, domubiedru un ārpus oficioza esamības stāvoklis. Ko nevar universitātes profesors – to var tas, kurš tāds negrib būt. „Ko nevar admirālis – to var Nelsons”. „Ko nevar prezidents – to var garāmgājējs”, u.t.t.

            Mēs operējam ar tiem faktiem, kuri ir iegūstami un neapšaubāmi mums, un no to viedokļa raugoties, apsveicam Autora (?) pūles pastāstīt viņam zināmo ar viņa rīcībā esošajiem faktiem. Tomēr mēs atļausimies paplašināt šo skatījumu ar savu pienesumu.

            Autors runā par „grāmatvežiem”. Tam mēs piekrītam. Autors piemin CUP-u (lidojumu vadības centru), bet mēs gribam piezīmēt to, ka šāds LVC nav viens, bet vairāki. Ir divi Vadošie LVC un vairāki tiem pakārtoti – reģionālie un funkcionāli atšķirīgie. Patiesībā ir divas frontes, kuras cīnās tajā Kosmisko spēku radītajā telpā, kurā mēs vērojam (esam dalībnieki) šīs šaha partijas beigu cēlienu. Reizēm reģionālo centru mērķi abās frontes pusēs sakrīt un tie savstarpēji izmanto viens otra darbību, reizēm tie bloķē viens otru ASV LVC frontes – alianses robežās (te parādās plēsoņu daba). Tas, ko apraksta autors, ir abu pušu cīņas, kurā savas ietekmes ienes arī skatītāju zāle – kosmiskas dabas parādības, rezultāts.

            Mēs labi zinam, ka šī cīņa ir Armagedona zemes atskaņa. Mēs zinam, ka šajā cīņā ir sastapušās divas – Kosmiskā – Baltās Brālības un Zemes iemītnieku – tumsas brāļu hierarhijas.

            Tumsas brāļi nevar uzvarēt (ir zaudējuši) karu, bet cīnās atsevišķās izmisīgās kaujās. Tā kā tie vairs nevar uzvarēt, tad viņu lozungs ir „jo sliktāk – jo labāk!”. Viņi ved Cilvēci pretī katastrofai – pilnīgai iznīcībai, un sapņo par pilnīgu planētas iznīcināšanu.

            Tādēļ viņi sev nestāda uzdevumu radīt jaunu sistēmu, bet tiecas iznīcināt pēc iespējas vairāk un sagrāvi vērst maksimālā dziļumā – iznīcināt ne tikai to, ko Cilvēki ir radījuši, bet arī pašu Cilvēka eksistences vidi, bioloģisko un dvēselisko Cilvēka formu. Viņi cenšas iznīcināt pašu Cilvēcību. Tādēļ ir iedarbināti un tiek koriģēti vairāki projekti. Viens no tiem ir Maltusa „zelta miljarda” doktrīna. Tās ietvaros viņi cenšas iznīcināt Arābu pasauli, Āfrikas un Āzijas iedzīvotājus.

            Ar rietumniekiem – „kristīgās baznīcas” radīto populāciju, viņi ir viegli tikuši galā. Tās demogrāfiskā krīze vai, tiešāk sakot, izmiršana ir acīmredzama un tālākus komentārus neprasa, bet attiecībā uz „kristīgo pasauli”, tās „kultūru”, lieti noder šīs baznīcas piesauktie vārdi – „koku būs pazīt pēc tā augļiem”.

            Ar Āziju un islāma pasauli tik viegli neveicas tieši tādēļ, ka tās ir saglabājušas savu kultūru, dzīvesveidu un sabiedriskās attiecības. Nacionālā Kultūra ir nepārvarams šķērslis destruktīvu ietekmju ceļā, bet tieši tās tiek izplatītas ar tā saucamo rietumniecisko dzīvesveidu, un ienāk tur, kur parādās eiropeiski, amerikāniski (rietumnieciski) noskaņoti – orientēti (ar rietumniecisku orientāciju) politiķi, ekonomisti un patērētāji. Šī orientācija un rietumnieciskais dzīvesveids ir tumsas brāļu Trojas zirgs un tarāns nāciju, tautu un Kultūru graušanai. Tieši to viņi izmanto cīņā pret Āzijas tautām, bet islāma pasauli mēģina iznīcināt caur savstarpēju reliģisko novirzienu sanaidošanu, ekstrēmismu, ekoloģisko un ekonomisko problēmu saasināšanu.

            Tas, kas liekas pašsaprotams un vienkāršs „dabisks process”, ja uz to raugās no rietumnieciskās konkurences ekonomikas globalizācijas gaitas viedokļa, tāds nemaz vairs neizskatās, ja uz to palūkojas no Āzijas tautu iznīcināšanas plānu viedokļa. Aplūkojot kapitālistisko ražošanu, redzam, ka tā balstās uz trim vaļiem – izejvielu piegādi, ražošanas bāzi (tehnoloģijas, iekārtas un darbaspēks) un noieta tirgu. Koncentrācija paaugstina efektivitāti, bet vienlaikus aktualizē (kļūst atkarīga) piegādes un produkcijas transporta ceļu nozīmi. Sakoncentrējot ražošanu Āzijā – Ķīnā, Indijā un to kaimiņu zemēs, kurās ir ļoti augsts iedzīvotāju blīvums, vienlaicīgi tiek radīts šo daudzo iedzīvotāju un postošo faktoru ciešs kontakts.

            Pārvietojot ražošanu no Eiropas un Amerikas uz Āziju, LVC vienlaicīgi „nošauj divus zaķus” – tiek vājināta rietumu ekonomiku ražošanas jauda (apstājas rūpnīcas un izklīst darba kolektīvi, krītas darba kultūra un strādnieku kvalifikācija), kuru ātri atjaunot nevar, un tai pat laikā iegūst to, ka tas, kas ir vienuviet sakoncentrēts, ir viegli ietekmējams – to var apturēt, kontrolēt vai iznīcināt.

            - Kā?

            Ļoti vienkārši! -

1)                  Nogriežot piegāžu un produkcijas izvešanas ceļus, kas ir galvenokārt viegli kontrolējami jūras transporta ceļi;

2)                  Izraisot karu. Pakistāna, Indija, Ķīna un Ziemeļkoreja ir atomieroču turētājas. Ja šīs valstis tos pielietos, tad tas radikāli samazinās Āzijas iedzīvotāju skaitu un smagi ietekmēs pasaules ekonomiku, kuras ražošanas jaudas lielākā daļa ir tur sakoncentrēta.

3)                  Rietumu ražošanas jaudu izvietošana Āzijā izraisa tās iedzīvotāju pievēršanos rietumnieciskam dzīvesveidam, „vērtībām”, netikumiem un orientācijai.

4)                  Tur, kur ir ražošana – tur ir arī ražošanas atkritumi un to izraisītās problēmas – slimības un populācijas deģenerācija. Ja Āziju neizdotos izprovocēt uz karu (ko tieši pašlaik Korejas pussalā dara ar ASV iemīļotā paņēmiena „kuģa nogremdēšana” pielietošanu), tad tā izmirs rūpniecisko atkritumu koncentrācijas un rietumnieciskās orientācijas ietekmē.

Zinot to, ka globālā sasilšana atņem Āzijai tās saldūdens rezerves, ir dīvaini kāpēc tieši tur tiek koncentrēta ražošanas jauda, bet ja ražošanas jaudu izvietošanu uzlūkojam kā uzbrukuma ieroci, tad tas izskaidro visu. Veco – rietumu pasauli satrauc iedzīvotāju skaits, resursu trūkums un ekoloģisko bēgļu rašanās problēma.

Šajā rietumu LVC scenārijā sausuma radīto bēgļu nebūs. Karš, rūpnieciskais piesārņojums un atkritumi aziātus kā prusakus piebeigs viņu pašu mājās, bet bēgļus var bloķēt ar jūras ceļu blokādēm un avio sakaru pārtraukšanu. Nav nopietni domāt, ka Āzijas plašumus izdotos šķērsot lielai ļaužu masai, bet nedaudzos izdzīvojušos var viegli kontrolēt un izmantot.

Dievs dod, lai nenotiek tā, ka ar mūsu klusējošu piekrišanu mēs kļūstam par Āzijas iedzīvotāju iznīcināšanas aculieciniekiem!


Pauls Stelps

Sociopsiholoģijas asociācija



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa