Jautājums no www.philos.lv
Labi redzēt kā ienaidnieks bedri rok. Austrumu paruna Lībija. Stihiskais un tradicionālais.
Ziemeļāfrikas dumpjiem nav iekšēja cēloņa. To nevar skaidrot ar zemo dzīves līmeni un neapmierinātību sociālajā jomā. Tieši Lībijas gadījums norāda uz cēloni ārpus Ziemeļāfrikas tautu dzīves apstākļiem. Lai nu kur, bet Lībijas iedzīvotājiem nav pamata sūdzēties par to, ka valsts par viņiem maz rūpējas. Jebkuras sabiedriskas rūpes prasa racionālu resursu izmantošanu, sabalansēšanu, disciplīnu un centralizāciju. Jebkurš sabiedriski organizēts veidojums ir režīms, pretstatā haotiskam un patvaļīgam resursus šķērdējošam, stihiskam stāvoklim populācijā. Ziemeļāfrikas dumpjiem ir stihisks raksturs. Taču, ja paraugāmies uz notikumiem plašāk, tad redzam, ka tie nesākas tur. Pirmais dumpis ar klaji vardarbīgu ievirzi sākās Maskavā hokeja fanu vidē, kurš tūlīt ieguva nacionāla naida gultni. Tas bija dumpis noteiktā vidē, ar šīs vides raksturu pret šai videi raksturīgu opozicionāru spēku. Tam bija formāls un jau eksistējošs iemesls, bet nebija organizējošā un mērķtiecīgā kodola. Tikai vēlāk šo jau gatavo dumpi pārtvēra un sāka virzīt sev vajadzīgā virzienā tam gatavi spēki. Virzītāji sekoja aiz dumpja. Sporta fani ir brutālākā un vienkāršāk veidoto apziņu vide. Tie ir tradicionāli agresīvi, instinktīvi un pret (destruktīvai) darbībai noskaņoti. Kolektīvās komandu spēles vispār ir opozicionārs uz pretinieka pazemošanu vērsts sporta veids. Tas pēc savas iekšējās būtības saliedē pūli instinktīvas darbības gultnē destruktīvai, vardarbīgai un opozicionārai rīcībai. Divu komandu cīņa ir šo triju principu iedzīvināšana attiecībā vienai pret otru. Otrais dumpis bija Baltkrievijā. Tam gan bija sagatavojošais cēlonis (tāpat kā sporta fanu psiholoģiskā ievirze) savtīgi ārvalstu tīkojumi destabilizēt stāvokli Baltkrievijā, bet nebija formāla iemesla pat balsis vēl nebija saskaitītas. Arī tas bija stihisks process. Opozīcija uzstājās ar pārmaiņu prasību, bet reālajiem apstākļiem atbilstošas racionālas darbības programmas tiem nav. To ieteiktās pārmaiņas nevar reāli uzlabot Baltkrievijas iedzīvotāju dzīvi. Ar plašāku vārda brīvību apgādātie latvieši reāli dzīvo sliktāk, nekā baltkrievi. Opozicionāru prasības nekalpo šīs tautas interesēm. Arī Lībijā pēc dumpja dzīves līmenis būs zemāks jebkurā gadījumā, bet visvairāk tas kritīsies Kadafi vadītās valsts iekārtas iznīcināšanas gadījumā. Šis dumpis visnevēlamākais ir tieši pašiem tā izdarītājiem. Aptaujājot demonstrantus Minskā, tika iegūtas stereotipiskas atbildes gribam kaut ko citu apnicis viens un tas pats Lukašenko. Tātad iebildumi nav pret konkrētu darbību par labu kādai citai konkrētai darbībai nav racionālu uzlabojumu programmas, bet ir: 1) kolektīvs noskaņojums aktīvai rīcībai; un 2) šī rīcība ir vērsta uz tradicionālā noliegumu. Minskas ielās dumpojās jaunieši ar labām komunikācijas spējām un tehnoloģiju lietošanas prasmi, un pensionāri cilvēki, kuri ilgu laiku pavada pie televizoriem. Abām šīm grupām ir zems izglītības līmenis (šī vārda sociālajā nozīmē) un pazemināta socializācija, zemāka atbildības sajūta (darbs ir spēcīgākais socializējošais faktors). Tieši to pašu var teikt par Ziemeļāfrikas dumpīgajiem iedzīvotājiem. Dumpi Ziemeļāfrikā, savukārt rīkojoties ļoti tradicionāli, ārējais spēks izraisa caur interneta komunikāciju tīkliem (veidojot noskaņojumu) un zemākajai patērētāju kategorijai veltīto reklāmu (graujot tradicionālo). Reklāma jaunais ir labāks par veco, vienalga, kāda izstrādājuma kontekstā, vēršas pret tradicionālo cilvēka apziņā. Cilvēka apziņā mijiedarbojas divi savstarpēji stabilizējoši un šajā stabilitātē uz konstruktīvu attīstību virzoši stāvokļi tradicionālais un stihiskais. Stihiskais piegādā jaunas iespējas. Tradicionālais nes vērtējumu kritērijus. Abu stāvokļu līdzsvarota darbība dod konstruktīvas attīstības procesu. Fukušimas atomelektrostacijas krīzi veido triju faktoru mijiedarbība pārklāšanās un pastiprināšanās (potencēšanās). Pirmais ir zemestrīce opozicionāra sprieguma pret darbība. Otrais ir cunami pūļa (stihiskais) viļņojums. Trešais ir radiācija stihiskais nestabilais matērijas stāvoklis. Tieši tāpat veidojas tā sabiedriskā (civilizācijas un indivīda) apziņas krīze, kuru katram acīmredzami aktualizē un pārstāv Ziemeļāfrikas dumpis. Jau labu laiku blakus pastāv divas parādības. Pirmā parādība sabiedriskajā dzīvē izpaužas kā atomizācija, ģimenes sabrukums, naidīgums un nespēja saskaņoti virzīt savu darbību lielākā sabiedriskā labuma gūšanai. Pats sabiedriskais labums tiek skatīts kā indivīdu labumu summa. Tā nes pārdomātas politikas valstu iekšējā un starptautiskajā dzīvē, un nopietnu, pārdomātu un tālejošu lēmumu pieņemšanai spējīgu politiķu trūkumu. Pēc savas būtības politiķi katrā sabiedrībā pārstāv (būtu jāpārstāv) tradicionālo apziņas stāvokli. Šodienas politiķi ir viendieņi domā un dzīvo no vienām vēlēšanām līdz otrām. Tāpat pie varas nākošie vāji apjēdz savas darbības tradicionalitātes nozīmi. Šie politiķi pārstāv stihisko domāšanas un darbības stilu. Ko vērts ir tikai Sarkozī vien ar savu sieviešu rokādi, nākot pie varas. Vienas sievietes (dzīves stila) nomaiņa pret citu (dzīves stilu) bija ļoti spilgts un nopietni ņemams signāls par šī politiķa iekšējiem apziņas procesiem un to ievirzi. Tas pats ārējais spēks, kurš vada dumpi Ziemeļāfrikā, pieguldīja Bruni pie Sarkozī. Tas ir vecumvecs vadoņu kontroles paņēmiens. Lai vīrietim nebūtu brīva laika pārdomām, viņam piegādā jaunu un aktīvu sievieti adrenalīna špricīti. Izpildot sava nama turētāja rīkojumus, Bruni gultā kontrolē Franciju un lielu daļu Eiropas. Indivīdā viņā apziņā tas pats parādās kā personību nivelēšanās, noplicināšanās un vienkāršošanās. Orientācija uz tūlītējo, īslaicīgo, stihisko. Attīstīto valstu populācijās aizvien vairāk izplatās atmiņas darbības traucējumi uzskatāms un aktuāls stihiskā apziņas stāvokļa pieteikums. Atmiņa ir kolektīvā, tradicionālā apziņas stāvokļa izpausme apziņā, pareizāk sakot, tradicionālais ļauj cilvēkam būt ar atmiņu apveltītam un sabiedriskam. Sabiedriskais un atmiņa ir viens vesels. To abos uztur tradicionālais, bet grauj stihiskais. Zūdot kolektīvismam kolektīvajai apziņai un tradīcijai, zūd atmiņa individuālajā apziņā. Otro parādību sastāda murgainas ekonomiskas un sociālas teorijas. Pseidofilosofiskas un pseidopsiholoģiskas mācības Maslova un Freida stilā, kuras pasniedz un par savas darbības pamatu pieņem liels daudzums cilvēku. Atklāti kaitīgu (tādu kā hipnoze un NLP) manipulāciju ar psihi praktizēšana. Interaktīvie radio un TV raidījumi, šo raidījumu orientācija uz patērētāju gaumi. Nekontrolēta komunikāciju, tehnoloģiju izplatība. Brīva pieeja elektromagnētisko impulsu veidotai informatīvai videi internetam un mobilajiem sakariem, kas noved pie informatīvās telpas saduļķošanas un lavīnveida pieblīvēšanas ar nekvalitatīvu vai nederīgu informāciju, un šīs informācijas tiražēšanas. Reklāmas tehnoloģiju attīstība un reklāmas pielietojums. Abas šīs parādības ir viena vesela divas puses. Jauno tehnoloģiju un pseidozinātņu fani jūsmo par iedomātajām savu tehnoloģiju un prakšu pozitīvajām ietekmēm un iespējām. Ārsti un sociālo zinātņu pētnieki, katrs savā nozarē cīnās ar sev redzamajām modernā laika negatīvajām tendencēm un slimībām. Darba un interešu specializācijas apziņas šaurības dēļ neviens no viņiem negrib paraudzīties plašāk pāri sava darba lauciņa robežām un saskatīt acīmredzamās kopsakarības. Jebkāda jauna parādība cilvēka dzīves vidē tehnoloģija, dzīves veida maiņa, ietekme un objekts maina cilvēka apziņu. Katra parādība apziņas darbību stimulē vai bremzē. Novirza to tēlainās vai faktiskās, tradicionālās vai stihiskās darbības veidos un stāvokļos. Katra tāda (ārpus apziņas esošas parādības) ietekme cilvēka apziņu līdzsvaro vai šo līdzsvaru jauc. Nelīdzsvarotas apziņas vadītas rokas kustība, pieberot sāli zupai, var to pārsālīt. Šīs nelīdzsvarotās apziņas aizmāršība pie tās pašas gāzes plīts var novest pie ugunsgrēka, sprādziena un daudzus cilvēkus atstāt bez pajumtes. Nelīdzsvarota politiķa netradicionālā apziņa pakļaujas stihiskiem impulsiem un iznīcina daudzu cilvēku un paaudžu darba rezultātus. Jo nozīmīgāku vietu sabiedrībā ieņem cilvēks, jo lielāki resursi viņam pieejami, jo attiecīgi tradicionālakai sabiedriski un tiesiski līdzsvarotākai, pārdomātākai un tālejošāk tālredzīgākai jābūt viņa rīcībai. Miers uz Zemes, cilvēces liktenis nedrīkst būt vieglprātīgu, bezatbildīgu vienas dienas politiķu un stihiska pūļa iegribu rokās. Ja mēs paraugāmies uz Lībijai uzbrūkošās alianses rīcību, tad tajā mēs redzam to pašu trulu opozicionārismu, stihiskumu (pārdomātas un sagatavotas rīcības trūkumu) un destruktīva noskaņojuma izvirdumu. Ziemeļāfrikas beduīnu, arābu graustu iemītnieku pūļos un Eiropas valstu militārajā aliansē notiekošais ir viens un tas pats. Neviens no viņiem neapzinās, ko patiesībā dara. Alianses rīcībā nav nekādas konsekvences un likumības. Tā ir stihiska, pretlikumīga un noraidoši dumpīga. Tā nav radīta kaut kā balstīšanai vai veidošanai. Tā ir graušanas un iznīcināšanas tarāns. Jau no paša sākuma savos uzbrukumos alianse ir pārkāpusi ANO rezolūciju mandātus. Jau no paša sākuma alianse dara to, uz ko tā nav pilnvarota, bet ir noraidījusi citu valstu un Lībijas aicinājumus uz noregulējumu. Tieši tāpat, kā vardarbīgais pūlis atsakās runāt ar savām valdībām un pieprasa to pilnīgu likvidāciju, tāpat militārā alianse ir noraidījusi Lībijas aicinājumus sūtīt starptautisko novērotāju misiju un, lai to neizdotos īstenot, tūlīt sāka Lībijas teritorijas apšaudi ar raķetēm un masveidīgu bombardēšanu. Alianses uzbrukumiem Lībijai nav nekāda sakara ar ANO rezolūcijām. Tīģeri, vilki, hiēnas un šakāļi sapulcina džungļu iemītniekus un nolemj, ka par spārdīšanos un neļaušanos zebra jāiespundē atsevišķā būrī, bet tad tūlīt pat pāriet pie tās apēšanas. Tā īsumā var līdzībā aprakstīt pašu uzbrucēju ierosinātās ANO pieņemtās rezolūcijas totālu pārkāpšanu. Lidojumu aizliegums nav karš pret valsti (vismaz formāli nē). Tajā nevar būt nekādu trīs etapu pretgaisa aizsardzības iznīcināšana, armijas bāzu un apgādes, vadības infrastruktūras iznīcināšana, sauszemes un jūras spēku, valsts iestāžu bombardēšanas. Tā nav lidojumu aizliegumu zona tas ir karš pilnā mērā, apjomā un mērķos. Tā ir Lībijas valsts iznīcināšana. Sākot domāt par vienu, stihiski pāriet pie pilnīgi cita. Ārpus situācijas esoši apstākļi ņem pār to virsroku. Patiesībā tas ir dumpis ANO iekšienē, kad alianse uzspļauj tradīcijai rīkoties ANO rezolūciju noformējumā. Stihiskais un nepārdomātais (Eiropa tikai tagad sāk domāt ko tā ir izdarījusi, dara un kādēļ dara, kādas būs sekas) Eiropas politiskajos līderos ir tālu pārsniedzis tradicionālo un racionālo. Trakākais ir tas, ka patiesībā situāciju nekontrolē un nevada neviens no viņiem. Visi šie cīnītāji pret ir viņiem nekontrolējama ārēja spēka ietekmē. Mēs esam ļoti neapskaužamā situācijā. Mēs dzīvojam viendienīgu politiķu, stihisku impulsu un nepārdomātu lēmumu, lieljaudīgu ieroču un nekontrolētas tehnoloģiju attīstības pārblīvētā vidē uz ekoloģisku, ekonomisku un sociālu satricinājumu robežas mums naidīga ārēja spēka klātbūtnē. - Kāda ir Jūsu prognoze? Mana liek šo uzbrukumu Lībijai uztvert kā nopietnu brīdinājumu un iemeslu prasībai par tūlītēju rīcību stihiskā ierobežošanai par labu tradicionālajam pārdomātajam, racionālajam un likumīgajam. Pauls Stelps Sociopsiholoģijas asociācija |
|||||||
Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa |