Par mantas meklēšanu labi apgaismotā vietā.

            Par lielu apbēdinājumu daudziem, esmu spiests teikt, ka daudzās jomās esmu ļoti konservatīvs. Mainot darbības formas un darbības virzienus, vienmēr saglabāju nemainīgu darbības mērķi. Es reizēm mainu attieksmi pret kādu faktu vai informāciju, ja tas palīdz padziļināt, paplašināt vai padarīt skaidrāku to pasaules uztveri, kādu dod Skolotāji un viņu Mācība. Es nemainu domāšanas veidu, nešaubos par savām zināšanām un neskraidu no viena pulciņa uz citu jaunu sensacionālu ziņu un praviešu meklējumos. Pamatdoktrīna, kuru nes Hermejs Trismegists, Pitagors, Platons, viņu uzturētā antīkās Filosofijas gultne – Grieķu Gnostisms un Haldejas Kabala, tāpat kā Zoroastrisma Uguns, Eseju Skola un Baltu Vieda – visa Druīdiskā (Cilvēka Saprāta koka) kultūra – Teosofija un Dzīvā Ētika dod plašu un tīru „kalnu grēdu” – stingru pamatu manam skatam uz to, ko es no šīs telpas aplūkoju.

            Tā nu, lūk, varu Jums apstiprināt, ka uz tā saucamajiem „protokoliem” raugos tieši tāpat kā agrāk. Tāpat aizvien vēl saprotu arī to, kāpēc Jūs tiem pievēršat savu uzmanību un arī pūlaties ar šo „protokolu” palīdzību izskaidrot sev apkārt notiekošo. Jūs lietojat sev pieejamos informācijas avotus, metodes un domāšanas veidu, kādu Jums devis Jūsu dzīves ceļš un tā pieredze. Jūs meklējat atbildes uz saviem jautājumiem ar tām sev pieejamajos (aktualizētajos) avotos un skaidrojat tur atrodamo savu iespēju robežās. Jūsu piesaiste „protokoliem” ir Jūsu apziņas stāvokļa un zināšanu, bet ne šo protokolu dabas radīta. Citi cilvēki ar citu dzīves pieredzi un zināšanu loku pievērstu uzmanību citiem dokumentiem vai avotiem, bet šos „protokolus” skatītu (tur atrodamā dēļ) pavisam citā gaismā.

            Šie protokoli satur dažādu citur atrodamu tēžu un ideju kompilāciju tādā savienojumā, kas liek domāt „protokolu” radītājiem vajadzīgajā virzienā  par slepenu organizāciju darbību ar nacionālu ievirzi, kuras mērķos ir gāzt valsts un valstu varu. Tas ir – mainīt vienu valsts formu ar citu. „Protokoli” noteiktā vēsturiskā situācijā un laikā bija līdzeklis, ar kuru valsts struktūras varēja risināt pašas savas problēmas.

            Es negribu noliegt to, ka notiek valsts vai „sabiedrības” deģenerācija, ka nepareizi uzbūvēta finanšu sistēma piedzīvo savu galu un to, ka ir ietekmīgas grupas, kuras to izmanto savā labā un pat veicina, bet tam visam ar šiem „protokoliem” tomēr nekāda sakara nav, tieši tāpat kā „īso astroloģijas kursu” beigušā zīlnieka daudznozīmīgajai pļāpāšanai nav nekāda sakara ar viņa apstrādātā klienta īsto dzīvi. Tas, ka klients pats tajā kaut ko saskata, ir klienta problēma – tieksme pēc vienkārša un tūlītēja viņa prātiņam saprotama dzīves skaidrojuma tūlīt un tagad – viņa vēlme pēc „stingrās rokas” no vienas puses un „astrologa” tieksmes pēc gudrā vīra(sievas) tēla, kurā ietērpties lētticīgo muļķu priekšā un viņu naudiņas vēl turklāt, bet, ja viņi paši pie tam vēl sāk ticēt tam, ko paši sarunā, tad tā jau ir psihiatrijas diagnoze.

            Starpība starp ūdenstūristu un tādu „āstrologu” vai „katoliski kristiānisko māsonu” ir tajā, ka katra darbība laivā nes sev līdzi reālas sekas, bet interešu pulciņu darbības ir iedomātas un notiek par tik, cik tās ar savu eksistenci uztur tas pašu izveidotais un uzturētais karnevāls, kura dalībnieki viņi ir. Iekšēji nebūdami ne astrologi, ne dziednieki, ne jogi, ne arī masoni, viņi rada savu rotaļu vidi – zīmes, tērpus, rituālus, dekorācijas un deklarācijas, sapulces un „sabiedriskos darbus” vai pacientu pieņemšanas.

            Tie, kuri tādi patiešām ir, citiem par to neko nestāsta, neraksta, nedemonstrē – viņi vienkārši tādi ir un dara to tad, kad tas ir vajadzīgs tur, kur ir vajadzīgs, un tik daudz un tā, kā ir vajadzīgs. Viņi, ja tādā brīdī gadās viens otra tuvumā, atpazīst viens otru pēc viņu iekšējās būtības diktētās darbības.

            Tie, kuri pārveido un ietekmē, „protokolus” neraksta. Viņu rīcību vada viņiem kopīgā iekšējā būtība, pasaules izpratne, motīvi, mērķi un darbības līdzekļu esamība. „Protokolus” raksta tur, kur ir vajadzība, tiem, kuri tādi nav, radīt maldīgu iespaidu par slepenu organizāciju vai koalīciju darbību tiem, kuri nezina ne šo organizāciju, ne koalīciju īsto seju un dabu, ne rīcības motīvus. „Ciānas gudro protokoli” tāpat kā „mūsdienu dēmokrātija” ar tās partijām, koalīcijām „tirgus ekonomiku” un „konkurences spējas paaugstināšanu ilgtspējības nodrošināšanai ar cilvēku tā visa centrā” ir ietekmīgo un viņu pakalpiņu miglas pūšana(vai pūšana) acīs tiem, kuri to ņem par pilnu. Paņemiet jebkuras partijas programmu, vēlēšanu aģitācijas lapiņu vai pēcvēlēšanu koalīcijas izlaistu deklarāciju un Jūsu rokās būs tāds „Ciānas gudro protokols”, kuram ar viņa īsto rīcību nekāda sakara nav, bet, ja ir kādi saskaņojumi un projekti, tad tos neviens un nekad nav redzējis un neredzēs, bet tie, kuri kaut ko par tiem zina, pazūd bez pēdām kā kādreiz labi atalgoti advokāti.

            Ja jums ir vajadzīgas etniskas vai ideoloģiskas piesaistes šādiem „protokoliem”, tad vienkārši pastudējiet jūdaismu (oriģinālvalodā) un tur atrodamo „apklātā galda doktrīnu” vai „kristiešu domātājus” sākot no Ariana un Akvīnas Toma līdz mūsdienu pseidoreliģiskajiem „darbiem” – tai skaitā vienkārši ģeniālo sacepumu, kurš saucas „kristīgā meditācija” (vai esat ievērojuši kā mainās baznīckungu ietērpi?). Tas ir krāšņs piemērs par katrā tautā esošo šovinisma tēmu, kura mūsdienās savu visspilgtāko izpausmi ieguvusi no šīs doktrīnas izperētajā „kristīgās baznīcas” šovinismā.

            Jā, ir ietekmīgas grupas, kuras grib un maina pasauli pēc sava prāta, ģīmja un līdzības un iespējām. Bet viņi to dara ar Jūsu rokām. Pasaule un Latvija ir tāda, kādu to sev apkārt redzat ne jau tāpēc, ka ir tādi „Ciānas gudrie” un viņu „protokoli”, bet tāpēc, ka tādi esat un tā rīkojaties, tādu to pataisāt jūs ar savām rokām savā ikdienas rīcībā. Ne jau tie simts muļķi, kurus Jūs kaut kur ievēlējāt vai banku kredītu piesolījumi Latviju sagrāva, bet tas, ka jūs šos kredītus savā prāta vājumā un interešu nabadzībā ņēmāt, tas, kā tos lietojāt un kā izturējāties un aizvien vēl izturaties viens pret otru. Tas, ko sievas saviem vīriem „ieborē”, tas, kā vīri to pielieto, tas, ko bērniem esat iemācījuši un mācāt, sagrauj Latviju, Europu un pasauli.

            Jā, ir ietekmīgas grupas, kuras samaitā Jūsu dvēseles vai izvelk gaismā un darbībā tos mēslus, kuri tur ir, bet lai jūs uz to neskatītos, to nekontrolētu un par to nedomātu, noliek Jums priekšā kārtējos „protokolus” – projektu rakstīšanas un kāda jauna biznesa veida meklēšanas iespējas, „starpplanētu viesu” un „augstāko būtņu” ziņojumus vai kristīgās meditācijas, kādu jogu vai labākas dzīves praktisko padomiņu, diētiņu vai sapnīti par to, kā būtu, ja to pamēģinātu tā vai ar kādu citu, vai vismaz interesi par to, kā citi to dara, nu, vismaz ievēlēt kādu jaunu politiķi...

            Palūkojieties sev apkārt:

-         Ko Jūs redzat?

-         Kā Jums tas patīk?

-         Kāda ir tā Latvija, kuru redzat?

-         Par ko Jūs to esat padarījuši?

To, ko redzat sev apkārt – tāda Latvija, kāda tā ir šodien – tādi esat Jūs paši, tādas ir Jūs dvēseles – tas nāk no Jūsu dvēselēm. Nevis „protokoli”, bet tas, kā Latvieši izturas viens pret otru, dara Latviju tādu, kāda tā ir.

Latviju var mainīt un uzlabot tikai vienā veidā – mainot un uzlabojot – iztīrot un kulturalizējot – atbrīvojot no māņticības, aizspriedumiem un mantkārības to dvēseli, kāda tā ir tagad – latvieša kalpa garu pāraudzinot par inteliģenta Latvieša dvēseli var atbrīvoties no „gudro protokolu” verdzības, kurā glābiņu un attaisnojumu savām cūcībām tagad meklē „katrs krietns latvietis”.

Mainīt mainoties!

Mainoties paši, mainiet pasauli sev apkārt! Balti ir Balti visās krāsās! Balts Baltu redz, dzird, jūt un dara! Balts Baltam talkā nāk. Mainoties mainiet!

                                                                                    Pauls

                                                                                    29.jūnijā 2010.gadā