Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi

Atpakaļ

.DOC versija izdrukai

Jautājums no www.philos.lv

468.

No: Tautietes ārzemēs       Temats: Eiro ieviešana

?←      2012. 07. novembris 11:08:11

Kāda ir jūsu attieksme pret eiro ieviešanu? Vai varat komentēt pēdējo valdības lēmumu par to, un ko tas nozīmē mums, kas tagad strādājam ārzemēs?



Mūlis un degošā kūts.

 

            •           Latvijā nav valdības.

            •           Viss Latvijā notiekošais tiek vadīts no Vašingtonas un Vašingtonas   

interesēs.

•           Vašingtona, atbilstoši saviem konkurentu apkarošanas plāniem, izmantojot visas biheiviorisma atziņas un ekonomiski – politiskās situācijas dotās iespējas, realizē sadalīšanas, sanaidošanas un vājināšanas politiku.

 

***

 

Kultūras izsmalcinātību - attīstības līmeni raksturo tās pārstāvju spēja ielūkoties parādību būtības dzīlēs - tas, cik dziļi un visaptveroši - kādas kopformas viņu acu priekšā veido atsevišķo faktu, laukumu un līniju kaleidoskopiskie raibumi - cik viņi spēj saskatīt mūžīgo un pārlaicīgo aiz norišu veidotā ornamenta rakstiem un mainības.

"Jo augstāk - jo dziļāk".

 

Redzēt būtību un būt radošam ir viens un tas pats. Tāpēc katras kultūras attīstības līmeni parāda tās pārstāvju radošā darbība.

Radošā darbība ir nākotnes veidošana. Tāpēc kultūras virsotnēs esošas tautas un to domas ir vērstas nākotnē.

Tās ir savu nākotni aktīvi veidojošas.

Tās skatās nākotnē un tur izvēlas savus mērķus un Ideālus.

Tāda nākotnes ceļu izvēle tām dod to, ko citi sauc par Neatkarību, Dzīvību un Spēku.

Tādas tautas sauc par Laimīgām, Mīlestības un Cerību pilnām.

Tādas tautas ir Taisnīgas.

 

***

 

Ir Zirgi, Ēzeļi un Mūļi.

Zirgs ir Cilvēka dvēseles darba (radoša darba) mīlestības, auglības un brīvības simbols. Zirgs ir emocionālas mijiedarbības un sadarbības - tāpēc arī seksualitātes simbols. Aiz katra zirga ausīm vīd Erosa spārniņi. Tāpēc Mūzas radoši apgarota dvēsele ir Pegazs - Zirgs ar Erosa spārniem. Eross nav iekāre, bet auglības spēja, potence un apstiprināta (pierādījumus neprasoša) esamība darbībā. Iekāre ir Tīfons - dzelmē mītošais nīlzirga un krokodila krustojums, kurš Cilvēku vidē uz sauszemes parādās ar Ēzeļa galvu un garajām ausīm. Antīkajā pasaulē žīdus necieta tāpēc, ka viņi pielūdza "Ēzeļgalvi".

Zirgs sadarbojas ar Cilvēku no brīva prāta. Zirgam un Cilvēkam kopā ir interesanti. Cilvēks, dodot Zirgam pajumti, aizsardzību un pārtikas nodrošinājumu, atbrīvo viņu no šīm rūpēm (Tēvs zina, kas tev vajadzīgs pirms vēl tava vēlēšanās ir izteikta) un tādā veidā dod Zirgam brīvību pievērsties emocionālajai, sabiedriskajai un radošajai dzīvei. Zirgs ir ļoti sabiedriska būtne un labprāt stājas emocionālās attiecībās ar Cilvēku. Cilvēka un Zirga savienība (Kentaurs) ir reliģiskas attiecības - uzticīgas dvēseles sekošana sava Gara vadībai.

Šo attiecību dēļ viņš darīs visu, ko vien Cilvēks Zirgam liks, pat bez pātagas pamudinājuma tikai savstarpējās uzticības un attiecību uzturēšanas dēļ vien. Zirgam jau nav grūti savam draugam palīdzēt. Zirgi ir kolektīvisti un dzīvi vada kolektīvā. Tajā viņš atrod iespēju parādīt, pierādīt un paplašināt sava derīguma - savas klātbūtnes, piedalīšanās un, tātad, arī dzīves jēgu. Dvēseles dzīves jēga ir būt sava Gara vadībā.

Savukārt Cilvēkam lieti noder stiprā un ieinteresētā drauga klātbūtnes sniegtais atbalsts. Zirgs ceļ Cilvēka pašapziņu - Zirga klātbūtnē Cilvēks vienmēr ir tas gudrākais. Cilvēks Zirgam vienmēr ir priekšnieks tik ilgi, kamēr neņem rokā pātagu. Tad viņš pārvēršas par vagaru un par kungu savam kalpam. Vagara klātbūtne nozīmē draudzības beigas, Zirga brīvās ieinteresētības trūkumu (kūtrums, slinkums ir intereses trūkums) un viņa paverdzināšanu - pazemošanu un pārvēršanu par Ēzeli.

Ar pātagas sitieniem no Zirga izdzen darba radošumu, brīvību un auglību - visu to, kas ir labākais Zirgā, bet panesība pārvēršas par spītību, jūtība par trulu kaislību un spēks par pielāgošanos grūtībām. Pazemojot Zirgu, viņš tiek samazināts arī augumā.

Ēzelis ir sliktākais, kas ir Zirgā - Zirga ēna, Zirga karikatūra. Zirga ausis tver novērtējumus un padomus, bet Ēzeļa ausis izstiepjas uzklausot pagodinājumus, glaimus, melus un tenkas. Ēzeļa garās ausis ir augstprātības, slavas kāres un melu zīmes. Ēzelis ir verdzības simbols.

Ēzelis ir piespiedu darba (viņam nav darba mīlestības), interešu šaurības un savu kaislību vergs. Ne velti Romas patricieši savās seksuālajās orģijās iesaistīja tieši ēzeļus. Ēzeli pārvalda un patur verdzībā, pārvaldot viņa kaislības - ar kārdinājumiem, glaimiem un baudām, kuras tam atņem radot "nepelnītas" ciešanas. Melīga pazemība augstprātībā (uzpūtībā) - viltība, apvienojumā ar slavaskāri un pazemojumu apcerēšanu un izbaudīšanu - atriebīgums, spītība un nepatīkamā balss - skaļums, spalgums (brēkšana) un griezīgums ir raksturīgākās Ēzeļa iezīmes. Pēc balss skaņām - brēkšanas godos un vaimanāšanas par savām ciešanām uzreiz jau pa gabalu var dzirdēt, kur Ēzeļi dzīvo un "Ēzeļgalvi" pielūdz. Tas, kurš prot glaimot un liegt iekāroto, vienmēr varēs vadīt Ēzeli pēc sava prāta. No vienas puses pārvaldes rīks ir nekad nesasniedzamais kārdinājums - burkāns, bet no otras - tā ir viņam nepatīkamā pātaga.

Ēzelis vienmēr ir starp burkānu un pātagu. Ēzelis nav romantiskais karotājs - viņš iestāsies svešā kara kalpībā, ja tam labu burkānu piesolīs. Ja Ēzelim priekšā noliks divus burkānus, tad viņš nomirs badā, nespēdams izlemt, kuru no abiem izvēlēties. Muļķība un augstprātība, glaimu un tenku uzklausīšana, bailes no pātagas aptumšo prātu un liek pasauli skatīt greizo spoguļu sagrozījumā. Spītība (neatlaidības karikatūra) iet vienā solī ar muļķību. Ēzeļa muļķība viņam liek nest savu verdzības nastu, kuru viņš pats sauc par "izdzīvošanas gudrību", bet augstprātība prāta aptumsumā Ēzeli mudina iedomāties sevi gudrāku par vagaru, kurš ar burkānu un pātagu Ēzeli manipulē. Ēzelis jūtas patiesi brīvs, kad, pēc parādītā burkāna skrienot, no pātagas vairās.

Tad Ēzelis to par "izaicinājumu" sauc un nekā nevar saprast - kāpēc tik labi un cerīgi sāktais vienmēr beidzas "kā vienmēr" - bēdīgi. Ēzelis domā, ka ātrāk vai pēc lielāka burkāna skrienot, to beidzot tomēr noķers un no pātagas izbēgs. Ēzelis domā, ka uz citu steliņģi darbam pārvietots, viņš tur iegūs to burkānu, kuru vecajā aplokā pie iepriekšējā darba nekādi saskriet nevarēja. Ēzelis nesaprot, ka kungs pārvieto burkānus uz turieni, kurp viņš vēlas Ēzeli bez liekām pūlēm uz paša kājām aizvedināt. Kungs zin, ka viņš nekad neļaus Ēzelim pilnu vēderu pieēst. Kungam vienmēr ir jau cits steliņģis un Ēzeļa darbs tajā sagatavots. Kungs zin, kad viņš Ēzeļa kāroto burkānu tam atkal atņems.

Ja mēģina krustot Ēzeli ar Zirgu - savienot nesavienojamo - veidot kompromisu starp slikto un labo, tad iegūst neauglīgu Mūli, kurš uz priekšu gan kustas, bet kam nav turpinājuma nākotnē. Mūlis ir kompromisu neauglības un tukšu darbību simbols. Tie, kuriem der (ir vajadzīga) tukša bezdvēseliska čaula īslaicīgu mērķu sasniegšanai, tie taisa Mūļus. Mūlis ir iluzors tēls acu apmānīšanai. Tam ir Zirga brīvības un lieluma izskats un Ēzeļa nodarbinātība, bet kopumā tā visa ir viena liela blēdība.

Mūlis ir "Trojas zirgs".

 

***

 

Druīdiskajā pasaulē un kultūrā Zirgs ir augstu vērtēts un cienīts tēls. Visur tur, kur ir Lielās Galvas, tās pavada Baltie Zirgi. Britānijas kalnos un Meksikā Zirgu aprises ir brīva darba slavinājums. Protams, ka arī Latvijā Zirgs bija augsti godāts Cilvēka pavadonis. Par to vēl atgādina tautasdziesmās ierakstītā Baltu ģenētiskā atmiņa.

Zeme pie Baltijas jūras un tās tauta zaudēja savu Ārisko - Indoeiropeisko kultūru (un Balto Zirgu) tad, kad to savā kundzībā pārņēma no Gotlandes šurp ienākušās laupītāju "senprūšu karadraudzes". Tās gan turpināja veģetēt kultūras sasniegumu augsnē, bet tā jau bija Ušņu veģetācija Labības laukā. Brīvā zirga vietu ieņēma Ēzelis. Trīspadsmit gadsimtus - no 7.gadsimta līdz mūsu dienām šī zeme ir bijusi Ēzeļu un Ēzeļu paverdzinātu Zirgu zeme. Tagad anglosakši to ir pataisījuši par Mūli.

 

Latvija nav neatkarīga.

Latvijā nav Latvijas valsts.

Latvijā nav valdības.

Latvijā nav Latvijas valsts ekonomikas.

Latvija kā valsts nekur neiestājas un nekam nepievienojas.

"Latvijas valsts" ir anglosakšu veidojums un marionete - "Trojas zirgs" - Mūlis Eiropas Savienībā ar visām Eiropas Savienībai no tā izrietošajām sekām.

 

Latvijā ir ASV valdības uzturēta, apmācīta un tai paklausīga administrācija - Vašingtonas rīkojumus izpildoša "iedzimto pašpārvalde" (Mūļi), kura organizē iedzimto (Ēzeļu) pārvietošanu - migrāciju uz darba vietām vai masu "demokrātijas un kultūras" pasākumus. Acu un ausu apmānīšanai lieto vārdus un valsts atribūtus - karogu, himnu, ģerboni un Satversmes, Saeimas, Ministru kabineta un Valsts bankas tēlus, kuri rada valsts dzīves un darbības ilūzijas kā Ēzeļiem, tā arī Trojiešiem.

 

***

 

Katras valsts eksistences pamatā ir Vienprātība, Saliedētība un Savstarpējā palīdzība. Katras valsts eksistences jēga un primārais uzdevums ir rūpēties par savu veidotāju (iedzīvotāju) labklājību. Ja raugāmies par kā labklājību rūpējas šī "valsts", tad redzam, ka tās ir ASV intereses. Tātad to nav veidojuši šīs zemes iedzīvotāji (lai kas viņi arī būtu), bet gan lielāks vai mazāks skaits ASV iedzīvotāju. Tā tauta, kura nav spējīga ievērot valsts pamatprincipus, veidot un uzturēt savu valsti, nav pelnījusi neatkarību. Tā vienmēr meklēs svešu sili, burkānu un vagaru ar pātagu, kura priekšā zemoties (piedalīties kunga priekos un bēdās).

ASV spēlē savu ģeopolitisko spēli cīņā ar konkurentiem, kuru vidū kā galvenais aizvien ir ES. "Latvijas valsts" ir viens no trim "Baltijas Trojas Zirdziņiem", kurus Vašingtona dancina pēc savas vajadzības. Te nekas nenotiek bez Vašingtonas ziņas un norādījuma. Te visu kontrolē Vašingtonas modrā acs. Vašingtonas pirksts ir katrā avīzē, radio un televīzijas raidījumā - katrā mājā, kurā to ienes, klausās vai skatās. Katra Ēzeļa un Mūļa galviņu groza Vašingtonas pirksts.

Katra spēles figūra, kad tai saka "lec!", jautā - "cik augstu?" un dara to, ko tai liek. Zatlers atlaida Saeimu tad, kad uz Poliju aizskrējušam tam to lika darīt tur vizītē ielidojušais lielais boss. Saeimas atlaišana Latvijā bija Vašingtonas spēles elements. Vašingtonai vajag "Baltijas valstis" NATO un Europas Savienībā. "Valstiņas" pakalpīgi turp aiztipina. Vašingtonai vajag "aliansi cīņai ar terorismu" - "valstiņas" ir aliansē. Vašingtonai vajag paraugvalstiņu "krīzes pārvarēšanai" un Latvija tāda ir. Tagad Latvijā ir visai pasaulei zināma, bet te nekā neredzama augšupeja. Banku un atskaišu skaitļi to gan tādu rāda, bet uz savas ādas, tie, kuri nav Mūļi, to nejūt. Mūļiem gan atkal tikšot silēs vairāk sabērts.

Ķīļa vadītā jezga ap studiju programmu samazināšanu ir tikai kārtējā slēptā finansējuma apgraizīšana "augšupejas laikā", un vienlaicīgi novērš sabiedrības uzmanību no eiro ieviešanas fakta. Interesanti, ka te nezin kādēļ nedarbojas viņu iemīļotais sauklis - "tirgus visu noregulēs". Vai tomēr strādā un viss Latvijā notiekošais ir tirgus darbības rezultāts... Tad rodas jautājumi:

 

- Vai no tā mums ir kāds labums?

- Kam no tā ir labums?

 

Vašingtonai ir spēle ar Krieviju un ES, un attiecīgi arī tālejošs plāns. Vašingtona šī plāna ietvaros izdara secīgus gājienus. Vašingtonai tagad vajag, lai "Latvija" iestātos Eirozonā - atteiktos no savas naudas - vēsturiskuma, pašapziņas un identitātes zīmes. No vienas puses liberāļiem un Vašingtonai traucē zirdziskā Savdabība. No otras - Vašingtonai vajag šo "Trojas zirgu" dabūt dziļāk tās apkarotajā Eiropas banku sistēmā. Vašingtona zina katru savu nākamo soli un jau tagad zin, kurā brīdī un kā tā šo "valsti" savā labā pret Europu izmantos. Vašingtona zin, ko tai liks darīt un kādi Mūļi no tās vēdera tad izlīdīs Trojas vārtus atmūķēt un pilsētu dedzināt. Mūļiem jau nerūp, ka viņi paši arī šajā "pilsētā" dzīvo.

Ja Vašingtonai tas būs vajadzīgs, tad Latvijā notiks tāds pat "pavasaris", kā Ziemeļāfrikā. Ja Vašingtona to gribēs, tad Latvijā būs tāpat, kā Ēģiptē, Lībijā un Sīrijā. Tad Latvijā būs bruņota opozīcija, sprāgs bumbas un CNN rādīs ievainotos un mirušos izpostīto Latvijas pilsētu ielās.

 

***

 

Katrā valstī tās iedzīvotāji dzīvo paši, bet valsts viņus sargā. Valsts, uzturot visa veida drošību saviem iedzīvotājiem, uztur valsts dibinātāju labklājību. Svešvārdā tas ir protekcionisms. Citu funkciju, mērķu un uzdevumu valstij nav. Garīgās, kultūras un saimnieciskās dzīves drošība tiek uzturēta caur to, ka valsts nepieļauj nevajadzīgu ārzemju spēku iejaukšanos savu iedzīvotāju dzīvē, uztur saprātīgu integrāciju starptautiskajā Garīgajā, kultūras un saimnieciskajā dzīvē, izdod valsts labklājību organizējošus likumus un veicina labas kaimiņattiecības kā starp iedzīvotājiem savā zemē, tā arī ar visiem kaimiņzemēs.

Valsts, tauta, iedzīvotāji, Garīgā, kultūras un saimnieciskā dzīve ir viens veselums. Valsts rūpējas par veseluma saglabāšanu un kopuma vairošanu. Kopums vairo drošību. Katras valsts citu dzīvju pamats ir tās iedzīvotāju apziņas, mērķu, dzīves izpratnes un rīcības saskaņotības vienotība, kas izpaužas kopīgajos Ideālos un saimnieciskās dzīves stiprumā. Katra valsts rūpējas par savas saimnieciskās dzīves spēku un neaizskaramību.

Saimnieciskās dzīves spēks ir tās pašpietiekamībā. Pašpietiekamība nāk ar vispusību, tāpēc katra valsts vispirms rūpējas par savu iedzīvotāju vispusīgu nodarbinātību un apgādi ar pašas saimnieciskās dzīves labumiem un savas saimniecības vispusību. Tāda valsts cenšas pati ražot visu vajadzīgo un ar to apgādāt savējos.

"Savējie savējiem un savējo labā."

"Vispirms savējiem, pēc - krājumos, bet, kas pāri mēram, to labam kaimiņam."

"No kaimiņa neņemt to, ko var paši taisīt."

"Pašu zeme dod visu patiesi vajadzīgo, svešais nes kārdinājumu."

 

Valsts saimniecībā nevar būt konkurences ne starp savējiem, ne, vēl vairāk, ar svešiem. Valsts saimniecība ir kompleksa labumu aprite. Kur kādam ir pāri palikums, tur tas tiek virzīts pie tā, kam ir iztrūkums. Valsts rūpējas par šīs virzības vispusību un savlaicību. Viss valsts iedzīvotāju sastrādātais un uzkrātais labums paliek valstī un vairo tās iedzīvotāju labklājību. Pārrobežu sakari ir pieļaujami tikai tik daudz, cik tie ļauj iegūt pašu spēkiem nesastrādājamo vai te nepieejamos, bet patiesi vajadzīgos resursus, un cik tas ir līdzsvarots ar pašu darba rezultātu pārpalikumu tirdzniecību.

Jebkuri pārrobežu sakari ir integrācija svešā ekonomikā, savu spēku lietošana svešas dzīves uzturēšanai. Sava kopuma izputināšana un veseluma saskaldīšana ir valsts demontāža. Tagadējā "Latvija" ir zeme, kurā ir demontēta tās valsts. Te tagad ēzeļojas un mūļojas.

Nevar būt runas par valsts saimniecisko dzīvi, ja tajā ir ārzemju banku klātbūtne. Tas ir mūlisms tīrā veidā. Ārvalstu bankas izsūc sastrādāto un uzkrāto uz savām zemēm.

Nevar būt runas par saimniecisko dzīvi tur, kur pērk ārzemju ražojumu. Tas ir ēzelisms tīrā veidā.

Nav ekonomikas valsts dzīvē tur, kur savējam ir jākonkurē ar savējo vai ar svešzemnieku par pasūtījumu. Tas ir mūlisms tīrā veidā. Kur nav savējo sargāšanas - protekcionisma, tur ir mūlisms.

Nav valsts ekonomikas tur, kur kompleksi eksistējošais (enerģētika, transports, sakari, ražošanas un patēriņa cikli) tiek sadalīti "brīvās sastāvdaļās" un starp tām tiek ielaistas tām konkurējošas vienības. Tas ir idiotisms un noziegums pret savu zemi un līdzcilvēkiem.

Nav valsts ekonomikas tur, kur ražošanas cikli, līdzekļi, jaudas un uzņēmumi, kā arī to saražotais pieder ārvalstniekiem. Nav valsts tur, kur ārvalstnieki var rīkoties saimnieciskajā dzīvē (investēt - jo pašu nesastrādātais rada daudzkārt lielāku zaudējumu kā investīciju vai kredītu solītais labums) iepirkt vai turēt savā īpašumā zemi un citas vērtības vai ražošanas līdzekļus un dabas resursus, vai brīvi lietot savu uzskatu izplatīšanas iespējas. Tas ir mūlisms tīrā veidā.

Patiesībā katrai valstij pieder tikai viņas nekur neintegrētā ekonomika. Tikai neintegrētās ekonomikas apjoms dod patiesu drošību un ir patiesās ekonomiskās dzīves rādītājs. Tikai pēc tās var spriest par šīs valsts saimniecības spēku, augšupeju vai norietu. Visi pārrobežu ekonomiskie sakari ir pašmāju ekonomikas elementu integrācijas svešās ekonomikās un to darbs svešu ekonomiku labā - kalpošana to interesēs - ēzelisms tīrā veidā. Tā saucamā "drošības integrācija" - izdabāšana iespējamā agresora peļņas interesēm ir nodevu maksāšana - atpirkšanās un pilnīgas atkarības - Ēzelisma zīme. Tikai tās integrācijas, kuras notiek aiz laba prāta pārpalikumu utilizācijas vārdā, ir uzskatāmas par saimniecību veicinošām, ja tās nenes svešu ideoloģiju, dzīves veidu un patēriņa ieradumu piemaisījumu.

Pasūtījumi var izsīkt, mainīties intereses un tehnoloģijas, tāpēc strādāt eksportam ir atkarības radīšana un savas ekonomikas vājināšana. Tas ir mūlisms tīrā veidā.

Sava dzīvesveida un ražošanas mainīšana atbilstoši svešiem standartiem un piedāvātajiem produktiem ir atkarības izraisīšana un ēzelisms tīrā veidā.

Tāda integrācija ir netaisnības cēlonis un grauj abas ekonomikas.

Katrā ekonomikā pakalpojumu un preču cenas, algas - samaksa par padarīto (vērtības ekvivalents) un naudas vienība ir vienots veselums apritē, stimulos un bremzēs, kas regulē kā patēriņu, tā piedāvājumu, un notur darbu patiesi vajadzīgajos apmēros un pielietojuma veidos. Tas ir Taisnīgums. Taisnīgums ir tur, kur ekonomika kalpo sabiedrības attīstības mērķtiecīgumam. Katrs ieroču meistars zina, ka šaujamierocis, patrona un šī ieroča mērķis ir viens veselums.

Tā kā katra ekonomika atšķiras pēc sava ģeogrāfiskā novietojuma, klimata, zemes dzīļu, augu un dzīvnieku resursu īpatnībām un to apdzīvojošās tautas mentalitātes (tātad, patiesi vajadzīgā), tad ir skaidrs, ka dažādās ekonomikās ražotais atšķirsies kā cenā, tā darba daudzumā un vērtībā. Viens un tas pats ražojums vai pakalpojums būs lētāks vai dārgāks atšķirīgās ekonomikās, un tā tam arī ir jābūt, jo atšķiroties tautu mentalitātēm un dzīves videi, ir jābūt atšķirīgām patiesajām vajadzībām. Patiesi vajadzīgais ir lēts, bet par kārdinājumu dārgi jāmaksā.

Var gadīties, ka valstī ar augstu aprites intensitāti dzīvojošs cilvēks nonāk pie zemas un lēnas ekonomikas pakalpojuma, kur tas, salīdzinot ar pircēja ekonomikas apriti, ir ļoti lēts. Tas, protams, ir visu Ēzeļu burkāns, par kuru viņi maksā ar savas ekonomikas netaisnības deģenerētās Cilvēku psihes radītajiem pašu ekonomikas krīžu un sabrukuma pātagas cirtieniem. Mūsdienās dzīvojošajiem liekas, ka ekonomika var būt tikai tāda, kāda tā mums tagad tiek šīs ekonomikas "zinātnieku" pasniegta. Tomēr tā nav. Ir divas lielas, atšķirīgas dažādu ekonomiku grupas.

Ir "Zirgu" - labklājības ekonomikas, kurās nemeklē peļņu. Tās ir dzīvotspējā un ilgmūžībā orientētas ekonomikas, kurās nemeklē straujo izaugsmi - lēnās ekonomikas, kuras balstās uz labklājības mantojuma uzkrājumu un Cilvēka iekšējās pasaules izaugsmi. Tajās centrālajā vietā ir Cilvēks un Cilvēkā notiekošās izmaiņas. "Zirgu ekonomikas" virzītājs un attīstītājs ir Cilvēkā notiekošās kvalitatīvās izmaiņas - viņa kultūras izaugsme. "Zirgu ekonomikās" kapitāls ir Cilvēcisko Vērtību un Cilvēcisko attiecību kvalitāšu kāpums un uzkrājums. Tajās darba, ražošanas un patēriņa daudzums tiek uzturēts patiesi vajadzīgā apmēros. Cilvēka dzīves jēga ir pašā dzīves Cilvēcīgumā un Cilvēcisko attiecību krāšanā un kopšanā.

Otrā ir peļņu meklējošo "Ēzeļu" ekonomiku grupa. Ar tās teorijām varat iepazīties tās "zinātnieku" un slavinātāju disertācijās, propagandas un mācību līdzekļos. Tās "labumus" varat izbaudīt uz savas ādas, bet visu disertāciju un propagandas materiālu vērtību varat redzēt tajā, kas ar to notiek Jūsu acu priekšā.

Eiro zonas radīšana un Latvijas uzskriešana uz šīs degošās kūts klāja (ES ir neizdevies un tāpēc grimstošs Noasa šķirsts jeb Eiropas kultūras un saimniecības zārks) ir "Ēzeļu" ekonomikas daļa, tāpēc tai nav nekādas dzīvotspējas - nekādas manipulācijas nevar atjaunot dzīvību sprāguša Ēzeļa miesās. Dzīvība ir atstājusi miesu atdzīvinātāju - Ēzeļa dvēseli. Eiropu ir atstājis Radošais Gars. Patēriņa un peļņas gars te ir uzvarējis un ieņēmis tā vietu, tāpēc zūd pati ekonomikas esamības jēga. Visas "Ēzeļu" ekonomikas velk dzīvību tik ilgi, kamēr vien tajās saglabājas kādi "Zirgu" ekonomikas atlikumi. Tad, kad Ēzelisms ņem virsroku pilnā mērā, tad tas pats sevi arī nobeidz. Tāpēc jau Zirgi ar Ēzeļiem necīnās - Ēzelis ir miris jau kopš dzimšanas mirkļa.

"Zirgu" ekonomikā (kurā ievēro līdzsvara un taisnīguma meklējumu principus) "dārgākas" ekonomikas pircējs, nokļuvis pie "lētākas" ekonomikas patēriņa, par to maksātu savas "dārgākās" ekonomikas cenās. Tas iegrožotu "lētāko" ekonomiku kolonizēšanas tieksmes. "Dārgākā" ekonomika par "lētākās" ekonomikas preču importu maksātu "lētākās" cenās. Tas atturētu "lētākās" ekonomikas celt savu labklājību uz eksporta rēķina. Tas nozīmē, ka Nepālā iebraukušam Eiropietim par viesnīcas, tūrisma un ēdināšanas pakalpojumiem ir jāmaksā Eiropas cenās, bet Nepālietim nav jādomā par Eiropietim tīkamu ražojumu gatavošanu. Nepālietim jāveltī savs mūžs savu līdzcilvēku vajadzību apmierināšanai, viņiem patiesi vajadzīgā izgatavošanai un izgatavotā pienācīgai apdvēseļošanai.

Tomēr arī tas vēl nedod taisnīguma un līdzsvara ievērošanu. Svešzemnieks ar savu finansu resursu iepludināšanu (investīcijām) deformē vietējo saimniecisko dzīvi tādā veidā, ka sāk ienest tajā izmaiņas, kuras ir vērstas uz viņam tīkamā attīstīšanu. Katram ķermenim pašam ir jāuztur sava kopīgā un katra orgāna temperatūra. Lēnākām, "lētākām" tā ir zemāka, bet ātrākām, "dārgākām" tā ir augstāka. To nedrīkst mainīt ar ārējo finansiālo (enerģētisko) resursu pieplūdumu. Tas maina tautas mentalitāti un tikumus - viņu patiesi vajadzīgā darba un patēriņa samērus.

Tāpat nav pieļaujams nepamatots eksports. Kādas nozares ražojumu eksports pastiprināti ceļ šīs nozares nozīmi tautas saimniecībā, kas ir nelietderīga nelīdzsvarotība un nonākšana atkarībā no šīs nozares un tās ražojumu patēriņa ārzemēs. Kādam ražotājam, pat saņemot samaksu savas ekonomikas cenās, var parādīties kārdinājums uz eksporta rēķina paplašināt ražošanu virs patiesi vajadzīgā apmēriem. Tas deformē ar viņu saistīto nozaru darbu, rada plaisas kolektīvajā apziņā, pārslogo resursus un rada liekus atkritumus - pārslogo utilizācijas daļu. Tāda ekonomika tad pārvēršas par "sievu - zīdītāju", kura velta savu ķermeni slinko māšu bērnu zīdīšanai. Ekonomikas pakļaušana eksportam rada murgainu ilūziju par to, ka ar fiziskā darba (ražošanas apjoma) kāpinājumu var panākt dzīves uzlabojumu.

Tas ir šamanisma pseidomīts par to, ka ar fiziskiem līdzekļiem varot iegūt Garīgas izmaiņas un ka viņu piedāvātajā veidā viegli varot iegūt to pašu, ko citi iegūstot smagi strādājot. Šamanisma galvenā - Cilvēku deģenerējošā cūcība ir tajā, ka "viegli iegūtais esot tikpat vērtīgs, kā smagā darbā nākušais". Visi šamaņi ir Ēzeļi.

Tomēr ir nozares, kurās notiek dabiska apmaiņa - eksports - imports. Tas attiecas uz specifisku dabas resursu pārvietošanu uz to pielietojuma vietām citās tautu saimniecībās, zinātnes un mākslas tehniskajos līdzekļos, kā arī uz zemes veltēm - lauksaimniecības produktiem, ja tie pārsniedz pašu patēriņu un vajadzību pēc uzkrājuma, vai arī, ja kādas specifiskas, tikai šeit iespējamas prasmes rada citur zinātnē un mākslā vajadzīgo.

Kā redzam, tad tas attiecas uz dabas veltēm, kas nav Cilvēka roku radītas. Tādos gadījumos apmaiņas notiek ievērojot ieguldītā darba daudzumu, un vērtība tiek mainīta pret vērtību, vadoties no patiesi nepieciešamā un darba daudzuma apmēriem. Maiņas objekts nav izstrādājums vai resurss, bet darba daudzums, kāds ir veltīts maiņas objekta iegūšanai.

Darbs pret darbu.

Darbu saviem strādniekiem apmaksā katra eksportētājvalsts savos darba vērtības ekvivalentos. Tādā kārtā dabas veltes pārvietojas, bet darba algas aprite paliek katrā ekonomikā, nekā neskarot otras resursus, neizmainot tur esošo aprites ātrumu.

"Katra tauta dzīvo pati" - tāda ir Zirgu tautsaimniecība.

Zirgu tautsaimniecība noturas līdzsvarā, tāpēc, ka ievēro Taisnīgumu.

Dārgākā ekonomika, importējot lētos izstrādājumus, deformē savu darba, piedāvājuma un patēriņa struktūru, kā dēļ iet bojā. Visi kolonizatori iet bojā, importējot lēto koloniju produktus. Kolonizēšana demoralizē kā kolonizatoru, tā arī kolonizēto, bet kolonizētājs, lietojot demoralizēto koloniju ražojumu, saņem dubultu deģenerējošas ietekmes devu.

Taisnīgums uztur dzīvībā.

Atkāpes no Taisnīguma pieved Nāvei.

Robežu vājināšana ir nodevība un Mūļu sazvērestība. Apkārt vazāšanās, pārdošanās svešā darbā, svešas izglītības baudīšana un savā zemē iegūtā iztirgošana svešumā ir savas tautas nodevība un ēzelisms tīrā veidā. Savas zemes nesargāšana, brīvas vaļas došana Ēzeļiem un Mūļiem ir pietiekams iemesls, lai tāda tauta, valsts un populācija šajā zemē beigtu pastāvēt.

Saprātīga pārrobežu integrācija var būt derīga tikai tai ekonomikai, kura ir stipra pati par sevi arī bez šīs integrācijas, bet nekāda integrācija pati par sevi nevienu ekonomiku veicināt nevar. Ja tai trūkst integrācijas ceļā iegūstamo resursu, tad tā ir zīme par kļūdām plānošanā - ēzelismu, nepilnībām saimnieciskās dzīves organizēšanā - mūlismu vai šai zemei un tautai neatbilstoša attīstības ceļa - dzīvesveida izvēli.

Atteikšanās no savas naudas un svešas naudas ieviešana ir pilnīga integrācija tajā ekonomikā, kuru pārstāv attiecīgā ieviestā nauda. Ieviešot svešu naudu, valsts pilnībā atsakās no jebkādas tālākās suverenitātes. Mūlis ir pārdevies desās. Tā kā "Latvijā" jau sen - kopš 1990. gada ir notikusi un notiek plānveidīga valsts un tās ekonomikas demontāža, tad pāriešana uz eiro ir loģisks "Mūļu ceļa" turpinājums, kurš nekādu labumu "Latvijas ekonomikai" nevar dot aiz tā vienkāršā iemesla, ka tādas "Latvijas ekonomikas" nemaz nav. Tā sen jau ir beigusies - Mūļu un Ēzeļu izpārdota, izvazāta un iznīcināta. Ir tikai atsevišķi vienā ekonomikā nesaistīti elementi, kuri ar saviem nodokļu maksājumiem uztur Mūļu administrācijas aparāta darbību.

Tas, ko uzdod par "Latvijas ekonomiku", ir citu valstu ekonomikās integrētu ražošanas un patēriņa jaudu elementi. Nozaru "uzplaukums" vai "noriets" atspoguļo stāvokli, kāds tas ir integrējošajās ekonomikās. Orientācija uz integrāciju, investīcijām un eksportu pati par sevi jau ir mūlisms tīrā veidā - sevis nolikšana pilnīgi atkarīgā stāvoklī no apkārtējo apstākļu kaprīzēm.

Atstāšanās no lata un eiro ievazāšana te pati par sevi neko ne cels, ne gremdēs vien attaisīs plašākas durvis zagļiem un krāpniekiem. Tiem Mūļiem un Ēzeļiem, kuri bija treknumā uzbiezējuši, kādu mirkli treknums vēl pievairosies. Tiem, kuri bija liesi, liesums pastiprināsies. Liesajiem vienīgais mierinājums var būt tas, ka arī treknie pēcāk (nu jau drīz) sāks liesēt. Tās ir klasiskas visu Ēzeļu lamatas. Vispirms, solot peļņu, lūdz atteikties no sava - ieguldīt, bet, kad pienāk peļņas laiks, paziņo, ka apstākļi ir mainījušies un - "piedodiet - neveiksmīgs bizness" - peļņas nebūs. Ēzelis atkal ir vilcis svešus ratus.

Mūļu stulbums un Ēzeļu spītība ir tajā, ka viņi domā uz Europas un eiro bagātības lielumu un stiprumu - uz tā mūžīgumu. No Padomju laikiem pāri robežai lūrēdami, viņi ir iedzinuši sev galvā naglu par to, ka "Rietumos ir leiputrija". Viņi visu laiku skaita, kādi labumi no tās nāks un nekad nebeigsies. Viņi domā, ka Rietumos labumi no gaisa krīt un jāspēj tikai tos laicīgi pacelt. Apmūļotie Ēzeļi domā, ka rietumu maizītēm nav garozu. Viņiem liekas, ka no turienes nāk tīri un mazgāti burkāni, ka uz tiem nav acīm neredzamu parazītu oliņu un ka tos nepiesārņo visāda veida indes un atkarības izraisošas narkotikas.

Viņi nesaprot, ka Rietumu "Zelta lietus" bija tikai tāds pamuļķīšu acu apmāns - teātra butaforija. Rietumi nebija ne gudrāki, ne izglītotāki, ne stiprāki, ne labāk organizēti, ne strādīgāki. Tajā laikā, kad Rietumi "auksti karodami" dzīvoja uz parāda (viss "Rietumu labums" nāca no parādu taisīšanas brīvības un pārdošanās desās par šiem parādiem). Jūs dzīvojāt "aukstā kara" apstākļos sava reālā darba un tajā sastrādātā apmēros. Ja nebūtu Rietumu priekšā bikses nolaiduši, tad tagad Jūs būtu ar tām reālajām vērtībām, kuras bija sastrādātas, Rietumnieku "desu" kaudžu vidū. Jūs jau bijāt "aukstajā karā" uzvarējuši viņus, bet viņi bija Jūs ideoloģiski sazombējuši. Tagad nu ir jādodas uz desu cehu kopā ar saviem sazombētājiem - Rietumiem.

ES, kā ierocis cīņai ar PSRS savu lomu ir zaudējis. Tagad Vašingtonai no tās nekāda labuma vairs nav - tikai konkurence un liekas klapatas. Vašingtona nav ieinteresēta ES un eirozonas saglabāšanā. Tieši otrādi, nogremdējot Eiropu ar visu eirozonu, Vašingtona tikai iegūtu no tā. Tad, kad kāds aicina aizņemties no viņa naudu un sākt dzīvot uz parāda, aicinātājs jau ir izdomājis kā ar šī parāda atkarību viņš iznīcinās aizņēmēju un ko no tā iegūs. Radot ES, ASV jau zināja, kā viņas pašas to arī iznīcinās. ASV bija plāns. Maršala plāns. ASV plānu realizē. Mūļu Latvija šajā spēlē ir sīks bandinieks, kuram liek darīt melno darbu, lai pēc tam vajadzības brīdī upurētu lielākas figūras "noķeršanai".

Un vēl kāds sīkums. Tādas naudas maiņas vienmēr notiek tad, kad valdošā elite ir izšķērdējusi - izputinājusi ar iepriekšējo naudas vienību saistīto ekonomiku. No lata atsakās tādēļ, ka no tā ir izņemta visa tā iekšējā vērtība. Uz šo brīdi lats kā naudas vienība, tāpat kā "Latvijas valsts" ir tikai ārēja čaula - teātra butaforija un atteikšanās no tā ir citā vārdā nosaukta lata devalvācija.

Tādas akcijas vienmēr dod iespējas manipulācijām. Vienmēr var uzlikt kādus ierobežojumus, noteikumus un prasības, ar kuru palīdzību kādu tādā brīdī var aplaupīt. Un esiet droši - VIŅIEM tāds plāns jau ir! Par eiro ieviešanu būs jāmaksā, un maksātāji būsiet jūs - tie ar plānajiem, plānākajiem un pavisam plānajiem maciņiem! Biezie uzbiezēs - liesie noliesēs. Kā vienmēr... Kāds sprediķotājs apcerēja olu ar bekonu brokastīs. Viņš apcerēja ministrus kā olu izdējušo vistu, tautu kā nokauto cūku, bet kautrīgi novirzījās no tā, kas ir brokastu ēdājs - kā labā Saeima un minkabinetu vistiņas "dēj", un kā labā tautu ir nokāvuši olu dējēji.

Eiropas Savienība brūk. ASV ģeopolitiskās un banku spēlītes to piebeigs. Uz parāda procentu būvētā ekonomika ir beigusies - tā beidz pastāvēt. Eirozona un eiro kā naudas vienība izirst. Kaut kādu iemeslu dēļ Vašingtonai vajag, lai uz šī grimstošā kuģa klāja uzkāpj vēl daži Mūļi.

Atteikšanās no lata ir pagalam sazombēta Mūļa ieskriešana degošā kūtī.

 

Dievs svētī Latviju!

 

***

 

Turpinājums rakstā - Audz, bērniņ, audz!



Baltu klubs | Sociopsiholoģijas asociācija | Lielās Mātes Sapulce | Lāču kopa