Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi
                                             

Nosūtīt jautājumu
Jautājumi un atbildes

Atgādinām, visi ienākošie sūtījumi tiek cenzēti!

Trīs princesītes jautājumi pretendentiem.
Es, kā tikko modusies, gribu zināt -
   - Kur es atrodos?
   - Kas te notiek?
   - Kāpēc tā tagad ir?




Uz pēdējo jautājumu
348. No: Pētnieces      Temats: kas ir Ķeltiskā Kristietība? ?←      2010. gada 04. janvārī 19:12:26

Liels paldies par izsmeļošo informāciju rakstā \"Par to kas dod visu, kas ir\". Šī raksta sakarā man radās jautājums- kas īsti ir Ķeltiskā Kristietība, kā un kad tā radusies? Bieži esmu saskārusies ar šo vārdu savienojumu, tomēr īstu atbildi tā arī neesmu atradusi, turklāt šis vārdu savienojums ļoti mulsina, jo ir tak zināms, ka Ķelti bija Druīdiskās reliģijas piekopēji. Turpat- kāda ir labi zināmā Ķeltu krusta izcelsme?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Ķeltu un Baltu Viedā Tīrība.", P. Stelps

349. No: Rita      Temats: definīcijas ?←      2010. gada 15. janvārī 21:22:45

Labdien, Paul! Apstaigājot interneta lapas, atradu Jūsu darba plaģiātu - definīciju piesavināšanos (sertificētā) dziednieka ... lapā www... un dievturu (uzvārdi) uzturētajā mājas lapā www...lv. Tās tiek absurdi komentētas kā šī dziednieka darbs. Vai var būt, ka ..... kundze nezin to īsto autoru un publikāciju vietu? Kā Jūs to vērtējat? Vai Jums ir vajadzīgs juridiskais atbalsts? [Red.piez. - Negribot reklamēt, uzvārdus un lapu adreses neminam.]


Labdien, Rita!


            Paldies par uzmanību. Mēs neveicam speciālu izpēti par to, kas, kur un ko ir pārpublicējis vai izmantojis no mūsu krājumos atrodamā, bet diezgan bieži dzirdam to atskaņas un atbalsis. “Sabiedrība”, negribot to atzīt, tomēr uz to reaģē.

            Šim dziedniekam (nevaru saprast, likt vai nelikt pēdiņās – no vienas puses – viņš ir šīs biznesa sfēras spilgts pārstāvis, bet no otras puses – grūti saukt par palīgu to, kura zāles ir kaitīgākas par pašu slimību) T.....a kungam, kurš savās biznesa aprindās un pacientu (vai klientu?) lokā, protams, ir cienījams darbinieks un autoritāte, pat labdaris un glābējs, šī ķibele gadās jau otro reizi. Pirmo reizi viņš savu vainu atzina un no plaģiātisma atstājās, bet tagad atkal ir to atjaunojis.

            Acīm redzot, viņam tik ļoti to vajag, ka tas ir viņa izdzīvošanas jautājums un kamēr viņu tieši “ar koku” par to nesit, viņam viss ir vienalga, ka tik savs labumiņš ienāk. Dziednieku aprindām tas ir raksturīgi – viņi nesmādē nekādus līdzekļus savu spalviņu pucēšanai un miglas pūšanai savu pacientu (vai klientu?) acīs.

            Ko mums vajadzētu vai nevajadzētu ar viņu darīt? Ja palūkojamies, kas tur tajā lapā ir, tad tur redzam lielu normālam Cilvēkam nepieņemamu atkritumu un drazu kaudzi (iespējams, ka arī tā ir kaut kur salasīta), kuru ar lepnumu kā savu vērtību uztur un citiem piedāvā šis kungs, kurš, acīm redzot, tagad grib sākt sevi uzdot arī par zinātnisku darbinieku, kā dēļ ir paņēmies mūsu definīcijas, kuru izcelsmi (kā lekciju materiāla sastāvdaļu un tādēļ autorību) un tapšanas gaitu neapzinās, tāpat kā (spriežot pēc pievienotās shēmas murgainuma) nesaprot tajās teikto.

            Ar sēdēšanu šajā drazu un astrālo mošķu pilnajā telpā viņš pats sevi jau ir sodījis tā, kā neviena Cilvēka spriestā tiesa vai nopēlums viņu vairāk sodīt nevar.

            Un vēl – šis darbonis (nu neceļas man roka vārdu dziednieks rakstīt!) acīm redzot ir vācis to, ko ir uzskatījis par vērtību. Viņš ir atkārtojis citu tādu pašu rīcību, kuri ir ņēmuši no Skolotāju krātuvēm un ar savu vārdu izplatījuši tālāk pasaulē. Ar to viņi, protams, ir noslēpuši Avotu (apzaguši tiem uzticīgos), bet zināšanas tomēr aiznesuši līdz tiem, kuri Avotam tā spožās gaismas dēļ tuvoties vēl nav spējīgi. Šis kungs ir rīkojies līdzīgi kā žagata, kurš, spožu priekšmetu ieraudzījis, sev to iekāro, vai baznīckungi, kuri savu “baznīcu” tāpat pa spalviņai un spožumiņam no svešiem apcirkņiem ir sazagušies. Ābols no ābeles tālu nekrīt!

            Tālāk – vai mums ir jāsatraucas par S........s kundzes uzturētajā dievturu mājas lapā esošo mūsu definīciju komentēšanu. Satraukumam vietas nav, nav arī nožēlas, bet ir konstatācija par to, ka neesam kļūdījušies diagnozes uzstādīšanā par šajā klubiņā (dievturos) notiekošo. Vēl vairāk, neko jaunu pie jau esošajiem novērojumiem tie nav pienesuši.

            Pirmkārt. Mēs publicējam to, ko vēlamies darīt publiski pieejamu. Pieejams tas ir tādēļ, lai par to domātu, lai to apspriestu – lai strādātu ar to. Meistars no gaisa nekrīt. Protams, ka sākumā daudz ko nesaprot (saprot ļoti maz, un to pašu nepareizi), pārprot vai nepamana. Daudzas definīcijas atstātas neskartas – vai nu tādēļ, ka paslīdējušas garām nepamanītas, vai to saturs ir bijis pilnīgi nesaprotams.

            Ja nu šīs kundzes saka, ka to saturs ir viņām pieņemams, tad nu gan viņām “visi nav mājās”, jo visām definīcijām, izrietot no viena cēloņa, piemīt tā nemainīgā daba. Tad – vai nu viņas pašas nezina ko un kam īsti iebilst (grib tikai kašķēties), vai ir pilnīgi dezintegrētas savā apziņā, kā tas agri vai vēlu notiek ar visiem kanalizātoriem – tiem, kuriem ir kanalizācija – kas ir pieslēgti astrālās kanalizācijas kanāliem, un no turienes regulāri saņem kārtējo mēslu porciju sūtījumus. Es runāju par to, ko tie sauc par “pieslēgumu kanālam” – par “čenelingu”.

            Otrkārt – psihiatrijā ir pilnīgi vienalga vai kāds runā muļķības tāpēc, ka pats tās grib teikt, vai tāpēc, ka to viņam liek darīt kādas balsis. Tā ir diagnoze. Tāpat okultismā ir vienalga – vai kāds pakļaujas svešiem naidīgiem spēkiem labprātīgi, vai ir to paverdzināts. Tā ir savas apziņas un tās tīrības zaudēšana – personības destrukcija un transformācija – diagnoze. Tā ir diagnoze, kurā saskaras psihiatrija, runājot par novērojamajām sekām, un okultisms, runājot par to cēloņiem.

            Un treškārt – mazā kantainā trauciņā lielu apaļu priekšmetu iedabūt nevar – vietām spiež, citur paliek pāri, bet pilnībā un kopumā tur neietilpst. Trauciņš var augt (ja ir uz to spējīgs), var piemēroties – apgūt kopumu (mācīšanās ir apziņas pieskaņošana un saskaņošana) vai arī cīkstēties ap to un spļaudīties par tā formas un tilpuma neatbilstību paša formai un tilpumam. Ar laiku šī cīkstēšanās un spļaudīšanās dos savus rezultātus – prātiņš pieaugs, bet pašam būs vien jādzer no piespļaudītā Avota.

            Vai mums būtu jāapvainojas uz bērniem, kuri, anatomijas grāmatu atraduši, ķiķinādamies apspriež tur redzamās un pazīstamās savu ķermeņu daļas? Nu nē taču!

            Vai mums būtu jāsatraucas par slimnieka murgaino mētāšanos slimības gultā? Jutīsim viņam līdzi, tik cik saprotam viņa stāvokli.

            Vai mums būtu jāreaģē uz vecā un aizejošā vēlmi mierīgās pļāpās pavadīt pēcpusdienas stundas? Vecām sievām vecu sievu tērgāšana un no viņu iespējām izrietošs pasaules redzējums.

            Uz bērniem, veciem un slimiem neapvainojas, bet cer uz bērnu pieņemšanos prātā, slimo izveseļošanos, bet ar vecajiem ir mierā un, viņu piemērā raugoties, zin kādas kļūdas var mūs pašus nākotnē gaidīt un kā tās apiet.

            Paldies par mācību!

            Paldies par draudzīgu roku! Paldies par to, ka Jums rūp mūsu darbs un tā rezultāti! Paldies par sapratni, Rita!


350. No: Reinis Kauliņš      Temats: definīcijas ?←      2010. gada 26. janvārī 18:15:32

Labdien! Rakstu Jums ar nelielu lūgumu! Novembrī jūsu mājaslapā jautājumu sadaļā biju uzdevis jautājumu: "kāpēc par savas mājaslapas dizaina elementu Jūs izvēlējāties tieši regulāru sešstūri?" Jūs atbildējāt ļoti izsmeļoši, tādēļ es gribētu palūgt jums to avotu nosaukumus, no kuriem jūs dabūjāt informāciju par regulāru sešstūri. Tagad es rakstu zinātniski pētniecisko darbu par šo tēmu un jūsu sniegtā informācija man būtu ļoti noderīga.


Varat atsaukties uz mani (red.piez. Paulu Stelpu), bet ja es nešķietu pietiekami autoritatīvs (kurš Latvijā tāds ir? un kas jums ir pietiekami autoritatīvi vispār?) avots, tad varat ielūkoties ieteicamajā literatūrā. Veiksmīgus pētījums!


351. No: Rita      Temats: par kredītņēmējiem ?←      2010. gada 01. februārī 23:10:29

Kāda ir jūsu attieksme pret kredītņēmēju aizsardzības likumprojektu un partiju finansēšanu no budžeta līdzekļiem?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Par kredītņēmēju aizsardzību", P. Stelps

352. No: Jānis      Temats: par dievību Māru ?←      2010. gada 08. februārī 14:48:17

Labdien! Lasot Jūsu rakstus, piemēram,"Baltu un Ķeltu viedā tīrība", u.c., pamanīju, ka Jūs dievību Māru saistāt ar tumsas spēkiem. Šajā sakarā man ir radusies neizpratne, jo citi autori par Māru izsakās kā par dzīvību dodošu, vienu no galvenajām pozitīvajām latviešu dievībām. Vai Jūs, lūdzu, varētu man paskaidrot, kāpēc Māra saistāma ar kaut ko negatīvu?


            Šeit ir aizskarti vairāki jautājumi.

  1. Par to, ko Jūs izlasāt tad, kad Jūsu acis uzlūko tekstu.
  2. Par to, ko mēs ar to domājam.
  3. Par to, kas tas ir pēc būtības.
  4. Par to, kas tas ir folklorā.
  5. Par to, kā folklorā esošo uzlūko, saprot un pasniedz tālāk citi autori.
  6. Par to, kas ir šie autori un viņu aplūkotā folklora.

            Būtu labi, ja visi lasītāji turētos pie tā vienkāršā principa, kurš aicina “rakstītāju censties skaidri izteikt savu domu, bet lasītāju censties saprast to, ko autors ir rakstījis”.  Būtu jau labi, Jāni, ja Jūs censtos saprast to, ko rakstu es, bet nepierakstīt man savas domas par to, ko esat izlasījis manos vārdos. Tā Jūs maldinat pats sevi un reizē palaižat garām iespēju uzzināt to, ko nezinat. Tagad gan ir tā, ka Jūs, Jāni, turoties pie citu autoru iepriekš izveidota tēla, to mēģinat atrast manā tekstā, bet tad, ja tas neizdodas, sākat piedēvēt tur redzamajam to, ko pats uzskatāt par “tumsas spēkiem” – savu izpratni par tiem, kaut gan vispirms vajadzētu uzzināt, ko ar tiem saprot tas, kurš šīs rindas ir rakstījis un viņa Skolotāji.

            Par tumsu filosofijā sauc to vidi, kurā nav Gaismas. Gaisma, savukārt, ir sakārtotība – noteikta forma, skaits, proporcija. Gaisma ir Zināšanas – sakārtota informācija. Tātad tumsa ir viss potenciālais – tas, kam nav noformēta veidola, kas to nepieļauj (kā haoss) vai tas, kas nav sasniedzis noteiktu, apskatāmo realitāšu noformētības līmeni.

            Ar tumsu saprot arī dažādas zemākās realitātes un to veidojumus, kuri subjektīvi var likties gaiši tur mītošajiem, vai darbīgus, dabā nepieciešamus spēkus, kuri rūpējas par laicīgo formu noārdīšanu. Tumsa ir Gaismai pretējā polaritāte Gara un Matērijas vienībā. Ar Gaismu saprot Radošo, Radītāju un Garīgo polaritāti šajā vienībā. Ar tumsu saprot materiālo polaritāti un tās radošo spēku darbības rezultātus – laicīgās formas.

            Materiālajā pasaulē ļoti svarīgi saprast starpību starp radošo spēku – neapzinīgu un bezformīgu principu (siltumu, gaismu, elektrību un mitrumu) un saprātīgu būtņu vai enerģiju mērķtiecīgo darbību, kurā tad tie ir Radītāji. Radošie spēki ir bezformīgi – abstrakti principi, tāpēc filosofiski tie ir tumši.

            Filosofija ir mācība par labā dabu – Dievišķo Gudrību, tāpēc nevar saturēt neko tādu, kam varētu piedēvēt sliktā nozīmi. Filosofija nedod vērtējumu – tā tikai stāsta par visa apkārt esošā uzbūvi, kārtību un savstarpējām attiecībām. Filosofija dod normu sistēmu, kura ļauj vērtēt jutekļiem uztveramās pasaules ietekmi un to, kam Cilvēks pēc savas dabas un saprašanas piedēvē kādas kvalitātes, to, ko Cilvēks, vadoties no savas pieredzes, vērtē kā labu vai sliktu, derīgu vai nederīgu. Filosofija nesaka – tumsa ir slikta, Filosofija saka – tumsa ir, tai ir tāda daba un tumsai ir tumsas vieta. “Ja vēlies no tās ietekmes izvairīties, ir jādara tā..”, vai arī, “darot šitā, tu to pamudināsi redz uz ko...”! Filosofija dod vērtēšanas iespēju, izvēles brīvību un darbības līdzekļus.

            Materiālā – sievišķīgā principa (polaritātes) formas un spēkus sauc par tumšiem, neatkarīgi no to dabas un funkcijām, kuras Cilvēkiem var subjektīvi likties patīkamas vai nepatīkamas. Materiālās enerģijas – garus sauc par tumšajiem gariem, tāpat kā Cilvēka materiālo prātu un tā radītās domas sauc par tumsas gariem un tumsas eņģeļiem, bet tautas – dēmosa kopdomu – to, ko tie kolektīvi ir savos prātos izveidojuši – par dēmonu. Tauta ar savu prātošanu jebkuru visaugstāko priekšstatu un dievišķo tēlu var notraipīt – padarīt par dēmonisku visu, kam pieskaras, turklāt viens otram stāstīt, ka tas ir Dievišķa mirdzuma apņemts.

            Māra ir materiāla – sievišķa principa darbīgais – formējošais aspekts fiziskajā matērijā, un tātad, arī tās inertā matērija ar tās inerci – formas veidošanas un noturības pretestību, kas vienmēr tiecas atgriezties savā pirmsākumā – bezformas nediferencētajā – “tīrajā matērijā”, no kā tā nes līdzi inertuma – vienkāršākā stāvokļa saglabāšanas principu. Māra nav Dabas Māte – Lielā Māte – Isīda. Māra ir aktīvo dabas garu bezpersoniska kolektīvā esamība, kuru veido šie darbīgie dabas gari. Māra dod un ņem personībai tās veidolu kā fiziskajos, tā arī smalkajos ķermeņos līdz pasaulīgajam prātam (intelektam) ieskaitot.

            Šaurākā nozīmē tā ir Māršavu – pļavu, meža un zemes garu kolektīvā dvēsele – būtība – pusdienas dievība, kura parādās dienas vidū – “Saules kalnā”, sargā sējumus un vairo lopus. Ļaudis to dēvē par Māti un upurē tai. Māra aprūpē kā dzimstošo, tā arī mirstošo. Viņa uztur augošo, bet soda tā traucētāju – pusdienā strādājošo.

                  Pusdienā tā pievienojas norieta gariem – rudrām, tāpat kā no rīta bija kopā ar stiprinošajiem un veidojošajiem vasiem. (Atvase – no Vasa nākošais). Māra ir reizē gan gaiša, gan tumša – tā veido un lauž. Tā dod ietērpu Dzīvībai un to ņem. Tomēr nekad nav ļauna. Māra ir tumsas un gaismas pretspēku cīņas vieta un abu pasauļu – Cilvēka un Dievu kopā turētāja. Tieši Māra uztur Cilvēka apziņu un personību darbīgā veidā – savieno viņa iekšējo un ārējo pasauli.

            Tomēr Māra piesaista viņa apziņu savai formu pasaulei, kurā tā, aizrāvusies ar šo formu izpēti, iestieg kā muša krējuma ķernē. Māra ir Maijas – ilūzijas māte. Maldugunis purvā ir Maijas un Māras attiecību uzskatāms piemērs. Maldugunis neuzmanīgu ziņkārīgo ievilina tur, no kurienes tam vairs nav atpakaļceļa. To, kurš sajauc šīs maldugunis ar Dievišķo Gaismu un aizmirst ceļu uz to – uz Dievišķo pasauli – Māra ievilina savā valstībā – formu iznīcināšanas purvā, kurā šī personība izšķīst un sadalās savos pirmelementos. To, kurš pats netieksies uz Dievišķo Gaismu, Māra aizmidzinās saldā, bet nāvējošā miegā. Māra ir maldu nesēja un uzturētāja. Viņa rada neīstas – laicīgās formas un pārejošo skaistumu.

            Iedomājieties sevi dziļā pagrabā esam, kurā iespīd vāji gaismas stari. Tad tur Jums tie liksies gaiši un tīri, tāpat arī priekšmeti liksies šajā vājajā gaismā gaiši. Ja Jūs, no pagraba iznācis,tos aplūkosiet, tad redzēsiet, ka tie tagad ir tumši un noputējuši. Ja šajā gaismā uzliksiet tumšas brilles, tad spožā diena sāks likties ēnaina. Ja Jūs no Zemes uz Sauli lūkosieties, tad brīžiem to aizsegs mākoņi, kuri biezākā slānī kļūs pat tumši, bet, ja no liela augstuma Zemi skatīsiet, tad uz tumšas zemes fona pār to slīdēs spoži mākoņi. Tas, kā Jūs to visu redzat, ir atkarīgs no tā, kur esat un kā uzlūkojat to, ko redzat.

            Tāpat tas, ko redzat, ir atkarīgs no Jūsu zināšanām par to, un no kuras puses  uz to lūkojaties. Jebkura personiska (emocionāla) attieksme un ieinteresētība rada subjektīvu attieksmi un neizbēgamu apziņas manipulāciju – redzētā pieskaņošanu savai attieksmei pret to. Tikai tas, kurš var abstrahēties bezpersoniskā (ārpus sistēmas) vērojumā, var skatīt parādību patiesi – tādu, kāda tā ir Īstenībā. Katrs no folkloras pētniekiem Māru redz tādu, kādu viņš to grib redzēt un pasniegt tālāk citiem. Viņš to redz tādu, kādu to viņam ļauj redzēt viņa paša dvēseles vibrācijas un zināšanas par to, ko viņš uzlūko.

            Seno dievību laiks ir sen aizgājis līdz ar to Cilvēku apziņu, kuriem šīs dievības kalpoja par ceļa biedriem. Tas laiks, kad šīs dievības dzīvoja  kopā ar Cilvēkiem, beidzās tad, kad Baltijas jūras krastā izkāpa Prūšu, Lietuvju un to Latviešu cilšu sentēvi – kuri savu sākumu meklē karadraudzēs, kuras lika senprūšu dzīves pamatus, kādus bija atvedušas sev līdzi no Skandināvijas, Britānijas, Gotlandes un Visbijas salām. Baznīca ienāca tur, kur tai ceļu sagatavoja šo varas un mantas kāro – nesaticīgo karadraudžu ekspansija. Tur, kur tie apspieda un dezorganizēja (atbilstoši savai ļaužu – no Britānijas izstumto Kimbru – Brutēņu laupītāju (vikingu)mentalitātei) vietējo iedzīvotāju Baltu tautu dzīvi, tur pamazām iznīka viņu – Saules pielūdzēju dzīves harmonija un satrūka dzīvās saites ar viņu Dieviem.

            Tas, kas šeit ir saglabājies ir sīkas lauskas no kādreiz bijušas mozaīkas, daudzos pārstāstos nodeldētas un vietām samainītas. Pati apziņa ir mainījusies, daudzko aizmirsusi, nesaprot vai saprot, vērtē un tulko atšķirīgi. Ar šodienas apziņu var tikai iekustināt ēnu spēli – nelīdzsvarotu siluetu kustības savā fantāzijā – tur, kur pēc patikas var tām piešķirt to nozīmi un nokrāsu, kāda pašiem šķiet pieņemama un vajadzīga.

            Ja mēs viņu valodās dzirdam Debesu nepieņemto noziedzīgo dvēseļu – veļu slavinājumu vai to, ka Cilvēka augstākā daļa ir viņa dvēsele, tad saprotam, ka tiek atdzemdināta senā Brutēņu maģija ar tās asiņainajiem upuriem un pamatiedzīvotāju paverdzināšanu, un to, ka uz mums runā Maranas purvā slīkstošo personību apziņas. Ja mēs dzirdam to, ka Māra dodot veselību, tad saprotam arī to, ka šīs personības neko vairs nezina par Cilvēku, viņa Gara, dvēseles un miesas dzīvi, par tur un pasaulē valdošo kārtību un to, kas ir viņu Dievi, kas ir viņi paši un kāda ir viņu izcelsme.

            Pārlasot dažādu autoru pārstāstus, redzējumus un subjektīvo izpratni par folklorā atrasto, neko par tās saturu uzzināt nevar. Ja Jūs interesē folklora un tās saturs, tad tas ir jāmeklē tās izcelsmes pirmavotos – Filosofiskajās doktrīnās, vēsturē un Cilvēku apziņā.


353. No: RaGaniņa      Temats: Ticējumi ?←      2010. gada 08. februārī 13:18:09

Vai ir kāds pamats ticejumam, ja pret galda stūri sēdēs, septiņus gadus neprecēsies? Kā šāds ticējums ir radies?


            Galds ir saimes vai kādas citas grupas tikšanās vieta, kurā atklājas tās dalībnieku hierarhiskās attiecības un piederība šai grupai vispār. Katram pie galda ir sava vieta atbilstoši viņa vietai un piederībai šai grupai vai viņa tieksmei pēc tās. Grupa to var akceptēt vai noliegt, tā var par šo Cilvēku domāt vai aizmirst par viņa esošo vai iespējamo klātbūtni. Ja Cilvēkam nav ierādīta vieta (tas ir aizmirsts) – tā ir zīme, ka ar viņu nerēķinās – viņš nav iederīgs un gaidīts pie galda – tad viņam ierāda to vietu, kur normāli neviens nesēž. Nepieņemtam ir maz izredžu laulībām šīs grupas robežās.

            Es parasti pasaulīgās sabiedrības saviesīgajos pasākumos iegados “pret stūri”. Šī valsts, “sabiedrība” un tās dzīve nav manas, es neesmu, nevaru un arī nevēlos būt tām piederīgs, un jo mazāk man ar tām sakaru, jo tīrāka mana dzīve un mazāks sašutums par to rīcību, līdz kādu dienu tās atkal sāk likties labākas un žēlojamākas tik ilgi, kamēr neatmetos kārtējo reizi pret to galda stūri.


354. No: RaGaniņa      Temats: Bībele ?←      2010. gada 08. februārī 13:22:51

Vēlējos noskaidrot par ko, jūsupr't, runā citāts: "Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu. Es esmu nācis cilvēku savest naidā ar viņa tēvu un meitu ar viņas māti, un vedeklu ar viņas vīramāti. Un viņa paša māju ļaudis būs cilvēka ienaidnieki." To saka Jēzus. Protams teks ir izrauts no konteksta. ja ar "mieru" vēl varētu saprast dzīvības, attīstības trūkumu, un ar "zobenu" to, ko karaļa Artūra leģendu ciklā saprot kā "ekskaliburu", man nav skaidrs, kāpēc tiek runāt par savstarpēju negāciju radīšanu, sanaidošanu?


            Iesākumam ilustrācijai maza ainiņa iz dzīves.

            Pēc publiskām debatēm ar baznīckungiem mana raksta “Mūžīgi un vienmēr” sakarā, atklājās, ka baznīca uzrāda atkarības diagnozi – tā grib būt vienīgais cilvēces sakņu dārza putnubiedēklis. Izrādās, ka tā baidās no izglītota, taisnīga un atbildīga Cilvēka. Izrādās, ka visa baznīcas sludinātā doktrīna un paši sludināto dogmu pamati sabrūk, ja tos pārbauda ar Zināšanu, Atbildības un Taisnīguma trijstūri! Tikai to pieminēšana vien un aicinājumi uz tāda Cilvēka atmodināšanu sevī (“Esiet maigi kā dūjas un gudri kā čūskas – esiet kā jūsu Debesu Tēvs” – arī ir Evaņģēlija vārdi) atņem baznīcai tās Cilvēces aplaimotājas oreolu un atklāj tās īsto dabu.

            Debates sākās ar baznīckungu piedāvājumu noslēgt “džentlmenisku vienošanos” biznesa lauciņu pārdalē – psiholoģijai (uz Zinātnei vispār) nelīst baznīcas lauciņā (kuru gan tā tūlīt pati pārkāpa tiekdamās analfabētiski komentēt, viņasprāt, jēdzienus ar vienādu nozīmi – tikumību un morāli), bet beidzās ar to, ka viņiem zināšanas nav vajadzīgas – pietiekot tikai ar lūgšanu. Mēs varam just līdzi šīs baznīcas cirptajām aitām to metožu sakarā, ar kādām viņu gani viņas apstrādā, bet mēs noteikti iebilstam pret to, kā baznīca izmanto šīs pašas avis, lai ar to dzīvsvaru un spalgo blēšanu aizbāztu mutes saviem oponentiem un apklusinātu konstruktīvu domu apmaiņu par dvēseles dzīvi un tajā notiekošo to Cilvēku vidū, kuri ar baznīctēvu sprediķošanu (psiholoģisko narkozi) vairs nav mierā.

            Ja šī baznīca sarga savas avis no zināšanām, kuras tām varētu paskaidrot viņu dvēselē notiekošo, cēloņus un sekas, tad izrādās, ka tai nav nekas iebilstams pret orgānu pārstādīšanu, klonēšanu tādā mērā, kādā tas nav saistīts ar visa cilvēka organisma reproducēšanu un darbībām ar cilmes šūnām, jo “glābjot cilvēka miesīgo dzīvi” (kas ir pretrunā ar to pašu evaņģēliju vārdiem, ka labāk atbrīvoties no apgrēcinoša orgāna, nekā apgrēcināt dvēseli).

            Nu jā, (no miruša naudiņu nedabūsi) baznīcai ir izdevīgs dumjš orgānu donors un cilmes šūnu avots. Baznīcai ir vajadzīga šī naudas ietilpīgā “medicīna” un “farmācija”, viņu interesē kā to patērētāju skaits, tā arī pārbagāto izmantotāju aprūpe – Vatikāns ir lielākā finansu impērija pasaulē.

            “Jēzum Kristum” nebija nekā kopīga ar tā laika ortodoksālo jūdaismu, kurš pie mums darbojas Eiropas tautu pagānisko formu ietērpā kā “kristīgā baznīca”, neatkarīgi no tā, kā tā sauktos – par Romas vai Grieķu katolisko, luterisko, pareizticīgo, baptistu u.c. sektantisku novirzienu. Visu laiku un krāsu priesteri savā dabā un interesēs ir vienādi – viņus interesē tas pats, kas visus citus iznireļus – nospiest zemāk tos, no kā vidus nāk paši, lai uz to pagrimuma fona tiem liktos gudri un spējīgi dot to, kā tiem visiem kopā trūkst un tas, cik naudiņas var no tiem izspiest savas labklājības uzturēšanai.

            Skolotājs tempļus neapmeklēja. Viņa dzīves vieta bija ārpus pilsētas drūzmas, jezgas un tiesāšanās loka. Viņa lūgšanu vietas bija tuksnesī, kalnos un dārzos. Viņa mājvieta bija draugu lokā. Viņam nebija nekā kopīga ar rakstu mācītājiem, pasaulīgo zinātņu pārstāvjiem un priesteriem. Vienīgais, ko tie gribēja darīt Skolotāju ieraugot – tas bija sākt ar to strīdēties, kaut gan prātīgāk būtu bijis viņu uzklausīt un mācīties no viņa vai pievērst uzmanību viņu pašu vājajām vietām, kuras kļuva redzamas saskarē ar Skolotāju.

            Ja krēslainā telpā tiek ienesta gaisma, tā izgaismo visu tur esošo nekārtību, noplukušās sienas un gružus, kuri līdz tam slēpās omulīgajā pustumsā. Tik ilgi, kamēr nebija atnācis Skolotājs, tautai viedie likās tās rakstu mācītāji un priesteri, bet lielākie zinātnieki tie, kuri uzstājas viņas mācību iestādēs un tirgus laukumos. Skolotāja parādīšanās lika tiem visiem apvienoties cīņai pret šo traucējošo Gaismas nesēju. Ne jau Skolotājs nāca ar karu, bet ar to cēloni, kurš tumsai lika pret to nostāties opozīcijā. Skolotājs norādīja jaunu iespēju un deva izvēli – lika katram iziet savu iekšējo cīņu – palikt turpat gružos māņticībā – lēnprātīgi rīt priesteru pasniegto narkozi vai atbrīvoties no viņu atkarības un kļūt Zinošiem, Atbildīgiem un Taisnīgiem – būt maigiem kā Dūjām un Gudriem kā čūskām – savam Debesu Tēvam līdzīgiem. Debesu Valstību iegūst ar cīņu, bet ne pašapmierinājuma un komforta meklējumiem, baznīcas nodevu vai cienīgtēva rokas bučošanu. Skolotājs dod šo Cīņas iespēju – atbrīvošanos no matērijas apstākļu atkarības, ilūziju un enerģiju pinekļiem.

            Cilvēks, kurš ir reiz izjutis Skolotāja pasniegtā Kausa Satura dzīvinošo iedarbību, pēc tā tieksies atkal un atkal no jauna. Viņš nevarēs palikt mierā ar šajā pasaulē valdošo kārtību un ar tiem, kas ir ar to mierā. Visa viņa būtne sacelsies pret tās šaurību, trulumu un netīrību. Garīgā un Materiālā pasaule nerit ap vienu centru. Tai ir katrai savs centrs, kurš ap sevi rada savu – atšķirīgu pasauli ar tās dzīvi un likumiem. Garīgo pasauli sajutis Cilvēks centīsies izlauzties no materiālās pasaules žņaugiem un atgriezties Garīgās pasaules plašumā. Tā būs nerimstoša cīņa.

            Skolotājs stāsta arī par to, ka katram uz šīs Zemes, šajā pasaulē ir savs uzdevums sevis, savu līdzcilvēku un pasaules uzlabošanā. Katram ir jāpaceļ sevi, jāpalīdz citiem un šai Zemei. Katram ir jāpārvar  materiālās pasaules pretestība, inerce, un jāapgaro to ar sava Gara enerģiju. Starp viņa Garu un matērijas pretestību – tās inerci vienmēr būs cīņa. Skolotājs norāda uz to un tās neizbēgamību.

            Mūsu īstie radinieki ir mūsu Gara radinieki. Materiālā pasaule ir līdzeklis mūsu un viņu Gara darbības iepazīšanai un izkopšanai. Mums jābūt pateicīgiem šai pasaulei un mūsu vecākiem par viņu ieguldījumu šo iespēju atvēršanai, tomēr mums ir jāsaprot, ka tikai Gara dzīve dod to dzīves apmierinājumu, spēku un veselību, kuru citi tiecas apmierināt ar šajā pasaulē atrodamo – varu, pārticību un medicīnu. Mūsu vecāki ir pavēruši durvis uz šo pasauli, bet Gara dzīve var norisināties tikai Gara Radinieku vidē. Kamēr Cilvēks šo eksistenci un pasauli – šo dzīvi uzskata par vienīgo, tikmēr viņš par saviem īstajiem un vienīgajiem uzskata savus fiziskos radiniekus, bet tad, kad ir baudījis Gara dzīvi, viņš saprot, kur ir viņa īstās mājas, radinieki un pasaule. Tas iezīmē robežšķirtni starp pasaulīgo un Garīgo, starp to dzīves mērķiem un līdzekļiem, iespējām un tieksmēm. Katrā pasaulē paliek tās iemītnieki un katra pievelk sev savus īstos bērnus. Skolotājs nāk nošķirt Zemes un Debesu daļu, zūdošo zemes daļu no nezūdošās Debesu daļas, izlīdzina miglas un maldus. Skolotājs pulcina ap sevi Debesu bērnus, neatkarīgi no viņu dzīves un dzimšanas vietas vienā lielā brālīgi māsīgā ģimenē.


355. No: Aigars      Temats: Minoritāšu problēmas Latvijā 20gs. ?←      2010. gada 15. februārī 17:38:07

1. kas ir minoritāte
2. kādas minoritātes bija Latvijā 20. gadsimtā
3. Kādas minoritātes bija lielākās
4. fakti+jēdzieni+ persona (par minoritāti)


Studentu un skolēnu vietā viņu mājas darbus nepildam.

356. No: Anna      Temats: Slimības ?←      2010. gada 17. februārī 13:46:07

Jūsu atbildēs lasīju skaidrojumu, kādēļ cilvēks saslimst ar cukurslimību. Es vēlētos uzzināt, kā Jūs izskaidrojat vairogdziedzera saslimšanas, piemēram, nepietiekamu tā darbību. Un vai var slimības izārstēt ar savu domu spēku?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Mainīt mainoties!", P. Stelps

357. No: Rūķītis      Temats: Cilvēki un ļaudis. ?←      2010. gada 25. februārī 15:16:36

Jūs bieži pieminat ļaudis, kā kaut ko atšķirīgu no Cilvēkiem. Citos avotos var lasīt par cilvēka iemiesojumiem un bezdvēseliskām būtnēm, čaulītēm - "kažociņiem". Vai tas ir kaut kas pilnīgi atšķirīgs, vai viens un tas pats dažādos vārdos?


Labdien, Rūķīt!

Prieks aprunāties ar to, kura interese ir patiesa un neviltota – Rūķi ir Zemes stingrības, normu un patiesas kārtības uzturētāji. Pateicoties Jums, ir stingra disciplīna, formu noteiktība un skaistums. Jebkuras valsts likumi un iekārta pastāv pateicoties Rūķu darbībai. Caur to, tāpat kā caur kristālu un zemes augļu skaistumu Rūķi uztur atbildības klātbūtni un pieprasa to respektēt katru, kurš necienīgi izturas pret Māti Zemi un Dabas Likumu.

“Apvalki”, “ļaudis” vai “iemiesojumi” un “Cilvēki” nav gluži viens un tas pats. Cilvēki ir miesīgajos apvalkos iemiesotas Cilvēka attīstības līmeni sasniegušas Cilvēka Evolūcijas plūsmā esošas Garīgas būtnes. Tās atzīst Hierarhisko principu Dabā un Sabiedrībā, tādēļ zin Skolotāju, Likumu un Normu nozīmi savā dzīvē, par kuras galveno vērtību tur Zināšanas un to apguvi. Viņi dzīvo pēc Brālības, Sirds un Skaistuma principiem, kurus piekopj kā Mīlestības darbīgās formas. Viņu dzīves vadmotīvs ir Radoša Darba Nerimtība.

Apvalki (“čaulītes”, “kažociņi”) ir tie, kuros neviens nav iemiesojies. Mūsu dienās tādu ir vairākumā. Tās ir reizēm pat intelektuāli augsti attīstītas fiziskās formas un personības, kuras dzīvo pēc bioloģiskās mērķtiecības un komforta principiem. Garīgo pasauli nenoliedz, bet vienkārši neuztver tās pastāvēšanas pamatus, jo tiem nav tās veidotu struktūru apziņā. Tie pakļaujas likumam tiktāl, cik tas uz viņiem izdara spiedienu (dresūra!), bet atkrīt no tā un no sadarbības tiklīdz saprot, ka dresētājs ir savu vietu atstājis novārtā. Viņu rīcību viscaur vada instinktu darbība. Viņu savairošanās ir viens no regulāro ģeoloģisko kataklizmu darbības iemesliem. Kataklizmas attīra Zemes virsmu. Pie tiem pieskaitāmas arī līdz šim brīdim izdzīvojušās mežonīgās trešās rases paliekas – “sniega cilvēki”.

Tālākais iedalījums Cilvēkos, tautā un ļaudīs vairāk atspoguļo to darbības un dzīves uztveres pamatus, nekā Garīgo būtņu un apvalku attiecības. Viņi atšķiras pēc savas attieksmes pret Zināšanām, Pienākumu, Likumu un sadarbību.

Cilvēkos tie izpaužas vispilnīgāk. Tā ir viņu dzīves norma. Tauta uz to tiecas, bet ļaudis no tā izvairās. Ļaužu dzīvesveidu var raksturot kā izlaidību, slinkumu, netikumu, baudkāri, nesaticību un noziedzību. Tā kā viņu prātus ir pārņēmusi fizisko formu, sajūtu un instinktu ietekme, tad viņus grūti atšķirt no apvalkiem. To var izdarīt tikai pēc tā, ka ļaudīm, kaut arī viņi tai neklausa, nav sveša sirdsapziņa, bet apvalki to nejūt – viņiem tās nav, tāpat kā nav līdzcietības, goda un kauna jūtu. Ļaudīs ir vāji attīstītie iemiesojumi, kuru balss vēl ir vārga un neskaidra.

Tāpat pie ļaudīm pieskaitāmi Cilvēku deģeneratīvās plūsmas pārstāvji – tie, kuri reiz ir bijuši sasnieguši augstu Garīgās attīstības līmeni, bet viņu iekšējās Garīgās kroplības tos ir novedušas pretrunās ar Evolūciju. Viņu dzīve norit dažādu perversiju baudīšanā. Viņi iemiesojas tautu, rasu, valstu un kultūru norieta un sabrukuma vietās, kā arī pirms kataklizmām. Viņu manifestēšanās ir drīzu kataklizmu droša zīme. Viņu klātbūtne tās veicina un otrādi – to tuvošanās viņus pievelk zemes formās.

Ļaužu kārtām var pieskaitīt arī to personību dziestošās paliekas, kuras veic atkārtotus iemiesojumus pēc tam, kad šīs personības, to galējā egocentrisma un iespītības ļaunumā dēļ ir sarāvušas saiti – Antahkarānu ar savu Garīgo būtni – Cilvēku. Tās ir noziedzīgas un ļaunuma pilnas būtnes. Tās parādās ar daļēju iepriekšējo uzkrājumu – psihisko un intelektuālo spēju atmiņu un uzplaiksnījumiem, tāpēc bieži vien tiek uztvertas par apdāvinātām un neparasti agri nobriestošām būtnēm.

Tur pat ir jāpieskaita melnās hierarhijas kalpi, kā arī visi māgi, raganas un dažādie šīs jomas pašdarbnieki. Tie, kuri ir sasnieguši tik lielu meistarību šajā jomā, ka prot izvairīties no “otrās nāves”, (līdz obskurācijai) iemiesojas, saglabājot personības pazīmes, kuras uzrādās neparasto “brīnumbērnu” priekšlaicīgajās – hipertrofētajās un psihiskajās spējās. Viņi ir tie, kurus tagad sauc par “indīgo bērniem”. Viņu dzīves vadmotīvs ir savu spēju, pārākuma demonstrācija un kails racionālisms – aukstas sirdis – bezsirdība.

Patiesi augsti attīstīto bērnu Gara dzīve ir tālu no fiziskās un psihiskās pasaules, tāpēc viņi kopā ar labestību, iejūtību un tieksmi pēc vientulības dabā vai reliģisku pārdzīvojumu klātbūtni bieži vien uzrāda personības (psihisko) spēju vājumu un pasaulīgo prasmju apguves grūtības. Viņu dzīves vadmotīvs ir harmonija, sadarbības meklējumi un līdzpārdzīvojumi – ziedošanās. Tie ir viņi, kuri tiecas palīdzēt katram, pabarot katru un ar katru sameklēt kopīgu valodu. Viņi drīzāk nav piemēroti ne savam laikam, ne šai pasaulei, nekā ir tās veiksminieki. Viņi var būt sabiedrības dvēseles un tās Sirdsapziņas nesēji tiktāl, cik sabiedrība tos pieņem, bet, tā kā tos nepieņem, tad savu dzīvi viņi uztver kā skaistu pienākumu, kura laikā tomēr nekad nebeidz ilgoties pēc savām īstajām mājām – Debesīm.

Pilnīgs pretstats tiem ir necilvēki – būtnes, kurām gan ir cilvēciska ķermeņa formas, bet kuru būtībai ar to sakara nav. Tās ir elementāļu veidotas cilvēkveidīgās formas un pašu Cilvēku – māgu manipulāciju rezultātā veidotie mākslīgie cilvēkveidīgie radījumi – homunkuli. Ārēji tos no pilnvērtīgiem Cilvēkiem atšķirt nevar, bet pēc cītīgākas novērošanas un viņu dzīves apstākļu izpētes, atklājas viņu raksturu vienpusība – racionāla, mērķtiecīga (praktiska) orientācija vai personību šaurība un tas, ka viņi uzrodas it kā ne no kurienes un pazūd arī tāpat – viņu personībām nav vēsturiskuma – viņu dzīvēm nav bērnības un jaunības aculiecinieku.

Elementāļu veidojumi var būt ļoti šarmanti, pieķērīgi, vitāli un atsaucīgi, dāsni un devīgi tajā, kas attiecas uz šīs zemes auglību, seksualitāti un labklājību. Tomēr, aizvainoti viņi ir visai atriebīgi – nepazīst augstsirdību, un viņu personībām trūkst dziļuma – viņas it kā dzīvo vienā plaknē bez vertikālās dimensijas, kas piešķir pārdzīvojumu telpu un attīstību tajā. Viņi visu laiku, kā bojātā skaņuplatē, atkal un atkal reproducē sev atvēlēto pārdzīvojumu un attiecību rituālo daļu, bez īstas izpratnes par tās vietu un nozīmi Cilvēku attiecību vēsturē. Viņi ir “kādas dzīves ainas hologrammas”, kuras ir aizguvuši no tās reālajiem nospiedumiem akašas ierakstos vai viņiem brīvi pieejamo personību apziņām.

Tā, lūk, Rūķīt, skaties kur kāju liec un vēro, ar ko trolejbusā kopā brauc! Pasaule ap mums ir neviennozīmīga, pilna interesantiem notikumiem un dažādu būtņu dzīvības norisēm. Cieni katru Cilvēku, kuru satiec, jo tas ir liels dārgums. Gotama Budda nav atraidījis pat savus ienaidniekus, ja vien jutis viņos Evolucionējoša Cilvēka klātbūtni. “Aukstumā pat suns silda”. Pēdējos draudzīguma un tieksmes sadarboties ir vairāk, nekā lielākajā daļā to, kuri sevi dēvē par radības kroni un zemes saimnieku. Man patīk rūķi – uz labu tie pateicībā atbild ar labu, bet uz mantkāri un ļaunumu – pēc taisnības. Un vēl – visiem rūķiem ir “neredzamības cepure” – kam tādu izdodas no viņiem saņemt, tas var iet kur pašam tīk un palikt tur, kad grib, neredzams un neviena nemanīts tik ilgi, cik pats to vēlas.


358. No: Sigita      Temats: Senprūšu maģija ?←      2010. gada 25. februārī 15:21:18

Labdien!
Kā redzu Jūs atsaucaties uz materiāliem par senprūšu vēsturi (bruteņiem) - Simona Grūnava hroniku. Vai uzskatāt to par ticamu un kādā mērā? Un vēl - tajā ir minēti augstas pašuzupurēšanās piemēri. Krīva Kirvaiša un Vidvuda sadedzināšanās tautas labā. Vai tas nav piemērs to tīrībai? Kas jūsuprāt ir tik nepieņemams senprūšu (senlatviešu) maģijā?
Paldies par atbildi!


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Dzejnieks un senču gari.", P. Stelps

359. No: Aivars      Temats: Supervaroņu kults ?←      2010. gada 1. martā 14:51:19

Kāpēc pēdējā laikā uzvirmo vadonisma, stingrās rokas un supervaroņu kulta tēmas mākslā, kino un politikā? Vai tas ir kaut kā saistīts ar pasaules gala gaidīšanu (reliģiju)? Kas aiz tā visa stāv? Liekas, ka tas nav tikai cilvēku apātijas vai aktivitātes rādītājs.



360. No: A.Dindonis      Temats: Valsts formas ?←      2010. gada 2. martā 13:48:20

Jūsu rakstā "Mainīt mainoties" es izlasīju domu par to, ka "Visa sociālo, ekonomisko, subkultūras un politisko notikumu aina norāda uz to, ka tāpat kā savu galu ir sagaidījusi sociāli ekonomiskā liberālisma teorija un prakse, tā arī patreizējā valsts uzbūves forma ir sevi izsmēlusi un aizies nebūtībā". Ko Jūs ar to domājat? Vai var būt arī citas valsts formas, izņemot mums jau zināmās, kurās ir pārstāvēta varas vertikāle brīvības pielietojuma regulācijai? Anarhija? Kolēģija? Kā to var savienot ar ekonomiski attīstītu sabiedrību? Vai tā nebūs primitīvo darbarīku alu kultūra?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Par Labo mūsos.", P. Stelps

361. No: Evita      Temats: ?←      2010. gada 3. martā 21:15:30

Labvakar!
Par to, ka atbildējāt, paldies, bet nepavisam nav skaidrs, ko nozīmē "nekas neatbilst patiesībai". Par iepriekšējām dzīvēm nevaru zināt, bet VVF sargs un padomnieks Arturs bija, karoja Afganistānā, Irākā un tagad strādā ... klīnikas administrācijā ar 1000Ls lielu algu - to es pārbaudīju. Pievienoju foto, kur viņš ar VVF un mani. Gribēju zināt, vai viņš nav augsta līmeņa tumšais, ja nav, domāju precēties ar viņu...


Nav svarīgi, kā kurš izskatās, kur un kad ir dienējis, ne arī tas, kur pašlaik un par kādu algu strādā. Tam nav nekāda sakara nedz ar viņa gaišumu vai tumšumu, ne ar izvēli laulībām, ja tas nav jau iepriekš Jūs no šī cilvēka atstūmis.

Kā jau Jums iepriekš atbildēju – viss, ko Jūs esat minējusi, kā šī cilvēka stāstus par savām paranormālajām spējām un iepriekšējo dzīvju atmiņām, ir pilnīgas muļķības vispārākajā pakāpē. Te nav pat ko analizēt un skaidrot, katrs daudzmaz saprātīgs šīs jomas interesents pats to zina, redz un saprot.

Bet, pat ja tas, ko viņš stāsta, būtu tīrā patiesība, nedod Jums nekādu atbildi uz Jūsu galveno jautājumu par viņa piederību tiem vai citiem spēkiem, bet, cik ir noprotams, tieši tas ir Jums vissvarīgākais “jāvārda” došanai. Tātad, Jūs tādā jautājumā esat gatava uzticēties kādam pilnīgi nepazīstamam Cilvēkam internetā un nodot viņa rokās (viņa spriedumam, kuru Jūs izlasīsiet sava datora ekrānā) savu iespējamo ģimenes dzīves nākotni.

Ziniet, es viņa vietā ar Jums neprecētos. Jūs šim jautājumam pieejat kā šķirnes zirga pirkšanai, par kuru gribat uzzināt visus viņa diplomētos radu rakstus. Ja šis “zirgs” Jums patīk – tad “pērciet”, bet, ja gribat ar to labi nopelnīt, bet pašai trūkst “mantas” pazīšanas pieredzes un riska naudas resursu, tad atturieties vai pievērsieties kādam drošākam ieguldījumam tajā jomā, kurā Jūs pati esat pietiekama eksperte.

Es Jūsu vietā aizdomātos par ko citu. Kāpēc viņš Jums stāsta tādas pasakas? Vai tad bez tām nevar būt vienkārši divi Cilvēki, kuri vienmēr grib būt kopā, tad no kurienes tādas šaubas? Kas ir tas, kas tās izraisa? Jaunām sievietēm (ja vien viņas nav vēsi izraudzījušās sev mērķi – savu nākošo bērnu labāko apgādnieku) tāda rakstura jautājumi nav raksturīgi. Tieši otrādi – ja tur ir kaut vai tikai aizraušanās, tad viņu izredzētais viņām ir balts un pūkains eņģelītis, neskatoties uz acīmredzamu elles izdzimumu smirdīga rokera ietērpā ar ragiem un asti vēl turklāt!

Nav labu vai sliktu laulību partneru. Ne jau tas, kādai gaišuma vai tumšuma (un, ja viņš ir tikai maziņš melno pakalpiņš – tad tomēr precēsiet viņu?) pakāpei šis cilvēks pieder (to var arī mainīt – krist nežēlastībā vai taisīt labu karjeru) nosaka Jūsu laulības dzīves nākotni, bet tikai un vienīgi tas, cik un kāda ir Jūsu saskaņa tajā, kas Jūs esat. Nav labu vai sliktu vīru un sievu – ir tikai saderīgi vai nesaderīgi pāri. Par šo saderību runā Jūsu dvēseles vibrācijas, fizioloģija (ovulācijas cikla maiņa) un veselības uzlabošanās vai problēmu aktualizēšanās.

Jūs jautājat, vai viņš nav liels “melnais, bet kā Jūs zinat, kas esat Jūs pati? Kāpēc (ja tik balta esat) viņa būtību bez citu palīdzības neredzat? Bet, ja pati savā Sirdī neko nejūtat, tad kāda gan Jums daļa, kāds viņš ir? Bail, ka pamocīs Jūs? Bet kāpēc nav bail par to, ka mocītāja būsiet pati?

Un, visbeidzot.  Ja šis visnotaļ pieaugušais cilvēks Jums tādas muļķības stāsta, tad acīmredzot tāpēc, ka Jūs pati viņu uz to provocējat, uz ko Jūs savukārt atbildat ar melno un balto šķirošanas spēli, kas uzrāda abpusēju Jūsu attiecību nenopietnību. Jūs spēlējaties, un, ja tas Jums sagādā abpusēju prieku, tad dariet vien to tālāk, bet neiesaistiet tajā citus. Nenopietna attieksme noved pie bēdīgām beigām. Ko liksiet savas dzīves pamatā, to arī saņemsiet. Tieciet galā pati ar savu krāsu, tad jau arī citi savējās neslēps.


362. No: Kristīne      Temats: creditreform ?←      2010. gada 4. martā 12:24:43

Man atnāca brīdinājumu vēstule par nenomaksātu Tele2 rēķinu, kas jānomaksā nedēļas laikā. No 22.02.2010. To arī esmu izdarījusi, samaksāju 27.02.2010. Viņi jau ir 26.02.2010 jau iesnieguši pieteikumu inkasso, ka neesmu samaksājusi, pat nenogaidot nedēļu. Un nebija vēstulē minēts, ka jānomaksā rēķins 5 darbadienu laikā. Un man ir atnākusi vēstule no creditreform, ka man ir jāsamaksā arī par to, ka Tele2 ir vērsušies pie viņiem. Un tie ir 10 Ls. Gribu zināt par ko tad man ir jāmaksā? Par to, ko jau esmu laicīgi nomaksājusi? Zinot, ka taisnība manā pusē, kā lai cīnos pret šo parāda piedziņu?


1. Tos apstākļus, kas, par ko, cik, kam un kad maksā, nosaka noslēgtā līguma noteikumi - arī tie, kas parasti šāda veida līgumos ir otrajā pusē ar maziņiem burtiem aprakstīti (lielajiem uzņēmumiem nav vēlams, lai tajos klients iedziļinās). Tāpēc ar jebkura līguma noteikumiem jāiepazīstas īpaši uzmanīgi, sevišķi laikā, kad dominē vēlme pelnīt, nevis taisnīgi vienam ar otru saprasties. Vērtējot konkrētā gadījuma atbilstību likumam, ir jāzina konkrētā līguma saturs, bet, vadoties pēc pieredzes, pieļauju to, ka ir nokavēts maksājuma termiņš, un līgumā ir atrunāts, ka, tiklīdz ir nokavēts maksājums, Tele2 ir tiesības nodot parāda piedzīšanu trešajām personām (Creditreform), kā arī piedzīt ar parāda piedziņu saistītos izdevumus (Creditreform darba un peļņas apmaksa). Līgumā, droši vien, nav paredzēts, ka Tele2 ir pienākums Jūs informēt ar vēstuli par parāda esamību un pēc tās sagaidīt no Jums apmaksu - viņi to varēja arī nedarīt, un, ja viņi to ir izdarījuši, tad viņi neuzņemas atbildes vai naudas gaidīšanas pienākumu. Ja mana pieredze ir pretrunā ar to, kas šajā sakarā ir rakstīts Jūsu līgumā, tad Jums ir tiesības nemaksāt Creditreform.

2. Varbūt kāda iemesla dēļ Jūsu parāds ir nodots Creditreformai par ātru, jāsazinās ar Creditreform un jāuzrāda viņiem vēstule, kuru Jūs esat saņēmusi no Tele2, un savs maksājuma uzdevums kā apliecinājums, ka esat izpildījusi Tele2 vēstulē norādītās prasības laikā.

363. No: Aigars      Temats: Dzīvības atņemšana, lai iegūtu pārtiku ?←      2010. gada 10. martā 10:36:36

Esmu zemnieks. Audzēju aitas. Nevaru sadzīvot ar domu, ka agri vai vēlu tas lopiņš ir jānokauj pašam vai arī jātdod nokaušanai. Vai ir starpība vai es audzēju 20 vai 200 lopu? Pirmajā gadījumā sagādāju pārtiku sev un savam paziņu lokam. Caur to nerodas lieki naudas uzkrājumi. Reizēm ir arī uzkrājumi. Tad rodas nepatīkama sajūta. Tu esi atņēmis kādam dzīvību un uz tā rēķina ceļ savu it kā labklājību! Un tu nevari saprast, kadiem mērķiem drīkstētu tērēt šos līdzekļus. Esmu arī galdnieks. Šeit es saņemu atlīdzību naudā par savām prasmēm un ieguldīto darbu. It kā pašsaprotami. Bet caur kadu izpratni man jaiet, lai sadzīvotu ar sākumā minētajiem apstākļiem? Kā pareizi izprast, kur drīkstu izlietot uz atņemto dzīvību rēķina iegūtos naudas līdzekļus?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Lai nāk Tava Gudrība, Jāzep!", P. Stelps

364. No: ziņkārīgā      Temats: reklāma ?←      2010. gada 16. martā 11:13:45

Vai Jūs lūdzu varētu pastāstīt, kā atšķirt reklāmu no informācijas? Kā lai citi uzzin par to, ko es protu? Varbūt nemaz nevajag informēt un darbi paši parādīs?


            Nav saprotams – ko Jūs tur nesaprotat. Laikam pati reklāmiste esat!

            Informācija sniedz pilnīgu preces aprakstu.

            Informācija stāsta par piedāvātā īpašībām, pielietojumu, darbības parametriem. Par to, kas, kādā veidā, robežās un kādos apstākļos notiek. Sniedz ziņas – tehniskos datus par to, ko un kādos apstākļos ar to var darīt un ko ar to nevar darīt citos. Informācija sevī nesatur pircēja ietekmēšanas līdzekļus. Tas, kas der vienam – neder citam, tāpēc preces labums saistās ar tās derīgumu. Derīgs ir tas, kas der vajadzības apmierināšanai. Šis derīgums (kuru nosaka pats pircējs) ir tas, kas vajadzības gadījumā – tad, ja pircējs pats meklē sev vajadzīgo preci un informāciju par to, viņā rosina lēmumu par pirkuma izdarīšanu vai iesaistīšanos vajadzīgajā darbībā. Preces vajadzībai vienmēr ir jāizriet tikai un vienīgi no paša pircēja apziņas iekšējiem procesiem, kuriem viņš pats meklē ārējo izpausmes veidu caur viņam tādēļ par vajadzīgu kļuvušo preci.

            Informācija ir pieejama tiem, kuri to meklē, bet tā nenonāk pie citiem, kuri to paši nemeklē.

            Reklāma meklē pieejas potenciālajam pircējam, sniedz nepilnīgu – sagrozītu un uzskaistinātu preces tēlu. Reklāma noklusē preces trūkumus un nebrīdina par kaitīgām sekām. Reklāma ietekmē pircēju – rada viņā tieksmi pirkt reklamēto vai iesaistīties darbībā. Reklāma pārveido Cilvēka uzskatus par dzīvi tā, lai šajā jaunveidotajā dzīves ainā reklamētais būtu neatņemama sastāvdaļa. Reklāma cenšas radīt preces derīguma, labuma un vajadzības iespaidu. Reklāma cenšas piesaistīt uzmanību vienam, ar to pašu to novēršot no cita. Reklāma pārvieto aktivitāšu akcentus un iznīcina vērtību sistēmu. Iedarbojoties uz instinktiem, tos akcentē un tā no domājoša Cilvēka veido instinktīvo lopiņu. Reklāma pielieto apziņas ietekmēšanas līdzekļus un to deformē sev vajadzīgajā virzienā. Reklāma ir ārējais rosinātājs – mērķtiecīgas ietekmes – manipulācijas līdzeklis, ar kuru patērētājam atņem izvēles brīvību.

                        Reklāma neinformē – reklāma ietekmē.

                        Reklāma nekad nav objektīva.

                        Reklāma maldina.

                        Reklāma kropļo ekonomiku, sadzīvi un sabiedriskās attiecības.

                        Reklāma rada problēmas.

                        Reklāma grauj personību un atņem dzīves iespējas tās aizstājot ar pseidodzīves ilūzijām.


365. No: Māris      Temats: Grābeklis uz kura uzkāpj latvieši ?←      2010. gada 17. martā 09:51:16

Mums katru gadu publiskajā vidē 16. martā notiek leģionāru atceres diena, kad konfrontējas divi pretēji uzskati, sabiedrība sadalās divās daļās. To, ka Hitlers bija apsēsts un kriminālais noziedznieks, man ir skaidrs, bet, vai Staļins bija tāds, es par to šaubos, izvērtējot viņa reālos paša darbus. Vai tas nav kārtējais Rietumu-Latvijas mīts par Staļina noziedzīgajām darbībām un visus savus grēkus uzkraut vienam Staļinam? Vai tur neparādās latviešu izdevīgums pie visām savām sāpēm vainot citus?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Par ķenčiem Mērnieku zemē", P. Stelps

366. No: Ilzes      Temats: reklāma ?←      2010. gada 17. martā 09:52:40

Labrīt! Ļoti tieši uzrunāja Jūsu brīdinājums par reklāmas graujošo spēku. Atbildi jau sataustīju rakstā "Lai nāk Tava gudrība, Jāzep!" Radās 2 jautājumi, vai informācija par pasākumiem un par to, kas tur notiks un ko tur varēs iegādāties arī ir pielīdzināma reklāmai, kā piemēram pasākumi Brāļu tirgus. Un vēl, izlasot rakstu ienāca doma, ka mums Brāļu tirgū vajadzētu aizliegt tirgot gaļas produkciju, jo mūsu pamatuzdevums ir veidot estētisko, materiālo un cilvēcisko vērtību apmaiņas vietu, vai arī tas jāatstāj pašregulācijas ziņā, jo ja nebūs pieprasījums, nebūs piedāvājums.


            Lai nu kas, bet, cik zinu, tad (Zaļās Māsas Balto) Brāļu tirgus gan ar sevis reklamēšanu nenodarbojas. Jūs pat esat atteikušies no radiointervijām un informatīva televīzijas materiāla veidošanas par sevi, lai tikai tas neizraisītu reklāmas efektu. Informācija par Jums un Brāļu tirgu ir atrodama Jūsu izveidotajos tirgus darbības noteikumos un tajos statūtos vai nolikumā par tā saimnieciskās darbības uzņēmuma darbību, uz kura bāzes notiek (Zaļās Māsas Balto) Brāļu tirgus darbība.

            Ārpus interesentiem pieejamas informācijas, Jūs izvietojat paziņojumus par tirgus norises vietu un darbības laiku, kas pēc savas būtības nav reklāma, tāpat kā iestādes vai ārsta pieņemšanas laika paziņojums nav reklāma, bet ir tikai paziņojums, ka ir tur un tajā laikā pieejami tiem, kuri viņus tur gribēs satikt tad, ja, paši savas vajadzības vadīti, būs tādu lēmumu iepriekš pieņēmuši.

 

            Bet par gaļas tirdzniecības aizliegumu ir cita runa. Ir jāskatās kāds ir šī aizlieguma mērķis. Ja gaļas tirgotāju uzvedība, gaļas izstrādājumu izskats, kvalitāte vai citi apstākļi nesakrīt ar Brāļu tirgus pamatideju, tad, protams, tādu tirdzniecību var aizliegt. Bet, ja Jūsu mērķis ir ierobežot gaļas lietošanu pārtikā, tad tas nebūs pareizais līdzeklis. Visām izmaiņām attīstības virzienā ir jānāk tikai un vienīgi no paša Cilvēka, kā viņa Augstāko Principu izraisītam dvēseles impulsam – kā kaut kam tādam, pēc kā Cilvēks tiecas pats.

            Daudziem vēl svaigā atmiņā ir pasaules klaidones Rozītes un pašmāju gudrinieces Postažas uzceptie “Baltie apļi” un uguns rituāli. Šīs rosīgās dāmas ar savu brīvprātīgo “garīgo modinātāju” palīgu darbību ir nodarījušas vislielāko ļaunumu Latvijas Garīgajai kustībai un uz ilgiem laikiem aizcirtušas durvis, kuras jau bija sākušas uzmanīgi vērties (viss smalkais prasa intimitāti, smalkjūtību, noslēpuma ievērošanu un individuālu rezonansi, kā formā, tā laikā un veidā) tika priekšlaicīgi vardarbīgi atrautas vai masveidīguma “mītiņošanas” atmosfērā uz ilgiem laikiem aizcirstas ciet.

            Tie, kuri neaizvērās, tos priekšlaicīgās, nesmalkjūtīgās un muļķīgās publiskās akcijas apsvilināja. Arī tie uz ilgu laiku ir atbīdīti no visa, kas nes kādu patiesi Garīgu zīmi. Toties šie “modinātāji” plaši atrāva vaļā tos laidara vārtus, pa kuriem Latviju pārpludināja visādu veidu šarlatāni, muldoņas, brīnumzālīšu tirgoņi un atklāti maģijas, psihes kropļojumu un savu murgu sludinātāji. Visa šī varza ar savu piekritēju (fanu) fanātiski debilo uzvedību un muldēšanu saprātīgiem Cilvēkiem ir radījusi pārliecību, ka – “viņi visi ir tādi”. Hiperaktīvās kundzītes (iniciatīvas bagātie muļķi) teicami nostrādāja melnās hierarhijas plānā – viņas veica to, ko sauc par Garīgās Kustības diskreditāciju.

            Šīs kundzītes un viņu sekotāji, savus “Baltos aplīšus” cepot, pievērsās ārējai (pļāpāšanas, brīvdomības, liberālisma formai, kurā katrs nāca ar saviem brīnumiem) fenomenu čaulai, pilnīgi aizmirstot par to iekšējo – Ētisko, Estētisko un Tikumisko saturu. Kundzītes radīja purvu, kurā katrs, kam nebija slinkums, varēja nākt ar savu pesteļošanu, sprediķi, maģiju, buršanu un vienkārši slima cilvēka muldēšanu. Tika radīts haoss un haosa vairošanas vieta. Divas muļķes, kurām viņu pašu halucinācijas, fantāzijas un ilūzijas aizstāja patiesas zināšanas, savienoja nesavienojamās attiecībās to, kas izraisīja neatbilstības un disharmoniju. Kaut gan, tieši kvantitatīvas, kvalitatīvas un saturiskas atbilstības ir pirmais priekšnoteikums, kurš ir dzelžaini jāievēro katram, kurš tuvojas smalkajai pasaulei, tās fenomeniem un Dvēseles apjausmām par Garīgo strāvu un kustību esamību. Muļķis vienā mirklī var sagraut to, ko Gudrie simtiem gadu ir cēluši. Zieds visievainojamākais ir pumpura plaukšanas brīdī. Harmonija ir vistrauslākais un sargājamākais dvēseles stāvoklis. Bet tieši harmonijas un Tikumības nebija šajā “garīgo modinātāju armijas darbībā”.

            Brāļu tirgus šīs kļūdas nedrīkst atkārtot. Ar lozungiem un mītiņošanu “balto aplīšu” stilā te nekas nav darāms. Tieši otrādi – tas aizbiedēs pat tos, kuri saudzīgi atbalstīti (kautrīgi esot), paši atbilstošos apstākļos no gaļas ēšanas atstāsies. Katra apziņa ir spējīga adekvāti uztvert un interpretēt tikai tās ietekmes, kādas atbilst viņas dvēseles pamatvibrācijām. Viss svešais tiek izkropļots vai atgrūsts.

            Tādēļ vienīgais, ko var darīt (Zaļās Māsas Balto) Brāļu tirgus, ir veidot tādu estētisku vidi, kurā uzsvars tiek likts uz Cilvēciskajām vērtībām un to apmaiņu. Paaugstinot vibrāciju, tai gatavie atsauksies un arī samērīgi, lēni cels savas vibrācijas un izpratni. Tā pati viņas novedīs līdz sapratnei par gaļas ēšanas pretdabiskumu, nevajadzību un neatbilstību Cilvēka būtībai un vajadzībām.


367. No: Ilzes      Temats: Dabīga zobu pasta ?←      2010. gada 07. aprīlī 09:48:53

Ieejot veikalā esmu apjukusi no daudzo zobu pastu piedāvājuma. Neskatoties uz plašo cenu amplitūdu, neatradu nevienu, kas man būtu pieņemama sastāva dēļ, jo neizprotu, vai tiešām tā visa ķīmija tur vajadzīga. Jautājums, kāds ir alternatīvais risinājums pašu spēkiem gatavojot zobu pastu? Izlasot Jūsu prasmju krātuves piedāvājumu, sapratu, ka arī uz šo jautājumu ir rodama šeit atbilde. Paldies.


Zobpastu pašu spēkiem var izveidot no šādām sastāvdaļām:
       Soda, sāls vienādās daļās.
       Eikaliptu, piparmētru, tējaskoka, vērmeles, rozes ēterisko eļļu maisījums vienādās daļās.
       20 pilienu maisījuma uz 100g sodas un sāls maisījuma.
       Ūdens līdz pastveida stāvoklim.

368. No: Lauras      Temats: Balti ?←      2010. gada 08. aprīlī 10:43:41

Kāpēc senie balti apmetās uz dzīvi pie jūras, jūras līmenī (nevis kalnos)?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Par Baltu dabu", P. Stelps

369. No: Anastasija      Temats: vulkāna putekļu ietekme ?←      2010. gada 16. aprīlī 20:38:08

Labdien, Jūsmājās! Kāda ietekme ir un būs uz augu valsti Īslandes vulkāna putekļiem, kas ir virs Latvijas, īpaši interesē vai tas uzliek ierobežojumus augu vākšanas procesam? Un kā šī dabas parādība iespaidos cilvēkus?


            Vulkāna pelni ir barojoši un augu attīstību veicinoši. Tie uzlabo augsnes auglību. Ārstniecības augu vākšanu tie neietekmē. Ilgstoši ievadīti atmosfērā šie pelni vājina Saules starus, tādēļ var izraisīt temperatūras krišanos un augu veģetācijas palēnināšanos, bet nosēžoties atmosfēras zemākajos slāņos (pēc 2-3 gadiem) pastiprināt nokrišņus un izraisīt lietusgāzes.

            Daļā Cilvēku tas neatstās nekādas pēdas – tie turpinās to pašu dzīvi kā līdz šim. Citi dumposies, bet citi sāks aizdomāties par to, kas ir tautas saimniecība un ekonomikas spēks. Skaidrs, ka nekas tāds, kas ir tik jūtīgs pret blakus ietekmēm, nav varens, stiprs vai kaut vai dzīvotspējīgs. Ir skaidrs, ka tā ir tikai fikcija, kurā ekonomika tiek mērīta ar ražojumu apjomu un apjoma pieaugumu vai jaunu iespēju apgūšanu. Šī fikcija ir radījusi iluzoru mērinstrumentu, ar kuru mēra pati savu iluzoro „varenību” un „attīstību”.

            Daļa Cilvēku sapratīs, ka īstās ekonomikas jaudas jāmeklē citur, bet kopumā šis izvirdums ir vēl viena „zārka nagla” aizejošās „sabiedrības” ekonomikas un finansu sistēmas sabrukumā un atklāj tās izveidotās populācijas amoralitāti un nolemtību bojāejai tieši tādēļ, ka tajā viens otrā skatās kā lauvas uz antilopēm.

Dzīvotspējīgo un veselīgo – apvienoties spējīgo, tādi izvirdumi stiprina, bet iekšēji slimo – konkurencei pakļauto tuvina savam dabiskajam galam. Un labi vien ir – sen bija laiks! Kas paši neprotas – tos izvada ar spēku.


370. No: Zanes      Temats: Priekšnojauta vai domas spēks ?←      2010. gada 20. aprīlī 10:51:00

Kā sajust, atšķirt intuīciju, priekšnojautu - nākotnes vēstnesi no domas, kas materializējas un veido nākotni? Kā kontrolējot, ierobežojot savas domas, pasargāt intuīciju, ļaut tai izdzīvot un attīstīties?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Par Koku, Kaķa ķepu un Putna olu", P. Stelps

371. No: Uldis      Temats: Ego ?←      2010. gada 29. aprīlī 18:20:56

Visās garīgajās macībās par ego tiek rakstīts, ka tas ir traucēklis garīgajā attīstībā, ka ego ir jāiznīcina. Kā to izdarīt, kā atšķirt, kad tas, kas nīcina ego nav tas pats ego? Kur ego atrodas?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Trešā iespēja", P. Stelps

372. No: A. Straujuma      Temats: vilka totēms ?←      2010. gada 12. maijā 13:16:28

Labdien! Pētot senvēstures paražas, totēmus un iesaukas esmu atradusi, ka vilks ir laupītāju totēms, bet par vilcenēm sevi saukušas prostitūtas. Par laupītājiem varētu vēl saprast, bet kāpēc tā sevi apzīmējušas šīs sievietes nesaprotu. Varbūt varat paskaidrot? Un vēl - kāda tādā gadījumā ir izteiciena "vilks jēra ādā" jēga un izcelsme? Paldies.


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "No luponārija līdz totalitārajai sektai.", P. Stelps

373. No: Andris      Temats: Cionas gudro protokoli. ?←      2010. gada 24. jūnijā 16:33:20

Sveicināts, Stelpa kungs!
Cik minos, tad Jūs agrāk uzskatījāt, ka minētie protokoli ir viltojums. Vai arī tagad Jums ir tāda pati pārliecība?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Par mantas meklēšanu labi apgaismotā vietā.", P. Stelps

374. No: Lielais      Temats: nodokļi ?←      2010. gada 27. jūnijā 20:51:36

Gribēju pajautāt kā ir ar nodokļu atmaksu no tādas valsts kā Islande, esmu tur strādājis pusotru gadu, tiesa gan 3 gadus atpakaļ atgriezos no turienes, bet ir visa dokumentācija, par algas ienākumu, un tātālāk, kas ir iespējams??!


Uz šo jautājumu var atbildēt tikai vispārīgi. Ja pareizi saprotu, tad jautājums ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu dēļ attaisnotajiem izdevumiem.

Vienotā ES normatīvā bāze (regulas) parasti paredz 3 gadu periodu nodokļu atmaksas pieteikšanai. Ir virkne nozaru, kur tiek dotas tikai galvenās vadlīnijas, piemēram, nosakot „saprātīgu termiņu” pārmaksāto nodokļu atmaksāšanai. Eiropas Kopienu Tiesas judikatūra norāda, ka arī 2 gadu periods ir uzskatāms par saprātīgu laika posmu nodokļu pārmaksas atmaksāšanas pieteikuma iesniegšanai. Ja 3 gadu termiņā esat iekļāvies, atbilstoši Islandes normatīvajiem aktiem, Jūs variet pretendēt uz nodokļa atmaksu Islandē.

Uz sākumu