Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi
                                             

Nosūtīt jautājumu
Jautājumi un atbildes

Atgādinām, visi ienākošie sūtījumi tiek cenzēti!

Trīs princesītes jautājumi pretendentiem.
Es, kā tikko modusies, gribu zināt -
   - Kur es atrodos?
   - Kas te notiek?
   - Kāpēc tā tagad ir?




Uz pēdējo jautājumu
397. No: Cukurzirnītis      Temats: majas lapas forma ?←      2011. gada 02. februāris 13:25:25

Vai jūs neesat domājuši par mājas lapas formas mainīšanu? ir tik daudz mūsdienīgu un aktuālu tēmu, jaunatne dzīvo pilnīgi citu dzīvi. Mēs dzīvojam globalizētā pasaulē. Tagad ir cits dzīves temps, bet jūs rakstāt to pašu, par ko rakstīja 100 un 200 gadus atpakaļ. Vai tiešām jūs domājat, ka kāds to visu lasa? Es labprāt par to parunātos, bet negribu gaidīt 3 dienas, kamēr parādās mans jautājums un 2 nedēļas - atbilde uz to. Pēc pusmēneša man tas vairs nav aktuāli. Googlē es to visu dabūnu dažu sekunžu laikā. Jūs cīnāties pret Eiropas Savienību, brīvo iniciatīvu un manām tiesībām dzīvot pašam savu dzīvi. Jūs cīnāties pret visu to tad, kad vilciens jau ir aizgājis. Mēs jau esam Eiropas Savienībā. Pasaule ir tāda, kāda tā ir. Vienkārši vajag to pieņemt. Kādēļ jūs to velkat atpakaļ?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - Lapa un Cukurzirnis, P. Stelps

398. No: Evija      Temats: Pēc Aldžaziras telekanāla raidījuma ... ?←      2011. gada 06. februāris 17:13:06

Pēdējo 2 gadu laikā ar Latvijas valdības atļauju tiek lāpīti budžeta caurumi un audzēti statistikas rādītāji uz Latvijas mežu nežēlīgas un neprātīgas iznīcināšanas rēķina. Šķiet šis bezrūpīgas un nekādas pūles neprasošais ienākumu gūšanas veids valdībai un lielai daļai iedzīvotāju ir iepaticies un sākotnēji īslaicīgo „krīzes apkarošanai” paredzēto līdzekli plāno tik pat intensīvi izmantot arī turpmāk. Kaut arī lielā mērā esam notrulinājušies līdz līmenim, kad neskaitāmas valstī notiekošās netaisnības, nežēlības un atklātas nekaunības esam ar mieru uztvert kā neizbēgamu lietu kārtību, man tomēr paceļas jautājumi:
- Kā tā var būt, ka pat pie pagājušā gadsimta kariem sekojošās nabadzības un lielvalstu okupācijām mūsu zemi tik nežēlīgi izlaupīt un piesmiet nav atļāvies neviens, kā to tagad atļaujamies paši savas „brīvvalsts” laikā?
- Kā tas var būt, ka arābu ( !!!) televīzija ziņo par straujo Latvijas mežu un bioloģiskās daudzveidības iznīcināšanu, kamēr mēs paši tepat uz vietas priecājamies par krīzes „mazināšanos” un kokrūpniecības nozares „attīstīšanos”, barojot sevi ar ilūzijām, ka tādejādi drīz atkal viegli tiksim uz zaļa zara? Pat, ja vairumam iedzīvotāju ir vienaldzīga brutālā dzīvnieku, viņu dzīves telpas un apkārtējas dzīvās radības iznīcināšana, vajadzēja taču nostrādāt vēlmei pašiem pēc dažiem gadiem neatrasties kailcirstas Sahāras vidū!
- Vai tiešām esam gatavi apēst pēdējo kaunu un cienības, pietātes un mīlestības paliekas pret savu dzimteni?
- Ko darīt tiem, kam šobrīd notiekošais nav vienaldzīgs un sāp?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - Meži, meži, tumšie sili..., P. Stelps

399. No: Artas      Temats: Vai visi var būt laimīgi? ?←      2011. gada 09. februāris 13:57:19

Visi cilvēki grib būt laimīgi. Tikai katrs ar laimi saprot kaut ko citu. Ir tādi, kuri uzstāda sev par mērķi, piemēram, iegūt daudz naudas vai daudz sieviešu - un tad mēģina to panākt dažādiem paņēmieniem - taisa biznesu, lūdz Dievu, mēģina ievirzīt pareizās enerģijas plūsmas viņiem vēlamajā virzienā, utt. Taču tā ejot uz savu laimi, viņi var padarīt nelaimīgus citus.
Kā visi var būt laimīgi tad, ja viņu laimes ir pretējas viena otrai? Vai ir iespējama tāda pasaule, kurā pilnīgi visi ir laimīgi?


            Jautājums sevī satur divdomību. No vienas puses tiek jautāts par tādu sabiedrisko un cilvēcisko attiecību kopumu – „pasauli” ,kuru uzturot, tajā visi var līdzsvarot savas tieksmes ar iespējām.

            No otras puses jautājums ir par to, vai šāds līdzsvars tajā vienmēr būs jau sasniegtā stāvoklī.

            Labākais, kas ir šajā jautājumā, ir tas, ka jautātāja jau tuvojas sapratnei, ka ir divas visvairāk socializējošas parādības – darbs un laime. Nākošais solis būtu uz sapratni, ka divdomību varētu atrisināt abus šos jēdzienus apvienojot caur kopību.

            Tā nu pasaulē ir iekārtots, ka viss, kas nāk no Debesīm – Cilvēka augstākās sfēras – attiecas uz kopīgo un kopumu un, jo augstāk ceļam šo vajadzību latiņu, jo, izrādās, plašāks plešas tajā iesaistīto loks. Jā – laime ir kolektīva parādība. Tikai tuvredzīgajiem liekas, ka laimīgs ir tikai viņš savā laimes brīža izjūtā, un ka tas ir viņa sasniegums. Vēl vairāk, individuāla laime ir pārejoša parādība, jo – „neviens nevar būt laimīgs, kamēr kāds ir nelaimīgs”.

            Pirmais solis uz atbildes sapratni ir tas, ka jāprot atdalīt Cilvēciska parādība no dzīvnieciskas apmierinātības. Laime attiecas uz Cilvēka būtības augstāko daļu un ir tur mītošās apziņas stāvoklis, bet apmierinājums attiecas uz dzīvniecisko, savtīgo un pārejošo vai atkārtojamībā esošo vajadzību apmierinājumu. Tāds apmierinājums nevar būt bez šīs vajadzības, tāpēc apmierinājums neeksistē tur, kur nav trūkuma dziļuma. Turpretī laime ir tas apziņas stāvoklis, kurš ir dodošs, nepārejošs un eksistē tad, kad ir likvidēts trūkuma avots, kurš izraisa trūkumu un apmierinājumu nebeidzamu apli. Tas ir – laime ir normālstāvoklis, bet to ārdošais trūkums ir atkāpe no normas.

            Jā, tāda pasaule ir iespējama. Visām tautām, to rašanās sākumā viņu Skolotāji ir devuši normu kodeksu un nepieciešamo zināšanu kopumu, kurš ļauj pakļauties šim kodeksam. Tāds laimes stāvoklis ir iespējams tur, kur visi ievēro šo dzīves normu kodeksu, un šī kodeksa noliktajās robežās. Tur, kur kāds šo robežu pārkāpj, tur viņš sevi izslēdz no laimes stāvokļa un dara nelaimīgus citus.

            Cilvēka laime (arī pārprasta individuālā) nāk caur viņa derīguma apstiprinājumu. Jo plašāks derīguma loks, jo lielāka laime, un otrādi. Cilvēki nav un nav vajadzīgi vienādi. Katrs no tiem ir noteiktā attīstības līmenī, dzimumā un vecumā tajā. Katram ir sava savdabība, kuru rada viņa piederība kādam no sešiem stariem un vēsturiskā virzība tajā, mijiedarbībā ar citiem Cilvēciskā vidē. Katrā sabiedrībā šie seši stari ir savstarpēji līdzsvarotā stāvoklī. Katrā sabiedrībā ir visi tur vajadzīgie attīstības līmeņi vai tos var papildināt mijiedarbībā un sadarbībā ar citām sabiedrībām. Tāpēc katra un visu laimes stāvoklis ir atkarīgs no tā, cik sakārtota ir šī sabiedrība – cik katrs tajā ieņem savu īsto vietu – cik sabiedrība viņam to ļauj un cik katrs apzināti to ieņem un tajā noturas pats.

            Sabiedrības sakārtotība ir Cilvēka iekšējās sakārtotības atspoguļojums. Iekšēji haotiski Cilvēki nevar veidot sakārtotu sabiedrību. Vēl vairāk – iekšējam haosam pieaugot, aug protests pret sabiedrības sakārtotību. Tāpēc laimes meklējumi ir pašam savas iekšējās sakārtotības meklējumi. Meklējot laimi, katrs cenšas sevī radīt to atbilstību starp dažādām apziņas daļām, kādu tam diktē dabas likumi šajā planētas vietā. Varētu teikt, ka laimi rada saskaņa ar citiem un, jo lielāka saskaņa un plašāks saskaņā ietverto loks, jo pilnīgāka ir laime. Virziens uz kolektīvo ir virziens uz laimi. Virziens individuālajā ir virziens prom no laimes.

Zemes – materiālo parādību pasaule ir procesu pasaule. Te valda fragmenti – visa atdalītība no visa. Cēloņi par sekām pārtop, vai savu vienotību parāda pakāpenisku izmaiņu ceļā. Laika esamība ir galvenā materiālās pasaules parādība. Arī apziņa eksistē laikā (tajā notiek nepārtrauktu izmaiņu kopums).

Darbs vieno Cilvēkus. Mērķis vieno Cēloni ar sekām. Saskaņa ir laimes stāvoklis. Tāpēc – tos apvienojot, varētu domāt, ka visi būs laimīgi, sasniedzot noteiktu kopīgu mērķi. Tomēr Daba mums ir devusi daudz labāku iespēju. Tā mums ļauj būt laimīgiem jau tagad, ja apzināmies, ka nepārejošs visaptverošas laimes stāvoklis ir kopīgā saskaņotā darbā tāda kolektīvā mērķa sasniegšanai, kurš dod dzīves jēgu un piepildījumu katra atsevišķa sabiedrības locekļa dzīvei un darbībai. Pie tam tas neizslēdz trūkuma un apmierinātības klātbūtni cilvēka dzīvē, bet ierāda tiem pienācīgo vietu un apmērus. Tur, kur katrs jūtas derīgs, tur arī ir visu laime.

Un vēl – Kopība ir Debesīs – prom no sadalītības – materiālo lietu un parādību pasaules. Kopība – Debesis ir Sirdī. Tāpēc laime ir virziens uz Sirdi un Sirdī. Atbrīvojoties no materiālo parādību paverdzināšanas un verdziskas kalpošanas tai, Cilvēks kalpo savai Sirdij – dzīvo tajā un pēc tās likumiem. Tur, kur visu Sirdis pukst vienotā ritmā un tas iekļaujas Sfēru Mūzikas Kosmiskajā saskaņā, tur ir meklētā visu Cilvēku laimes vieta. Tur visi sastopas.


400. No: Aldis      Temats: skaitlis 666 ?←      2011. gada 15. februāris 13:11:46

Labdien, Paul! Jūs savā grāmatā "Rīta Dziesma" rakstāt, ka "Jāņa Atklāsmes Grāmata ir pilnībā astroloģiska[..] Cik karstu strīdu, skaidrojumu, atšifrējumu un tulkojumu grāmatu ir sarakstīts ap šiem eņģeļiem, bazūnēm, zīmogiem, krītošām zvaigznēm, pūķu astēm un pēdējām dienām, kad mīklainais 666 parādās kaut kādos zīmogos."
Esmu dzirdējis, ka 666 tiek saukts par "zvēra skaitli" un uzskatīts par ļaunu skaitli.
Lūdzu paskaidrojiet man, ko īsti nozīmē šis "mīklainais 666"!


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - Cilvēks + Venēra = Mīlestība, P. Stelps

401. No: Inta Saprovska      Temats: likteņa pārvarēšana ?←      2011. gada 18. februāris 20:10:16

Vai negatīvā enerģija jānoņem ar dziednieku starpniecību jeb cilvēks pats var tikt galā ar t.s. "lāstiem"? Cik ticami tas viss ir?


            Visa pasaule ir enerģiju, enerģiju mijiedarbību un apmaiņu pasaule. Cilvēka miesīgā daļa ir noteikta veida enerģiju darbības vieta un citu enerģiju radītāja un transformētāja – Cilvēka smalkās daļas nesēja. Metafizikā (okultismā) ar vārdu „negatīvs” saprot pasīvos un citām ietekmēm pakārtotos enerģiju stāvokļus. Tautas valodā sakot – neaktīvās enerģijas. Tās, ko Jūs, Inta, gribat saukt par negatīvajām, ir vai nu aktīvi (pozitīvi) disharmonējošas – ļaundabīgas, vai arī šādu ietekmju sekas – līdzsvara zudums enerģiju laukos un cirkulācijā.

            „Tāds ar tādu satiekas”. Katru ļaunprātīgu ietekmi uz sevi Cilvēks izraisa tādā pat mērā, kādā tajā ir vainīgs ietekmes izdarītājs. Katra ietekme Cilvēku skar tik lielā mērā, cik viņā (viņa apziņā, domāšanā, zināšanās un raksturā) ir šīm ietekmēm jutīgs defekts. Cilvēka nepilnība pieņem ietekmi. „Ietekme uzrāda vājo vietu”. Ja apziņā, dzīves veidā un raksturā tādas nepilnības nav – ietekmei nav kur iesakņoties un izvērsties. Tāpēc nav jācīnās pret uzbrucējiem, bet ir jārūpējas par savu izaugsmi un apziņas tīrību. Katra saprasta kļūda un pārvarēta problēma stiprina un audzina. Katra sveša iejaukšanās („dziednieka” seanss) ir svešas enerģijas ienešana un sevis vājināšana.

„Viss notiek apmaiņās”. Ja „dziednieks” no kaut kurienes „paņem”, tad viņš:

1) arī atdod tā vietā – savu psihisko enerģiju – sevi ar visām savām īpašībām, spējām un trūkumiem prātā, miesā un dvēselē. Padomājiet labi – vai tas, pie kā gribat iet, ir tik tīrs un labs visās jomās, lai jūs ļautu viņam turpmāk visu mūžu dzīvot savā ķermenī un kā piedzīvotājam piedalīties visā, ko vien Jūs darāt un darīsiet?

2) Tad viņam ir jāpaņem no Jums tas, no kā viņš Jūs atbrīvo. Viņam tas ir jāpieņem sevī un jāpārslimo Jūsu vietā. Pārslimot nozīmē iemācīties tā nedarīt, iemācīties uzturēt līdzsvaru, rīkoties pareizi. Neviens Jūsu vietā to izdarīt nevar. Vai nu Jūs paši to darāt, vai muļķojat sevi paši! Tas ir likums. Ļaunprātīgā enerģija ir jāsadedzina apziņā. Ja to nedarāt Jūs savā, tad to dara kāds cits – „dziednieks”. Vai Jūs ticat, ka viņi to dara? Tās „noņemšanas” ir teātris tiem, kuri no tā neko nesaprot.

To vietā ir pārsūtīšanas uz citiem, viņiem zināmiem upuriem vai nejaušiem Cilvēkiem, kuri ir vājāki par Jums. Vai Jūs gribat būt līdzatbildīga slimību izplatīšanā? Bet, ja tā netiek pārsūtīta, tad tā netiek arī „noņemta”. Bet, ja tā tiek noņemta un nav pārsūtīta, tad tāds „dziednieks” ir svešu slimību dīgļu pilns kā vecs blusu maiss. Vai Jūs gribat pārmantot tās kopā ar viņa psihisko enerģiju apmaiņas ceļā?

„Lāsts” ir ļoti īpašos apstākļos īpašiem Cilvēkiem, ļoti īpašu Cilvēku (lielu burvju) radīts karmas pagrieziens. Lai tādu radītu, nepietiek ar vienkāršu dusmu vai greizsirdības lēkmi. Tādu lāstu, lāstu uzlicēju un nēsātāju pasaulē ir ļoti maz.

Tas, kurš var uzlikt lāstu, zin ar ko viņš par to maksā. Katrai karmai jābūt izlīdzinātai – arī mainītajai. Tas, kurš lāstu uzliek, karmu izlīdzinot, piedzimst tajā karmā, kurā šis lāsts darbojas. Tātad, – visi lāstu licēji tos arī uz savas ādas nākošajās dzīvēs izstaigā. Tāpēc – tie, kuri to var izdarīt, to dara ļoti pārdomāti un tikai tad, ja redz acīmredzamu ieguvumu no tādas darbības. Lāsti pašam tā nēsātājam nav „redzami” un jūtami. Viņš pats par to nesūdzas. Viņš vienmēr atrod pozitīvu skaidrojumu savai rīcībai. Lāsts modulē dzīvesveidu, pasaules uztveri, rīcības motīvus un mērķus.

Tātad, - ja Cilvēkam nepatīk tas, ko un kā viņš dara, kā vārdā dzīvo, tad tas viņam ir jāmaina pašam, mainot mērķus, motīvus un kritērijus. Jāizvēlas citas rīcības metodes. Ja Cilvēkam nepatīk viņa dzīve, tad tā ir jāmaina, mainot savu raksturu. Pie tā ir jāstrādā pašam. Ilgi, neatlaidīgi un rūpīgi. Lāstu nevar noņemt. „Lāsta noņemšana” ir labs bezstrādes ienākumu avots. Tā ir krāpšana un Cilvēku lētticības izmantošana. Tas nav godīgi.


402. No: Janas      Temats: Ģimenes kodekss ?←      2011. gada 02. marts 20:13:44

Izlasīju Ģimenes kodeksu, izskatās, ka milzīgs darbs tajā ieguldīts, daudz labu domu. Patiess prieks, ka ir Latvijā cilvēki, kas par to ne tikai domā, bet ir gatavi darboties. Kāda bija Jūsu doma to veidojot, ko ar to paredzēts tālāk darīt?


Visu esošo problēmu saknes ir ģimenē. Ģimene ir dažādu cilvēka darbības jomu vienojošais elements. Tā saista personisko ar sabiedrisko. Tā realizē tradīciju un veido nākotni. Ģimene saista personisko ar pagātni, tagadni un nākotni, pienākumus, tiesības, atbildību un brīvības vienā veselumā. Cilvēka (bērnu, vecāku un veco cilvēku) tiesības, pienākumi, brīvības un atbildība izriet no ģimenes tiesībām, pienākumiem, atbildības un brīvības.

Sākt domāt par sabiedrisko, politisko, ekonomisko un tiesisko vai cilvēcisko attiecību maiņu var tikai tad, ja normalizē cilvēku izpratni par Ģimeni, tās lomu un nozīmi dzīvē. Izeja no krīzes ir iespējā atgriezties pie normālas ģimenes, pie izpratnes, kas tā ir, kā veidojas, ko sniedz, prasa un ko tā savā darbībā veido. Mēs uzrakstījām filosofisko un juridisko bāzi tālākajām sabiedriskajām un likumdošanas iniciatīvām. Mēs esam devuši kopsaucēju pašlaik izkliedētajām, pretrunīgajām vai nerealizētājām darbībām šajā jomā. Tā ir Ģimenes konstitūcija. Dabisko tiesību sistēma balstās uz vispārīgajiem principiem – kodeksu un pielietojumu prakses – precedentu kopu.

Tad, kad veido krimināllikumu – to atvedina no izpratnes par to, kas ir pareizi un taisnīgi – no baušļiem – tev nebūs zagt, laupīt, nogalināt u.t.t. Tad, kad tiks veidots ģimenes likums, tad būs vajadzīga bāze tā veidošanai – izpratne par to, kas ir ģimene.

Tad, kad cilvēks vēršas pie sabiedrības ar savām tiesībām un prasībām ievērot normas, tad viņam ir jāzina no kā ceļas šīs tiesības, un kāpēc ir tādas normas. To satur Ģimenes kodekss.

Tad, kad Cilvēks grib mainīt, veidot vai nojaukt sabiedrisko un cilvēcisko attiecību lauku, viņam ir jāzin – kas ir tas, ko viņš maina – ar ko tas ir saistīts un kādas sekas tam ir. Tad, kad kāds grib iebilst pret šīm izmaiņām, viņam ir jāzin – kas ir tas, uz ko viņš savās prasībās balstās – ko aizstāv, un kāpēc tas ir jāaizstāv. Tādu iespēju viņam dod Ģimenes kodekss.

Mēs esam Jums devuši Kodeksu. Jūs to lietojat. Tās ir Jūsu iespējas. Visa sākumā ir Cilvēka vajadzības, doma un izpratne. Tai seko vajadzības izraisīta darbība. Pielietojiet Kodeksu savā vajadzībā.


403. No: Anastasijas      Temats: Mēness Perigejā ?←      2011. gada 12. marts 16:37:18

Ar ko zemei draud mēness pietuvošanās?


Sācies Zemes attīrīšanās periods. Tas sācies jau labu laiku atpakaļ un ar katru gadu pastiprināsies. Notiek atbrīvošanās no negatīvās karmas. Tāda attīrīšanās notiek katreiz, kad Zeme pāriet jaunā attīstības ciklā ar jaunu rasi. Tādi notikumi jāuzņem ar cieņu un atbildības sajūtu. Šajā laikā nav jādomā par aizejošo - ar to aiziet aizejošie. Ir jādomā par atnākošo un veidojamo. Ir jāsēj, to kam būs augt jaunajā pasaulē".


404. No: Marijas      Temats: Par Lībiju ?←      2011. gada 21. marts 10:40:52

Kurš aizstāvēs Lībijas likumīgās valdības tiesības uzturēt likumīgo kārtību savā zemē un likumībai uzticīgo Lībijas tautas daļu pret dumpinieku un ārvalstu interventu patvaļu? Vai likumam un kārtībai uzticīgajiem nav tiesību uz šo likumību un kārtību savā zemē? Ja valstī ir pilsoņu karš, bet ārvalstis pieprasa „stāvokļa stabilizēšanu”, tas taču nozīmē, ka tās pieprasa kara stāvokļa uzturēšanu un vardarbības turpināšanu? Vai antikonstitucionālas rīcības atbalstītāji ir nozieguma – bruņota valsts apvērsuma līdzdalībnieki un vai viņi nes atbildību par savu rīcību? Es saprotu, ka tā ir „sieviešu loģika”, bet vai tad man nav taisnība?


Ir tikai divi līdzekļi, ar kuru palīdzību vara var pierunāt savus padotos (iedzīvotājus, pilsoņus) ievērot likumību valstī. Pirmais ir varas piemērs – tas, ka valsts vara pati ievēro likumību. Otrais ir spēks. Militārs, terora (iebiedēšanas), melu, intelektuālu argumentu pārliecināšanas spēks vai uzpirkšanas spēks. Pirmais līdzeklis vēršas pie morālās dabas Cilvēkā, otrais – pie tā, kas paliek ārpus morāles telpas, pie tā, kas paliek Cilvēkā, kad viņā izslēdz morāli. Mūsdienu demokrātija izmanto pārliecināšanas spēku, kurā galvenais arguments ir viņas rīcības likumības tēls.

Tad, kas vara demonstrē, ka tā atsakās no likumības ievērošanas (atbalsta, respektēšanas u.t.t.) tēla, tai vairs nav argumentu, ar kuriem pārliecināt savus iedzīvotājus ievērot likumību. Tad paliek tikai meli, terors un rupjš spēks. Ar to pašu tā sauktā demokrātija kļūst par to, pret ko tā vēršas – par diktatūru un „režīmu”. Ar to tā paver ceļu savu iedzīvotāju cīņai pret režīmu ar antikonstitucionāliem līdzekļiem – dumpi. Atbalstot haosu, valsts atver ceļu haosam savā zemē.

Tā ir sabiedrisko procesu loģika un nenovēršama gaita. Viss progresē un izplatās, viss vienmēr atbalsojas un paplašinās izpausmes līdzekļos. Dumpis un haoss, reiz sācies, beidzas tikai tad, kad ir izsmēlis visas iespējas. Vienmēr atrodas kāds, kurš ir neapmierināts ar to, ko viņš sauc par režīmu. Tagad vairs nav neviena argumenta, ar kuru Obama, Sarkozī vai Kroulijs varētu iebilst pret to, ka kāds sāk sacelšanos, lai atbrīvotos no Obamas, Klintones vai Sarkozī režīma.

Jums taisnība. Atbildes izriet no Jūsu jautājumu formulējuma. Nekas un neviens viņus nesargā, tieši tāpat, kā mūs visus. Nekas un neviens vairs nesargā. Tieši tāpat nekas nesargā ASV, Krievijā un nevienā no valstīm, kuras neiebilst pret šo patvaļu. Šajā karnevālā maskas ir kritušas. „Dieva dusmas aptur godīgo cilvēku un taisnīguma klātbūtne” – tā saka Bībele stāstā par grēcīgo pilsētu un taisno, kura lūgumi attur Dievu no pilsētas iznīcināšanas. Dievam tagad ir brīvas rokas.


405. No: Daniels      Temats: diktators Kadafi ?←      2011. gada 23. marts 14:11:47

Kā jūs varat aizstāvēt Lībijas valsts vadītāju Muammaru Kadafi, kura drošības spēki pielietoja neadekvātu spēku pret miermīlīgajiem protestētājiem, kas pieprasīja politiskās reformas un 40 gadu valdījušā prezidenta atkāpšanos? ES ārlietu ministri nosoda Ziemeļāfrikas valstī notikušo vardarbību un civiliedzīvotāju slepkavošanu, tāpēc piekrītu mūsu aizsardzības ministram Pabrikam, kas teica: „Cilvēki aizmirst par savu vēsturi. Kad mums vajadzēja [starptautisku atbalstu 90.gadu sākumā], mēs to gribējām nekavējoties. Tiem cilvēkiem, kas ir skeptiski par mūsu politisko atbalstu, jāsaprot, vai gribam būt Eiropas valsts, vai gribam novērsties un izolēties.»


Atbilde uz šo jautājumu ir raksti:
       Lībija. Stihiskais un tradicionālais., P. Stelps
       Kadafi. Vīrs un likums., P. Stelps
       Mums ir Cerība., P. Stelps

406. No: Haris      Temats: Lībija vs. Kadafi ?←      2011. gada 23. marts 22:25:51

Kāds te atbalst Kadafi? Kā var būt runa par neiesaistīšanos un Lībijas tautas neatbalstīšanu centienos izrauties no Kadafi diktatūras?! Latvijas valdība runā visu LR iedzīvotāju vārdā, jo mēs uzvarējām vēlēšanās! Tā ir Demokrātija! Valdības vārds ir likums tautai! Visi Latvijas iedzīvotāji kā viens cilvēks nostājās pret asiņaino, totalitāro Kadafi režīmu Lībijā, atbalstot NATO humanitāro bumbošanas misiju, kas beidzot demokratizēs Lībiju! Iejaukšanās ir obligāta!!!


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - Lībija. Stihiskais un tradicionālais., P. Stelps

408. No: Jānis      Temats: Par ANO deklarāciju 1973 ?←      2011. gada 28. marts 19:32:05

Vēlos vērst Jūsu uzmanību uz to, ka lidojumu aizliegumu zonas noteikšana ir tikai daļa no rezolūcijā noteiktā. Rezolūcijas 4.punktā skaidri noteikts pilnvarojums veikt visas nepieciešamās darbības civiliedzīvotāju un to mājokļu aizsardzībai no uzbrukumiem. Uzmanīgi pārlasīju rezolūciju (ar veiktajām militārajām operācijām gan neesmu detalizēti iepazinies) un neatradu kā tieši šī rezolūcija tiek pārkāpta. Nez vai par pārkāpumu pēc būtības var uzskatīt notriekta pilota vai atsevišķu ārvalstnieku evakuāciju. Un arī par pašas lidojumu aizlieguma zonas noteikšanu. Būtu naivi domāt, ka to sekmīgi var nodrošināt neiznīcinot pretgaisa aizsardzības līdzekļus, radarus un militārās komunikācijas. Šādi objekti mēdz atrasties arī pilsētās, sevišķi tas raksturīgs totalitāriem režīmiem.


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Visas nepieciešamās darbības.", P. Stelps

409. No: Arņa Rozenberga      Temats: Atveriet acis! ?←      2011. gada 29. marts 03:48:51

Izsmalcinātais trešais pasaules karš jau kādu laiku kā ir sācies?!!!


Jā. Jau 11. septembrī, 2001.gadā. Notikums analoģisks Hitlera reihstāga dedzināšanai. Arī visas pārējās darbības ir no tā paša noskatītas.

407. No: Annas      Temats: skaitļi ... ?←      2011. gada 28. marts 09:13:40

No http://www.proza.ru/2011/03/28/116

Цифры и факты социалистической ливийской джамахири

Анатолий Фёдоров

 
(материал взят из ЛГ,последний номер)
ЦИФРЫ И ФАКТЫ СОЦИАЛИСТИЧЕСКОЙ ЛИВИЙСКОЙ ДЖАМАХИРИИ:
ВВП на душу населения — 14 192 $.
На каждого члена семьи государство выплачивает в год 1 000 $ дотаций.
Пособие по безработице — 730 $.
Зарплата медсестры — 1 000 $.
За каждого новорожденного выплачивается 7 000 $.
Новобрачным дарится 64 000 $ на покупку квартиры.
На открытие личного бизнеса единовременная материальная помощь — 20 000 $.
Крупные налоги и поборы запрещены.
Образование и медицина бесплатные.
Образование и стажировка за рубежом — за счёт государства.
Сеть магазинов для многодетных семей с символическими ценами на основные продукты питания.
За продажу продуктов с просроченным сроком годности — большие штрафы и задержание подразделениями спецполиции.
Часть аптек — с бесплатным отпуском лекарств.
За подделку лекарств — смертная казнь.
Квартирная плата — отсутствует.
Плата за электроэнергию для населения отсутствует.
Продажа и употребление спиртного запрещены — «сухой закон».
Кредиты на покупку автомобиля и квартиры — беспроцентные.
Риэлторские услуги запрещены.
Покупку автомобиля до 50% оплачивает государство, бойцам народного ополчения — 65%. *
Бензин стоит дешевле воды. 1 литр бензина — 0,14$.
...

---------------------------------

Vai tas nav melots?



Man vienalga. Es arī tā gribu.

410. No: Evija      Temats: par rakstu ?←      2011. gada 31. marts 16:41:11

Paldies par rakstā "Mums ir Cerība" pasacīto mūsu visu vārdā! Turpinot jautāt sakarā ar šobrīd pasaulē notiekošo, vai pēc Sociopsiholoģijas asociācijas domām ir kāda saistība starp pēdējā laikā bez redzama iemesla krītošajiem putniem, mirušajām zivīm, dzīvniekiem, kuri sāk uzvesties dīvaini un notikumiem Lībijā un Japānā?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Pārmaiņas notiek.", P. Stelps

411. No: Mirga      Temats: Maitreija Morija un El Morija ?←      2011. gada 23. marts 17:34:54

Esmu tādā kā apjukumā. Kas tad ir tas El Morija, kura bildes visur tiek izplatītas kā Gaismas Skolotāja attēli. Sākumā domāju, ka Morija un El Morija ir viena un tā pati persona, bet vieni Agni Jogas sekotāji saka, ka tā ir, kamēr citi ļoti nosoda tos, kas El Moriju dēvē par to, kas caur Rērihu deva Agni Jogu. Kā lai tiek skaidrībā, kas ir kas, ja paši sekotāji par to strīdās? Kāds ir jūsu asociācijas viedoklis par šo jautājumu?


Gaismas un tumsas hierarhijas ir nemitīgā karā. Tas ir karš, kurā tumsas hierarhija grib apturēt planētas evolūciju, iegremdēt planētu haosā un tur iznīcināt. Tumsas hierarhija nav likumsakarība, izrietoša no Kosmosa uzbūves, kā viņi paši to stāsta. Tā ir pārkāpumu un atkāpju ceļā nostājusies uz Cilvēces nodevības ceļa. Tumsas hierarhija ir Kosmisko Likumu un Dzīves Normu pārkāpēji – Cilvēces ienaidnieki un Kosmiskās Gaismas – Saprātīgo būtņu hierarhijas nodevēji.

Tumsas hierarhija nav kādas pārdabiskas un pārpasaulīgas būtnes. Tie ir Cilvēki iemiesotā un arī atmiesotā stāvoklī. Tomēr viņu apziņa ir kā magnēts, kurš pievelk Kosmosa haosa spēkus. Šie spēki, kurus sauc par mamokoganiem, ietērpjas Cilvēka apziņas radītās formās un tēlos, bet saglabā savu postošo dabu. Tie nevar radīt savas formas, tāpēc izliekas esam jau kaut kas pazīstams, bet esošās parādības – reliģijas, idejas, filosofijas noved līdz to pretmetiem – maģijām, kultiem, šamanismiem, meliem, murgainām teorijām, „jogām”, praksēm un tehnoloģijām, kuras postoši ietekmē cilvēka apziņu un viņa sabiedrisko dzīvi.

Cilvēka apziņa ir planetāro procesu regulators. Cilvēka apziņā notiekošais nosaka laika apstākļus, klimata izmaiņas, ražas lielumu (dabiskos apstākļos), slimību izplatību, bioloģisko daudzveidību un postošo, indīgo būtņu daudzumu tajā. Tuksneši uz mūsu planētas ir Cilvēka apziņā notiekošā sekas. Cilvēka apziņa veido dabas skaistumu un zemestrīces, kataklizmas un kontinentu izmaiņas. Šo parādību izmaiņu ātrums rāda Cilvēka apziņas izmaiņu ātrumu.

Starp Gaismas un tumsas hierarhijām nav pārejas – krēslas zonas. Starp tām nevar būt samierinājuma. Nav tādu darbību, jautājumu un apstākļu, kuros tās varētu saprasties un sadarboties vai līdzās pastāvēt. Tie, kuri nav ar Gaismu, tie jau ir tumsā. Vai nu ar, vai pret – vidus un neitralitātes nav un nav iespējama.

Šajā cīņā Gaismas hierarhija ievēro visus Kosmiskos Likumus, bet tumsas hierarhija tos visus pārkāpj. Viņiem šajā cīņā visi līdzekļi labi. Tumsas hierarhija izmanto labi zināmu autoru darbus un tēlus, lai tuvotos neuzmanīgiem lasītājiem. viņi izkropļo šos tēlus un viņu darbus vai pat raksta to viltojumus. Tumsas hierarhija cenšas ietērpties Gaismas hierarhijas tēlos.

Viņi jauc nenobriedušos prātus un savos tīklos ievilina ar saldām balsīm, cēlām runām un skaistiem vārdiem. Viņi ņem lētticīgiem un mazizglītotiem interesentiem nesaprotamas filosofisko doktrīnu frāzes, no viņu interesēm izrietošas „dzīves pamācības” un pilnīgi izkropļotā, Dabiskajai Kārtībai neatbilstošā, bet lētticīgajiem pievilcīgā veidā pasniedz tās kā „augstu skolotāju” darbus un garīgās mācības, praktiskus padomus.

Tumsas hierarhija cīnās plašā frontē. Tās ir redzamas un neredzamas tehnoloģijas un ietekmes, zinātnes darbības virzienu un ideju, pārtikas bāzes un, galvenokārt, kultūras satura, jēdzienu un rīku nomaiņa („Šamanisms vairo radošumu” – tā „kultūrantropoloģe” Latvijas „Kultūras akadēmijas” asociētā docente Rūta Muktupāvela) – tas viss tiek likts lietā. Tā visa mērķis ir panākt to, lai Cilvēki nonāktu tādā apziņas stāvoklī, kurā tie paši iznīcinātu savu planētu.

Viena no tādām Cilvēku pasaulē aizgūtām formām ir El Morijas tēls, kurā tērpjas mamokogana haosa enerģijas. Šis tēls pulcina ap sevi mazākas formas un tēlus, kuri izplata haosa radītas postošas idejas. Visi tie, kuri pulcējas ap šo El Morijas tēlu, izplata šī tēla un tā darbības vides iedvesmotās idejas, grāmatu u.c. formās, ir tumsas hierarhijas locekļi, darboņi un pakalpiņi. Mamokogans nav bīstams bez tumsas hierarhijas magnēta. Magnēts to pievelk. Izklīdinot un uzvarot tumsas hierarhiju, attālinās haosa spēki.

Par to cīnās Gaismas hierarhija Šambalas vadoņa Morijas vadībā.


412. No: ziņkārīgā      Temats: patība ?←      2011. gada 24. marts 13:36:38

Lasu Dzīvās ētikas mācību apgāda "Vieda" izdevumā un tur var atrast jēdzienu - Patība. Vai Jūs varētu izskaidrot tā nozīmi? Agni Jogas zīmes, Ugunīgā pasaule pirmā daļa, 443. punkts, 131 lpp.


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - Murgi "Viedas" izdevumā, P. Stelps

413. No: Laila Spalviņa      Temats: Nodarbinātība ?←      2011. gada 05. aprīlis 13:21:26

Jau labu laiku mani nodarbina jautājums, ko meitenei darīt tālāk pēc vidusskolas. Krustmeita mācās 12.klasē, meitas 11.un 9.klasē.(Visu, kas rakstīts par nodarbinātību un sievietes misiju esmu lasījusi.)Situāciju saasina patreizējie notikumi pasaulē un no tiem izrietošās sekas, kā arī tas, ka studijas par naudu laikam nebūs iespējamas.Ko ieteiktu Jūs? Domāju, ka šāds jautājums nodarbina daudzus vecākus.


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - Pie Raiņa pieminekļa ir balagāns, P. Stelps

414. No: Kitija      Temats: Lībija ir Kadafi ?←      2011. gada 19. aprīlis 13:40:15

Jūs tā dedzīgi aizstāvat savu draugu Kadafi un viņa Lībiju. Viņš ir teicis: "Es esmu Lībija". Bet tad jau iznāk, ka viņš pats ir vainīgs pie tā, ka viņam tagad uzbrūk ES un NATO. Tā iznāk no Jūsu raksta "Pie Raiņa pieminekļa ir balagāns". ES un NATO tikai apstādina kasešu bumbu pielietošanu, bet viņš tās met uz pilsētām.


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Lībija. Draugu zeme.", P. Stelps

415. No: Ingas      Temats: psiholoģijā ?←      2011. gada 07. maijs 20:21:12

Nosauciet galvenos cēloņus, kas ietekmē raksturu. Paldies


            Lūdzu, esiet precīzi formulējumos. Jautājuma formulējums ir puse no atbildes. Cēloņi neietekmē – cēloņi ir sākumā – tad, kad vēl nav tā (rakstura), ko ietekmē apstākļi, kuros atrodas tas, ko ietekmē...

            Raksturu ietekmē atkārtotas darbības. Tas, kas pāriet ieradumā, kļūst par rakstura daļu. Raksturu ietekmē tieksme un šķēršļi. Pārvarēti šķēršļi sekojot tieksmei to stiprina un pilnveido, bet atkāpšanās un daudzkārtīgi nerealizēti mēģinājumi to grauj. Raksturu ietekmē pieņemtie lēmumi un vide, kurā tos var vai nevar īstenot. Raksturu veido darbs un pašaizliedzība, pienākuma izpilde un mērķtiecība. Raksturu grauj patmīlība (sevis mīlēšana), viegluma meklēšana, neuzticība un šaubas. Šaubas un neuzticība iznīcina visu. Uzticība, darbs un pašaizliedzība (kas kopā ir Mīlestība) visu veido.


416. No: Katrīna      Temats: Cilvēka emocijas, pienākums. ?←      2011. gada 09. maijs 14:36:37

1) Cilvēka emocijas: dusmas un sašutums. Vai ir atšķirība? Vai ir pareizi, ka dusmoties nedrīkst? 2) Ziņkārība un vienaldzība. Vai, ja gribi zināt kā iet otram cilvēkam, vai tā ir ziņkārība? Un, ja neliekas ne zinis par otru - vai tā nav vienaldzība? (Otrs cilvēks ir ģimenes loceklis.) 3) Kāds ir cilvēka pienākums mūsdienu sabiedrībā? Ko cilvēks var darīt sabiedrības labā (iet uz vēlēšanām, maksāt nodokļus,...)?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Ar plaši atvērtām acīm.", P. Stelps

417. No: Ra      Temats: 4 jautājumi ?←      2011. gada 23. maijs 12:21:22

1) Vārds "Ideja" satur vārdu "deja". Vai tā ir tikai sakritība, vai tam ir kāda dziļāka nozīme?
2) Runājot par to, ka nedrīkst fiksēt negatīvas lietas - vai dienasgrāmatā raksta tikai par labām lietām?
3) Kā atšķirt argumentēšanu no atrunāšanās, vai arī tas ir viens un tas pats?
4) Par ko liecina tas, ka zīmējot Cilvēks līniju velk roku neatraujot no papīra. Vai arī velk nedaudz uzzīmējot un pēc tam pārtraucot?


Par deju

 

            Latviešu valodas skolotāja Jums teiktu, ka starp tiem nekāda sakara nav. Viens no tiem ir grieķu izcelsmes svešvārds, bet otrs – latviešu literārās valodas vārds. Kā psihiski veselam (vārdu neadekvāts, daudznozīmīgs skaidrojums ir iespējamās diagnozes rādītājs), tradicionāli izglītotam un tradicionāli domājošam – tādam, kurš ir spiests darboties akadēmiskās vides normu sistēmā, man ir jāpiekrīt latviešu valodas skolotājai. Arī kā sociopsiholo..., un te nu man ir jāpiebremzē, jo – piekrītot tam, ka tā ārēji ir tikai fonētisko sakritība, nejaušība – man kā metafiziķim un sociopsihologam (sociopsiholoģija ir zinātne par kopumu rašanos, uzbūvi un darbības mehānismiem – tātad, arī par tajos esošajām, tos veidojošajām smalkajām saitēm) ir jāatzīmē vērīgas apziņas intuitīvi uztaustīta iekšēja sakarība.

            Deja ir secīgu, papildinošu, turpinošu un jēgpilnu kustību virkne, pat tad, ja dejotājs pats neapzinās savās kustībās esošo ietērpto jēgu un tās esamību. Deja ir cēloņa (idejas) paudēja – ķermeņa kustību ietērps viņa caur deju paustajai idejai.

            Kustību rada Griba. Kustība ir Gribas darbības paudēja un nesēja – ietērps. Kustība (Dzīvība) ir visās četrās „pasaulēs” – izpausmes vidēs. Kustība ir Garīgajā, Mentālajā, emocionālajā un fiziskajā pasaulē.

            Garīgajā pasaulē Griba iegūst kustības esamību. Mentālajā pasaulē tā iekustina tur esošos vai veido jaunus domu tēlus un ietērpjas tajos. Emocionālajā pasaulē Gribas lejup nestie domu tēli ietērpjas – iegūst emocionālu formu nokrāsu un izteiksmes – darbības spēku. Gribas nesta doma iekustina plastisko emocionālo lauku, kurš savukārt šo kustību nodod tālāk savai fiziskajai čaulai.

            Līdz ar to, katra fiziskās čaulas (arī dejas) kustība nes domu un emociju saturu – to, kas ir šo fizisko kustību radījusi – savu ideālo daļu. Šeit mēs varam palūkoties uz austrumiem un teikt, ka Cilvēka prātā ir kustība – arī deja, ka Cilvēka prāts dejo un dancina savu psīhi (psiholoģija ir zinātne par prāta darbības atstātajām sekām psīhē), bet mūsu ķermeņa kustības padara miesīgajām acīm redzamas prāta un psīhes kustības.

            Pūķim pārlidojot ezeru, mēs viņa atspulgu tajā redzam apgrieztā veidā. Tāpēc mūsu apziņa vārdā „ideja” saskata vārdu „deja”, kaut gan patiesībā „deja” (kā forma) sevī satur „ideju” (kā saturu). Visplašākajā veidā raugoties, ideālā – pasaules cēloņu daļa sevī satur seku daļas potences – tāpēc „ideja” sevī satur arī „deju”. Tā, protams, ir tikai divu valodu vārdu nejauši veidota jēgpilna aina, bet tās uztvere pati par sevi uzrāda smalkas un jūtīgas dvēseles rezonansi – atbildes kustību (deju) šai nejaušajai, bet patiesajai jēdzienu saitei.

            Tepat jāvērš Jūsu uzmanība uz to, ka katra kustība un deja sevī satur kā Gribu (ir nesējs un vadītājs), tā domu. Griba caur kustību maina vidi – arī fizisko.  Deja maina kā dejotāju, tā viņa vērotāju un telpu, kurā notiek deja. Deja sakārto vai izjauc, deja ceļ un deja no-ārda. Dejotāja prāts caur deju dancina vērotāja psīhi. Dejotājs un horeogrāfs uzņemas lielu atbildību, laizdams deju pasaulē. Vērotājam ir jāsaprot, ka ne visām domām ir jāļauj caur savām acīm savā dvēselē ienākt.

            - Vai visi horeogrāfi un dejotāji zin un saprot deju soļos, kustībās un zīmējumos ieliktās domas?

            - Vai viņi saprot to, ka tās var būt arī melīgas, maldinošas, destruktīvas, haotiskas un murgainas, slimas vai pat noziedzīgas dejas valodā ietērptas domas?

            Mūsu kustības un dejas ir idejas ietērps – tas veids kādā mēs ielaižam šajā pasaulē to, kas bez mūsu palīdzības un līdzdalības šeit nevarētu ienākt.

            Mēs nesam atbildību par savas rīcības sekām. Būsim uzmanīgi un zinoši kustību valodas lietotāji!

 

Par dienasgrāmatu

 

            Dienasgrāmatu rakstot mēs esam godīgi, atklāti un patiesi. Dienasgrāmata ir pasaules izziņas, pašaudzināšanas un pašizpētes instruments un metode. Dienasgrāmata nav mīļlietiņu vai negāciju noliktava. Dienasgrāmatā mēs apkopojam un fiksējam mums tobrīd svarīgo notikumu un attieksmju ainu. Šī aina ir pamats – cēlonis un materiāls tālākajai darbībai.

            Tālāk seko notikumu analīze un izdarītie secinājumi. Dienasgrāmatas rakstīšanas īstais mērķis un vērtība ir tieši šajā darbā ar notikumu ainu – to analīzi un secinājumu izdarīšanu – iespēju salīdzināt izdarīto secinājumu atšķirības dažādos laikos un apstākļos. Dienasgrāmata dod iespēju savas attīstības dinamikas izpētei un korekcijām. Līdz ar to mēs fiksējam savas attīstības ainu un nostiprinām savu darbu un tā rezultātus – attieksmi un attieksmes maiņu – darba spēju un kvalitāšu pieaugumu. Mēs vērojam, kā mainās mūsu attieksme pret mūs audzinošiem notikumiem un apstākļiem.

 

Par argumentēšanu

 

            Argumentēšana ir savas ieņemtās pozīcijas nostiprināšana – mērķu vai attieksmes konkretizēšana un paskaidrošana vai maskēšana. Savā attieksmē un tās izraisītā rīcībā mēs varam ieņemt aktīvi sadarbīgu, pretdarbīgu vai pasīvu pozīciju. Argumentēšana ir līdzeklis, kuru pielietojam katrā no esošajām pozīcijām. Atrunāšanās ir oponenta aktīvās pozīcijas sadarbības piedāvājuma noraidījums vai pasivitātes pozīcijas saglabāšana. Argumentēšana tad ir atrunāšanās elements.

 

Par zīmēšanu

           

Roka dejo pa papīra lapu. Raksts un zīmējums pēc būtības ir viens un tas pats – ar to ideja ienāk šajā pasaulē un kļūst pieejama vērotājam. Rokraksts un zīmējuma līnijas (kā ietērps) stāsta arī par ietērpa veidošanas vidi – dvēseli un personību, kura šo ietērpu dod.

Māksla ir ietērpa veidošanas prasme – tehnisku paņēmienu un materiālu lietošanas iemaņu kopums. Māksla var būt melīga (miglas pūšana acīs) vai tīša krāmēšanās ar formām, krāsām, materiāliem un tehnikām.

Daiļrade ir Cēlas Idejas un tai atbilstošas – daiļas formas harmoniska savienošana. Pielietojot mākslu (prasmi) vai Daiļrades līdzekļus, mēs tos lietojam atbilstoši savai iekšējai būtībai – Cilvēciskajām Vērtībām, identitātēm un Garīgo vērtību izkoptībai – Cilvēciskajām (dvēseliskajām) kvalitātēm. Šīs Cilvēciskās kvalitātes veido Cēlo Ideju daiļās formas – Daiļrades darbu vai rada „mākslas moku” ķēmus un tukšu formu „jaunveidojumu meklējumus”. Katrs autors – katra roka darbā izstāsta sevi – Sava Gara, Dvēseles, Prāta, domu un emociju attīstības līmeni, kvalitātes un to dzīvi. Mēs redzam kādas čakras ir dzīvas, mirušas vai valdošas šim Cilvēkam.

Tēls ir iztēles auglis. Iztēle Ideju ietērpj tēlā – „izpūš” formu. Forma sastāv no detaļām. Tēls prasa atbilstošu tehnisko līdzekļu pielietojumu un darba prasmju kopumu. Tas, kā Tēls pārvietojas materiālā (uz papīra, zīmējot) ir atkarīgs no tā, cik harmoniski Ideja saskan ar tēla veidotāja Cilvēciskajām kvalitātēm – kāda ir viņa Iztēle, kāda ir Iztēles un apziņas (arī prāta skaidrība) spēja atrast tēlam atbilstošu formu – cik labi apziņa saprot to, kas ir šis tēls, un tā, cik labi apziņa prot pārvaldīt savus izpildmehānismus – nervu centrus smadzenēs (kāda ir smadzeņu un tur esošo impulsu ceļu struktūra) nervu ceļus, un tā, kāda ir muskuļu darbības niansētība. Pie rupjiem un ķēmīgiem tēliem pieradināta apziņa neveido izsmalcinātu smadzeņu struktūru, bet rupjās kustībās darbināti muskuļi nav derīgi niansētam darbam.

Patiesais ir vienkāršs. Īstenība atklājas vienkāršās, tīrās (nospriegotās) un plastiskās līnijās. Kosmiskās būtnes un ķermeņi lido pa skaistām orbītām. Prāta tīrība un domas skaidrība redzama tīrās un vienkāršās grafiskās līnijās. Jo vairāk detaļu – jo tālāk no Īstenības. Samezglojumi, samudžinājumi un sakrāvumi ir neskaidras apziņas, netīra prāta, domu miglainuma vai melīguma zīme. Tā darbojas piezemētas un pagrimušas dvēseles.

Tur, kur ir Augsta Ideja, tai atbilstošs tēls, apziņas un prāta skaidrība, attīstīta smadzeņu struktūra un muskuļu darbības niansētība – tur, ir tīra – viegli vilkta līnija. Tur, kur ir no sīkiem vilcieniņiem vai detaļām veidota līnija, tur var būt kā tēla un apziņas saprašanās (kura tiek meklēta intuitīvā papildinājumu un tuvinājumu ceļā), tā arī muskuļu darbības un smadzeņu struktūras neizkoptība.

Bērni bieži vien cītīgi velk līniju, neatraujot roku no papīra, tādēļ, ka cenšas nezaudēt iekšējā tēla formu. Viņiem apziņa vēl nespēj kontrolēt ķermeni un adekvāti pārveidot tēlu materiālajā formā. Cilvēkam sevi ir jātrenē un jāaudzina Garīgajā, Prāta un emocionālajā dzīvē, kā arī jātrenē un jāmācās pārvaldīt savus izpildmehānismus – apziņu un ķermeni. Sīki vilcieni un detaļas liecina par treniņa un audzinātības trūkumu. Par to pašu liecina arī izpildījuma līdzekļu (mākslas) un tēmu tajā izvēle.


418. No: Aigars - "ceļabiedrs"      Temats: Latvija ?←      2011. gada 28. maijs 09:58:37

Kas ir Latvija?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Kas ir Latvija", P. Stelps

419. No: Aigars - "ceļabiedrs"      Temats: Baltu Savienības vīzija ?←      2011. gada 08. jūnijs 15:03:27

Trīs jautājumi par Baltijas Savienības vīziju:
     1. Kurš būs tas, kurš pateiks kā ir pareizi dzīvot?
     2. Izzinām īstenību tādu kāda tā ir kopā.
     3. Garīgā savienība - kādu garu?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Ceļabiedram" par Vīziju., P. Stelps

420. No: nezinitis      Temats: par Latviju ?←      2011. gada 16. jūnijs 7:39:10

1.Vai mana naidnieka naidnieks ir mans draugs? Vai tas viss ir tikai liels teātris...
2. Kur ir patiesība?
3.Ko darīt?

Paldies!


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - Mīļajam Nezinītim, P. Stelps

421. No: nezinitis      Temats: par Pasauli ?←      2011. gada 22. jūnijs 13:46:38

Vai iespējams ielūkoties pa atslēgas caurumiņi Jaunajā pasaulē, kāda tā būs, kādi būs cilvēki? Vai mūsu bērni jau dzīvojs tajā? Paldies!


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - Saules Zeltīts Kuģis, P. Stelps

422. No: nezinitis      Temats: par zemi ?←      2011. gada 28. jūnijs 12:53:12

Labdien! Kā padzīt svešus kungus no savas tēvu zemes...apziņas? Paldies!


Nu re, kāds nepaklausīgs nezinītis!
Tev taču skaidrā latviešu valodā visu laiku saka - lasi rakstu "Par zelta atslēdziņu un lāča ķepu".
Kad būsi izlasījis, dod ziņu, būs par ko parunāt!

423. No: Evija      Temats: bērnu audzināšana ?←      2011. gada 04. jūlijs 10:03:42

Tā kā bērnu audzināšana un tas, kas no bērniem vēlāk izaug ir atkarīgs gandrīz tikai no vecākiem, vai šī analoģia ir attiecināma arī uz Zemi? Ja jau Zemes cilvēces attīstība nedodas pa pareizāko ceļu un tās gaitā ir radusies arī tumsas hierarhija, vai tas norāda uz Saules un Mēness pieļautajām radīšanas un audzināšanas kļūdām?


            Tur jau tā lieta, ka – „gandrīz”. Vecāki var audzināt tikai to, kas bērnā ir jau pirms viņiem. Viņi – vai nu audzinot ļauj tam pilnveidoties un attīstīties – vai samaitājot, šo attīstību liedz un kavē.

            Saule un Mēness te nav vainīgi. Tikai neliela (kompensējama) problēmu daļa nāk no viņiem. Mēness divējādā daba – mirušās planētas vampīrisms un atstarotā Saules Gudrība – intelekts tai piešķir vilinājumu un valdzinājumu (ko izmanto maģijā), bet Jupitera dabas (Mēness ir bijušais Jupitera pavadonis) daļa tajā dod tā ietekmes varu. Patiesībā Zeme ir Saules un Jupitera meita, kur Mēness tikai pārnes Jupitera sēklu uz Zemes orbītu. Venēra ir Zemes vecākā Māsa. No tās šurp nākuši mūsu Vecākie Brāļi un Cilvēces Skolotāji.

            Tikai neliela daļa Cilvēku ir Zemes bērni. Lielākā daļa nākuši no citām Sauļu sistēmām – Plejādēm (Maijas), Oriona un Sīriusa, kā arī no bojā gājušās cilvēces uz Zemes vecākā brāļa Faetona. Šī cilvēce iznīcināja savu planētu tad, kad tā atradās uz tāda pat attīstības pakāpiena, uz kāda ir mūsdienu Zemes cilvēce.

            Zemes Cilvēces sintētiskās dabas neizskaustās nepilnības, Mēness ietekme, Faetona drūmais mantojums, Zemes attīstības unikālais ceļš (intelekts ir reta parādība Visumā), šī ceļa patreizējā posma (pagrieziena brīdis no involūcijas uz evolūciju un tā uzstādītās prasības Cilvēku apziņas pārmaiņām) grūtības ir tas, ko pašreiz vērojam sev apkārt.

            Cilvēces Vecākie Brāļi – Venēras Cilvēces sūtņi ieradās uz Zemes reizē ar Cilvēces aktīvās dabas mošanos un iemiesošanos uz Zemes. Kopš tā laika viņi vada Cilvēces attīstību. Sūtņu grupā ir dalībnieki ar dažādu pieredzi un spējām – tajā ir pienākumu sadale. Sākumā nelielas – labi domātas atkāpes no plāna viena grupas locekļa rīcībā ietekmju apmaiņu ceļā pamazām noveda pie nekontrolējamām izmaiņām kā viņa apziņā un darbībā, tā viņam uzticētās plāna daļas realizācijā – notikumos un izmaiņās Cilvēces apziņā.

Šīs izmaiņas reizē ar Mēness ietekmi noveda pie tumšās hierarhijas parādīšanās un darbības. Tā noveda pie pseidoreliģiju rašanās, priesteru uzkundzēšanās tautai un ļaužu aizraušanās ar maģijas formām, bet tagad tumšā hierarhija cenšas uz Zemes atkārtot Faetona scenāriju.

Zeme un Faetons pieder pie viena - „materiālo” planētu tipa, bet Zeme ir tuvāk Saulei un Venērai. Venēras klātbūtne atvieglina Zemes stāvokli un dod tādas iespējas, kuru bija mazāk Faetonam. Jupitera tuvums Faetoniešiem deva lielāku varu un lēnīgumu, bet Saule aktivizē Zemi un Venēra piešķir tai lielāku Mīlestību, kura nāk no tās izstarotās Saprātīgas Gudrības.

Melnie trako, izraisa karus un izplata haosu. Gaišā – Vecāko Brāļu atbalstītā hierarhija nes mieru, sadarbību un uztur cerību par saprātīgas un pareizas rīcības augļu svētīgumu.


424. No: Evija      Temats: par cilvēka apziņu ?←      2011. gada 04. jūlijs 10:07:10

Kas notiek ar cilvēka apziņu, ka viņš ilgstoši netiek pie netraucētas to darbu darīšanas, kurus vņam pašam gribētos, tomēr kuru rezultāts bieži nav saistīts ar ikdienišķajām sadzīves vajadzībām, jo viss viņa laiks paiet nebeidzamu pienākumu pildīšanai ģimenes vajadzībām. Savukārt, ja kādreiz arī izdodas šādiem darbiem pieķerties, tas ir iespējams tikai uz īsu brīdi, neskatoties uz to, ka šādam darbam vajadzīgs papildus laiks sagatavoties un koncentrēties pirms tam.


            Cilvēks dzīvo – viņa dzīve vienlaicīgi notiek divos līmeņos. Viens ir viņa dzīves pārlaicīgais – cēloņu un tur esošo kvalitāšu līmenis, bet otrs ir šo cēloņu radīto seku un kvalitāšu izkopšanas caur praktisko darbību līmenis. Mīlestība, Kalpošana un Pašaizliedzība ir cēloņi, kuru sekas ir Ģimene, bērni un savstarpējo rūpju uzturēti ikdienas darbi. Kur ir Mīlestība – tur ir bērni. Kur ir Kalpošana, tur ir dzimumu pievilcība (seksuālās perversijas ir kalpošanas iztrūkuma formas) un ģimene. Kur ir pašaizliedzība, tur ir mājas solis. Pildot ikdienas darbus, mēs izkopjam pārlaicīgās kvalitātes. Paceļoties virs ikdienas rūpēm, mēs apzinām cēloņu kvalitāti un uzstādām jaunus mērķus to izkopšanai – nozīmējam sev jaunu praktisko darbu lauku un apjomu.

            Nelidināties pa gaisu un nenoslīkt ikdienas darbos – tas ir Gudrības Ceļš. Pieņemt mājas soli kā garīgo praksi un nepazaudēt virzienu tajā uz Pārpasaulīgo un Pārlaicīgo. Prakse un Mērķis. Mīlestības pilna Kalpošana savam tuvākajam ir katras īstas reliģijas un Filosofijas īstā būtība. Caur tādu kalpošanu mēs realizējam Visa Visā Vienotību un Vienoto Realitāti šeit, te un tagad. Caur to mēs ļaujam Gribai darboties Gudrībā un uzturēt Īstenību ap mums un Patiesību mūsos. Tādā Ceļā mēs esam saite (un saitē) ar Vienoto Cēloni, Tā Radīšanas darbu un radīto pasauli. „Dievs, Daba, Darbs”.

Tā ir filosofijas būtība un šīs būtības apgūšanas prakse. Viss pārējais ir komentāri un komentāru skaidrojumi vai šo skaidrojumu maldīgas interpretācijas un meli visbeidzot. Jo vairāk Cilvēku – jo lielāki maldi. Jo lielāka baznīca – jo lielāki meli. Jo īstāk – jo pareizāk. Jo tuvāk – jo vairāk iekšā. Jo lielāka vienotība – jo augstāk. Jo augstāk – jo vienkāršāk. Jo vienkāršāk – jo patiesāk. Jo patiesāk – jo mīļāk. Jo mīļāk – jo skaistāk.


425. No: Evija      Temats: bērnu audzināšana ?←      2011. gada 04. jūlijs 10:10:21

Ja par nedarbiem un neklausīšanas bērna audzināšanā izmanto arī pērienu, vai tas bērna apziņā neievieš stāvokli "drīkst otram sist" kā normu, pie reizes nenotrulinot bērna attieksmi pret sodu kā tādu? Kā izskaidrot, ka atsevišķos gadījumos viens var nopērt, bet otrs nē?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - Pesimistiskais pārskats, P. Stelps

426. No: nezinitis      Temats: notikumi pasaulē ?←      2011. gada 27. jūlijs 10:04:46

Labdien! Lūdzu skatījumu par Norvēģijas notikumiem. Paldies!


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - Norvēģiju pieminot, P. Stelps

427. No: ivars      Temats: Oslo sindroms ?←      2011. gada 01. augusts 12:42:23

Vai Oslo sindromu - reālu vai šķietamu identitātes graušanas draudu attaisnojums ir vardarbība - var uzskatīt par Stokholmas sindroma - brālības rašanās starp atšķirīgu identitāšu cilvēkiem (?) - pretstatu?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - Brālības ceļš, P. Stelps

428. No: Lauras      Temats: Kāpēc redzēt sliktāko? ?←      2011. gada 12. septembris 9:37:36

Ir piedzīvotas vairākas auto avārijas. Tagad, ja mašīnas šoferis gadās pārgalvīgāks, katrā bīstamā manevra laikā acu priekšā parādās iespējamās avārijas aina. Kāpēc tā? Kā lai tiek no šādām domām vaļā? Būšu ļoti pateicīga par padomu!


Cilvēka apziņa pieņem lēmumus izmantojot pieredzi un veidojot prognozes. Prognoze tiek veidota esošajā situācijā projicējot pieredzi. Ir apziņas daļa, kura nodarbojas ar negatīvo prognozēšanu, un ir apziņas daļa, kura prognozē labvēlīgu iznākumu.

Normā abi šie procesi saplūst vienā veselā un to mijiedarbībā tiek izstrādāts scenārijs, kurš ved uz vēlamo iznākumu. Lielākajā daļā gadījumu tas nenonāk līdz apziņas aktuālās darbības slāņiem. Apziņas „tehniskās daļas” to dara automātiski.

Acīm redzot Jums, Laura, nepatīkamie piedzīvojumi ir aktualizējuši attieksmi pret nepatīkamajiem pārdzīvojumiem un apziņas aktuālā daļa ir pastiprināti jūtīga uz apziņas struktūru darbu negatīvajā prognozēšanā. Tas ir normāli – apziņas trauma vēl ir jūtīga.

Jums tas jāuzņem kā normāla parādība tādā situācijā. Pret to jāizturas mierīgi un ar sapratni. Ar laiku Jūsu apziņa atjaunos darbības līdzsvaru un tāda parādība izzudīs pati. Tas, ka Jūs to tagad izjūtat nozīmē tikai to, ka Jūs esat uzmanīga tādās situācijās, un, kā jau visas normālas sievietes, esat orientēta uz stabilu un pasargātu dzīvi, uz dzīves un dzīvības turpināšanu.


429. No: jūlijas      Temats: par Līderisma Akadēmiju ?←      2011. gada 12. septembris 16:59:27

Mani vienmēr ir interesējušas cilvēku attiecības. Tādēļ esmu interesējusies par psiholoģiju, lasījusi grāmatas par šo tēmu. Apmēram pirms 10 gadiem es izgāju Līderisma Akadēmijas programmu. Un tagad man ir problēma, ar kuru es netieku galā. Sākumā Līderisma Akadēmijā iemācītais man ļāva netradicionāli rīkoties. Es ļoti centos pildīt viņu iemācīto, "līdu vai no ādas ārā", izskaidrojoties ar saviem tuviniekiem ("tīrīju teritoriju"). Bet gadiem ritot, es redzu, ka manas attiecības ar cilvēkiem katastrofāli brūk. Katru problēmu it kā veiksmīgi risinu, bet tās vietā rodas citas un lielākas. Akadēmijā iemācītais man palīdz atsevišķos gadījumos, bet kopumā es pilnīgi grimstu. Ir tāda sajūta, it kā es dzīvotu citā realitātē un visi pārējie - citā. Kas tas ir un ko man tagad darīt?


„Līderisma akadēmija” ir sašaurināta lielākas programmas daļa, kura ir aprobēta Krievijas un Baltijas apstākļos šim pasniedzēju sastāvam. Tā ir eklektiska dažādās skolās un praksēs aizgūtu metodiku un treniņu konstrukcija, kas vērsta uz atsevišķu īslaicīgu mērķu sasniegšanu. Lielākajā programmā, no kuras izņemta šī vienkāršotā konstrukcija, ir harmonizējošās un motivāciju modificējošās daļas, kuras šajā „Līderisma akadēmijas” programmā nav ietvertas. Kā lielā tā sašaurinātā programma ir vērsta uz noteiktu, specifisku personības darbības spēju attīstīšanu, kuras nav vērstas uz normālu dzīvi sabiedrībā un ģimenē. Tas, ko māca šī „akadēmija” ir pazīstama ar vārdu avantūrisms.

Šīs programmas skartos var iedalīt trijās grupās. Pirmajā ir tie, kuri nav tajā adekvāti iekļāvušies un tā nav viņus ietekmējusi. Tajos nav notikušas personības izmaiņas. Otrajā ir tie, kuri pēc savas iekšējās dabas ir avantūristi. Tos programma ir skārusi. Tā viņiem ir noņēmusi audzināšanas un kultūras mantojuma veidotās uzvedības, rīcības un morāles normas. Tā viņus ir apbruņojusi ar līdzekļiem, kādu šiem avantūristiem nav bijis, un atļāvusi viņiem darīt to, ko tie darīt nav uzdrošinājušies.

Līderisma akadēmija noslāpē avantūrista atbildību un sirdsapziņu tādā veidā, ka ļauj cilvēkam apkārt notiekošo uzskatīt par spēli. Programma atņem notiekošā realitātes sajūtu – tā rada ilūziju, ka Cilvēks var visu, jo tas, ko viņš dara, ir spēle – tas nav pa īstam. Apkārt notiekošais ir virtuāla realitāte, kuru šis avantūrists var mainīt pēc saviem ieskatiem – viss ir tikai viņa prasmju (tehnikas) pielietojuma jautājums.

Avantūrisma būtība, kuru izmanto lielā programma, ir tāda, ka Cilvēks, esot noteiktos vēsturiski veidotos apstākļos, darbojas ārpus šo apstākļu noteiktajām normām. Šaurākā „akadēmijas” programma pievēršas tam, ka avantūrista dzīve nav noteiktā vēsturiskā plūdumā – tā iet no vienas epizodes uz citu, kura var būt ar iepriekšējo nesaistīta, izraujot no vēsturisko apstākļu „pozitīvs – negatīvs” sistēmas konteksta sev subjektīvi pozitīvās iespējas un apstākļus.

Šī „akadēmija” māca izņemt no dzīves rozīnes, pašu dzīvi nedzīvojot. Tas nozīmē arī to, ka rozīnes tāds paņem sev, bet maizi bez rozīnēm atstāj citiem, kaut gan arī viņiem bija paredzēta sava tiesa rozīņu. Nu, tā jau ir līdzcilvēku apzagšanas skola, pamudinājums un atļauja. Es atgādinu, ka šī programma ir vērsta uz specifisku personības spēju attīstīšanu.

Trešajā grupā ir tie, kāda ir Jūlija. Tie ir normāli cilvēki, kurus šī programma ir smagi skārusi, pārprogrammējusi un izrāvusi no viņu normālās dzīves konteksta. Normā Cilvēks aug no iekšpuses. Viņa personība uzkrāj pieredzi un tai līdzi augs šīs personības spējas un arī viņa ietekme uz dzīvi. Viņš var veidoties par līderi savā grupā, ja tāds ir viņa ilglaicīgās attīstības ceļš. Par līderi Cilvēks kļūst uzņemoties pienākumus. Pie tam tas, ko viņš dara, viņam pašam nāk dabiski kā viņa dzīves plūdums, bez kādiem speciāliem ārējiem pamudinājumiem un speciālu līdzekļu pielietojuma. Viņš vienmēr ir tas, kas viņš ir, un tas, kas viņš ir, viņu padara par līderi vai kā citādi darbīgu cilvēku tur, kur viņa dzīve notiek.

Mūsdienās, kad „psiholoģija” ir pievērsusies normālo cilvēku tirgus daļai un tiecas apgūt tur esošo naudas daļu, izplatās literatūra, skolas un pulciņi to cilvēku vidū, kas tādām studijām un praksēm nav piemēroti. Ar reklāmas, aģitācijas un iesaistīšanas palīdzību tiek pievilināti vieglprātīgie, kuri cenšas būt par to, par ko tie būt nevar un darīt to, ko tiem darīt nevajag. Šīs skolas un pulciņi, pievēršoties šauriem, bieži vien pārprastiem un nepareizi traktētiem Cilvēka psihes aspektiem, Cilvēkiem samāca muļķības un nepareizus rīcības modeļus.

Jūliju apskādējusī „akadēmija”, normālu cilvēku pārvēršot par avantūristu, viņu pārprogrammē mainot viņa dzīves motivāciju. Normāliem cilvēkiem piedzīvojums ir tajā, ka risinot problēmu, cilvēks nonāk pie tās labvēlīga risinājuma. Normālam Cilvēkam viņa rīcības motivācija ir darbības labvēlīgajā galarezultātā. Vienlaicīgi viņam ir vajadzība pēc izaugsmes un dzīves pieredzes. Tāpēc viņa dzīve norit līdzsvara meklējumos starp to, „lai nekas nenotiek”, un to, „lai notiek tas, ko varu pārvarēt”.

Mazā „akadēmijas” programma viņu pārprogrammē. Pārprogrammētajam piedzīvojums ir pašā piedzīvojuma esamībā un tā pārdzīvojumā. Tēlaini izsakoties, līderisma akadēmija gatavo kamikadzes. To atklāti nepasakot, tajā panāk to, ka cilvēks, pats to nemanot, sāk meklēt aizvien sarežģītākas situācijas un dara to, no kā normālu Cilvēku attur viņa motivācija uz labvēlīgu galarezultātu. Tāds Cilvēks neapzināti pārvērš savu dzīvi par „neiespējamo misiju”, kurā ķer īsus baudas mirkļus paša radītajās situācijās, no kurām katrs normāls Cilvēks turas par gabalu.

Vislielākais pārdzīvojums nāk caur vislielāko piedzīvojumu. Vislielākais piedzīvojums tādam, kurš nemeklē labvēlīgu galarezultātu, ir pašnāvība. Tāpēc pārprogrammētos pēc kāda laika sāk piemeklēt suicidālas tieksmes.

Es ceru, ka Jūs, Jūlija, neapvainosieties – es izklāstu Jūsu problēmas teorētisko pusi, bet es tāpat nešaubos, ka saskaroties ar tās praktisko pusi, man nāktos no Jums dzirdēt arī to, ka suicidālas idejas ir grozījušās Jūsu galvā.

Katrai slimībai (un tas, kas notiek ar Jums, ir slimība) ir zāles. Šajā gadījumā tās ir rūgtas. „Akadēmija” Jums ir atņēmusi dzīves realitātes sajūtu. Vai nu Jūs pati sevi pilnīgi sagrausiet vai arī būsiet tik stipra, ka izdzīvosiet tik ilgi, ka nonāksit tik smagos eksistenciālos apstākļos, kuri, vai to gribat vai ne, Jums liks saprast to, ka „Tas notiek ar Jums un tas notiek pa īstam. Tā tiešām ir Jūsu reālā dzīve.”

Tas ir smagi. Programmēšana ir salda. Deprogrammēšana ir ciešanu pilna. Tomēr atgriešanās dzīvē ir tā vērta. Esiet stipra!


430. No: Made      Temats: par honorāru ?←      2011. gada 13. septembris 12:02:10

Paldies par iespēju publicēties. Kāds ir plānotais autorhonorāru budžeta apjoms mēnesī, gadā?


Mājas lapai www.philos.lv nav ienākumu. Mājas lapa nesaņem materiālu atbalstu, nealgo darbiniekus un neizmaksā autorhonorārus. Mājas lapas uzturēšanas izdevumus Ls 36 gadā sedz mājas lapas uzturētāji no saviem līdzekļiem.

431. No: Irma      Temats: Stankēviča aicinājums ?←      2011. gada 14. septembris 9:25:17

Ko jūs domājat par Zbigņeva Stankēviča kunga aicinājumu valdībai pievērsties valsts atjaunotnei un kursa maiņai?


Tādi aicinājumi savai valdībai Latvijā skan jau ne pirmo gadu desmitu no visu saprātīgo cilvēku puses. Stankēviča kungs ir iekļāvies mūsdienu demokrātiskās sabiedrības kopkorī uz pilsoniskās sabiedrības tirgus trokšņu fona. Nelaime ir tā, ka arī tas ir aicinājums bezkājim skriet ātrāk. Šīs sabiedrības valdība tiek aicināta darīt to, ko tā darīt nav spējīga.

432. No: normunds      Temats: Baltā brālība ?←      2011. gada 16. septembris 20:51:14

Pēdejā laikā Latvijā ir satraukums par kādas sektas Baltā brālība parādīšanos. Dažādos avotos un dažādās mājas lapās par Balto brālību raksta ļoti atšķirīgi. Vai jūs varat paskaidrot kas notiek?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - Hadronu kolaiders vai totalitārā sekta? (divi vienā), P. Stelps

433. No: Laila      Temats: pedagoģija ?←      2011. gada 12. oktobris 11:47:33

Kā vērtējat gruzīnu pedagoga Šalvas Amonašvili ceļu un veikumu pedagoģijā, kā arī M.Šķetiņina skolu Krievijā un O.Rodes skolu Latvijā.Paldies!


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - Negatavot dzīvei, P. Stelps

434. No: Santas      Temats: Asins grupas ?←      2011. gada 14. oktobris 09:12:37

Labdien! Mani nodarbina cilvēku asins grupu jautājums. Mana asins grupa 0(1.), mātei A(2.), tēvam B(3.). Par ko tas liecina? Ar informāciju internetā neesmu apmierināta, jo tā pamatā par ēšanu, bet mani interesē vairāk, piemēram, vai asins grupas pārmantojas no dzīves uz dzīvi, par saderību starp asins grupām un vispār... Paldies!


Jā, internets ir ļoti piesārņota vide. ja Jums ir nopietna interese par asins grupām, tad varbūt ir vērts pievērsties to izpētei un medicīnas studijām? Tādai izpētei jābalstās stingros un tīros avotos. Atrodiet ticamus Dzīvās Ētikas un Helēnas Rērihas, Blavatskas grāmatu izdevumus krievu valodā. Tie ir tīri un stipri pamati uz kuriem var balstīt katru zinātnisku izpētes darbu.

Ja mātei ir otrā, tēvam trešā, bet Jums pirmā, tad vienā ceturtajā daļā visu gadījumu tā tiešām var būt.


435. No: Anastasijas      Temats: Tūjas koki ?←      2011. gada 15. oktobris 20:41:46

Labvakar, Jūsmājās! Kaimiņu mājas saimnieki pie robežas un ap savu māju sastādījuši un jau ieaugušās prāvas tūjas. Man ir nepatīkama sajūta, izskatās drūmi. Jautājums - vai ir koki un krūmi ko nedrīkst stādīt pie mājas un tās tuvumā? Paldies par atbildei veltīto laiku.


Tūjas ir aizkapa pasaules sargi un ar tām saistīti augi. No vienas puses tūjas virza atpakaļ aizkapa emanācijas un būtnes, bet no otras ar savu klātbūtni šo pasauli pietuvina cilvēku pasaulei. Tūjas ir "vārti". Ja "vārti" ir savā vietā - pie apbedījuma, tad to darbība ir vietā un pamatota, bet, ja "vārti" ir pie mājām, tad tie aizkapa pasauli pietuvina mājām ar visām izrietošajām sekām - ietekmi uz psihi un fizisko ķermeni. Mājām un aizkapa pasaulei jābūt maksimāli attālinātākām. Tūju stādījumi atsevišķi no apbedījumiem var ietilpt nekromantisko un maģisko rituālu sastāvdaļā.

436. No: Zanda      Temats: Sarunas ar Sirdi ?←      2011. gada 21. oktobris 11:34:28

Varbūt Riharda Rudzīša grāmatu "Sarunas ar Sirdi" var ievietot philos.lv pie grāmatām?


1.Latvijas Rēriha biedrības pārstāvis Alvils Hartmanis - "Šis darbs ir autortiesību aizsargāts.Var izmantot citātus, atsaucoties uz avotu, taču pilnu tekstu pārkopēt labāk nē."
2.Philos.lv iesaka Riharda Rudzīša grāmatu "Sarunas ar Sirdi" meklēt Latvijas Rēriha biedrības mājas lapa www.latvijasrerihabiedriba.lv sadaļā "Raksti un referāti".

437. No: Austris      Temats: Par Lībiju un ne tikai ?←      2011. gada 24. oktobris 17:01:50

Labdien! Īsi un konkrēti - es gluži vienkārši vēlos zināt un saprast, kas notiek mūsu pasaulē. Vēlos pats nonākt pie saviem secinājumiem, pie sapratnes par to, kas labs un kas slikts. Taču to ir neiespējami izdarīt šādā melu jūrā (kurā, protams, kaut kur ir pamanījusies iespraukties arī patiesība, kurai neviens neļaus augt lielākai), kad, šķiet, labākais risinājums ir vienkārši ignorēt pilnīgi visu apkārt notiekošo, tādējādi mēģinot pasargāt... patiesībā pat nemāku paskaidrot, ko un no kā tādā veidā var p asargāt. Taču skaidrs ir tas, ka kaut kas nav kārtībā, ja ar katru dienu vēlme izgaist no šī haosa aug augumā un pat nedomā apstāties.


Tādu dvēseles, apziņas un attiecību stāvokli kādā esat, varētu saukt par "iekšējās emigrācijas" izraisītu depresiju. Tā rodas nespējot atrast savu spēju pielietojumu esot iekšējā emigrācijā. Parasti tā pāriet pati, ja emigrants atrod domubiedrus un rod savu spēju pielietojumu. Tieši tam domāta mūsu mājas lapa. Tā ir tikšanās vieta un spēju pielietojuma nesēja visiem iekšējajiem emigrantiem. Iekšējais emigrants ir tas, kurš nesadarbojas ar impēriju, neļaujas tās smadzeņu skalošanai, izglīto sevi un domā par nākotni. Iekšējā emigrācija ir sens jēdziens. Tas ir romantisma pamatā un Eiropā radies jau 18 gs. Par to ir labs mūsu kolēģes (arī iekšējās emigrantes) filosofijas doktora kandidātes St-Pēterburgas Paļinas Fedotovas raksts, kuru publicēsim pēc dažām nedēļām!

Gaišu prātu, asu domu un daudz draugu mūsu pulkā!


438. No: Jasmīna      Temats: Emocionālās saites starp cilvēkiem ?←      2011. gada 04. novembris 0:22:18

Jautājums ir par emocionālo saišu atbrīvošanu. Kā pareizi izbeigt attiecības emocionālajā līmenī ar cilvēkiem un notikumiem, kuros esam bijuši saistīti, bieži vien tas iestiepjas jau no bērnības un to visu mēs "nēsājam līdzi". Bieži vien jāsecina, ka ,,kautkas ir palicis nenokārtots. Tas traucē virzīties uz priekšu. Ik pa brīdi "atmiņā uzpeld" cilvēki, situācijas un atkal jāizdzīvo nepatīkamas izjūtas. Pārinodarījums bieži vien ir netīši nodarīts vienai vai otrai pusei un ne vienmēr otrs pieņem vēlākos paskaidrojumus, pat ir lūgta piedošana, bet... aizvainojums tik un tā paliek, cilvēku ceļi šķirās...... Arī Tēvreize nepalīdz. Gribētos jau dzīvot tā: "Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu..." Nesanāk. Vai tas tagad maz ir iespējams?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - Visa gāju Sidrabota!, P. Stelps

439. No: Rešarda      Temats: Mākslīgais intelekts ?←      2011. gada 12. decembris 10:34:25

Einārs Repše vēsta, ka tuvākajā laikā varētu parādīties mākslīgais intelekts. Iespējams, ka tas varētu rasties pats un izplatīties interneta vidē. Ja tas notiktu, cik tas varētu būt bīstami? Cilvēki, kas noliedz augstāko pasauļu eksistenci ir spēcīgi zinātnēs. Kur sākas zinātnes kaitīgums evolūcijai? No E.Repšes komentāra publiskā blogā: "Nepiekrītu, ka apziņa būtu kas īpašs... Galu galā apzināties sevi nozīmē tikai redzēt ARĪ sevi tajā ārējās pasaules modelī, ko katrs saprātīgs dzīvnieks savās smadzenēs veido. To veido, lai pierakstītu kaut kādu nozīmi sensoru signāliem, zinātu kā reaģēt uz tiem, paredzētu turpmākos notikumus sarežģītā situācijā un varētu izprast savas rīcības sekas. Modeļi var būt labāki vai sliktāki, pilnīgāki vai ne tik pilnīgi, ietvert sevis apzināšanos vai nē, atkarībā no dzīvnieka smadzeņu jaudas, attīstības pakāpes un dzīves pieredzes. Arī cilvēka bērnam sevis apzināšanās nāk tikai aptuveni otrajā dzīves gadā, ne uzreiz. Bet, šķiet, nav pamata domāt, ka apziņa būtu kas mistisks, ezotērisks vai netverams, ārpus kopējā intelektu veidojošā algoritma un struktūras."(E. Repše)


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - Konstantinopoles lielgabalnieks, P. Stelps

440. No: Anastasijas      Temats: Kad runāt? ?←      2011. gada 14. decembris 9:14:03

Man ir jautājums, kas varbūt Jūs sasmīdinās, bet man tas ir būtiski - kad pateikt sadarbības partnerim par savu pieņemtu lēmumu simtprocentīgi pārtraukt sadarbību, pirms Ziemas Saulgriežiem vai pēc tiem. Pašai šķiet labāk to izdarīt pirms Saulgriežiem, lai īpašais laiks sakārto nodoto un saņemto informāciju, bet šaubos par to, ka sabojāšu otram cilvēkam svētku sajūtu. Paldies par atbildei veltīto laiku.


Protams, ka ātrāk.

441. No: G      Temats: Ziemassvētku eglīte? ?←      2011. gada 19. decembris 18:22:22

... citāts no raksta "Par to, kas dod visu, kas ir", P. Stelps ...

Un šeit teksta daļa no www.e-misterijas.lv

Ziemas Saulgriežu svētki notiek tieši pusgadu pēc Vasaras Saulgriežiem. Šī laika simboliskās Rūnas - Isa, Jera un Eiwaz. Isa ir ledus un sastinguma Rūna. Jera – gada lūzuma Rūna, Saules dieva Baldra atgriešanās. Eiwaz – Iggdrasila Rūna. Iggdrasils ir Mūžības koks (Dzīvības koks), kas uztur dzīvību. Un Ziemassvētku egle kā Dzīvības Spēku simbols ir šo tradīciju atblāzma. Ziemassvētku laika svarīgākie rituāli ir Saules slavinājums.

Kādas ir Jūsu domas par Ziemassvētku eglīti? Kā īsti ir ar to Egli!? Esmu dzimis Ziemassvētkos, tāpēc tas man tāds tuvs laiks un eglīte! Ar cieņu, G!


Ja Jūs atsaucaties uz manu rakstu, tad Jūs zināt daļu no tā, ko es zinu par šo parādību.

Vai Jūs domājat, ka rakstā es rakstu vienu, bet domāju citu?

Jūsu pieminētais avots ir sajaucis mitoloģiskos kokus. Ja Jūs pats papētīsiet skandināvu mitoloģiju, tad tur redzēsiet, ka Igdrasils ir Osis. Visa cita informācija tajā pašā internetvietnē, kuru Jūs minat kā alternatīvu un pretendējošu uz Jūsu izglītotāju mistikas jomā, ir tādā pat kvalitātē. Tāda veida (dez)informācija ir labākais cilvēku muļķošanas, debilizācijas un pakļaušanas instruments, kuru ar vienādu labpatiku un apmierinājumu lieto abas puses – kā muļķotāji, tā arī tie, kuri grib būt muļķoti. Tas, ko Jūs lasāt tādos e- un papīržurnālos ir okultās fantāzijas, mednieku un makšķernieku stāsti, „galda runas” – stāstiņi laika „nosišanai” , garlaicības aizgaiņāšanai un biznesa vides veidošanas paņēmiens. Neviens nevar naudiņu uztaisīt no tā, ko es rakstu. Naudiņu var uztaisīt tikai no tā, ko raksta Mistērijās, un, ar ko ir piepildīti visi veikalu plaukti. Zināšanas ir vajadzīgas nedaudziem. Nedaudzie naudiņu neienes. Daudzajiem ir vajadzīgs interesanti lasāmais un Zinošo zināšanu pielietojums, ko daudzie var izmantot savā labā.

Ar to eglīti viss ir kārtībā. Egle ir tā, kas tā ir, neatkarīgi no tā, ko par to raksta un kādos vēsturiskos procesos ir iesaistīta. Problēmas ir Jūsos.

Pirmā ir tā, ka Jūs esat pamanījis – uz diviem ķebļiem – „tradicionālā” un „īstā”, ja „tradicionālais” un „īstas”, sēdēt nevar. Ja grib būt „īsts”, tad jāizvēlas – vai „īstais” būs „īstais” vai „tradicionālais”. Un tad ir jāatskārš, ka „īstajam” ir sava tradīcija, bet „tradicionālais” ir nācis no citas dzīves realitātes. Tātad – tāpat kā mūsdienās, blakus ir eksistējušas divas un trīs atšķirīgas realitātes, tradīcijas, izglītības līmeņi, dzīves mērķi un līdzekļi. Tātad Jums ir jāizvēlas to tradīciju, kuru Jūs izvēlēsities par savu. Ar to pašu Jūs izvēlēsities to, kas esat Jūs pats.

Otrā problēma izriet no Jūsu apjukuma, sastopoties ar atšķirīgu informāciju, Jūs esat modernās pasaules un izglītības upuris. Liberālismam arī pieejamās literatūras avotu izvēlē un savas apziņas pieblīvēšanā ar visu to, kas ir pa rokai un liekas interesants, ir tieši tādas sekas – nespēja orientēties un saprast, kas ir īsts, bet kas tikai interesants.


442. No: Sandra      Temats: sentiments ?←      2011. gada 22. decembris 10:17:18

Sentiments ir cietsirdības maska. Sentiments - pārlieku liela jūtība, aizkustināmība. Vai tiešām jūtība ir cietsirdības maska? Jebšu tās tomēr varētu būt pretējās polaritātes? Diezin vai cietsirdīgs cilvēks skatoties ziepju operu raudās kaut vai pienākuma pēc.


Sentiments ir jutekliskuma forma - emocionāla ārišķība. Ar jūtām tam nekāda sakara nav. Jūtas pieder Cilvēka augstākajai dabai, bet emocijas - zemākajai. Jūtas un emocijas ir pretmeti. Jūtām ir raksturīga pastāvība, dziļums, dinamiskā dzīve. Jūtas var ierosināt emocionalitāti, bet emocijas neizraisa jūtas. Attīstītām jūtām ir raksturīga līdzsvarotība un tā izpaužas caur citām mērķtiecīgām darbībām. Tur, kur nav jūtu, to "teritorijā" ieviešas emocijas. Varonībai, pienākumam un uzticībai ir jūtas, bet tur, kur to nav, parādās baiļu un gļēvuma emocionālie stāvokļi. Pilnīgam jūtu iztrūkumam, defektam atbilst to pretmeti. Cietsirdība ir līdzjūtības un līdzcietības trūkuma pazīme, kuru cēlonis ir Mīlestības iztrūkums vai patmīlības sakāpinātība. Tur, kur nav Mīlestības, bet ir Cietsirdība, parādās Mīlestības jūtu telpas surogāts - ārišķīga - uz āru vērsta juteklība - Sentiments. Cietsirdīgie nevar izrādīt Mīlestībai atbilstošas darbības un reakcijas, tāpēc tobrīd, kad situācija to prasa, šo jūtu tukšumu viņi aizstāj ar surogātu - Sentimentu. Sentimentālais aplaupīs vienus, bet pasniegs dāvanu citiem. Sentimentālais slepkavos tautas, bet birdinās asaras saulrietā vai čubināsies ap savu kaķīti.


Uz sākumu