Ja tādas saslimšanas pastiprinās ziemā un Jums ir centrālā vai elektriskā apkure, tad vajag pārbaudīt vai Jūsu telpās ir pietiekošs gaisa mitrums. Elpojot sausinātu gaisu, gļotāda līdz ar ūdeni atdod arī organisma magnētismu, kas ir dzīvības radošo spēku substance. Magnētisma samazināšanās vājina organismu (imunitāti) kopumā un novājināto vietu – elpceļu gļotādas it sevišķi.

            Elpceļu slimības var būt arī mentālās imunitātes trūkums – pārāk viegla svešu ideju pieņemšana – sludinātās tolerances un izvēlības trūkuma – „visa jaunā pieņemšanas” sekas un graujošu „citādību” ietekme. Jānostiprina personiskais „mugurkauls”, visa notiekošā vērtēšana atbilstoši Cilvēcisko un Garīgo Vērtību sistēmai un stingra pieņemamo ideju atlase – jānostājas stingrās savas pārliecības pozīcijās, jāatbrīvojas no „citādību”, „atvērtību” un „toleranču” murgiem. Ir jāsaprot, ka labs ir labs un slikts ir slikts, ka tie nav nekā savietojami un tajā nav nekādas relativitātes un samierināmības to starpā.

            Bez tam – jātiek skaidrībā par to, kas ir objektīvi labs un slikts Cilvēkam. Jāatbrīvojas no subjektīvisma un relatīvisma šajā jomā. Patīkamajam, vieglākajam nav tiešas analoģijas ar labo un derīgo. Bieži tieši tie ir pretmeti.

            Tāpat šādas saslimšanas var izsaukt arī nevēlamas īpašības un noslieces – sevis žēlošana, augstprātība, apspiestas dusmas, ilgstoša izlikšanās, meli.

            Visbeidzot tā var būt kakla čakras transformācija vai pārslodze – radošo spēju veidošanās vai pārpūle – pārslogošana. Nezinot konkrēto Cilvēku un viņa dzīves apstākļus, nevaru dot tuvāku skaidrojumu.

Es domāju, ka ar slimiem, mazattīstītiem (tiem, kam ir acīm un asīm jūtami attīstības traucējumi un personības defekti) un veciem (atpalikušiem un vecuma egoismā iekritušiem) cilvēkiem nav jāstrīdas. Vēl es domāju, ka vienmēr ir spēkā arī ir cits princips – „kā sauksi (kur sauksi) tā (tur un tāds) atsauksies”.

- Kā šī „kristiete” zin, ka Kristus ir pret homeopātiju?

- Vai viņai ir tiešie sakari ar Kristu (viņa telefona numurs, kāds īpašais klauvējiens pie sienas vai izsaukšanas kods) un vai viņai ir apstiprinājums (pierādījumi) šiem tiešajiem sakariem ar Kristu, kurš pierāda, ka viņa tiešām tādu ziņu saņēmusi tieši no paša Kristus?

- Kur ir pierādījumi, ka viņa šajos tiešajos sakaros nesarunājas ar kādu viltvārdi, kurš uzdodas par Kristu vai viņa vietnieku Zemes virsū?

- Vai „kristiete” var pierādīt to, ka viņa ar to pašu Kristus mutē neliek savu un viņai līdzīgo muldēšanu un netiražē pašu radītas tenkas, ar Kristus vārdu piesedzoties nelobē kāda farmācijas virziena intereses tā cīņā pret konkurentu?

Kristus dzīves laikā tādas homeopātijas (preparātu atšķaidījumi mazās koncentrācijās) nemaz vēl nebija, toties jau tad bija zināmas ūdens īpašības, informatīvās pārneses un viss cits, kas ir saistīts ar homeopātiju, tai skaitā arī iedarbību ritmu nozīme. Jau tad pasaule bija uzbūvēta tā, kāda tā ir arī šodien. Jau tad darbojās likumi un normas, kuras darbojas vēl šodien. Homeopātija ir daudz tuvāka dabiskajam un izmanto pasaules dabisko uzbūvi, likumus un normas, kuras pārkāpj mūsdienu „aktīvā medicīna”. Tajā (Kristus) laikā nebija mūsdienu zāļu formu un farmācijas industrijas un medicīnas metožu. Tāpēc Kristus noteikti bija par to, ko saucat par homeopātiju un pret mūsdienīgo izdarību piekopējiem. Visādā ziņā viņš nekur nav teicis (nav tādu publiski pieejamu evaņģēliju, kuros būtu tādi viņa vārdi), ka atbalsta mūsdienu akadēmiskās medicīnas un „zinātnes sasniegumi” pielietošanu un iestājas pret homeopātiju tās mūsdienu izpratnē. Homeopātija izmanto principus, kuri bija zināmi visu laiku Iesvētītajiem. Nekur neesmu lasījis viņa vārdus, ka viņš iestājās pret medicīnu, kas viņa laika un to dienu medicīnas principu kontekstā nozīmētu homeopātijas noliegumu. Viņa laikā visa medicīna bija „homeopātija”. Tad nebija un daudzu iemeslu dēļ netiktu atbalstīta tā darbošanās, kuru tagad sauc par medicīnu.

Stipri apšaubu arī to, ka Jūsu pieminētā „kristiete” ir dzirdējusi un zin starpību starp jēdzieniem „spiritisms” un „spirituālisms” (...Spirituāla seansa laikā...). Visa bībele ir spirituālās dzīves hronika. Tajā ir aprakstīti spirituāli piedzīvojumi un prakse, un tieši tie šo visu padara par vērtību, jo spirituālisms ir Cilvēka Gara Dzīves mācība un ar to saistītās parādības – piedzīvojumi praksē.

Pavisam cita lieta ir garu izsaukšanas rituāli un prakse – tiešie sakari ar gariem, ko sauc par spiritismu.

Spirituālisms sevī ietver Teoloģiju, Teurģiju, Teosofiju (Dievišķo gudrību) un Cilvēka Garīgo praksi, kuras sastāvā ir arī paša Cilvēka tieksmes un „Svētā Gara” klātbūtnes inspirētas atklāsmes, kas radikāli atšķiras no garu, „veļu” un „senču” gadu ietekmēm, vadības („palīdzības”), apsēstības un mediumisma stāvokļiem („runāšana mēlēs” vasarassvētku draudzēs). Jūsu gadījumā „kristiete” „mazgā rokas, nezinot, kas ir ūdens”.

Tumsonība visbiežāk ir atrodama baznīcas sienās un lūgšanu sapulcēs. Mūsdienās „kristietis” nozīmē mazizglītots, mazprasīgs, aprobežots un augstprātīgs liekulis. Tagad, kad pats pāvests un Vatikāns atsakās no grēka un seksuālo perversiju un izvirtības grēka nosodījuma (kas patiesībā ir grēka atbalstīšana un akceptēšana), baznīca ar tās kalpotāju lielo izvirtības gadījumu skaitu ir netīrības pulcēšanās un uzturēšanās vieta. Tieši baznīcas sienās var sastapt vislielāko morālo kroplību, netīrības un melu koncentrāciju. Pāvesta rīcība uzrāda skaidru tumšās vadības ainu, kas varētu būt arī dziļi iestiprināta apsēstība vai dēmoniskas būtnes iemiesošanās, jo tagad Vatikāns ieņem atklāti ANTIKRISTĪGU pozīciju.

Visur ir labi Cilvēki. Katrā konfesijā, reliģijā, tautā, valdībā un baznīcā tādi ir. Tāpat kā pie žīdiem, tādi nepašaubāmi ir arī pie „kristiešiem”. Diemžēl man viņu vidū tādus nav gadījies sastapt. Un diemžēl vislielākie draņķi peld pašā augšā, un ar savu piemēru saķēza apakšējos.

Var jautāt „kristietei”:

- Kā viņa zin, ka „tradicionālās” (?) medicīnas korifeji un attīstības virzītāji neatrodas tumšajā vadībā, nav apsēsti un nenodarbojas ar spiritismu?

- Kur ir garantija, ka viņu zināšanas nav iegūtas tādā ceļā?

- Kur ir garantijas, ka viņu pētījumus nevada dēmoniskas būtnes?

- Un kā ir ar „kristieši” pašu?

- Kā ir ar viņas pašas „tīrību”?

- Kur ir pierādījumi par viņas „tīrību”?

- Kā viņa zin, ka nav kāda gara rupors, kurš caur viņu apkaro kādu savu konkurentu no Debesu pasaules kancelejas?

Buda ir teicis to pašu, ko saka visi Iesvētītie. „Nevienam un nekam nedrīkst akli ticēt uz vārda. Tikai tad, ja tava dzīves pieredze (zināšanas), veselais saprāts un Sirdsapziņa apliecina redzētā un dzirdētā patiesumu, tu vari to pieņemt ar apziņu, ka viss ir attīstībā un tādēļ katrs tavs piedzīvojums un atziņa ir tikai šaurāks gadījums no daudz plašākas parādības un tādēļ tev nāksies savus uzskatus mainīt, paplašināt un daudzkārt atteikties no saviem tagadējiem uzskatiem, to aprobežotības un tāpēc neprecizitātes dēļ.”

Tipiska mūsdienu „kristietības” aina – Cilvēki iet un dara nezinot, uz kurieni iet (kas tas ir) un ko īsti viņi tur dara – kādos rituālos piedalās. Veselais saprāts saka vispirms zināt un tad darīt, vispirms domāt un tad kaut ko bāzt mutē.

„Kristus” šajā gadījumā ir Dievišķā Elpa (Atma) – pirmais princips Cilvēka Monādē, kurš ir savas „miesas” – Monādes otrā principa (Budhi) – pieredzes apvalkā. Šo nedalāmo vienību – Monādi sauc par Gara graudu. Tāpēc vakarēdiena laikā „lauž maizi”. Ar to simbolizē Gara Dalāmību – izmaiņas, kuras notiek vienā Visuma elementā, vienlaicīgi nonāk pie visiem citiem šīs kvalitātes elementiem šajā Visumā. Tāpēc tie, kuri ir pacēlušies līdz kādam attīstības līmenim, iegūst visas šajā līmenī esošās ietekmes, intereses un spējas – varu un kvalitātes.

Savā attīstība paceļoties līdz Kristus līmenim („pieņemot savā Sirdī Kristu”) katrs kļūst par Kristu tā spējas un darbībā. Tad katra „kausā” ir visas „Kristus Sirds asinis” – uzkrātā pieredze, kvalitātes un atziņas – visi tie uzkrājumi („Debesīs krātā manta, kas nerūs un ko kodes nemaitā”), kuri TO kā Cilvēku padara par Kristu. Tad caur to Tas, kurš bija Kristus, kļūst vienots ar to, kurš tagad ir tāds pats kā Kristus. Tātad tas, kurš nav ieguvis visas Kristus spējas un varu, to nekad „savā Sirdī” nav „pieņēmis”.

„Maizes laušana” ir atgādinājums par bībeles vārdiem – „esiet gudri kā Čūskas un maigi kā dūjas”. Tas ir aicinājums uz attīstību un atgādinājums, ka tikai tādu pašu ceļu gājušie, tādu pašu pieredzi, zināšanas baudījušie un tāda mēroga upurus nesušie var būt tādi paši kā Kristus. Tā ir norāde uz to, ka katrs, kurš grib sekot Kristum darbos, to var darīt. Katram viņa sasniegumi ir viņa pieliktā darba un ziedošanās apmērā. Katram ir dota iespēja. Katrs ir aicināts. Katrs ir brālis un katrs ir cienīgs sēdēt pie viņa galda pēc tam, kad ir pielicis tādas pat pūles darbā kā visi citi un kļuvis par To, kas IR KRISTUS.

Vīnu iegūst no vīnogām. Pašas par sevi tās nav nekas labs. Okulti vīnogas uzkrāj sevī nokauto „pazemes dēmonu asinis” – Cilvēka zemāko emociju emanācijas, kuras aptumšo dvēseli un prātu. Tāda aptumšošana atvieglo Cilvēka pakļaušanu – vājina viņa gribu, spēju novērtēt situāciju un kontrolēt savu rīcību. Tāpēc reālā vīna dzeršana ir savas dvēseles maitāšana, kuru nevar atsvērt nekādi vīnogās esošo vielu terapeitiskie efekti. Reālā vīna dzeršana tiek izmantota maģiskajos (melnās maģijas) rituālos, kuros notiek dēmonisko būtņu ietekmes stiprināšana un to ielaišana, ievadīšana un ieņemšana sevī. Reālā vīna lietošana ir pazīme par maģiska akta norisi.

Senatnē Cilvēki to zināja, tāpēc vīnu nekad nelietoja pārtikā, bet tikai higiēniskos nolūkos. Vīnā esošais spirts dezinficēja roku mazgājamo un pārgājiena apstākļos dzeramo ūdeni rožu ziedlapiņu trūkuma gadījumā.

Vīnogulājam kā augam piemīt unikāla īpašība „izvilkt” no zemes – koncentrēt tajā esošo zeltu. Tāpēc vīnogulājus audzēja un lietoja kā zelta ieguves metodi – tehnoloģiju. Vērtīgas bija lapas un jaunie dzinumi. Ogas bija nevēlami atkritumi, kurus lietoja baudkāri vergi, prostitūtas un visādi deģenerāti.

Atsauce uz vīnu vakarēdienā un „Kristus kāzās” ir norāde uz vīnogu saistību ar Sauli. Saules spožums veicina cukura veidošanos vīnogās – to saldumu pirms rūgšanas sākuma – pirms tās sāk apēst „pazemes dēmoni”. Saulē kaltētas un nerūgušas ogas ir terapeitiski vērtīgas – satur zeltu un citas Cilvēka „Saulei” – Sirdij vajadzīgas vielas. Vīnogas demonstrē to, ka viss sliktais ir visa labā samaitāšanas rezultāts un rezultātā radies. Visam ir viens izcelsmes Avots, kurš dod labo un tas ir labs tādā mērā, kādā šis labais tiek saglabāts tīrs un pasargāts no samaitāšanas.

Tādā viedā vīnogas ir saistītas ar Sauli un kā tādas ir Saules auglīgās dabas spēka emblēma. Vīnogu ķekars tāpat kā Menora pieder pie galvenajiem Judaisma simboliem un attēlo lejupvērsto sievišķo trijstūri – Kristietībā „Balodi”. Tas, kas Kristiešiem ir „Balodis”, tas Judaistiem ir „vīnogu ķekars” – Sievietes klēpis seksuālās auglības nozīmē un erotiskās dzīves simbols vispār.

Asinis ir Dzīvības un dvēseles nesējs, tāpēc Kristus, kā Saule izlej savas „asinis” tās ziedojot visam radītajam. Te Kristus ir viennozīmīgs ar Artūru pie apaļā galda savu 12 bruņinieku (zodiaka zīmju) vidū. Garīgā (graudi) Saule un astronomiskā (vīns) Saule ir viens vesels. „Ēdiet, tā ir mana miesa. Dzeriet, tās ir manas asinis.” ir formula, ar kuru iestiprina Garīgās un astronomiskās Saules vienotību, kur astronomiskā Saule ir Garīgās Saules fiziskais nesējs – fiziskais ķermenis un redzamā daļa. Skatoties uz Sauli, redzot tās gaismu un jūtot tās siltumu, mēs fiksējam to mūsu kosmiskās telpas vietu, kurā reāli mīt mūsu Saules sistēmas valdnieks un radītājs – Tas, kurš ir Radījis visas sistēmas planētas izņemot Saturnu, kas ir pirmās Saules – Urāna bērns.

Redzamā Saule ir Dieva fiziskais ķermenis. Tāpēc putni uzgavilē rītausmā. Tāpēc Cilvēki paklanās Saulei austrumos. Tāpēc īstajā astroloģijā natālās kartes centrā ir Saule, bet sātaniskajā astroloģijā ir Zeme.

Saule ir arī mūsu planētas Tēvs – Māte vienā personā.

- Gribi zināt, kur ir Dievs debesīs?

Paskaties uz Sauli!

- Gribi zināt, kur ir Dievs Cilvēkā?

Pieliec roku pie krūtīm – tur, kur pukst Sirds!

            Ja tāda iespēja pastāvētu, tad es to noteikti neizmantotu. Cilvēks (apziņa) ir apvienojošais elements. Caur Cilvēku notiek savstarpēji papildinošo daļu sintēze. Smadzeņu puslodes viena otru papildina. Sākotnes neeksistē viena bez otras. Tāpēc tāds pieļāvums ir absurds. Acīmredzot Jūsu sektas ideoloģija nav būvēta uz filosofijas. Iespējams, ka tā ir poētiska, tēlaina un sievišķību saviļņojoša, bet tad pret tās uzstādījumiem un aicinājumiem ir jāizturas kā pret subjektīviem stimuliem, nepiešķirot tiem objektīvas īstenības dabu.

            - Kāpēc gan „kaut mirkli”?

            Cik sevi atceros, es vienmēr tā dzīvoju.

            Ar to Elpoju un tā uz visu skatos, no tā izriet viss, ko daru.

            Nepārzinu, bez speciālas vajadzības necenšos iedziļināties moderno sektu sludinātajās metafiziskajās (uztveres un zināšanas ir metafizikas, ne psiholoģijas lauka parādības) sistēmās. Tāpēc neko nevaru teikt par „būtnēm” ar tādām „uztverēm” un „zināšanām”. Ja vēlaties tādu atbildi, tad vienmēr lietojiet man saprotamu terminoloģiju, kādu lieto Teosofija un tās metafizika vai kāda pārliecinoši izstrādāta mūsdienu akadēmiskā „psiholoģija”. Vismaz norādiet plašāku kontekstu, kādā Jūs lietojat šos jēdzienus. Tāpat varat savus priekšstatus (termini būtu jādefinē) paskaidrot brīvi, saviem vārdiem, norādot no kuras sektas pasaules ainas tie ir ņemti.

            Lai saprastos, mums ir vajadzīga kopīga sarunu valoda. Nojaušu, ka Jūs runājat par to, ko mēs saucam par Jūtziņu un Kausa Uzkrājumiem, kaut gan pēdējā ir būtiskas nobīdes starp sistēmām. Tāpēc, lai atturētu Jūs no maldiem, uz Jūsu jautājuma šo daļu neko neatbildēšu. Varu tikai teikt, ka Dzīvā Ētika māca: „Kausa Uzkrājumi dod Jūtziņu.”

            Pilnīgi piekrītu tam, ka: „Nav taču iespējams apjēgt pamatus, ja to nav Sirdī...”

            To domāju arī es.

            To māca Dzīvā Ētika.

            To mums māca visa vienotība.

            Sveiks mūspusē, Didzi!

            Tevis aprakstītās parādības ir „lampu drudzis”. „Lampu drudzis”, tāpat kā stress (organisma reakcija uz kairinājumu) ir normāla parādība un liecina par to, ka Tev ir dzīva un jūtīga dvēsele. Tikai „nedzīvie” neizjūt „lampu drudzi”. Dzīvajiem (tiem, kuriem nav vienalga) organisms mobilizējas pirms katras svarīgas darbības un šī mobilizācija izraisa dažādas, visai atšķirīgas parādības. Tevis aprakstītās liecina par nedrošību, par pasīvu attieksmi (upura lomu situācijā) un to, ka Tev trūkst pieredzes situācijās, kurās jāpaļaujas uz sevi, uz to, kas Tu esi. Tu sagaidi atbalstu no ārpuses un to, ka Tavā dzīvē tādu eksāmenu (un acīmredzot zināšanu – dialoga prakses) ir par maz.

            Lampu drudzis mazinās ar praksi, tomēr nepāriet (nedrīkst pāriet!) nekad. Mobilizēšanās trūkums runā par nenopietnu attieksmi, un tātad, darba, rīcības un esošā uztveres kvalitātes zudumu. Tomēr arī pārliecīgi spēcīga reakcija sašaurina apziņu un ved pie tā paša. Tāpēc ideāli ir turēties „vidēji vājā” „lampu drudzī”, kāds nāk līdz ar pietiekami labu situācijas izpratni, labvēlīgu attieksmi tajā (svētku sajūtu) un darbības pieredzi tādās situācijās.

            Svētku sajūtu uztur sevī paceļot svinīgumu, modrību un iekšējo prieku. Tas mobilizē un pārslēdz apziņu uz iniciatīvu, kura ir jātrenē. Jāizstrādā aktīva pozīcija un attieksme dzīvē, vajadzīga nopietnāka attieksme pret to, kas pašreiz ir tava, tās saturu un virzību. Mērķtiecība ir labākais gribas stiprinātājs. Lasi grāmatas par ievērojamu Cilvēku dzīvi. Pieņem kādu no viņiem par savu Paraugu. Centies visā līdzināties šim Cilvēkam.

            Pārtikā, Didzi, Tev vajadzētu vairāk burkānu, treknu zivju un rīsu.

            Lai veicas!

            Piestaigā atkal!

Labdien, cien. Alise!

            Manas domas ir ļoti negatīvas. Tā ir agresīvi un vardarbīgi apziņu programmējoša filma. Tas, ko Jūs skataties un par ko jūsmojat, ir siers lamatiņās. Un pat arī tur Jums redzamajā un saprotamajā ir izdarītas daudzas jēdzieniskas un saturiskas pārbīdes, kas kropļo vēsturisko ainu. Nespējot melot lielajās lietās, tagad veido lielus melus no patiesības elementu mozaīkām. Patiesību sagroza un slēpj pārvietojot uzsvarus. Taču tā vēl tikai ir pusbēda. Īstā problēma ir tur, ka šinī filmā grafiskajā video un skaņas noformējumā tiek izmantoti apziņu kodējošas sistēmas. Kamēr Jūs skataties interesanto sižetu, tikmēr šīs grafiskās un akustiskās kodētās programmas iedarbojas uz Jūsu apziņu. Tas ir "vīrusu" ievadīšanas mehānisms. Vēlāk skatītāju apziņā notiek lēnas, viņam pašam nemanāmas izmaiņas. Pasaulē un Latvijā kabeļtīklos ir vairāki televīzijas kanāli, kuri darbojas ar šādu kodētu programmu izplatīšanu. Tie visi rāda sensacionālus raidījumus par cilvēkus saistošām tēmām, kuru laikā notiek skatītāju apziņas kodēšana.

            Tagad baznīca un citas struktūras ir mainījuši metodes un pielieto modernas tehnoloģijas un jaunākos zinātnes sasniegumus.

            Metiet ārā šīs filmas un brīdiniet visus, kam esat tās izsūtījusi!

            Ar cieņu,

            Pauls Stelps

            Šambala ir konkrēta ģeogrāfiska vieta. Labi maskēta grūti pieejamos Ziemeļindijas kalnos. Skolotāji dzīvo un strādā labiekārtotās askētiskās sadzīves un zinātniskā darba telpās.

            Askētisks – nozīmē tikai nepieciešamais, bez liekā un nevajadzīgā, bet ar visu dzīvei un darbam patiesi vajadzīgo.

            Komfortabls – nozīmē visa vajadzīgā pietiekamība un traucējošā neesamība.

            Labiekārtots – nozīmē iekārtojumu pēc attiecīgās kultūras prasībām pareizākajā, derīgākajā un labākajā veidā.

            Šambala ir komūna un cietoksnis. Skolotāji nedzīvo kopmītnē. Skolotāji dzīvo komūnā. Katrs ieņem tādas telpas, kādas ir visatbilstošākās viņa darbam un dzīvesveidam viņa kultūras tradīcijā. Tas atbilst mērķtiecībai. Katrs Skolotājs saglabā sava pēdējā iemiesojuma personību, tāpēc arī pēdējās Kultūras tradīcijas valodu, apģērbu, dzīves stilu un tam piederīgos sadzīves priekšmetus.

            Skolotāji nosoda greznību un pārmērību, bet uztur Skaistumu un atturību, kas ir skarba askēze. Šambalas komūnā ir iekšējās un ārējās komūnas āšrami. Ārējās komūnas āšrami atrodas ārpus maskētās iekšējās teritorijas. Šie āšrami ir redzami un pieejami (ar ielūgumiem), bet neviens lieks Cilvēks nezin, ka tie ir Šambalas āšrami. Iekšējās komūnas āšrami atrodas Cietoksnī. Cietoksnī uzturas Skolotāji un viņu līdzstrādnieki – tehniskie darbinieki. Pašlaik (Armagedona laikā) visi Skolotāji ir Cietoksnī, nenotiek Iesvētīšanas un jaunu mācekļu pieņemšana.

            Tomēr notiek slepena, izpildītājiem nezināma apmaiņa ar ārpasauli. Apkārtnes iedzīvotāji vāc augus un minerālus, tiek piegādāta pārtika un sadzīves preces. Visas tādas apmaiņas notiek caur vairākiem starpniekiem. Neviens nejaušs vai ziņkārīgais Šambalas mieru netraucē. Skolotāji intensīvi strādā savās zinātniskā darba vai sakaru laboratorijās, kuras ir apgādātas ar mūsdienu zemes zinātnei tālas nākotnes laika tehnoloģiskajām iekārtām, aprīkojumu un iespējām. Šajās laboratorijās pēta tādas Visuma, zemes dzīļu, bioloģijas un tagad vēl nezināmu matērijas formu parādības, par kuru esamību mūsdienu zinātnei nav priekšstatu, interešu, un tāpēc arī izpētes tehnoloģiju.

            Visas tādas aparatūras darbībā kā komponente ietilpst augsti attīstītā Skolotāju Psihiskā enerģija. Parasta Cilvēka rokās šie aparāti nedarbojas.

            Skolotāji izmanto dažādas pētnieciskās laboratorijas un iekārtas kā virszemes, tā arī pazemē. Pazemes telpās ir noliktavas, muzeji un nocietinājumi ar attiecīgu aizsardzības bruņojumu. Laiku pa laikam kāds no Skolotājiem dodas uz Citām Pasaulēm (planētām Saules sistēmā), kā arī pieņem viesos Skolotājus no citām Pasaulēm. Skolotāji pēc mērķtiecības izvēlas dzīvot fiziskajos, sabiezinātā astrāla, astrālajos vai kādā no augstākajiem smalkajiem ķermeņiem.

            Saziņas valodu izvēlas pēc lietderības – domu pārraidi (doma tiek formulēta noteiktā valodā), Senzaru, Sanskritu, kādu no Skolotāju iemiesojumu Kultūras tradīcijas valodām vai valodu, kurā ar mūsu Skolotājiem sazinas viesi no citām pasaulēm.

            Skolotāju pārtiku sastāda augļi, nedaudz graudaugu, zālaugi, medus, tējas un tīrs ūdens, kas tiek bagātināts ar minerālvielām. Daudzas pazemes telpas ir pildītas ar speciāliem gāzu maisījumiem, tāpēc tur ieiet var tikai tam piemērotos tērpos – izolējošos skafandros.

Visu cieņu, Inga!

Ceru, ka jaunā atomiņu sapulcēšanās ir izveidojusi brīnišķīgu būtni!

Pamatā tieši tā arī ir, tomēr vajadzīgs precizējums. Atomi tiešām pulcējas tajās pašās kombinācijās, tajos pašos vecumos (katrā mūža posmā mūsu ķermeņus veido tie paši atomi, kuri attiecīgajos posmos to jau ir darījuši iepriekšējās dzīvēs) un tāpēc ir vide, kurā var parādīties noteiktas slimības.

            Slimības ir kā augi. Tās atnes sēklas (cēloņi un ietekmes). Sēklas dīgst labvēlīgos apstākļos. Uzdīgušas tās iesakņojas un aug – veido sakņu sistēmu (orgānu un apstākļu mijiedarbību kopumu, kurš uztur slimību), stumbru (slimības gaitu) un ziedus (simptomus). Ziedi, stumbrs un saknes nes augļus (izmaiņas organismā – slimības sekas). Tātad cīņā ar slimībām ir divi galvenie aspekti – cīņa ar sēklām un tādas augsnes veidošana, kura nav labvēlīga slimību sēklām – tas ir – būt neuzņēmīgam, imūnam – tas ir – beigt būt tolerantam.

            Atomu kvalitātes (tās ir 7) un to kombinācijas ir augsne, kurā var vai nevar uzdīgt slimību sēklas. Sapulcējoties noteiktām kombinācijām, Cilvēkā ieperinās tām atbilstošās slimības. Tādā veidā, pārmatojot (karmiski nosakot) atomu kvalitāšu kombinācijas, mēs mantojam (nosakam sev) arī nākošās dzīves slimības, kuras atkārtojas tik ilgi, cik vien saglabājas šīs atomu kvalitāšu kombinācijas.

            No tā arī izriet iespēja atbrīvot sevi no slimībām. Mainot atomu kvalitātes – apgarojot sava ķermeņa un apkārtējās vides atomus, mēs veidojam vidi, kurā nav vietas slimībām. Atomu apgarošana notiek to saskarsmē ar mūsu apziņu. Mūsu apziņas vibrācijas mijiedarbojas ar atomu apziņas vibrācijām (atomiem ir apziņa, kura ir mūsu apziņas struktūrelements. Cilvēka apziņa ir kolektīva daudzu dažādu apziņu kopesamības forma) un šajā mijiedarbībā maina – paceļ vai pazemina atomu vibrācijas – kvalitātes. Paceļot savas apziņas vibrācijas, mēs mainam visu savas kolektīvās apziņas elementu vibrācijas – kvalitātes un tādā veidā atbrīvojam sevi no slimībām un paveram sev ceļu uz jaunām iespējām un sasniegumiem, vai tieši pretēji – atņemam iespējas, esošo un piesaucam citas, smagākas saslimšanas.

            Tas, kas maina apziņas kvalitāti, ir tā Gribas kvalitāte, kādu vadam caur savu apziņu. Gribas kvalitāti ceļam paaugstinot savu tikumību, attīstot savas Cilvēciskās Vērtības. Pazeminam, ļaujoties netikumiem. Mēs ceļam savu tikumību, ja sekojam formulai: „Labu gribēt, labu domāt, labu redzēt, labu dzirdēt, labu runāt, labu darīt, labus ceļus iet.”

            Ar kalponēm vienmēr ir tieši tāpat, kā ar latviešiem Jurģos – meklē kur mazāk darba, lielāka alga un vairāk putras bļodā.

            Latviešu, tāpat kā citu garīgi attīstīto tautu senākās pasakas balstās garīgajā simbolismā. Garīgā simbolisma klātbūtne ir liecība par šīs zemes iedzīvotāju garīgo – kultūras attīstības līmeni. Kādi simboli parādās – tāds tad ir attīstības līmenis.

            Pūķis ir Debesu Gudrības simbols. Pūķis, kā Visa redzamā un taustāmā, esošā esamības cēlonis un tāpēc saturs, ietērpjas esošajās formās – var parādīties jebkuras esošā formas veidā – būt oglīte, akmentiņš ceļa malā, salmiņš, vecs vīriņš, koks, Laima un Varoņa pretinieks – kāds, kurš Varonim liek parādīt un pilnveidot savu varonību cīņā ar šo pretinieku. Cīņa vienmēr ir Vienotības simbols. Cīņa ir veids, kādā tiek rādīta divu pretpolu vienība un mijiedarbība.

            Pūķim, kurš pats ir visa esošā Cēlonis, ir pieejams viss esošais. Pūķim nekā netrūkst. Pūķis ir bagāts. Tāpēc kalpones (kuras visas grib kalpot bagātam kungam, saņemt labu algu, būt labi apģērbtas un paēdušas, un vēl arī pašu bagāto kungu apprecēt) pašas meklē ceļu uz Pūķa dzīves vietu un, to atradušas, saceļ skaļu jezgu savstarpējos ķīviņos par rindas kārtību uz kalpošanu. Kalpone nav un negrib būt brīva. Kalpone ir brīvībai nederīga un nespējīga dvēsele. Debesu Gudrība ir pieejama brīvai un patiesību meklējošai dvēselei – Princesei.

            Kalpone nemeklē patiesību, kalpone meklē baudu, tāpēc nekad nav brīva, bet ir savu netikumu un vājību kalpībā.

            Ja mēs „Princeses zagšanu” izsakam citos vārdos – tehniski, tad tas skan tā: „Pūķis aiznesa Princesi!” Debesu Gudrība Brīvu un Patiesību meklējošu dvēseli aiznes prom no materiālo lietu šķietamību un maldu pasaules uz savu Debesu Gudrības vietu Īstenībā – Garīgās Attīstības Kalnos. Ala ir iemiesošanās simbols. Tāpēc Meklējošā dvēsele caur saistību ar Debesu Gudrību dodas uz jaunu iemiesošanos daudz pilnīgākā formā, kādu to atpakaļ uz Tēva Mājām atved Varonis – Cilvēka vīrišķā daļa – Gars.

            Cilvēka Gara (Varoņa) un Brīvās Dvēseles (Princeses) savienošanās notiek caur Debesu Gudrības (Pūķa) darbību.

            Bet uz baudu un netikumu kalpībā esošām dvēselēm Debesu Gudrība iedarboties nevar. Tāpēc Pūķi nekad nezog kalpones.

            Ko Pūķis ar tādu lai dara?

            Pūķis visu var pats!

            Pūķim vajag TO, kura var Pūķim līdzi turēt!

Labu dienu, Lita!

Sākšu savu atbildi ar Jūsu trešo jautājumu. Seksuālās attiecības ir formu veidojošās attiecības divu pretējo dzimumu organismu mijiedarbībā. (Viena dzimuma organismu mijiedarbībā tās nav seksuālas, bet ir savu vajadzību apmierināšanas surogāts – pašapmierināšanās.) Seksuālajās attiecībās vienmēr notiek visu līmeņu fiziskās, psīhiskās, mentālās un garīgās dzīves ietekmju apmaiņas. Līdzvērtīgās apmaiņās abas dvēseles un organismi nostiprinās, pilnveidojas, atveseļojas, atjaunojas un radoši darbojas papildinot viens otru. Nelīdzvērtīgas apmaiņas ved pie visa minētā pretējām parādībām. Līdzvērtīgās apmaiņās – seksuālajās attiecībās uzturas harmonija abos organismos un viņu mijiedarbībās – harmonija starp organismiem.

            Mūsdienās ar seksuālajām attiecībām grib saprast fizioloģisku aktu baudas gūšanai dzimumorgānu rajonā vai bērna ieņemšanas aktu sievietes miesās attiecībās ar vīrieti, vīrietim iekļūstot sievietē.(Mūsdienās – mākslīgās apaugļošanas un citu nenormālību laikā jālieto tik vulgāri mehāniski definējumi.) Tomēr tā ir tikai seksualitātes zemākā izpausme.

            Seksualitātei ir 7 līmeņi. Jebkas, kam ir forma matērijā, skaņā, kustībā, domā, emocijā, tieksmē, jebkurā aktivitātē – viss, kas vien ir noformulēts un skaidri izteikts vai saprotams un zināms, vai gribams, ir seksualitātes darbības auglis. Seksuālās attiecības ir tās, kurās pretējā dzimuma organismu mijiedarbībā rodas jaunas formas, notikumi un iespējas. Tas ir divu organismu (fizisko, psīhisko, mentālo un garīgo) kopdarba rezultāts. Šajā kopdarbā nav svarīgi, kas tieši rodas, bet ir svarīgi iemācīties būt kopdarbā un kopdarba harmonijā, kopdarba ietekmju apmaiņās, kur kopdarbā radušās formas ir kopdarba apmaiņu kvalitātes – tātad organismu attīstības rezultātu rādītājs. Tāpēc ir svarīgi saglabāt stabilas un pastāvīgas – nesabojātas, nepiesārņotas apmaiņu seksuālās attiecības starp diviem organismiem maksimāli ilgu laiku.

            Pie tā paša jāņem vērā, ka abi organismi iet individuālo attīstības ceļu, katrā nākošajā desmitgadē pieslēdzot jaunu savas apziņas spēju līmeni, kurš var būt pilnvērtīgi izmantots tikai tad, ja tajā turpina iepriekšējā cikla izveidotās apmaiņas seksuālajā laukā. Apmaiņas organisma nomaiņa vai apmaiņu piesārņošana ar blakus ietekmēm (domām „par”, emocionāliem līdzpārdzīvojumiem, iesaistēm darba un sadzīves procesos utt.) pārtrauc vai radikāli dezorganizē organismu seksuālās attiecības – tajās sāk dzimt visa veida, visu 7 līmeņu kropļi, bet pašu organismu veselība, dzīvotspēja un attīstība zūd.

            Tā ir seksuālās uzticības jēga.

            No šīs pozīcijas izriet atbildes uz visiem citiem Jūsu jautājumiem par seksualitāti.

            Starp diviem neprecētiem pretējo dzimumu organismiem (dvēselēm, prātiem un gariem) ir pieļaujami bezpersoniska rakstura kontakti (attiecības ir tikai apmaiņu procesos – tātad, personiskas). Tie ir kontakti, kuri nodrošina mācību, darba un bezpersonisku sociālo komunikāciju – pieklājības un uzvedības normu ievērošanu sabiedriskā vietā.

Personiskas sarunas, stāsti par personisko dzīvi, tās apstākļiem, interesēm un piedzīvojumiem rosina iztēli un noved pie domām par sarunu partneri. Domas „par” noved pie uzmanības un gribas vēršanas uz interesējošo situāciju. Doma un griba ved pie darbības kādā no 7 seksuālo attiecību līmeņiem – apmaiņām – tātad seksuālo attiecību sākuma un rezultātā pie sava organisma tīrības – „nevainības” zaudējuma, kas katastrofāli ietekmē visu tālāko seksuālo dzīvi šajā seksuālo attiecību līmenī.

            Viss sākas ar sarunām.

            Viss viļņveidīgi tiecas realizēties visos 7 līmeņos.

            Sarunas var būt verbālas, neverbālas (žestu, mīmikas un ķermeņa valoda) un darbības formās. Tāpēc kulturālā sabiedrībā pastāv stingras normas un ierobežojumi attiecībā uz neprecēto sabiedrisko dzīvi un uzvedību, ģērbšanās kultūru un nodarbībām, kurās tie iesaistās. Ne velti olimpiskajās spēlēs piedalījās tikai vīrieši, bet sievietēm tai pat laikā bija viņu „Afrodītes dejas”, kuru norises vietai nedrīkstēja tuvoties vīrieši.

            Starp pretējā dzimuma precētiem dažāda dzimuma organismiem ir pieļaujami bezpersoniski kontakti. Visi citi – personiskie kontakti un attiecības viņiem ir viņu ģimenes lokā.

            Ģimene ir Cilvēka fiziskās, emocionālās, mentālās un garīgās dzīves vieta.

            Mēs jau runājām, ka fizisku attiecību neesamība nav liecība par seksuālu attiecību neesamību. Domas „par”, līdzpārdzīvojums, emocionāls vai mentāls kopdarbs ir seksuālās dzīves līmeņi. Sieviete, kura prasa padomu vīrietim savu dzīves problēmu risināšanā, stājas astrālā seksuālā kontaktā ar šo vīrieti. Sievietes apziņas sapratne prasa viņai trūkstošo vīrišķo koncentrējošo elementu un pieņem šī vīrieša prātu par savas sapratnes formēšanas centru – pieņem šo padomdevēju par savu vīru astrālajā līmenī. Vīrietis, kurš uzturas kādas sievietes tuvumā tādēļ, ka jūt emocionālu vai intelektuālu baudījumu šīs sievietes klātbūtnē un tiecas pēc tā, jūtas „iedvesmots”, „atbalstīts” vai vienkārši „nomierināts”, ir ņēmis šīs sievietes apziņas sapratni par sievu savas apziņas vīrišķajai dabai un tādā veidā ir stājies astrāli seksuālajās attiecībās ar šo sievieti.

            Pazīme par tādu attiecību esamību ir sajūta – „ar viņu gribas parunāties”, „gribu viņai pastāstīt”.

            Draudzība ir bezpersoniskas attiecības, kurās nav nekāda ieguvuma rakstura, tur, kur darbībai netiek gaidīta nekāda atbildes reakcija. Draudzība garāmejot piesedz nepazīstama aizmiguša Cilvēka plecu. Tur, kur neko negaida pretī – tur sākas draudzība. Tur, kur nav personisku attiecību, tur ir draudzība. Personiskas attiecības vienmēr ir apmaiņu, tāpēc egoistiskas attiecības. Egoistiskas nenozīmē egocentriskas, tas nozīmē to, ka tādās attiecībās katra izdarītā ietekme neizbēgami atgriežas pie tās izdarītāja un tiek izdarīta ar saskarsmes un tās izziņas mērķi. Egoistiskās attiecībās izdarītā darbība nes kāda veida apmierinājumu darbības darītājam. Bezpersoniskas ir tās darbības, kuras tiek izdarītas bez tāda apmierinājuma vajadzības – tur, kur to dara tāpēc, ka tā ir dabiska reakcija uz dabisku vajadzību, kura eksistē dabā. Aizmiguša Cilvēka plecs ir jāapklāj. Garāmejošais to apklāj. Bezpersoniski. Draudzīgi. Draudzīgs Cilvēks ir bezpersonisks labdabīgi darbīgs spēks Dabā.

            Kamēr starp vīrieti un sievieti pastāv kāda personisko attiecību radītas baudas iespēja, tikmēr tur nav un nebūs draudzība. Draudzība ir katras Laulības un laulāto attiecību vainagojums – augstākais sasniegums, kādu savas dzīves laikā var gūt Cilvēks un kā dēļ ir vērts sargāt savu seksuālo attiecību „nevainību”, Mīlestību un seksuālo attiecību tīrību.

            Ģimenes pavarda sargātāja ir Vesta (viena no zinātnei vēl nezināmajām un tāpēc astronomu nenovērotajām planētām). Vesta ir iekšējā planēta un kādreiz, kad tā šķērso Saules disku, to nejauši novēro. Vestu simbolizē „Vestas kauss”, kuru mūsdienu „dainuziņi” ir sahibridizējuši ar pasīvā realizētā Visuma simbolu – „slīpo krustu” un tagad šo savu veidojumu (himēru) uzdod par „austraskoku”.

            „Vestas kauss” ir sievišķa zīme un to nēsā tikai sievietes. Simbolismā nav „uniseksa”. Sievietēm piederas un tās nēsā sievišķās zīmes. Vīriešiem piederas un tie nēsā vīrišķās zīmes. Nav tādu abiem derīgo zīmju – simbolu. Kas der vienam – neder otram. Kas der visam – neder nekam.

            Ģimenes un laulību simbols senatnē bija tas, ko druīdu kultūrā pazīst kā „Glastonberijas gredzenus” – aplis, kurā ir divi mazāki apļi, kuru diametrs katram ir par 1 ceturtdaļu lielāks par lielā apļa rādiusu. Visu triju apļu centri novietojas uz bultas, kura ir garāka par lielā apļa diametru. Vēlāk no šī simbola uztaisīja ar bultu cauršautu sirdi vai divas sirdis uz vienas bultas. Populārais Venēras un Marsa simbolu savienojums arī ir „Glastonberijas gredzenu” pārveidojums.

            Jāsaka, ka nav tādu tiešu simbolu, kuri stiprinātu ģimeni. Pretēji mūsdienu muldoņu stāstiņiem, senatnē un īstenībā Cilvēki uz to visu skatījās un tādēļ dzīvoja pavisam citādāk, nekā mūsdienās to iztēlo. Viss, ko Jums šodien stāsta, ir patērētāju un patērētājiem domātas muļķības. Senatnē dzīves pamatā bija princips – „Dari, kas jādara un lai nāk, kam jānāk!”

            Ar „pasūtījumiem” nodarbojās zemcilvēki – ļaudis savos maģiskajos rituālos, ar kuriem tie, kuri negribēja „darīt, kas jādara”, centās izvairīties no tā, „kam jānāk”. Lielākā daļa visu mūsdienās popularizēto „senču rituālu”, „parašu” un „gadskārtu svinējumu” nāk no šo zemcilvēku – ļaužu maģiskajām praksēm. Sākot ar 6.,7. gadsimtu visā Eiropā, arī „Latvijā” tika izskausta tā laika Cilvēku Zinātne, Kultūra un sadzīve, kuras vietā nāca zemcilvēku – ļaužu karikatūras par Cilvēku dzīvi, kā rezultātā Eiropa iegrima viduslaiku tumsībā – „tumšajos gadsimtos”. Tas, ko Jums pasniedz kā „senču rituālus”, ir šo tumsas laikos piekopto maģisko prakšu paliekas.

Ir zināms „mīlestības sargs” – divi putni sirdī. Senatnē Cilvēki ar simbolu palīdzību paziņoja un tā nostiprināja „TO, kas IR”. Un tad, būdami „tādi, kādi ir”, dzīvoja „kā pienākas”, bet viņu ģimene tad nāca kā tādas dzīves rezultāts – „nāca, kam jānāk”. Tāpēc nekad „nepasūtīja” labu ģimeni, bet paši centās būt „tādi, kādiem ir jābūt”. Rotās stiprināja sevi, lai būtu „kādi ir”.

Jūsu jautājumu sarežģī uzstādījums par „latvju senajām rakstu zīmēm”. Ja Jūs ar to domājat rūnu rakstus, tad „latviešiem” tie bija tieši tādi paši kā citiem „nelatviešiem”. Savukārt rūnu raksti ir zemcilvēku sakropļotas iepriekšējo kultūru rakstu zīmes.

Kosmogoniskais un metafiziskais simbolisms visām kultūrām un rasēm ir kopīgs. Visām 5.rases – Āriešu tautām ir kopīgs simbolisms. Tas, ko redzat kā „senās latviešu zīmes”, ir redzams visās āriešu tautās. Tas, ko lepni nēsājat kā „Lielvārdes jostu”, ir somugru tautu grafiskās kultūras paliekas. Viņi tāpat kā Amerikas indiāņi pieder 4.rasei – tāliem 5.rases senčiem, tādēļ arī lielā „Lielvārdes jostas” līdzība ar attīstītākā Dienvidamerikas indiāņu inku jostām un prievēm. Somugri apdzīvo plašus Austrumeiropas apgabalus. Visa Krievija pilna ar „Lielvārdes jostām” un tās ornamentālajiem motīviem. Tos, kuri grib būt „īsteni latvieši”, sagaida daudzas vilšanās.  Nav tādu īpašo „latvju seno rakstu zīmju”. Ir Eiropas kultūras paliekas, kādas mūsdienās parādās tādā vai citādā komplektācijā – mikslī, vietējo vēsturisko procesu saglabātas, pārvietotas vai sakopotas aizguvumos no vēlāko laiku meistaru radošās izdomas paraugiem.

Un paskaidrojiet man, lūdzu, kas ir „latvieši”! Manuprāt, tie ir 7.-9.gs. no Gotlandes šurp atbraukušo jūras laupītāju – vikingu pēcteču jaukteņi ar visu, kas te pāri gājis gēniem. Savukārt vikingi sajaucās ar pamatiedzīvotāju zemāko slāņu – izstumto paliekām un tā izveidoja to, kas tagad augstprātīgi sevi domā par „spicākajiem” Eiropas tautu vidū – leišiem, zemgaļiem, latgaļiem, kuršiem, vidzemniekiem un sēļiem. Tāpēc uzstādījums „latvju senās rakstu zīmes” man liekas neizpildāms un tukša lielība, jo „latvju” meklētājam noteikti nāksies savus senčus atrast pie tiem, kuros viņš tos nu nekā atrast negribētu, pie tiem, par kuriem pārākus tagad sevi iedomājas esam.

Visi koka pūšamie instrumenti ir labdabīgi. Tāpat arī stīgu instrumenti. Jāvairās no metāla pūšamajiem, bungām un dūdām, kā arī pikolo flautas, visādiem klabekļiem, grabekļiem un džinkstekļiem, pļerkstekļiem (vargans). Tie visi ir ļaundabīgi trokšņa radītāji un muzikālo skaņu, muzikālās kultūras iznīcinātāji. Bungas, dūdas un metāla pūšamie ir kara instrumenti, tāpēc sevišķi briesmīgi ir, ja tos skandina sievietes. Vargans ir maģisko prakšu rīks. Koka instrumenti ir „par”, metāla – „pret”, bet stīgu vienmēr sadarbojas ar dvēseli. Jo vairāk stīgu, jo pilnīgāka un niansētāka sadarbība ar dvēseli. Arfa ir vispilnīgākais stīgu instruments, kokle ir arfas „mazā māsa”. Sievietēm jāvairās no vijoles un it sevišķi no čella spēles, bet koka pūšamie instrumenti ir labākais, ko sieviete varētu spēlēt. Lai veicas!

            Augstprātība ir Mīlestības trūkuma – cietsirdības pavadonis. Augstprātība nekad nav viena. Augstprātība ir triādes slinkums – muļķība – augstprātība (arī aukstprātība) daļa. Visi augstprātīgie ir slinki un neizglītoti (viņu dvēselēs un rīcībā trūkst Skaistuma). Slinkums ir interešu trūkuma izpausme. No tā paša nāk zināšanu – izglītības trūkums un tā radītais spriedumu seklums, vienkāršotība un redzesloka šaurība. Augstprātība ir attīstības vajadzības noliegums, tāpēc augstprātīgais ir nekur nederīgs radījums un ir nolemts deģenerācijai un likvidācijai Cilvēces atkritumos. Augstprātība ir destruktīvas karmas pazīme. Augstprātība Cilvēku ved ciešanās. Ciešanās augstprātīgie var redzēt savu patieso dabu. Tie, kuri ciešanās attīrās, var turpināt dzīves ceļu, bet tie, kurus ciešanas nemāca, aiziet atkritumos, mēslojumā vai tiek izmantoti citu netikumīgo pārmācīšanai. Ir „rīkstes” Dievu rokās, ar kurām Dievi izper citus netikumīgos, tāpat kā citi netikumīgie sagādā ciešanas augstprātīgajiem. „Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās”, „lai mirušie apglabā savus mirušos”.

            Augstprātība ir autisma forma un sākums. Visi autisti ir augstprātības skartie. Augstprātīgais sevi uzskata par pilnīgu, tāpēc pats nekad sevi nemainīs. Augstprātīgie sagādā ciešanas. Līdzcilvēki var un tiem tas ir jādara – augstprātīgajiem ir jānorāda (jāatklāj) uz viņu patieso stāvokli darbaspējās, zināšanās un attiecībās. Augstprātīgajos nav Mīlestības un tāpēc tieksmes ienest uzlabojumus dzīvē. Pasauli tie uztver kā kaut ko, kas radīts viņu vajadzību apmierināšanai (žīdu „apklātā galda” doktrīna) un kalpošanai viņu interesēm. Augstprātīgie tiecas pēc pasaules kundzības kā ASV valdošā kliķe. Tāpēc viņi regulāri piedzīvo pazemojumus, vajāšanas un pilnīgu krahu. Augstprātīgie vienmēr „sēž pie sasistas siles”. Viņu tuviniekiem ir jāļauj tur nonākt augstprātīgajiem. Lai jau viņiem tiek tas – holokausts un dzīves krahs, kuru viņi sev paši ir sarūpējuši. Tas, kurš negrib ienest uzlabojumus Cilvēces dzīvē, bet visu labumu grib tikai sev, ir nolemts piedzīvot visa labā trūkumu – visu slikto, ko tam atnes citi Cilvēki.

            Cilvēkiem šķiet, ka viņu apziņu vada viņu domas. Tā nav. Viņu apziņu vada (un apziņa ir) instinktu – izstrādātu rīcības un uzvedības stereotipu, iemaņu un pieradumu sintēze, kurā katrs orgāns, baktēriju kopums vēderā un asinīs (slimību gadījumā) vai parazītu klātesamība ienes savu daļu. Domas ieliek stereotipu pamatus – „”paver durvis” uz telpu, kurā šie stereotipi izstrādājas, jau bez šīs domas klātbūtnes.

            Cilvēka personība ir par tik, cik ir viņa paškontrole – cik viņš pats nemitīgi sevi vēro, analizē un vērtē savu rīcību – vada to saskaņā ar tās sabiedrības ētisko konstitūciju, kurā vēlas uzturēties – ir tikumīgs šajā sabiedrībā.

            Tur, kur nav paškontroles, nav personības, tur ir tikai miesa un instinktu – uzvedības stereotipu komplekts. Tur nav Cilvēka un nav iespējas tādam būt.

            Cilvēks ir tikai tur, kur ir nemitīga paškontrole un pamatota izvēle tai vai citai rīcībai.

            Instinkti var būt miera stāvoklī (neiedarbināti) vai iedarbināti. Ir instinktu hierarhija. Augstākie instinkti iedarbina savas „apakšprogrammas”. Ēstgribas apmierināšanas instinkts iedarbina instinktus, kuri „mājās gatavotājiem” liek iepirkt produktus un gatavošanas procesā pārveidot tos ēdienos, bet „ārpusmājas” ēdājiem meklēt piemērotāko sabiedrisko ēstuvi un tur izvēlēties „sev tīkamāko”. Tie visi ir instinkti. Tos visus šis cilvēks atkārto neaizdomājoties par to būtību. Viņš „to dara” tāpēc, ka tas noved pie zināmā rezultāta, tāpat kā intīmo attiecību rituālo darbību veikšana pie intīmo attiecību ceļā saņemtā baudījuma.

            Instinkts ir rīcības stereotipu kopums ceļā no vajadzības uz piepildījumu.

NLP un citu ļaunprātīgu manipulāciju ar apziņu darbības pamatā ir prasme „ieslēgt” attiecīgos instinktus, kuri izdara manipulatoram vajadzīgās darbības. NLP un citas manipulatīvas sistēmas iznīcina Cilvēka personību un Cilvēka gribas kontroli pār savu instinktu sistēmu.

Tāpat dažādi ārējie kairinātāji var ieslēgt instinktu sistēmas. Uzbudinātu apziņu viegli savā kontrolē pārņem citi Cilvēki, tāpēc manipulatori vienmēr tiecas Cilvēku uzbudināt, izsist no miera stāvokļa. Nemieru nesoša informācija ir prāta uzbudinātājs tāpat, kā seksuāla rakstura redzes tēli – atkailināta miesa vai līnijas – siluetu demonstrējoša vides informācija ir astrālā ķermeņa uzbudinātājs, bet ķiploks ir spēcīgākais fizioloģiskais uzbudinātājs.

Tieši tāpēc nemitīgi tiek skandināti apdraudējumi, avārijas un katastrofas, demonstrēti seksuāli motīvi un visur iemānīts ķiploks, kā arī citi fizioloģiski uzbudinātāji, vienlaicīgi ar paškontroli slāpējošu dzīves modeļu uzspiešanu.

„Iemīli sevi”, „dari kā tev ērtāk” un tamlīdzīgi ir paškontroli slāpējoši iegalvojumi.

Mēnessērdzības gadījumā mēs redzam paškontroli zaudējuša Cilvēka instinktu sistēmu darbībā, kur par instinktu iedarbinātāju kalpo mēnessgaismas astrāli uzbudinošā daba, un tur (naktī) tāpēc konstatējam neadekvātu Cilvēka reakciju. Citos gadījumos, kad instinktu sistēmas ir ieslēdzis kāds cits uzbudinātājs, mēs to neredzam, tāpēc ka mēs nesaskatam rīcības neadekvātumu. Mēs esam pārāk aizņemti ar sevi un toleranti pret citu rīcību – „viņam ir tiesības”, un tāpēc neredzam šo Cilvēku rīcību mēnessērdzības stāvoklī, kura slēpjas aiz „viņam ir tiesības” stāvokļa maskas. Manipulatori iestrādā instinktu iedarbināšanas pogas vienlaicīgi ar „mēnessērdzību” maskējošu un atbalstošu iegalvojumu uzspiešanu sabiedrībai. Mēnessērdzība ir paškontroles trūkums – bezatbildība, tāpēc to apstādina ar paškontroles un savstarpējas atbildības uzturēšanu sabiedrībā – tolerances izskaušanu un sabiedrības grupēšanos ap Saprātīgiem Cilvēkiem, lai dzīvotu viņu vadībā. Hierarhija, Augsti Ideāli un Vienotība. Tā alternatīva ir iegrimšana kolektīvajā bezapziņā, savas personības un dzīves zaudēšana manipulatoru verdzībā – mēnessērdzīga dzīve no dzimšanas līdz nāvei.

Paškontrole vai bezapziņas verdzība!

Saprātīgums vai mēnessērdzība!

Imunitāte vai tolerance!

Psihiatrijā notiek tas pats, kas citās medicīnas un farmācijas nozarēs – tas ir bizness, forma, kā Jums atņemt Jūsu naudu, Jūs pašu atstājot maksimāli ilgstoša pacienta (atkarīgā) kārtā. Psihiatri tāpat kā skolotāji, administratori un valsts pārvaldes darbinieki (deputāti) bija bērni. Jaunāko gadagājumu pilsoņi bērnībā nesaņēma izglītību un audzināšanu, toties tika mudināti pašizpausties, taisīt projektus un baudīt subkultūru (padibeņu) brīvību alternatīvās, citādībās, panku, gotu, sātanistu un maģijas piekopēju pulciņos. Viņi tetovējās, pīrsingojās un visādi citādi atbrīvojas... Vēlāk viņi klātienē vai neklātienē ieguva universitāšu un akadēmiju diplomus kā dēļ tagad tādi paši tetovēti, pīrsingoti un „atbrīvoti” sēž kabinetos un tur raksta papīrus vai dod norādījumus – organizē dzīvi atbilstoši savam diplomam, pienākumu aprakstam un sava subkultūras (padibenes) saturam dvēselē. Acīmredzot esat sadūrusies ar kādu gotieni vai nekromantijas (nagu krāsa un „makiāžs”), kas bieži ir kopā, subkultūras (padibenes) pārstāvi „darba” kabinetā. To sauc par sabiedrības pagrimumu vai populācijas deģenerāciju. Ņemiet vērā arī to, ka par humanitāro zinību jomu interesi izrāda tie, kuri mācīties negrib, vai arī viņiem pašiem attiecīgajā sfērā ir problēmas. Tas pats notiek visā populācijā, katrā slimnīcā, skolā, iestādē un ģimenē. Tur visur savairojas tādi atbrīvotie, tetovētie un pīrsingotie „iespējamo misiju skolotāji” – neizglītotie un neaudzinātie subkultūru (padibeņu) baudītāji. Tagad viņi uztur viedokli, ka „darbā jāvērtē profesionālās spējas – atbilstība prasībām”, bet ne Cilvēciskais saturs. Tagad „skolotāja”, ministre vai „ārste” var būt arī prostitūta, ja vien viņa izpilda noteiktas profesionālas darbības normatīvu robežās. Gejropas Savienībā – Briselē ir sagatavoti dokumenti prostitūcijas, kontrabandas un narkotiku tirdzniecības legalizācijai un aplikšanai ar nodokļiem.

Jums acīmredzot ir skaidra domāšana, tāpēc pati sapratīsit, ka Cilvēkam depresīvā stāvoklī viss izskatās drūmākās krāsās, vairāk akcentējas negācijas un vājinās pozitīvās prognozēšanas spējas. Jūs pietiekami labi izprotat reaktīvās depresijas dabu – to, ka nenormālā situācijā labi justies nevar, tad ciešanas ir dabiska un normāla reakcija. Tāpat Jums jāsaprot, ka palikšana esošajā situācijā un „sevis audzināšana uz pieņemšanu” būtu sevis kropļošana. Iziešana no depresijas ir spēku mobilizācija situācijas mainīšanai. Tajā darbojas abas puses – Jūs ar savām īpašībām un apkārtesošie Cilvēki. Attiecīgi kāda daļa – tā, kura Jūs notur šajā situācijā, ir jāmaina Jums un jāatrod iespēja mainīt situāciju – iziet no apstākļiem, kuros esat. Mēs pietiekami daudz esam rakstījuši par depresijām – palasiet agrāk publicētās atbildes un rakstus. Jūsu gadījumā risinājums nav zālēs, bet situācijas maiņā un tajā, ka fiziskās dzīves līmenī šīs problēmas nerisina – tām te nav atrisinājuma. Dzīves saturs ir jāmeklē augstāk un tālāk – Pārlaicīgajā dvēseles un Gara dzīvē – tajā cēlonī kāpēc Cilvēks piedzimst un dzīvo ciešot un Mīlot.

Jums ir pareiza sajūta (iekšēja zināšana) un domas. Cilvēkiem jau no bērnības ir jādzīvo atbildīgu un apzinātu dzīvi. Bērniem pareizi jāienāk (tie ir jāieved) šajā pasaulē, tiem jābūt audzinātiem un audzināšanā sagatavotiem izglītībai. Cilvēkam jābūt vispusīgi – humanitāri un eksakti izglītotam – viņa apziņai ir jābūt sagatavotai Garīgo zināšanu uzņemšanai un pielietošanai dzīvē. Cilvēkam dzīve nav brīvības un brīvību baudīšana. Cilvēka dzīve ir iekļaušanās Dabiskās Kārtības Normu Sistēmā. Cilvēks nav vientuļa sala. Cilvēks ir savas sabiedrības un Cilvēces daļa. Neviens atsevišķs Cilvēks, paliekot sabiedrības daļa, nevar dzīvot pareizi, ja apkārt citi to nedara. Tāpēc vecās rases (arī 5 tagad) aiziet, aiznesot savu muļķību un netikumu uzkrājumus, bet jaunais un veselīgais attīstās jaunajā rasē.

Par to, kā sagatavoties bērna ielaišanai šajā pasaulē, jau ir publicēti raksti. Piemēram, „Caur Uguni, Ūdeni un vara caurulēm”, „Koka stādīšana” un citos rakstos.

Informācija ir nekas.

Dzīvesveids ir viss.

Dzīvā Ētika ir saites ar jauno rasi.

Tāpēc, ka melo.

Tāpēc, ka runā vienu, bet dara citu.

Tāpēc, ka Vašingtona veido vēl vienu nemiera vietu Gejropā, ar kuru to vājināt ASV – Gejropas asociācijas līguma slēgšanas laikā.

Tāpēc, ka Vašingtona veido vēl vienu nemiera vietu Krievijas pierobežā.

Tāpēc, ka Vašingtonai nepietiek ar vienu „Ukrainu”.

Tāpēc, ka Vašingtonai vajag otru „Ukrainu” arī Latvijā, lai būtu vēl viena vieta, kuras iedzīvotāju nelaimēs vainot Krieviju.

Tāpēc, ka Vašingtona gatavo apvērsumu Krievijā un Vašingtonai vajag, lai tās piektā kolonna Krievijā ar nemieriem Latvijā dotu iespēju Vašingtonai veikt visa veida graujošu darbību Krievijā un ievest jaunas sankcijas pret Krieviju.

Tāpēc, ka arī te tiek attīstīts „Ukrainas” haosa scenārijs.

Tāpēc, ka arī te Vašingtonas pakalpiņi taisās darīt visu, lai degtu mājas un tiktu slepkavoti Cilvēki.

Tāpēc, ka Latviešus ved uz to, ka „Patriotisms” ir – smadzenes nevajag!

Tāpēc, ka ASV Latviju izmanto kā prezervatīvu!

Tikai pie šarlatāniem ir „telefonārstēšana” un brīnumzāles, kuras bez pacienta līdzdarbības pašas ārstē visas kaites. Tikai sliņķi grib, lai „ekstrasens” brīnumainā kārtā ielūkojas „dvēselē” (kārtīs, kafijas biezumos, „aurā” u.t.t.) un tur visu pats uzzin un to sakārto. Pat ja tas ir iespējams (to tehniski, protams, var), tad to nepieļauj mūsu profesionālā un Cilvēciskā ētika, kā arī Garīgie likumi. No tāda apraksta neko nevar zināt par apstākļiem un cēloņiem, kas vienmēr ir tādu problēmu atrisinājumu svarīgākā daļa.

Varu, drīkstu un gribu norādīt uz trim vispārīgiem apstākļiem.

1. Mīlestības trūkums Jūsu dvēselē.

2. Liberālisms tikai izskatās tāda nevainīga katram viņa uzskatus pieļaujoša dzīves pozīcija. Tur, kur nav kolektīvās iestāšanās „pret”, nav arī iestāšanās „par”. Tur, kur tolerance (kas ir slimīgs stāvoklis – imunitātes zudums) noved pie vienaldzības netikuma priekšā, tur ir Mīlestības trūkums. Mīlestība vienmēr iestājas pret netikumu un Mīlestības šķēršļiem – liberālismu, kas ir „brīva izvēle būt uzticīgam vai nē”. Mīlestība un liberālisms, Mīlestība un Dzīvība nav savienojami. Liberāltotalitārajā Gejropā nav vietas Mīlestībai. Ja gribat beigt naidoties, Jums jāiziet ārpus Gejropas, Gejropas dzīves, Gejropas „vērtībām” un jāpārtrauc būt tās daļai.

3. Latvijā, tāpat kā citur no Melnās līdz Baltijas jūrai un citur Gejropā darbojas ASV Cilvēku sanaidošanas programma – liela mēroga projekts, kura ietvaros tiek vājināti visi Gejropas iedzīvotāji, Gejropas politika un ekonomiskā dzīve. No pagājušā gadsimta, kad ASV kā militārs līdzeklis tika pieņemts biheiviorisms un tā iespējas Cilvēku apziņas mainīšanai, tika mainīta kara koncepcija. Tagad to dara ar citiem līdzekļiem. Naids nogalina no iekšpuses. Tāpēc „masu informācijas kanāli” izvērš Cilvēku sanaidošanas propagandu. Nav svarīgi, ko, ar ko – galvenais, ka ir kāds cits „ar ko kaut kāda iemesla dēļ” ar totālu melu kampaņas palīdzību sanaidot. Naids dzīvo pieņemošo dvēselēs un izsūc viņu spēkus. Ja neienīdīsit to, ar ko Jūs sarīda radio un TV, interneta „ziņu” portāli un avīzes, tad viņu propagandētais naids un meli vērsīsies pret kādu citu un citā situācijā – Jūsu dvēsele pati atradīs, ar ko un „kāpēc” naidoties.

Naids sašaurina apziņu. Naidīgie nav spējīgi vispusīgi aplūkot situāciju – viņi to redz vienpusīgi naidīgā „gaismā” un visu notiekošo tulko tikai tā ietvaros. Tāpēc naidīgie pieņem kļūdainus lēmumus ne tikai naidošanās virzienā, bet arī visās citās dzīves situācijās. To zin ASV preemptīvā kara speciālisti (šis kara veids ir agrāk publicētā rakstā aprakstīts) un pielieto karā ar saviem konkurentiem – šajā gadījumā ar Gejropu – tās ekonomiku un tāpēc tās iedzīvotājiem. ASV speciāli sanaido Gejropiešus ar Krieviju un citus vienu ar otru – visus ar visiem. Uz to strādā labi apmācīti profesionāļi pat caur ikdienišķu patēriņa preču un pakalpojumu reklāmām. Uz to gadiem ilgi strādā ASV un viņu ielikteņu Gejropā psihologu, politiķu un „sabiedrisko darbinieku” mašinērija. Jums gadiem ilgi lej ausīs indi – naidu un Jūs brīnaties, kāpēc no tā nevarat atbrīvoties. Jūsu ausis ir atvērtas meliem, naidam un „sieviešu žurnālu” dvēseles samaitāšanai. Samaitātā dvēselē nav vietas Mīlestībai.

- Gribat beigt naidoties?

Izslēdziet TV, radio un izmeties ārā visus „sieviešu žurnālus”!

Ar to nav jāsamierinās.

Par to nav jālauza galva, tā nav jāpadara par savu problēmu.

Lūko, lai pats uz savas galvas (jumta) akmeņus nekrāj.

Pašlaik gan izskatās, ka Tava problēma ir vēlmē patīksmināties par „taisno tiesu” – Tu esi atriebīgs. Būt atriebīgam ir taisnākais ceļš, kā nonākt „taisnās tiesas” dzirnakmeņos.

Jā, vari nešaubīties – par visu vienmēr tiešām atmaksa pienāk un tieši tad, kad to vismazāk gaida. Tad, kad skan bļāvieni: „Par ko tas viss pār manu galvu, par ko tiem nevainīgiem Cilvēkiem jāpiedzīvo genocīds, holokausts, izsūtīšana, bads, aukstums, bezdarbs, sliktas valdības, plūdi, zemestrīces un epidēmijas, par ko tiem nevainīgajiem bērniņiem tā jācieš!!!”, tad zini – viņi saņem pašu pelnīto atmaksu.

Šie divi jautājumi – „kur ir atmaksa” un „par ko viņiem tādas ciešanas” ir vienas parādības divas puses. „Dzīvo cepuri kuldami” ir to redzot no Tava skatu punkta. Patiesībā ļaundaris jau savu sodu saņem – viņš ir izslēgts no normālu Cilvēku attiecību un Labvēlības loka. Viņš nedzīvo iespējamo labvēlīgo dzīvi. Viņš jau ir nenormālu savstarpēju attiecību laukā, kurā viss vienmēr virzās vienā virzienā – uz šo attiecību un iespēju sašaurināšanos. Lielāki resursi un smagāki ieroči ved uz postošāku karu un smagāku sakāvi. Jo ilgāka tāda „sagatavošanās”, jo smagāka sakāve. Jo ilgāk „rok”, jo dziļākā bedrē krīt.

Palūkojies uz Nepālu un iepriekšējo cunami teritorijām. Tā ir atmaksa par vergošanu Gejropiešu naudai un savu zemju pieķēzīšanu, par tempļu un Kalnu apgānīšanu, netīro Gejropiešu apkalpošanu viņu naudas iegūšanai.

Karmai ir individuālās un kolektīvās daļas. Kāds ļaundaris dzīvo „cepuri kuldams”, bet kāds viņa ģimenē, rados, draugos, paziņās vai darba biedros „kuļas kā pliks pa nātrēm” un vaimanā – „par ko tas man?!”. Kāds „sabiedrībā pazīstams” plūc „tautas mīlestības” laurus, bet viņu mīlošā tauta grimst nabadzībā... Par tumsonību, māņticību un lētticīgu muļķību ir jāmaksā! Vide, kura uztur nelieti un kurā uzturas nelieši, ir līdzatbildīga un kā līdzatbildīgā tiek neliešu apkrauta ar atbildību par savām nelietībām un nelietību vides veidošanu un uzturēšanu.

Kolektīvā atbildība ir liberālisma un „ne mana cūka, ne mana druva” (viensētniecība) principa otra puse. „Cepures kūlējs” Vienotās Dzīvības Mācības ietvaros iemāca savstarpējo atbildību visiem par visu.

Vai nu „visi kopā labi” vai arī „visi kopā kaut kā”, vai „visi kopā nekā”. Tā kā labāk padomā, kā konkrēti, tieši Tu vari tuvināt šo „visi kopā labi”, ar ko tieši Tu bremzē „visi kopā kaut kā” un kā Tu apturi „visi kopā nekā”.

Tas ir tas, par ko ir vērts domāt! To ir vērts padarīt par savu problēmu un savas dzīves pamatmotīvu – dzīves jēgu. Visa cita spriedelēšana ir tukšu salmu kulšana un caur to dziļāka iekulšanās kolektīvās atbildības jūklī.