Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi
                                             

Jautājumi un atbildes

Atgādinām, visi ienākošie sūtījumi tiek cenzēti!

Trīs princesītes jautājumi pretendentiem.
Es, kā tikko modusies, gribu zināt -
   - Kur es atrodos?
   - Kas te notiek?
   - Kāpēc tā tagad ir?




Uz pēdējo jautājumu
25. No: Guntas     Temats: Saulgrieži ?←     2006. gada 1. jūlijā 12:23:21

Sveiks, Paul!
Mani interesē kāda doma, kas radusies. Vai Tev nav ienācis prātā, ka bruņinieki meklē Grāla kausu, bet latvietis izsenis papardes ziedu meklē. Mistika abos gadījumos. Manā saprašanā nekad papardes zieds nav saistījies tikai ar seksuālu darbību.Tas vairāk saistās ar kādu garīgu apgaismību, vai apjēgu (latvju dainas). Pats meklēšanas process kā ceļš.Ja meklēšanu veis puisis un meita, tas tikai pastiprina (sievišķā un vīrišķā) garīguma pilnību, ja ir šī garīgā vienotā saplūšana, tad tajā brīdī iespējams papardes izdalīto enerģiju kā zeltītas auras veidā, kā ziedu uztvert. Tadā veidā arī radies teksts par papardes zieda ieraudzīšanu, vai, ja šīs vienotības nav, tad zieda neieraudzīšanu. Varbūt tā ir mana fantāzija, bet tas ir pieņemamāk. Kādas ir Tavas zināšanas šajā jautājumā? Varbūt ir pieredze, varbūt cita saprašana, kas pilnībā argumentēti noliegs manējo. Gaidīšu atbildi.
Gunta.


Esi sveicināta Gunta!

Jā, Kauss - Zieds - Uguns ir viens. Jā, Jāņulaiks bija Druīdiskās kultūras mistēriju iesvētīšanas laiks, kur seksualitātei nebija vietas, kā tādai, vien augstākajiem priesteriem pildot sakrālas augstāko Enerģiju (Dievību) pārstāvniecības un tām kalpošanu lomas.
Tautas nekad nav pielāvušas netikumības šajā jomā, bet ļaudis ir nodevušies izlaidībai vienmēr un visur. Jāņulaika dabas spēka uzbudināti tie pavisam apdulluši un uzskatījuši to par augstāko svētku kulmināciju un jēgu. Mūsdienās Druīdiskās kultūras tradīcijas vairs nav. Ir tautas dzīves atskaņas un ļaužu maģijas, tumsonības un maldīgas visatļautības sajaukums, ko uzdod par Tautas Tradīcijām tie, kuri tā visa aizsegā grib atklātībā kultivēt melno maģiju. Interesanta ir baznīcas tieksme šos "folkloristus" pietuvināt sev un izmantot viņu jandāliņus savu baznīcas svētku saviesīgās daļas kuplināšanai. Tāds tādu atrod. Ziedu meklēja vienatnē. Skolotāja vadībā katrs pats, ja bija sevī līdzsvarojis Sievišķo un Vīrišķo Sākotnes. Ziedu atradis viņš mira šai pasaulei (sarāva saites - "neskaties atpakaļ") un piedzima citai videi, cilvēkiem un attiecībām, par kurām var runāt ar tiem, kuri ir Dzimuši. Ziedu Kausu - Uguni Atraduši Pūķi.

26. No: Andris8     Temats: Karogs ?←     2006. gada 7. jūlijā 20:13:08

Labprāt iepazītos ar detalizētāku karoga simbolu skaidrojumu!


Nepieciešama domāšanas transformācija. Minimālais laiks - 4 gadu lekciju kursa apmeklējums, ideālais - neskaitāmas dzīves Skolotāja vadībā.

27. No: Guna     Temats: Karogs ?←     2006. gada 9. jūlijā 14:16:03

Vai karogs ir tikai zīmējuma veidā, vai tas ir jau materializējies?


Jā, ir.

28. No: Elīna     Temats: paldies! ?←     2006. gada 17. jūlijā 17:33:45

Sveicinaati!

Paldies Tev, Paul, par uzmundrinosajiem un speecinosajiem vaardiem! Man noteikti nepieciesams kurinamais, tapec saksu darboties noraditajaa virzienaa, cerot, ka tadejadi radisu atbildes.
Esmu ar mieru, ka mans jautajums un Tava atbilde tiek publiceta maajas lapaa. Taa ir jauka vieta, kur satikties.

Siltus sveicienus suutot no aukstaas Somijas,
Elina


29. No: Elīna     Temats: ?←     2006. gada 4. augustā 16:04:19

Vai varētu pastāstīt par Afrodītes simbolisko nozīmi?


Atbildi uz šo jautājumu var atrast Holla enciklopēdijā.

(Менли П. Холл "Энциклопедическое изложение масонской, герметической, каббалистической и розенкрейцеровской символической философии")


30. No: Ra     Temats: jautaajiens :) ?←     2006. gada 2. augustā 13:58:18

Sveiki!

Es jau rakstīju uz mājas lapu, bet vai nu kaut kas nav aizgājis vai arī tas nav jautājums, kuru mājas lapā var apspriest, tāpēc nolēmu pajautāt "personīgi". Reiz tu pats pieminēji, ka tad, kad sakāpj problēmas, tu pret mājiniekiem paliecs ass. Lūk, man ir tieši tā pati problēma, bet lielākos apmēros - man šķiet, ka es pret cilvēkiem esmu pārāk kritiska un vēl man šķiet, ka tas nav labi, jo vairāk vai mazāk man pašai asociējas ar agresiju. Gaļu jau vairāk ne kā gadu neēdu, bet varbūt ir kaut kādi produkti, kas nomierina (padara cilvēku mazāk agresīvu), nu tādu, ka viņš ar visiem nekasās :)
Ceru, ka saprati jautājumu :)

Ra


Jautājumam nekādas vainas nav. Vasarā visi ir izbraukuši un nav kam pie datora sēdēt. "Asums" ir smalkuma otra puse. Tā smalkuma, kurš ir iekšpusē - mikrokosmosā - apziņas dzīlēs. Kad Cilvēks iegremdējas sevī, viņš izsmalcinās un ir sevišķi jūtīgs. Tad Cilvēkam vajadzīga vientulība, klusums un miers - distance ar materiālo pasauli un tās raupjumu. Rozes ērkšķi to pasargā no ziņkārīgo garāmgājēju nevajadzīgajiem pieskārieniem. "Asums" ir nepiepildītas ilgas pēc šīs distances sevī gremdēšanās laikā un vajadzībā. Tieksme attālināties no nevajadzīgiem kontaktiem. Pašaizsardzība pārblīvētībā no nesaudzīgas uzmācības. "Nomierinošais" tad būtu nejūtīguma meklējumi. Izsmalcināšanās - garīgā attīstība vienmēr atnes arī grūtības un ciešanas eksistencē zemes atmosfērā, starp ļaudīm un pilsētās. Katram ir labi viņa pasaulē. Šī nav Gara un Garīgo Cilvēku pasaule. Šī ir dzīvnieku, ļaužu iekāres pasaule, kurā valda dzīvnieciskais, ar kuru zem viena jumta Cilvēks dzīvot nevar. Tāpēc Cilvēki attālinās no dzīvnieciskajiem "ļaužiem" - un meklē nošķirtību, klusumu un mieru pie dabas vai savējo - līdzīgo vidē. Vēlāk, kad smalkums, kurš ir sevišķi jūtīgs pārmaiņu brīžos - plaukšanā - nostabilizējas un iegūst spēku darbībai, tas apvienojas ar Mērķi un Mīlestību, parādoties pasaulē kā Maigums pret tiem, kuru labā Cilvēks dzīvo, ja vien tie iepriekš nav salauzuši, to kurš ziedēšanai gatavojoties ir savus ērkšķus uzaudzējis.
Lai Tavi ērkšķi ir skaisti kā Ziedu Solījums.

31. No: Ra     Temats: jautaajiens :) ?←     2006. gada 5. augustā 11:08:16

Paldies par jauko atbildi. Es patiešaām nomierinājos, jo man likās, ka tā problēma ir milzīga un jo vairāk es centos ar to kaut ko darīt, jo asāka paliku :)
Ra



32. No: lon-ley     Temats: Šamanisms ?←     2006. gada 10. septembrī 16:21:22

Kas ir šamanisms un no kā tas cēlies?


Šamanisms ir vietējo burvju – šamaņu piekoptā maģija „draudzes” laicīgās dzīves uzlabošanai, sadzīves tradīciju un rituālu – laulību, izvadīšanas aizsaulē un jaundzimušo ievešana cilts „draudzes” lokā – „kristības” – un pieaugušo kārtā – „iesvētības” uzraudzība un vadīšana.

Šamanisma pamatā ir tas, ko mūsdienās sauc par okultajām zinātnēm – zināšanu par garīgo pasauli – okultisma praktiskie pielietojumi cilvēka laicīgās dzīves un materiālās vides uzlabošanai un paildzināšanai, patvaļīga dabas nolikto robežu pārkāpšana cilvēka praktiskajā darbībā. Īsāk sakot – visi tie okulto likumu pārkāpumi, kuri piesaista cilvēka apziņu formu pasaulei, un tā panākšanai lieto okultās zināšanas un okultisma sniegtās iespējas. Pie šamanisma šaurākiem novirzieniem pieskaitāmas visas „modernās medicīnas” – aizguvumi no austrumu praksēm, visas „modernās psiholoģijas”, psihoanalīzes, psihoterapijas, NLP, Reiki, Ci-guni, „jogas” utt..., kuras vērstas uz laicīgo labumu un psihisko spēju gūšanu, „sakārtošanu”, manipulējot ar cilvēka apziņu, smalko ķermeni, enerģijām un apkārt esošo vidi kā rupjajā, tā smalkajā pasaulē.

Visas reliģijas, beidzot pildīt savu misiju, beidzas kā šamanisms – rūpējas par ļaužu psihisko un materiālo – fizisko labklājību un draudzes locekļu savstarpējo attiecību kvalitāti – līdzekli pārvēršot par mērķi, pašu mērķi – Cilvēka Garīgo (Saprāta) attīstību – aizmirstot, atmetot un noliedzot. Šamanisms pieprasa aklu ticību, zināšanu noliegšanu, redzesloka sašaurināšanu, aklu paklausību šamanim un noteiktu rituālu bezierunu izpildīšanu bez šo rituālu izpratnes, ko vienmēr pavada vienkāršota pasaules izpratne, filosofisko doktrīnu un simbolu piezemēšana – burtiska izpratne – māņticība, tās radītais šamanismam pakļauto iedzīvotāju prāta un dvēseles spēku vājums.

Reliģija kļūst par šamanismu tad, kad līdzekli – garīgo praksi un tā sniegtās iespējas - dzīves kārtību attiecībās ar Dievu, paziņo par mērķi, kad rituāls kļūst par reliģijas saturu, bet ticība dogmai par garīgās attīstības mērauklu un spēja nekritiski uzklausīt draudzes gana pseidoreliģisko pļāpāšanu par piederības zīmi ciltij – draudzei – konfesijai. Šamanisma pazīme ir ļaužu tieksme pēc „pārdabiskā” – brīnuma apjūsmošana, Dieva dāvanu un personīgas beziemesla labvēlības vai dusmu sludināšana. Reliģija turpretī māca Cilvēkam viņa paša darba nepieciešamības jēgu iespējamajos sasniegumos Dieva radītajā un reliģijas uzturētajā garīgo sasniegumu iespēju laukā, bet šamanisms sludina Dieva labvēlības izkaulēšanu ar noteiktu darbību palīdzību un cilvēka paša nespēju sasniegt garīgās dzīves augstienes bez Dieva „žēlastības”. Šamanisms noliek Cilvēku un Dievu savstarpējo darījumu attiecībās un ieved šajā sistēmā neeksistējošu himēru – absolūto ļaunumu – Dieva pretmetu, ar kuru biedē nezinošus un bērna prātā turētus nodevu maksātājus. Šī himēra kļūst par tumšo fonu, uz kura „Gaišais Dievs” un viņa kalpotāji – šamaņi kļūst spoži – iegūst to vērtību, kādas viņiem patiesībā nav, vēl vairāk – ar šo izdarību viņi izkropļo Dieva patieso vaigu un kropļo Cilvēka attiecības ar TO. Šamaņi rada iespaidu, ka Dieva eksistences jēga ir Cīņa ar himēru un bez tās Dievs šajā pasaulē neparādās. Patiesībā tas ir sātanisms savā tiešākajā formā, jo sātana eksistence tad kļūst nepieciešama, kā Dieva eksistences un darbības pierādījums.

Nav ļaunuma ārpus cilvēka apziņas un bez tās. Ļaunums rodas, mitinās cilvēka apziņā un izriet no cilvēka apziņas īpatnībām, neizglītotības, neaudzinātības, nedisciplinētības un egocentrisma. Savā apziņā esošo ļaunumu tādi cilvēki projicē apkārtējā vidē – Dieva vaigā – nomelno TO – pieraksta vides elementiem savas īpašības, kuras saskata tajā kā spogulī. Ļaunuma radītāji un uzturētāji vēršas pret kādu ļaunumu ārpus sevis tādēļ, lai nevajadzētu pūlēties ar šī ļaunuma cēloņu sapratni un smago darbu pie nekulturālās potences, kas izpaužas kā ļaunums, pārveides – pārstrādes Kultūrā un tās vadītā Dzīvē.

Šamanisms rada, kultivē un ekspluatē tās negācijas, kuras „apkarojot” turas pie varas un no kuru eksistences atkarīga šamaņu labklājība. Šamanisms būtībā ir līgums starp šamani un ļaužu grupu, kurā šamanis tiem nodrošina noteiktu dvēseles mieru un miesīgās dzīves kvalitāti, bet ļaudis atzīst šamaņa nemaldīgumu un autoritāti, vienlaicīgi nodrošinot viņa materiālo labklājību.

Šamanisms sākas tur, kur šamanis – okultists sāk ierobežot savu apkārt esošo ļaužu vai sekotāju attīstības iespējas nolūkā gūt popularitāti un ar to saistīto varu un materiālo labumu no šīs aprobežotības vai sekotāju piesaistes savai uzskatu sistēmai. Šamanis vienmēr uzliek griestus – sasniegumu robežu – apkārt esošo Garīgajai Attīstībai, kas vienmēr ir zemāka par viņa paša sasniegto.


33. No: es     Temats: [Bez temata] ?←     2006. gada 10. septembrī 18:47:33

Lūdzu nevarētu man izskaidrot -Vēsture dzīves skolotāja. Jau iepriekš paldies.


Notikumi – iespaidi kļūst par faktiem un iegūst nozīmi – kļūst saprotami un vērtējami, ja ir salīdzināmi ar citiem tā paša laika iespaidiem vai ar iepriekš notikušā atmiņām un ir redzama šo iespaidu ietekme uz apziņu nākotnē – uz to, ko šī apziņa uztvers kā notikumus un kā tie tiks vērtēti. Tas ir – apkārt esošā procesu plūsma – santana – kļūst „saprotama” un iegūst „jēgu” tikai pagātnes, nākotnes un tagadnes kopsakarībās tiem, kuri DZĪVO – izdara vērtējumus un pieņem lēmumus, kuri izriet no viņu dzīves mērķiem. Vairāk par vēsturi lasiet rakstā „Stikla kalna takas”.

34. No: Ra     Temats: Koks (mēbeles) ?←     2006. gada 11. septembrī 14:59:59

Sveiki! Man interesē vai bonsai kociņam ir tās pašas īpašības, kas priedei? No kāda koka vislabāk būtu izgatavot mēbeles dzīvojamā istabā? Vai ir nozīme tam, kā koks ir apstrādāts - lakots, vai apstrādāts ar eļļu?


Ar ko Priede atšķiras no Bērza vai Liepas. Ar ko Laika no Sanbernāra vai Limas. Ar ko šie suņi no pundursunīšiem. Ar iespējām, ierobežojumiem un Raksturu.

Koka pielietojums lielā mērā atkarīgs no Jūsu īpašībām, nodarbošanās, dzīves mērķiem. Zemnieku mājās grīdās liek egli, tempļos – papeli, bet sieviešu un bērnu istabās – apsi. Alksni visur, kur galvenais ir patiesība un morālā skaidrība – tiesās un valsts iestādēs. Sienās ir priede, bet ja esat godīgs un taisnīgs, izpalīdzīgs – varat lietot lapegli. Ja raksturā šo īpašību - krietnuma trūks, tad lapegle uzkarsēs to vietā esošās īpašības un sadedzinās Jūs. Tūja mājas tuvumā iedzīs jūs melanholijā, novedīs līdz depresijai un vēzim. Vītols intensificēs depresijas gaitu – izeju caur zemāko punktu un paātrinās izeju no tās, ja vien tai nepretosieties. Vītols vienmēr Jūs uzklausīs un lūzīs Jūsu vietā, ja būsiet tam uzkrāvis pārāk smagu nastu. Bērzs, ozols un osis ir mugurkauls, atkarībā no tā, kas Jūs esat un ko gribat, kāds ir Jūsu darbs un centieni. Ja tiecaties Debesīm pretī, tad tas ir Bērzs, ja gribat pats būt Debesis citiem – no tām nokāpis – tās pārstāvēt, tad Ozols, bet krietnam saimes ganam piedien Osis, ja viņa mērķi ir miesās stipra, paēdusi un turīga dzīve. Kastaņas un Kļavas Jūs izvedīs bērnu radīšanas un emocionālu kaislību pasaulē. Pīlādži to attīrīs no emocionālām drazām, netīrības un netiklām fantāzijām. Ja Jūsu darbs ir domu koncentrācija, tad Ozols ir mugurkauls un darba vieta, ja iedvesma ir darba saturs, tad Bērzs to nesīs, bet sevišķi augsti garīgi attīstītiem un īstenībā skanošiem, altruistiem tas būs ciedrs. Ja darbs ir apgarotu formu veidošanā, tad tas ir ozols, kas jāliek darba virsmā. Osis derēs materiālistam, kam labāk zīle rokā, bet ārsta un bērnu rotaļu lietas vai galdi lai ir no Priedes, Liepas un Lazdas. Lazda ir Sargs, Liepa ir Mīlestības redzamā forma un Priede ir Saules sūtne uz Zemes – tā, kas Cilvēku atdzīvina un padara to par Cilvēku.

Augļu koki ir tuvāk pie sirds. Ābele ir Cilvēka attīstība – tapšana, Bumbiere – mātišķība, bet Plūme ir augstsirdīga, gudra un labvēlīga. Ķirši atdzīvina jūtas, bet Valrieksts valda pār tām.

Iespēju ir daudz, bet nav vienas receptes visiem, visur un vienmēr.

Lakojot, piesūcinot koks tiek iebalzamēts dzīvs. Augi nemirst tā kā cilvēki. Augi, ūdenim izžūstot, aizmieg un turpina dzīvot garīgajā pasaulē tik ilgi, kamēr saglabājas to ķermeņa daļas, pat ja tās nevar atdzīvināt. Balzamējot tiek paildzināta to dzīve smalkajā pasaulē un pieredzes apguve. Vienlaicīgi tiek paildzināts priekšmeta mūžs un, tātad tam apkārt esošo emociju un notikumu uzslāņojumi, kurus nav iespējams notīrīt. Divu fenomenu kontakta pēdas saglabājas šajos fenomenos visā to eksistences laikā. Ja tā nebūtu – mūsu Kosmoss neeksistētu un neevolucionētu. Koka ķermeņa daļas atrodas apmaiņās ar apkārtējo vidi. Lakošana nosprosto poras, pārklāj virsmu, bremzējot apmaiņas zemāko emanāciju daļā – tā paildzinot koka ķermeņa mūžu, bet nekavē apmaiņas augstāko emanāciju daļā. Lakošana ir filtrs, kurš, aizturot vienu fenomenu, piesātina telpu ar citu fenomenu. Pati laka arī izdala fenomenus, tādēļ no dažādu koku sveķiem gatavotas lakas dažādi piestrāvo telpu, mijiedarbojoties ar pārklātā koka emanācijām – tās pastiprinot vai vājinot, harmoniski papildinot vai disonansējot. Mākslīgi radītie ķīmiskās rūpniecības ražojumi saindē koku un izdala indes Jūsu dzīves telpā.


35. No: agiita     Temats: Cilveka razsanas? ?←     2006. gada 15. septembrī 20:12:52

Kā cilvēks ir radies kosmosā? Cik ilgā laikā? Kādi ir zinātniskie pierādījumi tam, ka cilvēks ir radies kosmosā jeb visumā?


Jautājums nav saprotams. Lūdzu precizēt, kas tiek domāts rakstot - "kosmoss", "laiks", "zinātne", "pierādījumi"?

36. No: Guna     Temats: ?←     2006. gada 18. septembrī 19:17:03

Ja viens skaitlis atkārtojas vairākas reizes, kas saistīts ar cilvēka dzīvi, dzimš.gadā, datumā, u.t.t., vai var to uzskatīt par liktenīgu? Vai tas ir tik liktenīgs, cik cilvēks tam pievērš uzmanību? Ja eksistē katram cilvēkam kāds uzdevums, vai programma šajā dzīvē, vai cilvēka spēkos ir šo programmu mainīt? Vai tas ir atkarīgs no cilvēka brīvās gribas, no katras situācijas konkrētās darbības izvēles? Vai arī, vienalga kādu ceļu kurā brīdī izvēlas, izvēlētais vienmēr ir jau paredzētais?


Numeroloģija ir šifrēšanas metode, kuru plaši pielieto kabalistikā (kabalas pētniecība) kā kabalisma (kabalā balstīts dzīvesveids) un kabalas (semītu filosofiskā doktrīna) atslēgu. Tās pamatā ir kabalā iesvētīto savstarpēja noruna par skaitļu – burtu – filosofisko  jēdzienu atbilstību – „Vārdiem ar vienādu skaitlisko vertību ir vienāda filosofiskā jēga”. Numeroloģija ir jēgpilna tad, ja to – kabalas tekstiem, kuri rakstīti aramiešu valodā un burtos  bez punktējuma, pielieto kabalā iesvētīts semīts ar semītiem raksturīgu mentalitāti, dzīves veidu un sadzīves tradīcijām semītu dzīves vidē – attiecīgajā ģeogrāfiskajā areālā.

Visām pārējām valodām un tekstiem (ja vien tiem nav izstrādāta speciāla šifrēšanas metode, ko plaši pielieto visu valstu dienesti noslēpumu glabāšanai) numeroloģija nav pielietojama.

Visos pārējos gadījumos tā ir (tālāk izvēlieties paši) māņticība, krāpšana, psiholoģiskās manipulēšanas(zombēšanas) tehnoloģija vai laika kavēklis – „krustvārdu mīkla”. Gadījumā, ja Cilvēks intuitīvi jūtot savā dzīvē augstāku jēgu par fizioloģisku un psihisku veģetēšanu, sāk to meklēt ar numeroloģijas palīdzību viņš riskē nokļūt manipulatoru, krāpnieku vai paša radītu maldu varā. Numeroloģija vēsturiski ir sajaukta – sapludināta ar tai līdzīgām sistēmām – planētu simbolismu astroloģijā un Pitagora Dievišķās Matemātikas skaitļu simbolisko nozīmi, un izveidojusi zem šī nosaukuma kokteili (numeroloģija), kam ne ar saviem avotiem, ne kādu citu patiesību nekāda sakara nav ne pielietojumā, ne praktiskajos rezultātos. Šie maldi ir divu komponenšu veidota sistēma, kurā pirmā komponente ir cilvēka paša radītie priekšstati par skaitļu nozīmi, kurus tas piedēvē šiem skaitļiem, bet otra veidojas dabiski grupējoties skaitļiem kādu ārēju ritmu iespaidā, kuriem visticamāk nekāda sakara ar šī cilvēka dzīvi nav. Jebkura šāda manipulēšana ar apziņu uzliek tai papildus noteikumus – šķēršļus – „būrīti” par tik, cik un tā, kā Cilvēks pats to veido un vēlāk pielieto savā dzīvē. Tas ir – Cilvēks ierobežo un maldīgi kropļo savu brīvo gribu, traucējot sev un citiem pildīt katra Cilvēka dzīves uzdevumu mācīties un apgūt pozitīvo savstarpējo attiecību, skaistuma un harmonijas uztveri un veidošanas likumības. Cilvēks dzīvo maiņas brīžos – tikai tad, kad aug – mainās – brīvi un atbildīgi pieņemot lēmumus, ko viņš nevar izdarīt, ja „sēž  būrītī”. Izvēlētais ir vai nav paredzētais, ir lielums bezgalīgā skalā starp diviem galējiem stāvokļiem par tik, cik ir iepriekšējo lēmumu (Karmas (ezot.)) noteikti apstākļi, kuros nonāk Cilvēka apziņa ar savām īpatnībām un brīvību „būrīti”, kura pieskaņota Kosmiskā Taisnīguma un Evolūcijas prasībām. To sauc par Darmu (ezot). Pastāv arī vienkāršotā Karmas ekzotēriskā izpratne, kuru vienkāršoti pielietojot dažādi vientieši, krāpnieki un manipulātori ieved cilvēkus maldos arī attiecībā uz „nolemtības” raksturu. Nolemtība kā Cilvēka brīvās gribas radīts apstāklis iegūst savu raksturu atbilstoši tam vai Cilvēks ir Evolūcijas objekts vai subjekts.


37. No: Gilda     Temats: empātija ?←     2006. gada 25. septembrī 17:12:31

Kas ir empātija? Vai ar cita cilvēka sajūtām var savienoties tikai par tik, cik pats to esi pārdzīvojis(situāciju variantu ir tik daudz-vai iespējams visās pabūt)? Vai apziņā var nonākt arī kaut kādas lietas, ko pats cilvēks nav pārdzīvojis (un viņam sāk šķist, ka ir)? Vai, ja kaut kas notiek ar vienu, to var izjust arī cits (caur tā otra pārdzīvojumu)?


Empātija ir spēja iejusties – pārdzīvot cita sajūtas kā savas, tur kur ir Simpātija – sajūtu saskaņa. Burtiski – pārdzīvot to pašu – „būt otra ādā”. Tautas eksistences pamatnoteikums ir simpātija tautiešu vidē, bet sabiedrības pamats – empātija, tas ir „nedari otram to, ko negribi saņemt, bet dari to, ko vēlies saņemt!” Tā  ir rēķināšanās ar citu sajūtām kā savām reāli pārdzīvotām. Atgriezeniskā saite rīcībai, kura ir šīs sajūtas izraisījusi.

Mēs saprotam otru par tik, cik mēs viņā redzam sevi – cik ir kopīgais abos. Pie tam ir jāatšķir informētība (uzkrātais informācijas daudzums) no zināšanām (kas ir informācijas vienību savstarpējo attiecību un no tā izrietošo apstākļu izpratne un tās saistība ar iepriekšējo zināšanu daudzumu) un pieredzes, kas ir Zināšanu abstrahēšanas gala rezultāts. Zināšanas ir simpātijas, bet Pieredze – empātijas lauks un pamats. Informētība kļūst par zināšanām tad, ja cilvēka apziņā Informācija par kādu parādību sintezējas ar šīs parādības izraisītām sajūtām. Mēs varam ļoti daudz lasīt un klausīties stāstos par dzīvi pilsētā vai laukos, par grūtniecību vai empātiju, ekstrasensorām parādībām, bet zināt, ko tas nozīmē – būt pilsētā, būt lauciniekam, būt mātei un izjust pasauli caur savu bērnu, vai to, kas nav aprakstīts ekstrasensoriku apjūsmojošās grāmatiņās, bet neizbēgami nāk līdzi šai parādībai un kā Zināšana un savas ekstrasensorikas neafišēšana nemaldīgi ļauj atšķirt tādu spēju nesēju no šarlatāniem vai savu iedomu upuriem, kuri par tādiem uzdodas, masu apziņas spiediena – pieprasījuma rezultātā, ir pilnīgi kaut kas cits. To var uzzināt tikai nonākot tādā situācijā un to pārdzīvojot ar savām sajūtām – „esot tur” – „esot tādam”, var uzzināt, ko nozīmē „būt tur” vai „būt tādam”.

Variantu daudzums ir objektīva parādība, kuras radītās problēmas tiek risinātas divos pamatvirzienos – iepazīšanās ar tām – pārdzīvojuma gūšana un abstrahēšanās. Protams, vienā dzīvē ir ierobežots gūstamo iespaidu daudzums, tādēļ Cilvēks iemiesojas ļoti daudzas reizes, veidojot katram iemiesojumam – vietai un laikam, gūstamo iespaidu lokam – atbilstošu apziņu. Ir maldīgi domāt, ka apziņa un Cilvēks ir viens un tas pats. Apziņa ir laicīgs – vienreiz lietojams – mirstīgs instruments, kuru veido un lieto nemirstīgs bezgalīgā attīstībā esošs Cilvēks. Simpātijas ir apziņas laukā – tur, kur ir informētība, Zināšanas ir saprāta laukā – Cilvēka „ārējā” daļā, bet empātija – Cilvēka „iekšējā” daļā, pieredzes laukā.

Cilvēka apziņā caur simpātiju – saskaņotību – var nonākt citu cilvēku vai ar apziņu apveltītu objektu sajūtas, ja šī apziņa ir tāda Cilvēka instruments, kura Zināšanās vai pieredzē ir šādas sajūtas, un, ja apziņa ir pietiekami trenēta šo iekšējo no Cilvēka tai sūtīto impulsu uztverei.

Tagad varam teikt, ka Simpātija un Empātija ir apziņas lauka parādības, kuras rodas šai apziņai saskaņojoties attiecīgi ar ārpus tās esošu parādību vai ar Cilvēku, kurai tā kalpo.

Normā visiem tiem, kuri ir Cilvēki, būtu jābūt empātiskiem attiecībā pret visu apkārt esošo un „empātijas daudzums” ir viņu apziņas izsmalcinātības – trenētības – kvalitātes rādītājs.


38. No: Gilda     Temats: ?←     2006. gada 13. oktobrī 19:18:02

Vai ja cilvēks saka:\"\"Viss ir relatīvs\", viņam taisnība? Vai to var attiecināt pilnīgi uz visu? Kādā līmenī viss ir relatīvs vai arī, kā pareizi jāsaprot šis izteikums, uz ko jāattiecina?


Tas ir atkarīgs no tā, ko teicējs pats ar to domā (pats izteiciens ir nepilnīgs un tādēļ relatīvs).

Ja izteiciens attiecas uz objektīvās (Makrokosmosa – apkārtējās vides) pasaules parādību savstarpējiem samēriem un pašu parādību iekšējiem raksturlielumiem vai īpašībām, vai šo parādību attiecībām ar Makrokosmosu, tad šim izteicienam jāskan tā – „Bez atskaites sistēmas viss ir relatīvs”. Šeit īpašu nozīmi iegūst atskaites sistēma un tās robežlielumi, kas reizēm var izrādīties maldinoši, jo pati sistēma arī ir relatīva bez piesaistes kādai citai, vai izvēlētais salīdzināmais lielums var neatbilst pētāmo parādību īstajiem samēriem vai īpašībām. Relativitāte zūd par atskaites sistēmu pieņemot iespējami plašāko sistēmu – Bezrobežību, uz kuras vai kurā visas parādības iegūst īstos samērus. Mūsdienu vulgārajai materiālistiskajai zinātnei tas nav sasniedzams, tā iemesla dēļ, ka par atskaites lielumiem tā izmanto citu mainīgo sistēmu mainīgos lielumus ar kurām tā mēra citus mainīgus lielumus mainīgā vidē, uzskatot šos lielumus par nemainīgiem. Vienīgais pareizais risinājums ir pieņemt par atskaites sistēmu izmaiņu algoritmu, kuru tā nevar iegūt bez citu, ārpus šo materiālo mainīgo parādību esošu parādību palīdzības un izmantot bez to apzinošu būtņu pieredzes.

Cita relativitātes problēma parādās kā gnozeoloģiskas izpētes lauks par fakta veidošanos jautājumā – Kas ir fakts, fakts šajos apstākļos un kas ir pierādījums, pierādījuma pietiekamība. Tas skar mūsu apziņu jautājumā par to, kuras ietekmes (sajūtas) vai to izraisītus pētījumus, to rezultātus mēs pieskaitām tam vai citam faktam, kā mēs formējam to, ko saucam par faktiem, kādu nozīmi tiem piešķiram un kādu iespaidu tie atstāj uz mūsu apziņu. Šeit mēs nonākam Mikrokosmosa un tā īpatnību radītu parādību, arī mūsdienu zinātnes maldu laukā. Mūsu apziņa ietekmes – sajūtas saņem caur maņu orgāniem un tikai maņu orgāniem to darbības laukā, kurš vienmēr ir ierobežots noteiktā diapazonā – kā aptveres plašumā, tā izšķirtspējā – izsmalcinātībā. Savukārt mūsdienu zinātnes izpētes virzieni un metodes ir mūsu maņu orgānu veidotās apziņas diktēti un pēc būtības ir to „pagarinājumi” – protēzes – manipulātori tur, kur pašas maņas vairs nesniedzas, tomēr ir šo piecu maņu noteiktas – ierobežotas. Tas ir – mūsdienu zinātne nezina, ko vēl varētu pētīt – tā neko nezina par citu mūsu maņu nereģistrētu parādību un to lauku eksistenci un izpētes iespējām, metodēm. Mūsdienu materiālistiskā zinātne, paziņojot sevi par objektīvu, ir pilnīgi subjektīva un relatīva.

Šeit mēs saduramies ar to, ko austrumos sauc par Maiju – apziņas maldiem – materiālās pasaules melīgumu attiecībā uz tās izpausmēm, dabu un izcelsmi pašas apziņas nepilnīguma un tās vai to veidojošo (kas ir viens un tas pats) maņu orgānu ierobežoto iespēju dēļ. Apkārtējo pasauli, tur notiekošo mēs uztveram un saprotam ne tā, kāda tā ir, bet tā, kādas ir mūsu iespējas, kuras nosaka maņu orgānu kvalitātes un veidi. Ir daudz veidu, kā uztvert pasauli kuriem nav atbilstošu maņu orgānu. Līdz ar to viss, ko mēs zinām un sajūtam apkārt notiekošajā, ir relatīvs, ir maldi attiecībā pret Īstenību, ja mēs balstamies tikai esošo maņu orgānu sniegtajās ietekmēs un no tiem formētajos faktos, šo maņu orgānu kvalitāšu robežās.

Lai kliedētu šo relativitāti – iluzorismu, jāizsmalcina maņu orgāni un jāpieņem tā pieredze, kādu var sniegt Cilvēki, kuri Īstenības izpētē tikuši tālāk un kuriem ir plašākas izpētes iespējas, Cilvēces kultūras mantojums.

Tajā pašā laikā šāds izteiciens – „viss ir relatīvs”, ja tas vērsts uz savu iegribu apmierināšanu un objektīvās Īstenības noliegšanu, ir smagas apziņas slimības pazīme. Tā sākas kā eklektisms – atsevišķu, nesaderīgu filosofisko sistēmu, mācību, uzskatu, elementu patvaļīgs apvienojums, pāriet relatīvismā – objektīvās Īstenības un tās izpētes tieksmes noliegumā un beidzas kā subjektīvisms – savu eksistences likumu pasludināšanā, atrautībā no apkārtējās realitātes, iegrimšana ilūzijās un pašapmierinātībā, kas beidzas ar tieksmi pēc pašapmierināšanās, halucinācijām un pāriet autismā – pilnīgā pašpietiekamībā – apziņas kolapsā un bojāejā progresējošā deģenerācijā, kura norisinās maņu orgānu un apziņas bezdarbības izraisītās šo orgānu un pašas apziņas notrulinātības dēļ.


39. No: anda     Temats: Latvieši tautas ticējumi, mēness fāzes... ?←     2006. gada 18. oktobrī 18:45:34

Sveiki!! man vajadzētu zināt 2. latviešu tautas ticējumus par: Kā mēness fāzes ietekmē cilvēka dzīvi???


Mēs varam atbildēt uz Jūsu jautājumiem, bet nevaram izpildīt Jūsu vietā Jūsu mājas darbus.

40. No:        Temats: ?←     2006. gada 24. oktobrī 16:27:55

Vai kadreiz(pēc nāves?)pienāk tāds brīdis, kad cilvēkam top zināms vai saprotams, kāpēc citi cilvēki, kurus viņš dzīvē saticis ir kaut kādas lietas darījuši tā vai citādi, kādi bijuši viņu motīvi konkrētās situācijās?


Jā. Šeit mitinoties fiziskajā ķermenī cilvēka apziņa ir materiālo vibrāciju piesārņota un ļoti neskaidra, dekoncentrēta - izkliedēta, centrtieces spēku - egoisma pārņemta atrodoties jutekļu uztverto impulsu varā, bet atdaloties no fiziskā ķermeņa apziņa koncentrējas, attīrās un skaidri zina dzīvē notiekošā mērogus, raksturu un iekšējo saturu. Tāpēc mirušie pēc nāves par savu iepriekšējo dzīvi un tur palikušajiem neinteresējas, ar tiem nekontaktējas un viņu dzīvē nejaucas. Izņēmums ir zemu attīstītie dzīves baudās saistītie, kuri arī pēc nāves savā apziņā saglabā materiālās vibrācijas un to radīto apziņas neskaidrību - tumsību. Tāpat materiālajā pasaulē dzīvojošajiem un to baudām tuvojas veļi - mirušo cilvēku nomestie astrālie apvalki un to sadalīšanās produkti - elementāriji, kuri tiecas paildzināt savu eksistenci vampirizējot dzīvos - stājoties ar tiem dažāda veida kontaktos kā partneri "padomdevēji", "sargi", "izsauktās dvēseles" vai musinātāji uz baudkāri, atkarībām un pašapmierināšanos.

41. No: Arina     Temats: ?←     2006. gada 26. oktobrī 18:19:10

Kas ir bailes, kā, no kurienes, kāpēc tās cilvēkam rodas? Ja tās ir neapzinātas, kā tās var apzināt, saprast arī no kā tieši cilvēks baidās? Kā no tām atbrīvoties?


Bailes ir apziņas stāvoklis, kurš rodas pēkšņā enerģijas nepietiekamībā. Ilgstošas bailes veicina un pāriet depresijā, ir depresijas pavadone un depresīvu reakciju („pamiruma”, „slēpšanās” un agresijas) cēlonis.

Apziņai sastopoties ar situāciju, kuras pārvarēšana prasa lielāku enerģijas daudzumu nekā ir apziņas (personības) rīcībā, ir šīs enerģiju (esošās un nepieciešamās) starpības sajūta – bailes – brīdinājums par neatbilstību starp situācijas radīto nepieciešamību un esošajām iespējām. Tādas bailes pašas par sevi nav nekas slikts. Svarīgi ir kādi lēmumi tiek pieņemti baiļu ietekmē un baiļu cēloņi.

Par cēloņiem. Ir situācijas, kuras nav pārvaramas, kas ir saistītas ar reālu dzīvības un veselības apdraudējumu. Tad bailes ir „veselīgas” un vērā ņemamas kā signāls. Jebkurā gadījumā, baiļu rašanās laikā jāsaglabā miers un jācenšas saprast kas ir izraisījis bailes un ko šajā situācijā jādara – kādai jābūt reakcijai. Baiļu gadījumā nedrīkst rīkoties stihiski, bet tikai pārdomāti. Ja bailes ir pamatotas, situācijā uz kuru attiecas zināmi drošības noteikumi, tad nevajag tos pārkāpt.

Ja bailes izraisa sava vājuma apziņa situācijā, kura prasa lielāku personības spēku – izaugsmi – varonību, tad jāpagriežas baiļu cēloņa virzienā un tās jāpārvar, darot to, no kā bailes attur.  Cilvēks attīstās pārvarot grūtības. Pēc kāda laika šī situācija vairs grūtības nesagādās – cilvēks kļūs stiprāks – būs vairāk enerģijas.

„Lampu drudzis” ir baiļu paveids, kuram pakļaujoties – piekāpjoties var iedzīvoties īstā enerģijas trūkumā un personības vājumā. „Lampu drudzis” ir starpība starp to, kas no personības tūlīt tiks prasīts augstākas spēku sasprindzinātības laikā un to, kādā atslābinātības stāvoklī tā vēl ir. Motors var un tam vajag, bet apgriezienus vēl nav uzņēmis. Lampu drudzis ir kāpjošas enerģijas vibrācijas un pārējās apziņas atslābinātības cīņa.

Ir bailes, kuras izraisa ārējie no apziņas neatkarīgie cēloņi.

Ir ataviskas bailes – fobijas – psihes reakcijas uz situācijām, kuras atgādina tai par nepatīkamiem brīžiem, no kuriem tā vēlas izvairīties. Bieži vien to rašanās cēloņi ir iepriekšējo dzīvju nedabiskie – ārpus karmas esošie nāves apstākļi – ļaunprātība, netaisnība, vardarbība vai negadījums – nejaušība. Fobiju gadījumā jāsaprot, ka bailes nav „te un tagad” situācija, bet tikai sliktas atmiņas, kuras var pārvarēt zinot to dabu – tās ir atmiņas. Vairākkārt pārvarot fobiju – darot to, ko tā liedz, fobija izzūd.

Bailes piemīt tikai psihei – cilvēka dzīvnieciskajai daļai. Cilvēka īstā būtība Nootiskā daļa bailes nepazīst, tāpēc ka ir nemirstīga un visu zinoša. Tāpēc bailes vienmēr pārvaramas cilvēka saprāta vadībā, neļaujoties psihes impulsiem. Cilvēkam apzinoties savu īsto dabu – sevi kā nemirstīga Gara esamību – izzūd liela daļa no baiļu cēloņiem, bailēm – bailēm no zaudējuma un nāves, bet parādās Sirdsmiers, spēja rīkoties kritiskās vai neparastās situācijās un Ziedošanās spēja, kas ir baiļu pretstats – enerģijas pieplūdums. Pie ārējiem baiļu cēloņiem pieskaitāmi uzbrukumi un spēcīgas enerģiju plūsmas. Apkārtējā vidē, arī smalkajā, mentālajā un ugunīgajā pasaulē ir varenas enerģiju un dabas spēku plūsmas, kuras aizrauj līdzi personības enerģijas rezerves. Enerģijas zudums – spēku samazināšanās to vardarbīgas atņemšanas laikā arī parādās kā baiļu sajūta. Uzbrucēji cenšas atņemt enerģiju, izsitot cilvēku no līdzsvara un pastiprinot viņā vibrācijas – „apdraudot” vai pavājinot – maldinot un „iemidzinot” atbrīvoto enerģijas līmeņu starpību piesavinoties. Tad cilvēks izjūt bailes, kuru cēloni ne vienmēr apzinās, jo tiek maldināts apzināti – manipulāciju rezultātā „Masu informācijas” līdzekļos plaši pielietotais baiļu („terorisma”) radīšanas vilnis ir daļa no masu apziņas manipulācijām ar mērķi vājināt sabiedrību un padarīt to paklausīgu.   Nonākot situācijā, kurā tiek radītas bailes, jāsaglabā miers un pašsavaldīšanās. Savaldība neļauj garām ejošām plūsmām un uzbrucējiem laupīt jūsu enerģiju.

Eksistē tāda parādība kā inducētās bailes. Jebkuru apziņas stāvokli kā vibrāciju kopumu var radīt vienā apziņā un vēlāk projicēt to uz citām līdzīgām kā pūļa rīcības impulsu, „muzikālu” vai šausmu filmu, vardarbības ainu radītu tēlu ietekmi – psihes reakciju vai rīcības modeli. Tādēļ jāattīsta sava individuālā neatkārtojamība un jāpretojas mēģinājumiem iekļaut sevi kā daļu pūlī. Jāvērtē „piedāvātās iespējas” un baudu solījumi atrautībā no ģimenes un kultūras mantojuma.

Bailes tiek plaši pielietotas kā pakļaušanas metode tur, kur tās tiek projicētas kā upura rīcības stereotips. Tādā gadījumā stājas spēkā princips – „vienam jābaidās”. Ja nebaidīsieties jūs – nepieņemsiet upura lomu – bailes, tās atgriezīsies pie to radītāja un viņš kļūs par paša radīto baiļu upuri.

Nav ieteicams visu augstāk minēto mēģināt savienot ar „modernajām” un „praktiskajām” psiholoģijām. To darbības motīvi un jēdzienu saturs neatbilst deklarētajiem un formai. Piemēram, runājot par „Harmoniju” domā un rīkojas ar komfortu, u.t.t. ļoti plašā diapazonā.


42. No: Inta     Temats: ?←     2006. gada 27. oktobrī 10:06:34

Kā skataties uz cilvēka likteņa (nākotnes) izzināšanu? Vai to vēlams darīt? Un cik ir likteņa ziņā, un cik ir paša Domu, Vārdu, Darbu spēks? Esmu apmulsusi.
Inta. Angljā,Torquay.


Liktenis un Nākotne ir divas atšķirīgas lietas. Cilvēks var dzīvot paša veidotu dzīvi, kuras nerealizētā iespējamā daļa iesniedzas Nākotnē, vai Nākotnē iekļūt situācijās, kurās jūtas kā svešinieks – nonākt svešas gribas veidotas nākotnes verdzībā.

Mūsu šodiena ir tā mūsu Likteņa daļa, kuru pagātnē esam veidojuši ar savām tieksmēm, Ilgām, Vīzijām, Domām, Vārdiem un darbiem, tieši tāpat, kā šodien ar šiem pašiem līdzekļiem veidojam savu Šodienas likteņa Nākotnes daļu.

Cilvēka dzīve ir lēmumu pieņemšanā un to kvalitātes uzlabošanā – tas ir dzīves mērķis un jēga, bet ne eksistence komfortā. Dzīve ir dota Mācībām, bet ne sēdēšanai siltā aizkrāsnē. Taču Cilvēks var izvēlēties kādus uzdevumus risināt – paša radītus, izvēlētus, Skolotāju sūtītus vai iepīties maldinātāju izliktās problēmās – lamatās.

Cilvēka dzīves jēga ir viņa attīstībā – viņa 12 cilvēcisko vērtību pieaugumā spēkā, tīrībā un izsmalcinātībā un to visu – kā sistēmas izaugsmē līdzsvarotībā, saskaņotībā un saskaņotības izsmalcinātībā.

Uzdevumi dzīvē virknējas krelles pavedienā mijoties mirdzošām ar neskaidrām un gaišām ar tumšām. Starp diviem viļņiem vienmēr ir ieplaka, bez kuras nav nākošās virsotnes. Daži dzīves mirkļi dzirkstī kā balva pēc pareizas grūtību pārvarēšanas. Ja nebūs smago dienu, nebūs arī sekojošo vieglo.

Tikai cilvēks pats zina, kādu likteni sev radījis un kāds ir tieši viņam vispiemērotākais cilvēcisko vērtību slīpēšanas ritms un secība. Dzīve un Darbs ir Lūgšana mūža garumā. Katrai Lūgšanu virknes krellītei jāpieskaras secīgi – nevienu neizlaižot un nemainot vietām. Katrs pieskāriens Dzīvē maina Lūdzēju un Dzīvi. Pirms pieskāriena Lūdzējs nav tas pats, kas pēc, un Dzīve jau ir mainījusies atkarībā no pieskāriena rakstura – vai pieņemama to ar prieku un pateicību vai dusmām un baudkāri. To, ko šodien, priekšlaicīgi redzētu, vērtējam kā nomācošu un nevēlamu, īstajā laikā, citu notikumu kontekstā saņemtu varēsim vērtēt kā labu un vajadzīgu esam.

Cilvēka spēks, drošība un labklājība ir viņa spējā patstāvīgi pieņemt ar Augstāko Gribu saskaņotus lēmumus, kam nepieciešama Vērtību līdzsvarotība un izkopšana pietiekami grūtos treniņos. Zīlnieka spēks ir viņa varā pār pakļauto cilvēku likteņiem un viņa labklājība atkarīga no klientu vājuma, bet drošības zīlniekam nav nekādas, jo viņa karmas – Likteņa Zobens pār viņu kļūst ar katru dienu smagāks, kura sitienus viņš mēģina atvieglināt pavelkot zem tā pēc iespējas lielāku līdzbiedru pulku.

Zīlnieks nav ieinteresēts Cilvēka labklājībā, bet viņa padarīšanā par savu klientu un viņa dzīves ievadīšanā sev vajadzīgajā gultnē. Jebkurš šmanis, māgs un zīlnieks ieinteresēts tādas sabiedrības radīšanā, kura tiek viņu turēta vadāmā depresijā, problēmu lokā – atkarībā.

Ir zināms novērots mikropasaules fenomens – novērotāja vērojums  ietekmē vērojamo objektu – tas mainās atkarībā no novērotāja gribas īpatnībām.

Zīlnieks ar savu iejaukšanos veido savas apziņas – vērtību projekciju novērojamajā parādībā, piespiežot klientu dzīvot pretdabisku, viņam svešu sakropļotu dzīvi. Tieši tāpat jebkurš var sakropļot pats savu dzīvi, ja iejaucas tās notikumos priekšlaicīgi izjaucot lietu dabisko kārtību – nepilnīgi izzinot (ārpus konteksta) un ar nesagatavotu apziņu vērtējot iespējamās Nākotnes gaitu.

Tā vietā Cilvēks šodien, ar pateicību pieņemot katru savas dzīves dienu, var apzinīgi Veidot Savu Nākotni – audzinot sevi tīrībā, darba atbildībā, godprātīgās domās un Sirds Cēlumā.


No: Elīnas     Temats: Vārdu nozīme ?←     2006. gada 5. novembrī 22:52:11

Es vēlētos uzzināt vārda Elīna nozīmi.


Antīkie grieķi sevi sauc par (h)elēņiem, no šejienes – Helēna – Elīna ir grieķu sievietes kopējais vārds, grieķiete, „grieķu sieviete” bizantiskajā transkripcijā, izpratnē.

44. No: Arina     Temats: ?←     2006. gada 11. novembrī 18:38:30

Ja nav konkrētas atmiņas, bet kaut kādas asociācijas, emocijas, nojausma par to, kas esi bijis kādā savā iepriekšējā dzīvē, cik ticami, ka tas patiešām ir tā bijis? Ja kādas situācijas ir vienaldzīgas, vai tas nozīmē, ka tās ir izdzīvotas, vai ka nekad nav skārušas? Arī vietas-ja vienaldzīgas, vai tas nozīmē, ka tur nekad nav būts, vai arī jau tik daudz būts, ka vairs nepievelk? Vai cilvēka divas dzīves, kas ir līdzīgas (pēc cilvēka izdarīto izvēļu un darbību ietekmes mērogiem, vides rakstura) var sekot drīz viena aiz otras?


Mūsdienu cilvēka apziņas defektu - novirzes intelektuālisma virzienā un sintētiskuma trūkuma dēļ ir praktiski neiespējama iepriekšējo iemiesojumu dzīves skaidra atmiņa. Tā var parādīties kā augstāk minētās parādības un caur tām. Tik pat labi tās var būt fantāziju vēlākas sekas vai arī iepriekšējo dzīvju vēlmju un tieksmju sekas, kad tiek uztverts nevis tas, kas ir noticis, bet tas, par ko ir daudz domāts, kas ir bijis sapņos un mērķos. Domas rada darbību, tāpēc tiek uztverti cēloņi, bet ne sekas, kuras no šīs dzīves viedokļa ir viens un tas pats. Tieksme (pat nerealizēta) un darbība atstāj vienādu ietekmi uz karmu un "atmiņu".

Piesaisti rada attieksme, bet attieksmes trūkums vienaldzību. Tāpēc, kā neapzinātais, tā pilnīgi iepazītais rada vienaldzību - attieksmes trūkumu. Uzmanības vērsumu citā - interesantākā virzienā.

Var sekot viena aiz otras vai būt atdalītas, bet tikai tādā mērā, kā to nosaka - pieļauj karma un iemiesojumu biežuma likumības, kā arī dzimuma maiņas likumības iemiesojumos.


45. No: Jolanta     Temats: ?←     2006. gada 11. novembrī 20:17:49

Sveiki!!! Es gribetu uzzināt: Kā mēness fāzes ietekmē cilvēka dzīvi....


Mēness ietekmē cilvēka apziņas lauka psihisko daļu, mainot tās struktūras elementu raksturlielumus. Psihe ir apziņas dzīvnieciskā daļa (emocijas + inelekts). Tādēļ tie cilvēki, kuri savā dzīvē vadās no psihes diktētiem impulsiem un ievirzēm ir mēnesatkarīgi un nav uzskatāmi par brīviem un saprātīgiem savā rīcībā - ir tikai attīstīti dzīvnieki un dabas likumu akli izpildītāji.

46. No:      Temats: ?←     2006. gada 12. novembrī 22:23:05

Kas dzīvē cilvēkam ir jāpieņem tā, kā ir (to, kas ir), un kas jācenšas mainīt, par ko jācīnās?


Cilvēka apziņai jācenšas uztvert apkārt notiekošo bez izkropļojumiem - bez izskaistināšanas, bez negāciju uzsvēršanas, bez atsevišķu elementu - parādību ignorēšanas. Parādības eksistē tikai savās polaritātēs - pretmetos, tāpēc vienas vai otras polaritātes uztveres vājums vai tīša ignorēšana noved pie otras polaritātes uztveres, un tā rezultātā attiecīgās parādības - realitātes izzušanas no apziņas lauka. Apzināta polaritāšu pāru elementu ignorēšana rada eklektisma - relatīvisma - subjektīvisma prāta slimības attīstību. Garīgā attīstība ir apziņas paplašināšana, kas nozīmē pieaugošu polaritāšu lauka - dzīves uztveres plašuma un daudzveidības pieaugumu kā izpausmes spēkā, tā izsmalcinātībā.

Jācenšas samazināt haosa daudzumu apkārtējā vidē - jānodarbojas ar labdarību. Tas ir, zinot savus attīstības mērķus un Evolūcijas vietējās izpausmes jāprot tās saskaņot vēršot par labu citu cilvēku un savu kļūdu sekas šajā saskaņā. "Katrai dvēselei darbs pēc viņas spējām" - tas nozīmē, ka darāmā un sevis realizācijas iespējas ir praktiski neizsmeļamas, tomēr to atrašanu ierobežo paša dvēseles attīstības nepilnības. Tādēļ mainīt pasauli - uzlabot to var vienā veidā - attīstot, uzlabojot, mainot pašam sevi. Pasaule ir Cilvēka apziņas atspoguļojums, tāpēc - kāda būs vai ir Tava Dvēsele tāda ir un būs Pasaule ap Tevi un tātad arī ap Mums Visiem.


47. No: Alise     Temats: ?←     2006. gada 15. novembrī 23:40:28

Vai ja uz Zemes satiekas tie cilvēki, kuri ir vistuvākie viens otram garīgajā pasaulē, viņiem būs ideāla saskaņa vienmēr arī šeit? Alise


Dzīve Garīgajā un materiālajā pasaulē radikāli atšķiras. Garīgajā dara to, ko vajag, materiālajā - to, ko var. Dzīves uzdevumi Garīgās pasaules iemiesojumiem ir atšķirīgi. Tāpat atšķiras ceļi, kuros notikusi iemiesojumu struktūru veidošanās un atšķiras karmas. Tāpēc, it sevišķi mūsdienās, kad haosa spēki ir spēcīgi un jāatbrīvojas no karmas uzkrājumiem iemiesojumi savstarpēji atšķiras tik ļoti, ka kāda saprašanās starp tiem ir īsts brīnums. Mūsdienās "pusītes" un to "satikšanās" ir tikai psihiskās dabas atbilstības. Ar ļoti retiem izņēmumiem, mūsdienās Garīgo tuvinieku sastapšanās nav novērojamas. Tomēr var sastapties iepriekšējo dzīvju tuvinieki un mīļotie, tad viņu dvēseļu radniecība izraisa psihes pievilcību, simpātijas un iespējamo saskaņu līdz pozitīvās karmas izsmēluma brīdim, kad neizbēgami iestājas neitralitāte.

48. No: Alise     Temats: ?←     2006. gada 15. novembrī 23:45:10

Vai tie cilvēki, kas viens otram ir "īstie un vienīgie" vienmēr ir vienā attīstības līmenī un vienādi pavērsti - vai nu abi "labi" vai abi "slikti", ja tā var teikt? Alise


Nevar teikt. "Labi" un "slikti" ir koordinātes attiecībā pret mērķi, bet ne morālas vai rīcības vērtējuma kategorijas. Ja abiem ir vienāds mērķis, tad labi un slikti neatšķiras, ja mērķi atšķirīgi - būs atšķirīgas parādības, kuras ietilps šajos "labi" un "slikti". Tāpēc atbilde slēpjas jautājumā formulētajā - "Īstie viens otram", kur īstums izriet no dzīves uzdevuma - tas, kas ir jāapgūst, tas, kas jāiemācās vai jāveic attiecībā pret otru cilvēku, vai karmiskās saites. Tad "attīstības" līmenis iemiesojumiem ir relatīvs, bet pievēršanās dzīves negācijām vai gaišajām pusēm ir tikai karmisko attiecību raksturs. Cilvēka attīstība notiek izsmalcināšanās virzienā, tāpēc ideālā - īstie ir vienādā attīstības līmenī ar vienādiem mērķiem un savstarpēji papildinošām harmoniskām īpašībām.

49. No: Guna     Temats: ?←     2006. gada 17. novembrī 10:30:51

Kāpēc cilvēki bieži nerunā to, ko domā. Viņu domu teksts atšķiras no viņu izteiktajiem vārdiem.


Tas, ka daudzi tā dara, ir iemesls tam, ka viņu dzīve rit nožēlojami no vienas problēmas un neveiksmes līdz otrai. Paša acīmredzama domu slēpšana rada citu domu neuztveri un nespēju saprasties ar citām dzīvām būtnēm, kas noved tādu līdz augstprātīgi muļķīgiem secinājumiem par savu izcilību un citu dzīvu būtņu domāt nespēju un viņu „valodu” neizpratni.

Apstākļi kuros viņi tā dara ir ļoti dažādi un iemesli tāpat katram savi, atkarībā no situācijas. Visbiežāk to dara tieksmē maldināt un tā gūt kādu labumu no tā. Citiem ir bail teikt ko domā – trūkst „dūšas”, ir sīkas dvēseles pazīme, cilvēki ir nežēlīgi, brīžiem cietsirdīgi smiedamies par to, kurš ļauj kādam ieskatīties savā domu pasaulē un tādēļ to atļaujas tikai sipri cilvēki. Savukārt šie cietsirdīgie to dara aiz bailēm būt mazi salīdzinājumā ar apsmieto un tādēļ cenšas to samīdīt pielīdzinot sev. Cilvēki ir tā pieraduši slēpties viens no otra, ka dara to aiz ieraduma – tas jau ir kļuvis par rakstura daļu. Bet ir arī situācijas, kurās ir jāsargā kā pumpurs neizplaucis tas, kam parādīties vēl nav laiks. Bieži tas notiek tad, kad runātājs cenšas pasargāt vēl, viņaprāt, nenobriedušu klausītāju no īstenības, kura varētu viņu ievainot, vai arī pats runātājs nav pārliecināts vai neskaidri apzinās to, ko runā un domā. Arī tāpēc, ka apgūtā sarunu valoda daudziem ir nabadzīgāka par viņu domāšanas veidu  un domas formēšanās mehānisms ir citāds. Valoda nav pati doma, bet tikai tās ēna, tāpat kā žests vai rīcība.

Bieži vien cilvēki vienkārši domā un runā vienlaicīgi dažādas lietas – darbojas vienlaicīgi divos līmeņos, vai arī uzskata sarunu biedru par svešinieku, neuzticas tam. Tādos gadījumos runātais ir tikai aizsegs, uzmanības novēršana no tā, ko domā vai arī cilvēks tik tālu iegājis pats savā pasaulē, ka apziņa sadalījusies un tā daļa, kura runā to dara godīgi, neko nezinot par otras daļas piedzīvojumiem domu pasaulē. Tiem, kuri runā, ko domā un domā, ko runā – tādēļ domas uztver, citu domu slēpšana liekas dīvaina un sagādā sarūgtinājumu tas, kas normāli ir prieka avots. Nenoraidīsim, nebiedēsim, sapratīsim, būsim pacietīgi, ļausim augt, sagaidīsim.


50. No: undiks2     Temats: ?←     2006. gada 19. novembrī 20:20:23

kādas īpašības piemīt BĒRZAM.


DAŽĀDAS. Ir kopīgās un atšķirīgās. Kā planētas Zeme dzīvības formai tam ir kopīgas īpašības ar visām citām, augiem un sīkāk, kā kokam ar kokiem, savā ģintī, bet kā dzīvības formai ir kopīgās visai dzīvībai piemītošās. Ir atšķirīgās – īpatnējās katrā no šīm grupām un konkrēti bērzam. Ir ekosistēmas un biotopās. Ir mežsaimnieciskās un rūpnieciskās. Ir ainaviskās. Ir psihodinamiskās. Ir ārstnieciskās. Ir dekoratīvi lietišķās. Ir okultās. Ir vizuāli psiholoģiskās un enerģētiskās (kurināmais).

Atbilde atkarīga no jautājuma formulējuma. Vai cienījamais jautātājs var noformulēt savu jautājumu pats, vai tam ir vajadzīgas atsevišķas konsultācijas?


51. No: Aufeelijas     Temats: Liberālisms ?←     2006. gada 29. novembrī 15:03:07

Kas ir liberālisms? Kā to iedala? Par to mazliet sīkāk?


Liberālisms latviski ir vaļība – izlaidība. Vaļību nekā neiedala. Vaļība pati sadala, sašķeļ, sagrauj, sabojā kā tārps visu, kur iekļūst un izplata savu vidi kā pelējumu uz tām parādībām, kuras robežojas ar vaļībai atvērtajām.

Vaļība kā disciplīnas un organizētības pretmets ir Cilvēka radošās sākotnes noliegums.

Vaļības pamatlicējs ir Kaspāro Kontarīni Venēcijā pēc 1509. gada, kad tā ir Kambrejas līgas sakauta. Venēcieši saprot, ka vēl vienu karu neizturēs (šajā no pilnīgas iznīcības to paglābj Vatikāns, sašķeļot Kambrejas līgu, savās bailēs no Itālijas sadalīšanas) un rada graujošu ideoloģiju, kura pārņemot ienaidnieku prātus, to demoralizē, vājina sabiedrību mazinot tās organizētību (pilsoniska „sabiedrība”) pakļaujot to pretrunīgām iedzīvotāju grupu aktivitātēm un nesaskaņotām interesēm. Vēlāk tiek dezorganizēta ekonomiskā dzīve, kas noved valstis un sabiedrības līdz politiskās gribas vājumam, merkantilismam („Valstīm nav goda un pienākuma, bet ir tikai intereses”) un militārai nespējai cīnīties karā kā līdzīgam ar līdzīgu pretinieku. Vaļībai iespiežoties administrācijā tā provocē un uztur korupciju.

Valstu attiecībās provocē karus un revolūcijas (30 gadu karš, Lielā Franču revolūcija, marksisti, Oktobra apvērsums Krievijā u.t.t.).

Garīgajā dzīvē grauj baznīcas varu un reliģijas nozīmi Cilvēka dzīvē vispār (Protestantisms – luterāņi – kalvinisms – tika radīts ar mērķi vājināt Vatikāna varu un katoļu baznīcu kā formu, bet kopumā iznīcināt kristīgās pasaules morāles normu pamatu.)

Spānijas vājināšanai liberālisms ieviests Holandē, vēlāk pārsviedās uz Angliju, kur redzamākā tā daļa izpaudās sātaniskos „Helfair” klubos aristokrātiskai jaunatnei un ekonomiskajā liberālismā buržuāzijai.

Vēlāk aizkulišu ideologu virzīti tā runas vīri Č. Darvins, K. Markss un Z. Freids katrs savā jomā rada pseidozinātniskas graujošas teorijas. Liberālisma galaprodukts ir anglikāņu mācītāja Maltusa atklāti antihumānā teorija par „zelta miljardu” – tas ir rīcības komplekss vardarbīgai iedzīvotāju skaita samazināšanai uz mūsu planētas līdz 1 miljardam iedzīvotāju. Tas tiek panākts kurinot karus, demoralizējot sabiedrību, apkarojot kultūru un tikumību, izskaužot ģimeni un mainot sociālo lomu sadalījumu, atraujot bērnus no vecākiem un sludinot viņu vidē kaitīgus ieradumus, narkomāniju, seksuālu visatļautību un perversijas. Z. Freida murgainās idejas kalpo par bāzi manipulācijām ar masu apziņu – paver ceļu šim pētījumu virzienam – pasludinot to par „humāni leģitīmu”, tāpat kā „seksuālo revolūciju”.

Patērētājsabiedrība nav likumsakarīga cilvēces attīstības stadija, bet noteiktu politisku un ekonomisku aprindu un tās pārstāvju darbības rezultāts.

Pašlaik aktīvākie darbības virzītāji ir „brīvais tirgus”, Pasaules Banka, dažādi fondi (Soross), banku apvienības.

Virzieni – konkurence, „homoseksuālā revolūcija”, „kultūru sadursme”. Redzamākie graujošās ideoloģijas virzītāji no 16. gadsimta līdz mūsu dienām ir: Kontarīni, T. Hovards, Spenseru, Godolfini, Čerčilu, Raselu, Herbertu, Kavendišu, Dizraeli, Gladstonu dzimtas, T. Kromvels, T. Smits, R. Ešems, Dž. Čiks, V. Sesils, F. Zorzi, T. Starki, P. Sarpi (Bēkona skolotājs un patiesais viņa empīriskās „zinātniskās metodes” radītājs), T. Hobss, Č. Montegjū, Dž. Lokks, Dekarts, Ņūtons, B. Mandevils, F. Dešveids, R. Volpols, Dž. Bērklijs, D. Jūms, I. Kants, J. Bentams, A. Smits, V. Petti-Šelburns, A. Berrs, F. Miranda, S. Bolivars, Dž. Gordons, E. Gibonss, E. Djumons, Marats, Dantons, Robespjērs, Dž. Mills, Dž. Bourings, T. Karlails, D. Erkarts, Dž. Madzini(Madzini rada dievturu lietoto saukli – „tauta ir jaunais Dievs – tauta rada Dievu”), K. Markss, G. Templs, Bairons, Dž. S. Mills, Dž. Garibaldi, U. la-Malfa., T. Orsini, A. Hercens, Dž. Bjukenens, Lelevels, Vorcels, A. Puge, „Jaunlatvieši” u.c. „jaunie” katrā valstī, kuru skar šī sērga, Vudro Vilsons, F. Pirs, E de-Leons, Dž. H. Senders, T. Košuts, A. Lemmi, O. Konts, E. Renāns, B. Dizraeli, E. Spensers, Dž. Miltons, T. Kupers, Dž. Polks, I. M. Vaizs, A. Paks, S. Volfs, B. F. Peisoto, A. Belmons, Rotšildi, Dž. U. Buts (A. Linkolna slepkava), U. Karusso, A. Vamberi („Jauno turku” radītājs), U. Blants (Panislamisma radītājs. Panislamisms – vienotas islama valsts ideja. Pamats „kultūru sadursmes” teorijas radīšanai un propagandai vēlākajiem liberālisma darboņiem, simptomātiski – liberālisms sludinot liberālismu sev, ir despotiski neiecietīgs un agresīvi karojošs pret citām ideoloģijām – tātad vaļība ir tikai maska un „demokrātija” duncis laupītāja rokās. Tāpat Blants aktīvi nodarbojās ar Krievijas impērijas graušanu. Pēc „revolūcijas” tā musināja nomales uz atdalīšanos no Krievijas impērijas un „neatkarīgu” valstu dibināšanu. „Neatkarību” atkarībā no Anglijas un kapitāla varas. „Jaunajiem armēņiem” un „Jaunajiem kurdiem” tika apsolīts Anglijas atbalsts vienu un to pašu teritoriju iegūšanai, tā sarīdot kurdus ar armēņiem un radot to genocīdu, kuru tagad izmanto par ieroci Turcijas diskreditācijai. Tāpat tika sarīdīti albāņi, bulgāri, serbi u.c.), A. Geflands – ar pseidonīmu Parvus, kurš no 1905. – 1917. finansēja krievu „revolucionārus” un noorganizēja Ļeņina un Zinovjeva nogādi Krievijā slavenajā „aizplombētajā vagonā”. Vēlāk pasaulei uzspiestā „kapitāla jūga” veidošanai un buržuāzijas morāles graušanai tika radīta „Frankfurtes skola” ar tās filosofiem: E. Frommu, G. Markūzi, T. Adorno, D. Lukaču, kuri radījuši mūsdienu feminismu, ģimenes nihilismu, paaudžu cīņas, cilvēka niecības, nolemtības izcīnīt eksistenci konkurences cīņā, „multikulturālisma” u.t.t., u.t.j.p. idejas mūsdienās tā piekritēji sludina „tirgus kā regulātora”, „konkurences kā attīstības virzītāja”, „cilvēktiesību” un „vienas obligātas demokrātijas visiem” idejas, šo „demokrātiju” kontrolējot ar „krāsaino”, „puķu revolūciju” palīdzību.


52. No:      Temats: atkarība ?←     2006. gada 7. decembrī 23:47:22

Kāpēc cilvēkiem rodas atkarības? Kā no tām atbrīvoties?


Cilvēka apziņa ir robeža starp divām telpām – iekšējo – mikrokosmosu un ārējo – makrokosmosu.

Katrā no tiem ir enerģijas avoti. Vienkāršoti izsakoties, vēlme rada tieksmi, bet tās apmierināšana baudu. Tieksme ir enerģijas vakuums, bet apmierinājums – enerģijas pieplūde tieksmes apmēros. Ja iekšējo un ārējo enerģijas avotu radītās plūsmas tieksmē līdzsvarojas – apmierinājums – bauda cilvēku stiprina. Ja iekšējie avoti ignorē ārējos, iestājas stagnācija un dzīves apnikums, iespaidu trūkuma un dzīves uzdevuma – pieredzes uzkrāšanas apstāšanās dēļ. Ārējās enerģiju plūsmas ir (jābūt!) iekšējo analoģijas. Tas nozīmē, ka to iedarbību baudām jābūt iekšējā darba materiālajam atspoguļojumam. Bauda bez darba (iekšējā) rada atkarību apziņas novājināšanās, deģenerēšanās (vienkāršošanās) dēļ.

Atkarība – mānija – ir tieksme pēc baudas bez darba. Saņemt tūlīt – ātri to, ko varētu saņemt pēc ilgāka darba. Jo lielāka starpība starp šiem abiem lielumiem ātrās-priekšlaicīgās tieksmes un baudas avota - (apmierinājuma veida) iesaistītās enerģijas jaudas (frekvences) – jo lielāka atkarība un tās radītie defekti apziņā.

Spēcīgas enerģijas plūsmas rada noturīgas struktūras, „kanālus” apziņā – ieradumus – pieradumu. Tas nozīmē, ka atkarība ir šis kanāls – struktūra un defekts ir līdzsvara zudums apziņā starp ierosu un bremzēšana – kanāla uzkundzēšanās apziņai.

 

Atbrīvoties no atkarības – pieraduma var pilnīgi vai daļēji. Daļēji ir pieraduma bremzēšana ar pietiekamu pretestību – jauniem iespaidiem, situācijas maiņu, apmierinājuma trūkumu, mainot vidi un atņemot avotu.

Pilnīga atbrīvošanās ir attiecīgā iekšējā darba veikšana apziņas transformēšanai līdz spējai pārvaldīt enerģijas plūsmas un saskaņot – līdzsvarot abus enerģijas avotus apziņā – iekšējo un ārējo.


53. No: Guna      Temats: ?←     2006. gada 12. decembrī 13:12:38

Kur var iegādāties Ildzes Magones dzejoļu grāmatu?


Ildzes Magones dzejoļu krājumu "Esmu es pati" var iegādāties grāmatu veikalos vai tieši no Apgāda Venēra sazinoties pa tālruni 29243285.

54. No: Guna      Temats: ?←     2006. gada 21. decembrī 11:12:09

Kas ir Ziemassvētki? Vai ir vēl kāds skaidrojums?, pie jau zināmajiem kristtietības un latvju folklorā esošajiem.Vai arī, kā tos skaidrot savādāk, to, kas notiek šajā laikā cilvēkā, izslēdzot tās ārējās redzamās tradicionālas izdarības.


Atbilde Gunai - Acīmredzot jānoslīpē jautājuma formulējumi, jāpārdomā intereses virziens.
     Ziemassvētki ir svētki ziemā. Antīkajā pasaulē - tādu katrā gadalaikā bija daudz. Tagad ar to saprot Ziemas Saulgriežus - jauna gada sākumu - jaunu Saules kalpošanas un ziedošanās cikla sākumu, vai pareizāk - jaunu loku dabas un cilvēka iespējās pieņemt šo Saules mūžīgo dzīvības ziedojumu. Laika skaitīšanā gada sākuma pārvietošana uz kādu citu dienu - "1. janvāri" ir viena no daudzajām cilvēka muļķībām, kad "iegūstot" iluzioru stabilitāti tiek zaudētas daudz būtiskākas vērtības, tāpat kā ar "Ziemas un Vasaras" laiku.
     "Kristieši", laika gaitā, mainoties iekšpolitiskajām attiecībām baznīcā, vairākkārt pārvietojuši sava "Kristus" dzimšanu gada svinamajās dienās, kamēr beidzot pietuvinājuši to antīkajiem ziemas saulgriežu svētkiem, lai pārķertu to nozīmi, noskaņu un ietekmi uz cilvēku. Viņi gan runā par "kādu citu nozīmi", taču šīs runas ceļas no antīko svētku būtības un nozīmes neizpratnes un pašu ideoloģijas izcelsmes avotu nezināšanas. Pasaules pārveidošana pēc sava prāta ir sātanisma - "kritušā enģeļa" pamatideja, kuru tagad, mantotu no Judaisma izcelsmes avotiem, šie "kristieši" pielieto savā ideoloģijā mēģinot apkarot Dieva radīto pasaules ritmu harmoniju ar to pārbīdīšanu un "jaunu nozīmju piešķiršanu", tur, kur nāktos vien censties dziļāk izprast Dieva radītā nozīmi un skaistumu. Man nav zināms, ko Guna zina par latviešu folkloru un kristietību tādēļ, šajā daļā neko tuvāk komentēt nevaru.

Uz sākumu