Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi
                                             

Jautājumi un atbildes

Atgādinām, visi ienākošie sūtījumi tiek cenzēti!

Trīs princesītes jautājumi pretendentiem.
Es, kā tikko modusies, gribu zināt -
   - Kur es atrodos?
   - Kas te notiek?
   - Kāpēc tā tagad ir?




Uz pēdējo jautājumu
218. No: Vikas      Temats: ?←      2008. gada 1. jūlijā 8:38:09

Kura mēness fāze ir vēlamākā ārstniecības tēju ievākšanau un vai tā ir tiesa, ka cilvēka mītnes tuvumā aug viņa veselībai visnepieciešamākie augi?


            Šis jautājums tika iesūtīts kā diskusiju tēmas pieteikums, bet mēs neuzskatījām par mērķtiecīgu to darīt, tomēr domājam, ka atteikuma skaidrojums pats par sevi varētu būt interesants.

1.      Nav vajadzīga diskusija tur, kur pietiek ar zināšanām vai to nav. Nav jādiskutē par tādām tēmām kā reizrēķins, tikumība, pienākuma prioritāte, cēloņsakarību un Gribas Brīvības attiecības, Ģimene, bērnu un Vecāku attiecības, Dievišķā Hierarhija un tās vadošā loma Evolūcijā, Radītāja eksistence u.t.t. Tas vienkārši tā ir – to redz katrs Saprātīgs Cilvēks un acīmredzamajam nav vajadzīgi pierādījumi. Savukārt tur, kur trūkst elementāru Zināšanu, Cilvēcības vai Saprātīguma, šādas „diskusijas” kalpo par augsni māņticībai un spekulācijām ar lētticību un muļķību.

2.      Šī tēma jau tiktāl novazāta apšaubāmos tele un radio raidījumos, „mistikā”, „mistērijās”, „dziedinātājos” un „kalendāros” nopļāpāta „visziņu” auditorijās un atklāsmēs, caurlūkota „grāmatās” un eksotiskās „medicīnās”, ka tās atvēršana sevi cienošā mājas lapā būtu apvainojums tās lasītājiem. Tā būtu melno māgu, burvju un muldoņu tribīne.

3.      Patreizējais zināšanu un dvēseles kvalitātes līmenis Cilvēcē ir tik nožēlojamā stāvoklī, ka drīzāk ir jāpriecājas par augu dzīves neizpratni, nekā par spējām tos pielietot. Tas vismaz paglābj lētticīgos no potenciālās melno ļaunprātības. Uzskatāms piemērs ir sikspārņu mēslu (mumijas) un „zemes tauku” iebarošana veselo saprātu zaudējušiem muļķiem, kas labākajā gadījumā ir ņirgāšanās, bet patiesībā sensibilizēšana ar destruktīvo, tumšo Mēness hierarhijas daļu.

4.      Mēs netaisāmies pārkāpt Skolotāju ievēroto un uzturēto kārtību, bet uzskatam, ka     būtu mērķtiecīgi iezīmēt tos plauktiņus, kuru aizpildīšana Jums dotu Sapratni un spējas iegūt Zināšanas šajā jomā.

            Vispirms jāsāk ar to, ka Augiem ir ķermenis un Dvēsele. Ķermenis ir Dvēseles veidojums un čaula – nesējs, Mājas (vai kaps). Ķermeņiem saskaroties, asimilējot kādu no tiem, ķermeniskās izmaiņas notiek dvēselisko mijiedarbību secībā. Bez enerģiju un kvalitāšu iedarbības ķīmisko ietekmju nav, tāpēc uzskaitīt ķīmisko elementu un vielu klātbūtni un daudzumu ir nodarboties ar sevis maldināšanu. Mēness atbild par formu pasauli – par to, kur darbojas Zemes, Gaisa, Ūdens un Uguns elementāles savā čaulu – formu un ķermeņu veidošanas darbā. Tādēļ augu dzīves saistība ar Mēnesi ir to ķermeniskajā – „čaulu” vai „skeleta” daļā. Cilvēka apziņas piesaistīšana formu un čaulu pasaulei ir tās atraušana no Evolūcijas, ievilkšana melnajā maģijā, šamanismā un šo darboņu darbības mērķis.

            Mēness veidotajā čaulā dzīvo Auga dvēsele, kurai ir 7 līmeņi – kārtas ar 7 aspektiem katrā kārtā. Šie līmeņi un aspekti nosaka auga Dvēseles mijiedarbības ar Cilvēka Dvēseli un tātad arī šo mijiedarbību sekas. Atkarībā no šo kārtu un aspektu pielietojuma, augs kalpo kā ārstniecības līdzeklis vai kā inde ar dažādu iedarbības ātrumu un veidu. Būdams ārstniecisks kādā orgānu sistēmā īstermiņā, tas pats augs var būt inde psihiskajā sfērā un tā iedarbība var parādīties pēc ilgāka laika, ja netiek saskaņotas Cilvēka un Auga dvēseles, to daļas vai pielietojums.

            Tas, ko tagad sauc par „Papardes Zieda” meklēšanu, to asociējot ar lētu seksuālu piedzīvojumu, Lielo Iesvētīšanu kārtā bija tā, kas deva Dabas Valodas Sapratni, spēju Saprasties ar Zemi, minerāliem, Ūdeņiem, Gaisu, Augiem un Dzīvniekiem. Bez šīs Iesvētīšanas pakāpes, bez „Papardes Zieda” neviens ar Dabas Gariem un Dvēselēm sazināties un Saprasties nevar, bet bez tā tādam nevar būt zināšanu šajā jomā. Tas, ar ko tie savā starpā mainās ir tikai kādreizējo zināšanu lauskas, kuru vieglprātīgs pielietojums atnes postu šķietamo ieguvumu vietās.

                     Vēlreiz atgādinām, ka tagad planētas Enerģiju un Cilvēka apziņas stāvokļa dēļ, bet it sevišķi Armagedona laikā nekādas iesvētīšanas nenotiek un notikt nevar, bet visi tie, kuri par tādiem uzdodas vai to piesola ir tumsas kalpi vai vienkārši krāpnieki un muļķi. Tāpat nav Mistēriju, Iesvētīšanas rituālu, bet visi „ordeņi”, kuri par tādiem uzdodas vai tēlo to pēctečus, vai „ložas” ļaunprātīgi izmanto to vārdus un simbolus, bet viņiem pašiem ar tiem nekāda sakara nav. Ordeņi un Ložas savu darbību ir pārtraukušas noteiktos laikos sirmā senatnē, vai transformējušās citās, bet to kādreizējie darbinieki, savos mūsdienu iemiesojumos, strādā bez atsauces uz savu dalību tajās, viņiem vien zināmā veidā un savstarpējā sapratnē bez kādu norunātu zīmju un paroļu palīdzības savu Skolotāju vadībā un tiem norādītajās vietās.

            Pirmā astrālās gaismas materializācija ir Skaņa, tāpēc, lai tuvotos „Papardes Ziedam”, vispirms jāsaņem Muzikālā Iesvētīšana. Augu dzīve nav saprotama bez to dzīves vides – kristālu, ūdeņu un gaisa vibrāciju – mūzikas izpratnes. Tāpat Garīgā attīstība ir jāsāk ar Muzikālās izglītības, Muzikālās Kultūras, Muzikālo spēju un Muzikalitātes attīstību. Bez Muzikālās izglītības un Muzikalitātes Dvēselē nekādas Radītāja, Viņa darbības un Viņa radījumu – tātad arī Augu dzīves un īpašību izpratnes nav un nevar būt, tādēļ „mūsdienu” skaņu pasaule cieši noslēdz ceļu uz Dabu tur, kur tās Vērtne ir Klusums un Mūzika aiz Tā.

                     No Mēness līdz Zemei ir 28 "soļi". Īstajā Gammā ir 28 pilni toņi. Tik smalki Daba nošķir skaņas augstuma gradācijas. Tādā kārtā varat salīdzināt cik tālu mūsdienu cilvēks atpaliek no vajadzīgā Skaņas un Harmonijas uztverē. Cik rupjš un disharmonisks ir Cilvēks un Ciktāl tādam ir jāizsmalcinās, lai varētu likt lietā iegūto "Papardes Ziedu" visā tā pilnībā, spēkā un Skaistumā. Kādas ciešanas viņa dvēselei jāizjūt, uzturoties "civilizētajā pasaulē" ar tās disharmonijām un cik daudz tādam sniedz Mežs, Upe, Koks vai garāmejošs suns salīdzinājumā ar "mūsdienu progresīvās Cilvēces vidi".

            Lai saprastu Augus, jānošķir Kultūra no māžiem, Daiļrade no mākslas (prasmes) un Mūzika no trokšņa. Pēc tam var sākties tuvošanās Durvīm, aiz kurām ir Daba un jāiztur tās uzliktie pārbaudījumi, pēc kuriem Daba izlemj – pieņemt Jūs par savu Bērnu vai izmest atkritumos. Tam, kurš nav gatavs pārbaudījumiem un spriedumam, Durvīm labāk netuvoties, bet dzīvot vien tālāk savā ilūziju un paštīksmināšanās pasaulītē. Ja kāds mēģina šīs Durvis atmūķēt, kļūst par psihiķi, mēdiju, iegūst apsēstību vai sagrauj savu un līdzcilvēku psihi.

            Katra Auga Dvēsele ir kādas ,,Planētas Stara” projekcija savā Dzīvības Pasaulē, tāpēc pakļaujas „Planētu” ietekmēm un saglabā to pēdas vēl 2 – 3 dienas pēc aspektiem. Astroloģija ir nepieciešamā zinātne katram, kurš vēlas tuvoties Augu pasaulei. Personiskās izjūtas pļavā ir maldinošas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka katra psihe uztver tikai savām vibrācijām atbilstošo un plastiskā astrālā pasaule tai pakalpīgi piegādā viņas pašas uzburtās ainas. Katrs tiek bagātīgi apdāvināts ar pašradītu ainu burvīgajiem tēliem. Objektīvā īstenība tiek iesaiņota katram tīkamā iesaiņojumā. Šajā līmenī Saules Gaisma un tās stāvoklis pār pļavu atstāj lielāku ietekmi uz Auga Dvēseli nekā Mēness fāze.

            Nākošais Noteicošais ir Gadu, nedēļu, dienu un stundu raksturs – atbilstība planētām – to ritmoloģija. Diennakts laiks un vieta Ritmā, enerģiju stāvokļi, aktivizē Augu Dvēseļu kārtas un aspektus – pārvērš tos par zālēm vai indi vieniem vai otriem Cilvēkiem. Kas vienam ir zāles – citam ir inde.

            Pēdējais un noteicošais ir katra vācēja Psihiskā enerģija un tās tā brīža stāvoklis – skanējums Dabas Mūzikā. Arī šeit jāuzmanās no pašapmāna. Kas viena rokās ir Dzīvības eliksīrs, cita pieskārienā kļūst par Nāves durvīm.

            Šo dažādo iemeslu dēļ nav un nevar būt vienas noteiktas receptes vākšanai, pielietojumam un cilvēkam, kādas saslimšanas gadījumā vai ievācēja un lietotāja psihisko enerģiju starpā. Jāatceras, ka katra psihiskā enerģija iedarbojas arī atbilstoši lietotāja psihiskās enerģijas raksturam un saskaņai starp tām. Saskaņa un disharmonija ir galvenie labdabīgo vai bēdīgo seku nesēji.

            Tāpat kā „labais” un „pareizais” ir saistāms ar noteiktu mērķi un ir no tā izrietoši vērtējumi un uztveres veidotas attieksmes, un kā tādas raksturo un norāda mērķi, bet „derīgais” norāda mērķa izvēles atbilstību Evolūcijas prasībām, tāpat augu ievākšanā šie jēdzieni pilda to pašu lomu un „veselīgums”(vitalitāte) vai „indīgums” prasa tādu pašu izpratni. Ar indīgumu mūsdienās lielākā populācijas daļa saprot kādu vielu ietekmi uz fizisko ķermeni ar tā funkciju kavēšanu, līdzsvara jaukšanu, vai nāves izraisīšanu, tāpat par veselīgumu domā šo jēdzienu (vitalitāti) un darbības līdzsvarotību saistot ar fiziskā ķermeņa funkciju traucētu izpildi.

            Tomēr fiziskais ķermenis ir tikai Cilvēka mentālās daļas nesējs un psihe ir starpnieks – dvēsele, kurš nodrošina fiziskā un mentālā sasaisti. Ja runā un domā par „veselīgumu” vai „indīgumu” tad pirmām kārtām jādomā par Cilvēka dabas veselīgumu, bet „indīgums” jāattiecina uz viņa psihisko un mentālo daļu. Fiziskā ķermeņa uzdevums ir nodrošināt pilnvērtīgu Cilvēka psihisko (uztveres orgāni) un mentālo dzīvi. Indes visbiežāk iedarbojas tieši uz Cilvēka psihi un mentālo sfēru, retāk skarot fizisko daļu, bet veselīgums jāsaista ar labdabīgu, prieka pilnu saskaņu un sadarbību meklējošu dzīves uztveri, radošu aktivitāti un Garīgajos Avotos sakņotu mentālo darbību, kas pakļaujas un meklē šo Avotu vadību.

            „Materiālisms” un „patērētājs” vai „progresīvais mistkastnieks” ir šo indīgo vielu galējās iedarbības sekas. Tās ir smagu psihisku un Garīgu deģeneratīvu procesu sekas un atmiruma liecības. Ir atmiris viss, kas Cilvēku saista ar Garīgo pasauli, bet palicis tikai izpildmehānisma karkass – instinkti, refleksi un iemācītās uzvedības formulas. Cilvēks ir noindēts, bet visa aktivitāte pārgājusi zemākajā fiziskajā darbībā un miesīgajā dzīvē.

            Reti gadās sastapt Dzīvu, domājošu Cilvēku ar nesabojātu psihi. Visbiežāk nākas redzēt nejūtīgus, trulus un rupjus (kā zābakus) pašpārliecinātus vīrus ar gaļas izcirtēja domāšanu vai bezkaunīgas sievas kā siena gubas ar skaļu un bļaurīgu balsi, kura pēc vārda kabatā nemeklēs un pārkliegs katru konkurenti tirgus placī. Šie, kuriem beigušies visi Cilvēciskās dzīves procesi un atmiruši ar psihiskās enerģijas darbību saistītie centri saka – „es esmu vesels kā rutks!

            Melnie māgi izmanto augus un psihiskās ietekmes praktiskās metodes savu upuru mentālo un psihisko procesu izmaiņai un apturēšanai, vienlaicīgi meklējot „mūžīgo dzīvi”- fiziskā ķermeņa dzīves ilguma pagarināšanu vai dabiskās nāves, traumu un slimību gadījumā, attālināšanu vai atcelšanu, tāpēc viņiem „labais” un „pareizais” ir vērsts uz to un tāda pat ir arī viņu veselīguma izpratne. Cilvēkam derīgais saistās ar viņa Cilvēciskās dzīves pilnvērtību un sava „likteņa” piepildījumu, neskatoties uz fizisko grūtību, neērtību un ciešanu daudzumu, tādēļ te veselīgums, labais un pareizais ir no tā izrietoši. Mēs un viņi ejam atšķirīgus ceļus, darām citus darbus, redzam un dzirdam – gribam savu un dzīvojam katrs savā pasaulē. Kas mums Dzīve – tas viņiem nāve.

            Jautājumā par derīgo Cilvēka dzīves vietā mēs pietuvojamies tam, ko sauc par „Planētu Mājām”, kuras mūsdienu „astrologi” – astromanti meklē debesīs, bet kas ir uz Zemes kā noteikti Dabas Muzikālie Akordi planētas virsmas vibrāciju laukā ar to izpausmēm minerālu, augu, dzīvnieku un tautu identitātēs un to kopojumos. Tāpat kā jautājumā par Mēness fāzēm, tāpat arī šeit „derīgums” un „labums” izriet tikai un vienīgi no mērķa uzstādījuma. Bez tā spriedelēšana par „derīgo” un „labo” ir „liešana no tukša caurā”.

            Par Cilvēkam derīgo var runāt tikai attiecībā uz tīru (nesamaitātu) minerālu, augu, dzīvnieku un tautas, tās dzīvesveida – Kultūras, Zinātnes un reliģijas kopumu, tās derīgumā Evolūcijas procesā. Tas, kas ir derīgs vienai tautai ir postošs citai. Tur , kur ir sajaukti pamatelementi šajā akordā – ienestas svešas minerālvielas, augi, dzīvnieki vai psihes elementi, idejas un dzīves veids, par derīgumu vairs runāt nevar. Tur nekas vairs neskan. Akords ir miris. Tālāk ir tikai skaņas vibrāciju izdzišana un ieslīgšana kakofonijā. Tieši šīs vibrāciju kakofonijas dēļ Cilvēka apziņa zaudējusi savu kvalitāti un iespēju saņemt Zināšanas un Vadību. Šī akorda zudums ļāvis savairoties ļaudīm kā nezālēm un pārņemt Dieva Dārzu no turienes izspiežot Cilvēka Saprāta Ziedus.

            Zeme savos augļos visu sadala visiem līdzīgi, neskatoties uz apjomu. Lauka ražība ir tajā „Sāta” daudzumā, kuru tas dod tur augošajam. 7 dabiski augošos graudos ir tikpat svētības un sāta cik 7 vārpās stimulēti izaudzētās. Vienā jūrā tikpat cik l tonnā. Vienā mazā odziņā vai auglītī, cik lielā ogā vai selekcijas brīnumu pilnā bļodā. Sātu nes Auga Dvēsele, bet ne miesas apjoms, tāpat kā uzblīdis resnulis un muskuļus uzpumpējis varmāka nav gudrāks un Dvēselē bagātāks Cilvēks, drīzāk jau otrādi – tas ir kvalitātes zuduma zīme. Dabas attīstība (arī kvalitātē) iet koncentrācijas ceļu. Apjomu pieaugums („ražība”) ir svētības – sāta atšķaidījums un nes līdzi vajadzību to pašu sāta daudzumu apmierināt ar lieku masas daudzuma patēriņu no kā rodas psihiskas un fiziskas slimības – arī aptaukošanās un cietsirdība. Iemācieties apmierināties mazumā. Koncentrācija, Klusums un Mūzika ir Ceļš uz Sirdi. Uguns sasaucas ar Uguni. Radošais ar Jūtīgo, Smalko, Maigo un Atsaucīgo. Patiesais ar Atbildīgo. Zinošais ar Redzīgo. Skanošais ar Tīro. Esiet Tīri. Zvaigznes, Saule un Mēness Tīrībā mīt, savas veltes Tīrībā sniedz un Tīrajiem ir visur pieejamas.


219. No: 78aija      Temats: sveiki ?←      2008. gada 2. jūlijā 16:01:28

Labdien.. Es vēlētos uzzināt, ko nozīmē, ja es katru nedēļu redzu viens no maniem ģimenes locekļiem mirst. Man ir liela ģimene un 3 cilvēki jau nomirst un tas ir tik loti sapīgi.. Lūdzu vai jūs varat man izskaidrot kāpēc es redzu tādus sapņus..?


            Sapņiem kopumā ir ļoti plaša izcelsme. Mūsdienās viens no izplatītākajiem sapņu tēlu avotiem ir tās ietekmes kādas pārdzīvo vērotāja zemākā Dvēsele - Psīhe. Būdami egocentriķi, mūsdienu "attīstītie Cilvēki" par sapņu cēloņiem uzskata tikai savas psīhes iespaidus un ar to notiekošo. Katra Cilvēka psīhe ir daļa no Zemes psihiskajā laukā notiekošā un šīs planētas psihes. Nāve ir eksistences formas nomaiņa. Planētas psihei forma ir tas, ko mēs saprotam ar laika apstākļiem un klimatu. Tāpēc mirušo redzēšana liecina par laika apstākļu maiņu. Iespējams, ka jūs jau sajūtat 10 vai 18. jūlijā nestās izmaiņas. Kāpēc un kādus tēlus redzat tieši Jūs, būtu nepareizi apspriest visiem brīvi pieejamā mājas lapā.


220. No: Ilvi      Temats: ēdiena gatavošana ?←      2008. gada 6. jūlijā 22:53:09

Labdien! Izlasīju Jūsu atbildi Mārai uz 216.jautājumu. Saprotu, ka vislabāk būtu ģimenei ēdienu gatavot uz malkas pavarda, izmantojot pareizo malku. Būtu interesanti uzzināt, kādas īpašības ir no dažādiem kokiem iegūtai malkai? Ilgi domāju par gāzes pavarda liesmu. Lūdzu pasakiet, kādu enerģiju tā dod? Uz gāzes plīts vārītā tēja taču ir labāka par elektriskajā tējkannā karsēto, vai ne? Paldies!


            Dabas gāze nes pazemes un tur notiekošo, kādreiz dzīvojošo organismu, noārdīšanas procesu un produktu enerģijas. Šie organismi izzuda, zūdot viņu un zemes attīstības ceļā iegūto, jauno enerģiju harmonijai. Bez destruktīvajām, dabas gāze nes arī šo organismu enerģiju disharmoniju šodienas organismiem - arī Jums. Elektriskais pavards viennozīmīgi ir labāks nekā dabas gāzes pavards. Nejauciet ar mikroviļņiem. Viļņveida līdzstrāvas ir labāks par zemfrekvences maiņstrāvas.

            Alksnis aptur "pūšanu" un "rūgšanu". Arī slāpē dusmas - klepu, kas ir maskēta riešana, kad nav vienkārša reakcija uz mehānisku kairinājumu. Sausums ir pārkaitinātība (mikroviļņi) - pāraktivitāte bez radoša maiguma - mitruma - plūstamības. Bērzs un priede ir pieejamākais no ikdienā lietojamajiem pavarda kurināmajiem. Būtu jāizvairās no Apses un Egles, kūdras un oglēm. Bet ja es šeit minētu vislabāko un vērtīgāko - tas draudētu ar tā pilnīgu izciršanu Latvijas mežos, tāpēc lai tas paliek ārpus šīs publiskās atbildes robežām.


221. No: Guntas      Temats: skaņa, smarža. ?←      2008. gada 14. jūlijā 12:48:30

Ar ko izskaidrojama pieaugoša nepieciešamība pēc putnu dziesmu skaņām, un noteiktu augošu ziedu, augu, jūras, meža u.c. smaržām. Gan skaņa, gan smarža tiek ieelpota. Ja tas tiek izdarīts, samazinās prasība pēc fiziski uzņemamas barības. Cilvēku runas vai dziedāšanas skaņas nav tīras. Arvien nogurdinošāk ir atrašanās vietās, kur daudz ļaužu - iela,tirgus,veikali.


      Viedokļu dažādība ir attīstību nesoša, vajadzīga, veicināma un apsveicama harmonizētā vidē – tur, kur tā dabiski izriet no vienota Reliģiska, Kulturāla, sadzīviska, pasaules uztveres un savstarpējo attiecību redzējuma pamata, tieksmē uz vienotu, šo pamatu diktētu mērķi, kā katra individuālā iespēja pilnīgāk realizēt tieši šī pamata un mērķa vienotību Saskaņotā Konstrukcijā. Vispirms jārūpējas un jāinteresējas par vienotību pamatos un mērķos, neļaujoties maldinošai līdzekļu burvībai. Metafiziska aksioma – Caur vienu un to pašu norisi var ritēt dažādi procesi...

„Caur vienu punktu var novilkt...!” Notikuma jēgu nosaka tā pamati un no tiem izrietošais gala rezultāts, bet ne acīmredzamais šībrīža procesa – notikuma stāvoklis.

   Var būt ārēji apburošs un pievilcīgs cilvēks – daiļrunīgs un smaidīgs ar jūtīgām un veiklām rokām, bet melnu dvēseli – zaglīgs un blēdīgs krāpnieks. Aiz ārējās iluzorās čaulas var slēpties īstā būtība, kā melni velki audumā.

    Aužot audumu, stellēs ievelk auduma dvēseli – velkus uz kuriem ar atspoles, pavediena un paminām darbināmu nīšu un šķieta palīdzību uzauž auduma miesu – audus ar rakstiem. Tādēļ velkus – dvēseli – audēji izsenis, atbilstoši savai un auduma būtībai vilka baltus, bet audus pēc auduma pielietojuma un būtības ar tai atbilstošiem rakstiem. Melnos velkus pielietoja un vēl tagad lieto melnajā maģijā un to klātbūtne audumā ir melnās maģijas prakse un pazīme. Velki, tāpat kā rotācijas virziens kāškrustam un citām rotācijas zīmēm, maina enerģiju darbības raksturu.

    Audi ar rakstiem apzīmē un saistās ar noteiktiem apziņas stāvokļiem un procesiem, bet velki nosaka to, kas ar šiem procesiem notiek – tie aug vai dilst vai pāriet no vienas „krāsas” un planētas citā ietekmē. Melnie velki nozīmē to, ka ārēji skaistais process ir pakļauts destruktīvai ietekmei – tas ir nolemts sabrukumam. Uz melnajiem velkiem austais audums pielīdzināms skaistā kausā lietai indei.

    Tur, kur tiek sajaukti, sapludināti un vienā telpā samaisīti dažādi pamati un mērķi ienāk pretdabiskais – haoss. Tur, kur caur šo sajaukšanu tiecas izpausties pretdabiskais – dabiskā un Dabas noliegums (haoss), un ar dažādību vai atšķirību maskējoties pieprasa tiesības uz eksistenci tas, kam eksistences tiesību nav un būt nevar (pretdabiskuma dēļ), nav arī viedokļu dažādības, bet ir pretdabiskā ielaušanās Dabas dzīves telpā un visa dabiskā iznīcināšana šajā konfrontācijā. Pretdabiskais ar savu klātbūtni iznīcina Dabisko. Disharmoniska nots ienes haosu un iznīcina skanējuma harmoniju – saskaņu.

     Tur, kur pulcējas savos pamatos atšķirīgi, vai pat pretdabisku ideju apmāti, maldināti un aizrauti cilvēki, tur, kur viņi virza savu darbību savu mērķu sasniegšanai, ceļ ēkas un darbina savas idejas iemiesojošas konstrukcijas un ierīces nesaskaņojot to ar citiem, vai nerēķinoties ar tiem, ienāk haoss un izvēršas pretdabiskais. Tur neskatoties uz mānīgo „mierīgo līdzāspastāvēšanu” un „iecietību” – toleranci patiesībā notiek harmonijas un organizētības iznīcība. Termodinamiķi saka – vairojas entropija.

     Tā tas notiek visās mūsdienu pilsētās un tur, kur pulcējas lieli dažādas enerģijas nesoši „cilvēku” pūļi – tur, kur pulcējas populācija dažādās ārēji – formāli neitrālās vai „radošās” aktivitātēs. Formālā darbība nevar labot vai aizstāt iekšējo savstarpējo atšķirību nesto disharmoniju. Lozungs: „Mēs esam dažādi un tas ir labi” par radošu vai postošu kļūst atkarībā no tā kas ir pamatā – vienotais vai atšķirīgais.

    Kad pirmie – Kristīgās baznīcas tēvi, kuri vēl zināja par ko savos sprediķos runā, aicināja būvēt savu Saprāta celtni uz Klints, brīdinot no „smiltīm” – pamatos atšķirīgā – viņi runāja tieši par šo vienotību pamatos, ēkas uzbūvē un pielietojumā. Tāpēc tik nomācoša ir pilsētu un ļaužu pūļu – koncentrācijas vietu atmosfēra harmoniskām un izsmalcinātām dvēselēm. Visur darbojas Gara – Brīvas Telpas un matērijas  - massas pievilkšanās principi. Augsts gars ir stiprs savā pašapziņā un meklē brīvību savā telpā, bet miesīgi, rupji, psihiski vāji nepārliecināti ļaudis meklē atbalstu skaitliskā daudzumā un vidē, kurā varētu sevi kādam demonstrēt. Demonstrācijas laikā saņemtā atzinība kalpo par stiprinājumu, bet nopēlums par uzmanības pievēršanas – tātad eksistences atzīšanas faktu. Tie, kuri ir tik tāl ieslīguši pretdabiskajā meklē savas eksistences apliecinājumu izraisot ķildas, nesaskaņas, nemieru un nopēlumu. Antisabiedriska uzvedība ir pretdabiskā tieksme paildzināt savu eksistenci.

    Ārējā disharmonija iespaido iekšējo Cilvēcisko telpu. Tādēļ Cilvēks, meklējot sev atbilstošu harmoniju, to atrod tur, kur tā ir – Dabiskā telpā un vidē. Tādēļ izsmalcināti un brīvi Cilvēki vislabprātāk pošas pie Dabas un tur tiekas ar sev līdzīgiem. Dabas labdabība ir tieša pamatu vienotības izpausme. Katrā vietā dzīvo savstarpēji atbilstošas un saskaņotas – harmoniskas dzīvības formas viena otru papildinot un uzturot.

     Disharmonija – haoss vispirms ir enerģiju savienojums savstarpēji nomācošos aspektos. Tāpēc tur, kur iedibinās haoss, pieaug resursu un enerģijas patēriņš, bet tur, kur atjaunojas saskaņa, rodas taupība un izmantojuma racionalitāte. Mūsdienu Civilizācijai nav resursu trūkuma. Tai ir šo resursu neefektīvs un neracionāls – disharmonisks izmantojums. Tai nav vajadzīgi jauni enerģijas ieguves veidi – tie tikai pasliktinās esošo stāvokli. Tai ir vajadzīga atbrīvošanās no miesīgā – materiālā uzbudinājuma, normāla – harmoniska stāvokļa atgūšana un savu patēriņa iespēju sašaurināšana līdz derīgā apmēriem. Vienkārši vajag būt saprātīgiem un racionāliem, jāpārtrauc mērkaķošanās un izšķērdība. Pērtiķi, nonākot vietā, kurā ir tik daudz pārtikas, ka to paši nevar apēst, ar to sāk apmētāt viens otru. Tā caur viņiem darbojas haoss, tāpat kā caur mūsdienu „civilizācijas” slimībām un resursu izšķērdēšanu viņos darbojas tie paši, šīs populācijas izsauktie haosa spēki.

    Tie Cilvēki, kuri paaugstina savu harmonijas pakāpi kā pirmo izjūt enerģijas pieplūdi. Harmonija ir enerģijas pieplūdes „kanāls” un arī racionālas izmantošanas veids. Lietderības koeficients ir objektīvs sistēmas harmonijas rādītājs.Katram Cilvēkam viņa dzīves situācijā, atbilstoši tai, ir nepieciešamība pēc skaņām un smaržām, pārtikas un Cilvēciskajiem kontaktiem. Atlase ir saprātīguma un taupības rādītājs, harmonijas izjūtas un tās vērtības atzinības zīme. Tīrais ir izvēlīgs un prasīgs. Tīrais ir arī zinošs. Tāpēc zinošajam ir prasība pēc atbilstošā.

    Reizēm šī prasība to ved uz Mērķi, reizēm – atmiņās. Reizēm tā aizved garos ceļojumos, no kura Viņš pārnes šī ceļojuma piezīmes un veltes. Tā aizvakar mans „tuvais mežs” un atmiņas saplūda rindās:

                    - Es esmu dadzis,

                    kā mēle mana dadžu lauks.

                      

                    Mans klans ir karā

                    kā vēja nestas sēklas,

                    kā viršu smaržas mežā,

                    kā tālas bungas,

                    kā dūdinieka stabule pie auss.

                    

                    Tas ir kā spārnu vēdas,

                    kā senas dejas soļi,

                    kā dadža ziediņš lakatā

                    uz krūtīm ilgi nests.


                     Mans klans ir dadžu lauks

                     ar Vēju sēklās nestās,

                     es esmu Vējš un dadzis pats

                     kā sēkla balta,

                     kā Sirds uz zaļas lapas

                     asas.


222. No: Ievas      Temats: ?←      2008. gada 17. jūlijā 21:09:40

Daudzu tautu pasakās un teikās minēta bērnu zagšana un mainīšana. Cilvēka bērni izzagti no šūpuļiem un viņu vietā tur ielikti laumu, rūķu vai elfu bērni. Kā Jūs domājat - vai tam ir arī kāds racionāls skaidrojums?


Šādas pasakas un stāsti nāk no deģeneratīvu tautu vai ļaužu folkloras. No netīras vides, kurā to iedzīvotāji ieslīguši morālā, psihiskā un fiziskā netīrībā – šamanismā, māņticībā, maģiskos rituālos, miesas kārībās, netiklībā un asiņainas barības lietošanā.

Te der atcerēties kā iedalīta organizēta valsts savos iedzīvotājos pēc attieksmes pret Likumu un Reliģiju. Ir Likuma iemiesojumi – Cilvēki. Tāpēc, tur kur ir Cilvēks ir Likums un Cilvēks vienmēr pieprasa Likuma ievērošanu. Cilvēks ir brīvs un zinošs – Dievu Draugs (Filosofs). Savas Zināšanas viņš transformē Reliģijā – tajā ko pasniedz Likuma paklausīgai, bet nezinošai tautai. Tauta pieņem Reliģiju un Likumu, kā dzīves normu – to, kas tai ļauj uzturēt savu dzīvotspēju (ilgspējību).

Ļaudis ir tie, kuri nesaprot Likuma svētīgo darbību, noliedz to, cenšas Likumus apiet un dzīvot pēc sava prāta – rakstīt savus, sev labpatīkamus „likumus”, „noteikumus” un „tiesības”. Ļaudis atkrīt no Reliģijas tādēļ, ka nesaprot tās nozīmi un tā nonāk māņticībā, maģijā un šamanismā. Ļaudis visu grib ātri, viegli un tūlīt, un vienmēr to, ko iekāro. Ļaudis ir netīri, piekopj netīru dzīvi, dzīvo netīrā vidē un lieto netīru pārtiku.

Tas ļauj pie viņiem ienākt tam, ko sauc par neļaudīm (necilvēkiem un ne-zvēriem). Tās ir dažādas apsēstības un ietekmju formas, mutācijas un ģenētiskās – iedzimtās slimības. Tas, kas nav cilvēks, bet ir cita apziņas forma (astrālās pasaules būtne vai tās atliekas – atkritumi) iemiesojas tādos ļaužu bērnos un dzīvniekos. Organizēta valsts, Likums un Reliģija, to veidotā un uzturētā dzīves kārtība ir tā tīrība, kura neļauj šīm astrālās pasaules trūdošajām vai graujošo hierarhiju apziņām, kā arī vienkārši svešajām būtnēm nonākt cilvēciskā vidē un iemiesoties viņu mājlopos.

To, kas ir šie necilvēki – svešas apziņas cilvēciskā miesā, „mūsdienu medicīna” ir saklasificējusi un pierakstījusi dažādām ģēnētiskām (iedzimtām) slimībām un anomālijām – ir devusi tām savus nosaukumus un izskaidrojumus no „Dauna sindromam” līdz „autismam” u.t.t.,u.t.j.pr. Tomēr, ja mēs saprotam, ka gēns ir valoda, kādā ar matēriju runā apziņa, tad arī zinam to, ka „necilvēcīgai” apziņai piemīt „necilvēcīgs” gēnu kārtojums un psihiskā struktūra.

Tos iedzimtos kropļus, kuriem „medicīna” piekarina savus terminus, sauca par necilvēkiem – elfu, rūķu, troļļu u.t.t. bērniem.

Šādu svešu apziņu parādīšanās mūsu pasaulē ir liecība par to netīrību, kādā tā ieslīgst. Tur, kur ir fiziska un ekoloģiska netīrība, kur notiek atkrišana no Reliģijas sargājošās dabas, kur šo neradījumu vecāki iegrimst savstarpējo attiecību un māņticības netīrībā, parādās šādi svešu apziņu iemiesojumi. Tie ir šīs populācijas un viņu vecāku kauna zīme.

Mūsdienu „medicīna” uz Cilvēka ķermeni un psihi raugās kā uz fizioloģisku un bioķīmisku mehānismu, kur šūnas un ķīmiskie savienojumi ir tikai vairāk vai mazāk organizētas matērijas porcijas, neko nezinot par apziņas un dvēseles struktūru un dabu. Tagad citu nozaru pētījumi to ir pieveduši pie dažu „auras” parādību atzīšanas, militāristi un specdienesti aktīvi izmanto cilvēka parapsiholoģiskās spējas. Klonēšana, cilmes šūnas un hormoni ienākuši mūsu dzīvē un tās leksikonā. Ja „medicīna” kaut uz brīdi pieļautu to, ka mūsu ķermenis nav mehānisms, tad iespējams, tie ieraudzītu veselu dažādu apziņas formu apdzīvotu pasauli – „planētu” sistēmu. Tas, ko viņi sauc par hormoniem ir apziņas formas – „ugunīgās dzīvības”, kuras katra nāk no savas „planētas” – sekrēcijas dziedzera, kas ir enerģētiskā centra – „čakras” fiziskais analogs – projekcija. Šīs „ugunīgās apziņas” pārvalda šo pasauli un tās kārtību, bet kāda „ārpuspasaules saprāta” iejaukšanās to izjauc un tas, kas tur iznāk vairs nav Cilvēka iekšējais visums un tādēļ hormonālās novirzes maina Cilvēka dabu un ķermeņa izskatu. Cilvēks ir cilvēciska apziņa, bet tas, kas ir mainīts tāds nav, tādēļ ir necilvēks. Protams, „ķīmisko vielu” – vibrāciju kopumu pieplūdums vai iztrūkums kā resurss ietekmē hormonu darbību, bet tāpat to ietekmē citas vibrācijas – apziņas, bet izmaiņas – „svešinieku” klātbūtne šajā pasaulē, rada cilvēka veidola izmaiņas un pēc tām nosaka svešu apziņu Cilvēka ķermenī – necilvēku. Cilvēka ķermeni veido aktīvās cilmes šūnas. Tas, kāds organisms – Cilvēka vai citas formas veidosies no embrija, tikai daļēji atkarīgs no viņa vecākiem. Vecāki tikai nosaka, kuras cilmes šūnas paliek snaudošā, kuras pāriet aktīvā stāvoklī. To aktivizēšanās embrijā vai vēlāk var būt spontāna, bet var būt arī svešas apziņas klātbūtnes zīme – necilvēks – elfa vai troļļa „bērns”. Jebkurā gadījumā cēloņi ir vieni un tie paši – visa veida vai pareizāk sakot – netīrības kopums.

„Zinātnieki”, par to neko nezinot, ir iegājuši tādā „Jūras laikmeta parkā”, kurā tie pilnībā ir tur mītošo, viņiem neredzamo būtņu varā. Un šīm būtnēm ir sveši cilvēciskās pasaules principi. Šo divu pasauļu sajaukšanos no savas puses sargāja „starpsugu barjeras”, kuras nojauca gēnu inženierija, bet no mūsu puses tīrība. Tagad vārti ir vaļā – „medicīna” var skaitīt nākošo peļņu, tur kur senatnē, tos ciet turot, vienmēr tika iznīcināti šie svešās pasaules ieklīdeņi jau pirmajās dzīves dienās mūsu pasaulē.    


223. No: Inta      Temats: ?←      2008. gada 18. jūlijā 23:11:29

Labdien Paul, Loti vispaareejs jautaajums. Sirmi mati loti jauniem cilveekiem. 20 gadniekiem. Vai tam ir kaada veel dziljaaka noziime bez geneetikas, stressa faktoriem. Loti strauja nosirmosana, Paldies jau ieprieks.


Sirmums ir Karmisko parādu atdošanas zīme. Tas, kurš atbrīvojas (caur „stresu”) no karmiskajiem parādiem, tas nosirmo. Tā ir Garīgās attīstības zīme, tāpēc nav nekā skaistāka par Sirmiem matiem Sievietes vai Vīrieša galvas rotā.

224. No: Aija      Temats: Gaļas ēšana ?←      2008. gada 25. jūlijā 23:43:40

Labdien! Mani bērni neparko negrib ēst gaļu. Bet viņu vecmāmiņa saka, ka gaļa esot jāēd (jo tur visādas vajadzīgas vielas), un cenšas \"iemānīt\" to viņiem. Ko lai daru, kā pierunāt bērnus ēst gaļu?


Pārtika, sabiedriskais stāvoklis, tā nodrošinājums un sekss ir ārpus Cilvēciskās dzīves interešu loka un problēmām. Tāpēc Cilvēki neēd uz ielas, neapspriež ēdienus, to gatavošanu un savu gremošanas procesu. Tāpat viņi nekad nelielās ar saviem sasniegumiem, paziņām un iespējām, netiecas pēc naudas, peļņas, bet izvairās no tiem, kas to dara. Tāpat Cilvēki neatkailina savu miesu un nedemonstrē savas dzimumpazīmes, bet vairās no vietām, notikumiem un tiem, kas to dara.

Cilvēki ar Sapratni un pateicību bez kurnēšanas pieņem to, ko Radītājs viņiem liek priekšā viņu dzīvē un tās nodrošinājumā. Radītājs Cilvēkam piešķīris augstāko no Zemes augļiem – koku un krūmu ziedu augļus, dzīvniekiem atstājot vienkāršāko barību – zāli, saknes, lapas un to, kā arī miesu, atkritumus – līķus, kurus patērē Mēness hierarhijas zemākās būtnes. Cilvēki, apgūstot melno maģiju un tā radot tumšo hierarhiju, piekopjot zemākās astrālās pasaules diktēto dzīvi, atkrīt no Saules hierarhijas (kļūst par nodevējiem) un pieslienas Mēness hierarhijas zemākajai daļai – līķu ēdājiem. Tāpat viņi samaitā lielu daļu savu mazāko brāļu – dzīvnieku.

Cilvēka apziņa, attīstoties nonāk augstākos Smalkās pasaules slāņos, tāpēc viņam atkrīt interese par gaļas ēšanu, bet ja viņš to turpina darīt, tad sāk slimot vai nobremzē savu attīstību. No augstākām sfērām nākoši cilvēki (bērni) izjūt riebumu pret gaļu, taukiem un „pārtiku”, kas nav savienojama ar Saules hierarhiju, viņu egregoru, „Zvaigžņu” ģimeni vai karmu. Vecākiem vajadzētu lepoties ar šādiem bērniem, pieņemt tos ar prieku, pateicību un atbildību, jo tieši tas norāda uz viņu augsto Garīgo attīstību. Debesīs un Smalkās pasaules gaišajos slāņos „gaļu” neēd, bet bēg no tās un asiņu emanācijām, kas tur izraisa postošas sekas. Piespiežot bērnu ēst gaļu viņš tiek izrauts no savas vides, egregora un tiek iesviests melnās pasaules nagos ar tās slimībām, psihes kroplības un šausmām.

Melnās maģijas „zinātnieku” un aģitatoru pļāpas par gaļas neēšanas kaitīgumu un gaļas rūpniecības „attīstītāju” sētā māņticība par gaļas ēšanas nepieciešamību izplēn kā pērnais sniegs konfrontācijā ar faktiem, ka ir Kultūras, tautas un Cilvēki tepat līdzās, kuri gaļu neēd nekad. Arī šo rindu autors neēd līķu gabalus, atkritumus un neēdamus priekšmetus kā jogurtu, pūdētos sierus u.t.t. Tāpat no brīva prāta nelieto olas, zivis, taukus, sadzīves ķīmiju un svešzemju labumus, tomēr nav ne izkāmējis, ne miesās vai prātā vārgs. Neslimo un nebaidās par savu pārliecību pastāvēt. Viņš turās savā Hierarhijā un Ceļā, bet netaisās kādu uz turieni aiz rociņas vest. Prakse parāda to, ka tieši gaļas (līķu) ēdāji agresīvi cenšas uzspiest savu riebīgo izdarību visiem ar ko vien nāk saskarē. Slimie cenšas izplatīt savu slimību ar tās sekām.

Tam ir arī dziļāka jēga, ja paraugās uz mūsdienu cilvēces populāciju un tās dzīves ciklu. Ilustrācijai ņemsim baktēriju kultūru un tās dzīvi. Vispirms tās ieņem barotni, apgūst vidi un nostiprinās skaitliski. Pēc tam konkurē par šo vidi ar citām „kultūrām” un „mācās” no tām – mainās ar gēniem un to informāciju. Tad eksplozīvi vairojas un beidz savu dzīvi... savu izdalīto atkritumu iedarbības laukā. Baktērija, dzīvojot patērē sev vajadzīgo un izdala sev kaitīgo. Tādā kārtā tā, pārvēršot resursus atkritumos, nepārtraukti samazina savas dzīves iespējas, vienlaicīgi būvējot sev ešafotu. Cilvēks ir brīvs no baktērijas likteņa par tik, cik tas ievēro Evolūcijas diktētās Derīgās Darbības normas. Tad un tur, kur viņš atkāpjas no Derīgā un pievēršas iespējām tas veido populācijas un ar to nonāk baktēriju dzīves cikla lokā.

Ja uz šo populāciju paraugamies pietiekami distancēti (vispārināti) tad redzam to, ka tā ir iegrimusi atkritumu radīto problēmu lokā. Tie ir iepriekšējo Kultūru, Filosofiju, reliģiju un dzīves vides lūžņu kaudzes un smilšu lauki. Tās ir politikas, netikumi, māņticības, maģijas un rituāli, filoZofijas un atkarības, tehnoloģijas, to radītās iespējas un sekas. Morāli, intelektuāli, bioloģiski (staigājoši zarnu trakti) un fiziski taustāmi atkritumu kalni, to apgūšana, apsaimniekošana un otrreizēja izmantošana. Labs rada labu, slikts – sliktu, atkritumi rada atkritumus un saindē veselo.

Nevienam šajā populācijā nav nākotnes sajūtas, apziņas un mērķu skaidrības. Ir tikai neskaidra un (ne visiem) intuitīva tieksme kaut kā izdzīvot. Nav pat īstas izpratnes par vēsturi, nemaz nerunājot par „tagadnē” notiekošo. Mītiska pagātne, nākotne un manipulatīvi atsvešināta, suģestēta tagadne. Nedzīvas apziņas patērē mirušo apziņu radītos pīšļus. Kad aizbraucat savos tūrisma maršrutos – ko Jūs tur redzat? Pagātnes paliekas, lūžņus muzejos un drūpošas arhitektūras konstrukcijas. To, kas kādreiz bija! Ko redzat no šodienas? Labākajā gadījumā „moderno mākslu” murgus un vidi piesārņojošas akcijas, apkaunojošas ēšanas un dzeršanas orģijas, ko Jums pasniedz par nākotnes dzīves iespējām.

Dzīvs rodas no dzīva. Dzīvo uztur dzīvais. Ko Jūs patērējat? Līķus, viņu radītos atkritumus, tiešā vai konservētā veidā. Tāds no tāda rodas. Baktēriju kultūru nobeidz viņu radītie atkritumi. Šī populācija ir kustīgu miroņu pūlis.

Jums izgriezt no krūtiņas vai ciskiņas, varbūt kādu muguras gabaliņu? Ēdiet veseli! Labu apetīti!


225. No: Aija      Temats: Garīgā izaugsme ?←      2008. gada 28. jūlijā 0:03:28

Labdien! Manā dzīvē garīgā izaugsme un patiesības meklējumi ieņem galveno vietu, nepārtraukti strādāju ar sevi šajā jomā, taču cilvēks, ar ko kopā esmu šobrīd un ar kuru, iespējams, nākotnē veidošu ģimeni, pēc tā netiecas tādā pakāpē, kā es, šī izaugsme un tiekšanās pēc pilnveidošanās šajā virzienā viņam nav tik svarīga kā man. Nevēlos arī viņam neko uzspiest, taču, arvien vairāk saprotu, ka nākotnē sakarā ar to varētu rasties problēmas. Tādēļ visu laiku esmu izvēles priekšā - palikt ar šo cilvēku vai doties tālāk kāda, man vairāk piemērota dzīvesbiedra meklējumos, lai gan ar šo cilvēku man ir labas un saskanīgas attiecības, un iespējams, ka nākotnē arī viņš varētu pievērsties šiem garīgajiem meklējumiem. Kā vispareizāk rīkoties šādā situācijā?


Te ir vesela rinda atbilžu.

Pirmā ir tāda, ka precās ar to kuru mīl, bet nevis konkursa kārtībā. Konkurss der tur, kur izvēlas dzīves vai ceļa biedru. Tepat vēl varētu pieminēt arī Sievietes misiju. Pēc tam mēs varētu atgādināt to, ka Tu esi tas, ko Tu šobrīd dari. Tas, ko Tu dari Tev no Gaišās puses pievelk palīgus, bet no tumšās, tos, kuri Tev traucē un centīsies noārdīt to, ko dari vai arī nesaprātīgus, darbu veicinošus kaitniekus – „Melnie, nomētājot Tevi ar akmeņiem, piegādā materiālu templim, kuru Tu cel”.

Ar katru nodzīvoto gadu Tu mainies saskaņā ar vecuma, karmas un padarītā darba noteiktām izmaiņām, tāpēc Tu nezini, kas Tev būs labi vai slikti nākotnē. Tas padara neiespējamu konkursu un par smieklīgu pļāpāšanu šodienas spriedelējumus.

Tur, tajās zemēs kurās ir Kultūras bāze un Garīgās dzīves tradīcija, Cilvēks iepazīstas ar to, kā bērns apgūstot to, ko vecāki tam māca. Vēlāk, dzīvojot sabiedrībā, vadot savu dzīvi un mācot savus bērnus saskaņā ar šo tradīciju, to apgūst praksē. Tad, kad saskaņā ar vecuma, psihes un Gara dzīves ienestajām izmaiņām pēc 40 gadu sasniegšanas tam paveras ceļš, šis Cilvēks sāk savu tālāko Garīgo attīstību tās zemes Kultūras bāzes ietvaros un Garīgās tradīcijas vadībā. Tur, kur nav Kultūras bāzes un Garīgās tradīcijas (Eiropā), par Garīgo attīstību runāt ir absurdi.

Ja cienījamā jautātāja mums paskaidrotu, ko viņa saprot ar vārdiem „Garīgā attīstība” un ja tas sakristu ar mūsu izpratni par to, tad pavērtos ceļš sarunai par šo tematu.


226. No: Marss      Temats: Noslēpums ?←      2008. gada 28. jūlijā 14:53:57

Vai nebūtu bijis labāk, ja visi cilvēki kopš dzimšanas zinātu pasaules noslēpumus, tad nebūtu jēgas darīt muļķības un viņi sāktu darīt sakarīgas lietas, izveidotu savu kārtību likumu ietvaros, cilvēkam cienījamu dzīvi?


Jautājumā ir trīs atslēgas vārdi:

-   Zināšanas

-   Noslēpumi

-   Kārtība un tas, kas mums ļauj saukt sevi par Cilvēkiem.

Zināšanas ir izprastas faktu sakarības. No ietekmju plūsmas faktus izdala vai formē apziņa, kuras kvalitāte atkarīga no dvēseles (matērijas) kvalitātes – izsmalcinātības. Ietekmes atbilst matērijai. To uztveri nodrošina maņu orgāni, bet apziņas kvalitāte – sapratni. Bez pārdzīvojuma (vibrāciju līdzsvarojuma objektā un subjektā) nav iespējama sapratne. Tas nosaka Mikro un Makrokosmisko matērijas stāvokļu un kvalitāšu sasaisti.

No vienas puses mūsu apziņa atbilst vispārējas mūsu planētas matērijas attīstības līmenim. No otras puses mums pašlaik ir tikai 5 maņu orgāni. Šī planēta ar laiku var mums dot 12, bet šī Saules sistēma līdz 25 sajūtām. Lai adekvāti uztvertu Makrokosmosu vajag 49 sajūtas. Matērija attīstas „apgarotības” ceļā, kurš ved arī caur Cilvēka apziņu. Cilvēks apgaro to ar ko saskaras. Attīstiet savu apziņu un Jūs attīstīsiet matēriju. Nav iespējama augsti attīstīta apziņa neapgarotā vidē. Tādēļ Skolotāji rosina roku darbu, bet nosoda mehānismu un mašīnu pielietošanu ražošanā.

Var lūkoties līnijās, punktos, kustībās vai klausīties skaņās, negūstot zināšanas. Var redzēt savā priekšā citu pasauļu būtnes vai viņu tehnoloģijas, var būt iesaistīts tajās vai maģiskās izdarībās no prāta paverdzinātāju puses, bet to nesaprast. Var tikt tumšo būtņu maldināts, tām uzdodoties par šo manifestāciju nesējām un to nesaprast. Var ieklausīties savos sirdspukstos un saprast to, ko nevar vārdos pateikt. Var uzlūkot augu vai dzīvnieku un saprast, kas apkārt notiek.

Visa šī „Marsa” jautājuma atbilde fokusējas jēdzienā – Sapratne. Jautājuma būtība slēpjas tajā, kurš saprot to, ko viņš saprot. Zināšanas ir Jums apkārt. Jūs skataties, klausaties, sajūtat, bet nesaprotat tāpēc, ka Jūsu Dvēseles ir rupjas kā degunradžu āda un Sirdis aukstas un cietas kā akmens. Jūs nespējat just, priecāties un skumt līdz ar apkārt esošo Dzīvību. Jūsos nav Dzīvības norises pārdzīvojuma, Jūs klīstat kā auksti un drūmi miroņi. Jūsu dvēseles ir mirušas. Tāpēc Jūsos nav Sapratnes. Tāpēc, ka Jūs to negribat. Sapratne nāk ar līdzpārdzīvojumu un ciešanām, bet Jums bail no grūtībām. Jūsu debesis ir virtuves tvaikos ietītas, Jūsu bikšu dibenus pie gultas velk slinkums un seksuālas fantāzijas, bet krūtīs žvadz naudas maki. Zināšanas ļauj to redzēt, bet Jūs to negribat. Jūs to negribat redzēt – tātad zināt un tāpēc Jums nav Zināšanu un Sapratnes par apkārt notiekošo. Tāpēc, ka Jūs alkstat komforta:

- Dodiet visu (Zināšanas) gatavas un tūlīt! Lai kāds to mums uztaisa! Cilvēcisku dzīvi!

Nekā nebij, Brālīt! Pie Zvaigznēm uzkāp caur ērkšķiem un Ceļā pierādi, ka esi Zināšanu cienīgs, ka pratīsi tās atbildīgi lietot!

Varam teikt, ka Noslēpums ir Zināšanas kādam nepieejamā veidā. Tātad ir Noslēpumi, kurus nevar iemiesot šis Makrokosmoss kopumā, vai kādos savos apgabalos tā matērijas stāvokļa dēļ. Te mēs saskaramies ar Absolūta un Evolūcijas izpausmēm. Un ir tādi Noslēpumi, kuri nav pieejami Individualitātēm vai personībām (apziņām) to īpatnību dēļ. Pie pēdējā der pakavēties.

Individualitāte šajā vidē izpaužas (iemiesojas) caur personību. Nemirstīgā, pārlaicīgā un pārpasaulīgā Individualitāte ir radikāli atšķirīgs vibrāciju kopums no mirstīgās, laicīgās un pasaulīgās personības. Tā parādās sakaru problēma, kuru lielā mērā nosaka personības intereses. Katrs no Jums varētu zināt neizmērojami daudz, ja vien Jūs vēlētos ieklausīties tajā, ko Jums varētu teikt Jūsu Radītājs – Jūsu Individualitāte. Jūs nedzirdat un neredzat, nesaprotat tādēļ, ka Jūsu apziņu zemā kvalitāte to nepieļauj. Jūsu priekšā ir milzu biblioteka, atslēgas ir Jūsu rokās, bet Jūs tās nelietojat. Jums ir mantojums – Jūsu īpašums – kuru Jūs nesaņemat tāpēc, ka nepapūlaties uzkāpt pa kāpnēm līdz durvīm un tās atvērt. Tas, ko Jūs saucat par Idealistiskiem māņiem, par vēsturisku anahronismu un sadomātām teorijām ir tā disciplīna, kuru apgūstot, Jūs pieskaņojat savu personību apziņu vibrācijas Savām Individualitātēm un caur šo saskaņu saņemat sevī esošās Zināšanas kā Noslēpumu atklāsmes. Bet tas prasa atsacīšanos, disciplīnu un pūles. Bet to Jūs negribat. Tāpēc mirstat badu pie savu noliktavu durvīm.

Tie, kuri atsakās, tie Saņem un Zin. Kārtība ir. Tieši šī Kārtība – Ciklu nomaiņa nosaka dzīves apstākļus – enerģētisko darbību pozitīvos un negatīvos aspektus. „Sliktajos” laikos savairojas „sliktie” un dzīvnieciskās divkājaino formas. „Labajos” laikos tie izmirst (nevar to paciest), bet Zeme piepildās ar augsti attīstītām Cilvēciskām būtnēm.

Neskumsti, Brālīt! Kad šie mironīši sevi piebeigs, nāks Cilvēki un jaunus Dārzus stādīs!

Kosmosa eksistences zemākajos „stāvos” saprātīgi darbojas „Cilvēki”, „Enģeļi”, un „Dievi” (Radītāji). Daudzi „Dievi” saprātīguma un spēju ziņā tālu atpaliek no „Cilvēka”, Daudzi tālu pārsniedz „Cilvēku”. „Enģelis” ir sūtnis – domforma – izpildmehānisms ar ierobežotu darbības lauku, veidu, uzdevumu un līdzekļiem – apziņu, enerģiju, spējām, saprātīgumu, intelektualitāti un laiku bez brīvās gribas. Cilvēks ir apveltīts ar brīvo gribu un kā tāds rada gan domformas („enģeļus”), gan zemākos „dievus”, kuriem brīvās gribas nav. Augstākie „Dievi” rada „Cilvēkus”, „enģeļus” un „Dievus”. Viss mūsu Visums ar tur ietilpstošajiem neskaitāmajiem Kosmosiem ir Absolūta domforma, kura sastāv no zemākas kārtas domformām – neskaitāmām būtnēm un formām. Visas šīs formas un būtnes tiek radītas rupjākajos, vienkāršākajos veidolos un iziet garu Evolūcijas – Informācijas materializācijas, pārbaudes un jaunrades – izsmalcināšanās ceļu. Caur to Visums evolucionē. Ja „Cilvēks” – ar brīvo gribu apveltīta būtne rastos gatavā veidā, nebūtu viņa un tātad arī Gribas Evolūcijas. Būtu nepārtraukts viena un tā paša atkārtojums.

Sakod zobus, Brālīt, un ciet! Caur Tevi Evolucionē Visums!


227. No: Teimaras      Temats: referendums ?←      2008. gada 31. jūlijā 10:58:23

Labdien! Ko Jūs domājat par referendumu par saeimas atlaišanu?


Mēs par to domājam plaši, plašāk un visplašākajā veidā.

Plaši ir tā. Šī nav pirmā Saeima. Kaut kā taču vieni un tie paši „sliktie” tur nokļūst. Kādreiz – pirmās Saeimas vēlēšanās visi kladzināja:

    - Labie cilvēki nav vajadzīgi, vēlēsim speciālistus!

Tagad esam nonākuši pie tā, ka speciālisti nevienam nav vajadzīgi un nav savā darbā ieredzēti, bet jebkurš nespeciālists var ieņemt jebkuru darba vietu, ja vien ir „labais cilvēks” – no pareizās partijas.

Ja vecajam melim Čērčilam ir kaut kripata patiesības, tad ir skaidrs, ka „labākais izgudrojums” der tikai „labākajiem”. Šajā zemē katrs grib būt kungs, bet tikai retais saprot to, ka kalpa izpratne par kungu būšanu stipri atšķiras no kunga domām par to, kas viņš ir. Tāpat ir skaidrs, ka tieši šī paša iemesla dēļ, kalpi pie vēlēšanām nākot, tikai kādu no savas vides var ievēlēt ar visu tāda izpratni par kungos būšanu.

    - Vai visa Saeima ir slikta?

    - Vai arī tikai slikto partiju sliktie ir jāpadzen?

    - Vai tad katras partijas vēlētājiem viņu ievēlētie nav „labi”, bet svešie „slikti”?

    - Vai Saeima ir tā, kas veido dzīves apstākļus?

    - Ko darīt ar „slikto” deputātu vēlētājiem?

    - Kas „virza” un kāpēc „virza” šādus referendumus?

Tādi ir pirmie jautājumi, kas uzrodas paši, par referendumu dzirdot. Un vēl:

    - Kāpēc vēlētājiem sola vienu un to pašu, vieni un tie paši, kuri arī tiek ar to ievēlēti?

Tāpēc, ka vēlētāji ievēl tos, kuri viņiem to sola. Viņi grib, lai to viņiem sola. Tā jau nav, ka Latvijā nav citu „labo” cilvēku Saeimas 100 krēsliem, bet viņi solīs citu – šiem vēlētājiem neinteresanto un negaidīto. Šo vēlētāju kalpa prātiņi nezin to, ka materiālo labklājību nevar sasniegt pēc tās tiecoties. Viņiem nevajag tos, kas basām kājām nāk. Viņi paši grib limuzīnos braukt, tādēļ pēc tādiem lūko un uz tādiem cer. Viņi vēl nezin to, ka materiālā labklājība nav mērķis, bet tikai līdzeklis.

Neviena Saeima neprasa no uzņēmēja to, lai viņš vispirms sev jaunu auto pirktu vai atkal uz Ēģipti atvaļinājumā brauktu, bet pēc tam pāri palikumu strādniekiem algā maksātu. Neviena neprasa kaimiņam ceļu aizart. Neviena neliek sev uz kaimiņa rēķina vairāk gribēt, vai dzīvot ar viņu nerēķinoties. Jūs paši viens otram deviņas ādas plēšat un pēc tam bļaujat uz partijām tur vainīgos meklējot. Ja vēlētāji paši citi būtu, tad Saeimā arī citi deputāti tribīnē kāptu, citas runas teiktu un citādus likumus pieņemtu, bet vēlētāji tāpat ārpus Saeimas sienām paši savu dzīvi savā starpā veidotu.

- Ko latvieši Jāņos kopā skatās, kad Raimondpaula dzeramajā placī nesēd? „Skroderdienas Silmačos”! Kāpēc ne „Zelta zirgu” vai „Uguni un Nakti”? Vai tāpēc, ka Saeima slikta? Nē, tāda ir tagadējā Saeima tāpēc, ka viņas vēlētāji ir tie, kuri skatās „Skroderdienas”. Tad, kad vēlētāji skatīsies Raiņa „Ugunu un Nakti” vai „Zelta zirgu”, tad arī Saeimā Lāčplēši, Laimdotas un Spīdolas sēdēs. Tad ministru prezidents nekaunēsies būt Antiņš, bet par prezidentu būs pats Baltais Tēvs. Bet tas nekad nebūs ar šiem vēlētājiem.

Mēs piekristu Saeimas atlaišanas idejai tikai tad, ja tā saturētu arī vēlēšanu tiesību atņemšanu tās vēlētājiem. Tie, kuri šo Saeimu atlaistu, to pašu atkal vien ievēlētu tāpēc, ka tā precīzi atbilst viņu pašu garam, dvēselei un veidolam – formai un saturam.      

Plašāk skatoties mēs redzam fabulu – ludziņu par muzikantiem, kuri cer savu spēli, vietas mainot, uzlabot. Tie pārsēžas un mainās instrumentiem, taču diletanti ir diletanti jebkurā vietā. Tas, kurš ir pūtējs tāds ir jebkurā vietā, tāpat kā kukuļņēmējs tāds paliek visur. Totāli kontrolētā (naudas) pasaulē, Saeimā var sēdēt tikai kontrolējami (korumpēti un kompromitēti) locekļi. Saeima nav partiju cīņu, bet saspēles skatuve. Vieni spēlē „labos” citi „sliktos”. Deputāti pārejot no vieniem pie otriem paliek tie paši un spēlē to pašu meldiņu, tikai lieto citus instrumentus. Kad instrumentu maiņa cerības neattaisno tiek radītas jaunas grupas.

Jau no „Neatkarības” kustības laikiem notiek spēle, kurā pie ēzeļa deguna vicina Cerību burkānu. Pie (naudas) varas esošie rada naudas vērtības, iegūšanas un iespēju ilūziju, ar kuru manipulējot, rada cerību pie tā visa nokļūt. Viņu vara turas uz šo ilūziju un cerību. Tādēļ visu laiku tiek uzturēta cerība par pozitīvu pārmaiņu. Savā veidā arī tā ir ilūzija – cerības ilūzija. Kad izkūpēja „Nacionāli Neatkarīgo Komunistu” un „Komunistiskās Tautas Frontes” cerība, nāca „lietišķo speciālistu” laiks, bet pēc viņiem „Latvijas Ceļš” uz Eiropas Savienību un NATO. Tad tie paši radīja jaunas vai mainīja partijas. Cerība šajā muļķu zemē iet roku rokā ar maiņu – viena maiņa pret citu; bet tikai ne ar patiesu neatkarību un darbu savai zemei. Tagad, kad jaunu partiju radīšanas cerība vairs neaizrauj, viņi sāk darbināt politisko mehānismu maiņas cerību.

Visplašāk raugoties var redzēt, ka Satversme traucē daudziem. Visa mūsu reālā ikdiena ir pretrunā ar to. Daudzi grib to mainīt, daudzejādā veidā. Tomēr tai ir grūti tikt klāt, tāpēc tā ir „jāatpogā”. Un tā, dažu partiju „nesamierināmie aģenti” salien jaunā kulītē, saceļot brēku par Satversmes mainīšanu. Vienlaicīgi tiek izmēģināta vēl viena cerība – mēdiju iejaukšanās politikā un masu vadīšana caur mēdijiem politiskos procesos. Ir atrasta jauna cerība – jauns politisks spēks un līderis ar savu komandu – TV – 3, Sipeniece un Brīnumzemes šovs! Vēlētāji parādīja, ka ir tam gatavi. Mēs nebrīnītos, ja nākošo Saeimu vadītu Fredis. Nu, te nav runa tikai par muļķību. Satversmi grūti mainīt tāpēc, ka ir grūti to mainīt pirmo reizi. Ja „Brīnumzemes” skatītāji Sipenieces vadībā to mainītu vienreiz, tad tie paši tajā ļautu izdarīt arī citas vajadzīgās izmaiņas. Vēl kāda cita „svēta mērķa” un „svēta cilvēka” vadībā. „Skroderdienu” skatītāji domā kā „Skroderdienu” varoņi „Silmaču” sētas mērogos. Žurku skrējiena skatītāji domā kā žurkas, bet brīnumzemes skatītāji tā, kā viņiem to liek Sipeniece. Tur ir (naudas) varas spēks un par to Sipeniecei algu maksā.

Kad mēs dzirdam – Sipeniece, domājam – referendums. Kad dzirdam – referendums, domājam – žurku skrējiens.       


228. No: Aija      Temats: Saprātīgais Cilvēks ?←      2008. gada 5. augustā 17:31:09

Labdien! Patiešām, mūsu sabiedrībā ir daudz apgarotu, patiesību un garīgo izaugsmi meklējošu cilvēku, taču tādus ir grūti atrast. Kā atpazīt šādus kalnā kāpējus daudzo kūtro un nesaprātīgo vidū? Kā kaisīt zināšanu zīles, lai tās visas iegulst zemē un izaug par stipriem ozoliem? Lielākā daļa cilvēku, ko sastopu savā ceļā, par to vispār nedomā, tādēļ ir grūti atrast sev līdzīgos.


Garīgā attīstība ir Dzīve. Dzīvē ir Dzīvība – darbība. Dzīvība nevar būt bezdarbīga, tāpat kā Mīlestība nevar būt pasīva. Garīgā attīstība ir tuvošanās Pilnībai, tāpēc katra kustība tās virzienā izsauc tās likumu izpausmes meklētājā. Tas, ko Jūs meklējat, nav šeit – uz zemes, tam te nav līdzekļu, pielietojuma un atrisinājuma. Tas ir Debesu Valstībā, tur – Cilvēka Sirdī, tāpēc darbība ir personības ceļš uz savu Sirdi.

Neviens iemiesojums nav pilnīgs. Tas atšķiras no citiem līdzās esošiem un tāpat no šīs pašas Individualitātes iepriekšējiem iemiesojumiem. Katram ir citādas spējas un citi ierobežojumi, ko nosaka viņa attīstības stadija, apkārtējā vide un viņa „liktenis” (nobriedusī karma, tās 7 „kolektivizācijas” – monādiskuma līmeņos). Katram viņa ceļš uz savu Sirdi ir cits – viņam atbilstošs. Tāpēc katram iemiesojumam ir jāuzzina, kas viņš ir. To var izdarīt tikai saskaroties ar objektīvo materiālo pasauli (rupjo matēriju) nemainīgu ētisku – tikumisku principu vadītā darbībā.

Katram šī darbība būs cita. Vienam tā būs Skaistuma vērošana, Citam – Zināšanu apgūšana, vēl citam – šo Zināšanu pielietošanā vides uzlabošanai. Katrā Dzīvība izpaudīsies Pilnības pirmajā Likumā – Kopības meklējumos un Katram Kopība atbildīs viņa paša darbībai, tāpēc, meklēt savējos nozīmē – tieši savējos, tos, kāds esi Tu pats. Vērotājiem tie būs vērotāji. Zināšanu meklētājiem tie būs citi Zināšanu meklētāji. Darbīgajiem tie būs citi darbīgie. Ja gribi atrast savējos, vispirms apzinies, ko Tu pati gribi un kas esi. To var uzzināt pavisam vienkārši – sāc darīt to, kas Tev - Tavai Sirdij sagādā vislielāko prieku. Seko savai priekpilnajai darbībai un tā Tevi aizvedīs pie citiem tādiem pašiem.

Problēmas būtība slēpjas Jūsu un šo, Jūsu meklēto Cilvēku, apziņas, un tātad mērķu, līdzekļu un darbības starpībā. Jūs meklējat, viņiem piedēvējot to, kas izriet no Jūsu apziņas, mērķiem un līdzekļiem, tāpēc neredzat tos, kuriem tas viss atšķiras no Jums. Jūs meklējat pēc savas patiesības, bet viņi dzīvo pēc savas. Jums slēpta Īstenība, Jūs maldāties, tāpēc parasti par vadītājiem izvēlaties viltus praviešus, bet tos, kuri patiesu Darbu dara, par Garīgā Darba darītājiem nepazīstat. Ja vērotājā ir izkropļota Garīgās Dzīves un Darba sapratne, tad tāds savā apkārtnē to neredz, bet tas, kurš meklē, atrod tikai to, kas ir viņš pats, bet nevar redzēt un novērtēt to, kas stāv augstāk par viņu. Tikai Zināšanās balstīta Ticība, nerimstoša, darbīga Mērķtiecība un no Mīlestības izrietoša Uzticība var Jūs pie tiem, ko meklējat pievest.

Tie, kuri zin un darbojas, sastop pretestību, tādēļ nav vieglprātīgi. Viņi nes atbildību par savu Darbu, tādēļ cenšas to pasargāt no kaitējuma, traucējuma un kvalitātes zuduma. Dzīvība un Mīlestība ir Harmonijā – atbilstībā, tāpēc tur, kur ir Dzīvība, darbība – Garīgā attīstība, tur vienmēr ir derīgā atlase, noslēpums un pārbaudījumi. Garīgā Dzīve nav iebraucamā vieta vai tūrisma apskates objekts. Nav lielāka traucējuma par tukšu niekalbju ziņkārību. Iekšā saucēji, sevis slavinātāji, reklamētāji un labumu solītāji  ir pirmie muļķu ķērāji. Tālāk nāk melnsvārči un viņu misionāri, kas, kā Garīgās dzīves pārkāpums ir melnās maģijas prakse un tiešā pazīme.

Tāds misionārisms sagandē vidi un Cilvēku, pienesot viņam viņa situācijā nederīgo – tātad nevajadzīgo un traucējošo vai pat kaitīgo. Melnie magi izmanto misionārismu kārdināšanai, dvēseļu medīšanai un Evolūcijas aizkavēšanai. Garīgā attīstība katrā tās formā nav priekš visiem. Tā ir tiem, kam tā der. Tas ir „atvērts interešu klubs, kurā iekļūst tikai savējie”. Katram pēc viņa būtības un nopelniem.

Tas ir pamatā arī Kristus līdzībai par graudu sēšanu – aicinājumu un sasniegumu. Tikai derīgā augsnē kritušie graudi dos ražu – būs sasniegums. Tikai tās Monādes sagatavotā augsne – personība, kura, tam sagatavota, būs graudam gatava, dos atbilstošo reakciju. Augsnes gatavotājs ir Individualitāte. Tikai tā pati zina, kāda ir šī augsne, kad un kam tā gatava. Visām Garīgās Dzīves kustībām jānāk no iekšpuses - klauvē Sirds un pati ver logu uz pasauli tad, kad ir tam gatava. Nav lielāka ļaunuma par „Garīgo modināšanu” un labāku melno kalpu par šādiem „gaismu nesošiem modinātājiem”. Priekšlaicīgi saņemtais nevar tikt adekvāti asimilēts, tāpēc maldina, ieved fanātismā, cietsirdībā un sakropļo vai atbaida no tā, kas dabiski noteiktajā laikā nācis būtu pamats tālākai attīstībai.

Tāpēc Garīgā attīstība katrā tās formā nav priekš visiem, bet tikai tiem, kam tā der. Tie, kas darbojas, nevienu klāt nesauc, tāpat kā neatraida. Vai viņus redz vai ne, ir atkarīgs no katra paša. Vienmēr dota iespēja redzēt, uzkrāt zināšanas un līdzdarboties. Neviens Tev neteiks:

„Es esmu Garīgais...!”, bet dos iespēju redzēt, uzkrāt zināšanas un piedalīties praktiskajā darbā. Visam jānāk caur Cilvēku, viņa ikdienu ar viņa roku, prāta un Sirds darbu. Katram ceļa posmam jābūt viņa soļiem mērītam. Katrs liels Darbs  sastāv no simtiem atsevišķu darbību, kuru kopsakarību pārzina tikai tā vadītājs. Katrs var piedalīties kādā Darbā pēc savām spējām un interesēm.

Ja Tava Sirds, tavos meklējumos būs Tevi atvedusi pie savējiem, tad Tu ieraudzīsi Tev dotās iespējas būt kopā gan mācībās, gan Skaistuma vērošanā, gan praktiskā darbībā. Esot kopā, Tu tiksi vērota un vērtēta, un, ja ar savu darbību iekļausies šajā vidē, vairosi tās spēku, līdzsvaru un pilnību, tad ar laiku Tev atklāsies Tie, Kurus Tu Meklē un tas, kas no svešām acīm tiek rūpīgi slēpts.            


229. No: miranda21      Temats: karma ?←      2008. gada 14. augustā 11:45:33

Kā izvairīties no jebkādām karmiskām sekām?


Izvairīties no karmas nozīmē izvairīties no vides ietekmes uz apziņu. Tas nozīmē pilnīgu atsaisti no tās, mijiedarbību trūkumu – atpalikšanu no tās – nonākšanu destruktīvo enerģētisko darbību laukā, kas arī ir Karma. No karmas pilnībā izvairīties nevar neviens, kurš veic kaut kādas aktivitātes. Arī Dievi ir pakļauti Karmai. Viņi prot darboties tās līdzsvaroto vērtību apgabalā.

Mēs operējam ar trīs Karmas stāvokļiem un septiņiem kolektīvās darbības līmeņiem. Tas, kuram ir iemiesojums vai personība kaut kādā veidā ir tai pakļauts. Jautājums par „izvairīšanos” ir centrālais melnās maģijas un sātanisma piekopēju jautājums, kuru rada viņu grēkapziņa un nevēlēšanās (bailes – neuzticība savam Radītājam – Gļēvums un vājums) līdzsvarot savu postošo darbību sekas.

Cilvēki darbojas saskaņā ar savu labo gribu, Sirdsapziņu, veselo saprātu un pieredzi. Viņi nepiesaistās pagātnei, šodienas notikumiem un nākotnes solījumiem. Viņi pieņem visu kā iespēju un atlaiž visu kā velti.

Viņi pieņem šodienu, to ko tā nes, kā vakardienas turpinājumu un rītdienas sākumu. Viņi pieņem šīs dzīves notikumus, kā iepriekšējās radītus un vajadzīgus to īstās nozīmes izpratnei. To sauc par Uzticību Radītājam, kurš katram dod labāko un vajadzīgo. Viņi ir brīvi no bailēm. Ar viņiem ir Dievs.


230. No: Leons Ziemelis      Temats: klonēšana ?←      2008. gada 14. augustā 11:47:51

Kā vērtējat klonēšanu un iespējas veidot jaunu - labāku civilizāciju ar gēnu inženierijas palīdzību?


Klonēšana nedod nekādus pozitīvus rezultātus. Tā tikai rada jaunas problēmas, tāpat kā orgānu pārstādīšana radīja jaunu noziegumu veidu – orgānu tirgu un tirdzniecību ar tiem, tās dēļ izdarītos noziegumus. Karmiskās sekas sajūsminātie pētnieki un lietotāji nav vēl apjautuši. Viņi vēl nezina, kādas jaunas slimības ir palaiduši pasaulē.

Klonēšanu neparedz Dabiskā Kārtība un pēc tās nekādas praktiskas vajadzības nav. Tā ir viena no sātanisma blakus programmām – mākslīgo un relikto organismu iniciēšana dzīvei ar mērķi radīt sev jaunas iemiesojumu formas ar garāku mūža ilgumu. Tās ir bailes no „otrās nāves”. Arī orgānu pārstādīšana un cilmes šūnu eksperimenti ir daļa no tās pašas programmas, tāpat kā visas manipulācijas ar ķermeni.

Jaunas – labākas cilvēces radīšana ir Dieva ikdienas darba kārtībā. Tas katru dienu notiek saskaņā ar matērijas apgarotības pakāpi, Evolucionārajiem Cikliem un Cilvēces karmu. Ar to strādā visas Kosmiskās struktūras, kurām tas ir uzdots.

Šis jautājums ir tieši melnās maģijas prakses – hatha jogas garā. Šī joga un tās pārstāvētais virziens cenšas panākt izmaiņas smalkajā ķermenī ar rupjā ķermeņa manipulācijām. Tas der melnajiem burvjiem viņu praksē, bet nezinātājiem un ziņkārīgajiem nodara neatgriezenisku postu.

Šādu un tamlīdzīgu manipulāciju pozitīvu rezultātu neiespējamību nosaka likums:

- „Neviena sistēma nevar izprast sevi vai par sevi augstāk attīstītu sistēmu”. Tāpat kā nevar radīt sev līdzīgu sistēmu, tikai tās surogātus. Tāpēc katra augstāk stāvoša būtne rada tikai zemāk attīstītas būtnes. Cilvēku nerada vecāki. Vecāki izpilda noteiktas, viņiem uzticētas darbības augstāk stāvošo būtņu izveidotā radīšanas procesā. 

Gēnu inženierija attiecas uz fizisko ķermeni, Cilvēks ir augsti organizētas psihiskās enerģijas „kvalitāte”, kura iemiesojas fiziskajā ķermenī. Ar ķermeņa izmaiņām nevar mainīt šo „kvalitāti”. Ar tādām izmaiņām var izjaukt ķermeņu saskaņotību – izraisīt alerģijas formas un pārtraukt iemiesošanās procesu.

Šī – labāka radījuma, labākas pasaules radīšana, savas gribas pretnostatīšana Dieva gribai un augstprātība – Dieva „nepilnību” labošana ir centrālā tēma sātanisma leģendu kopā. Tā ir leģenda par kritušo enģeli un viņa karu ar savu Radītāju.

Šī idealoģija vēl tagad ir populāra sātanistu vidē, kaut gan jau ir transformējusies par glābšanas riņķa konstruēšanu – jauna veida bioloģisku organismu radīšanu, kas tiem, viņuprāt, nodrošinātu neierobežoti ilgu eksistences laiku pēc dabiskās cilvēces izzušanas. Tā ir arī „dinomānijas” virzīšanas jēga. Tā dēļ mēģina savienot dzīvnieku un cilvēku cilmes šūnas, gēnus un veic citus tamlīdzīgus modifikācijas eksperimentus.

Šī ideoloģija ir saistīta ar teoriju par izvairīšanos no karmas – planētas izraušanu no Evolūcijas un tās „ieslēgšanu” nemainīgā stāvoklī. Tomēr ir daudzi, principiāli, ar tehniskiem līdzekļiem nepārvarami šķēršļi, kuri jau iepriekš nolemj neveiksmei visus meklējumus šajā virzienā un tādas eksistences neiespējamību. Pilnīgāka fiziskā forma saistīta ar augstāku apziņas kvalitāti, bet tieši tās sātanistiem nav un nevar būt. 


231. No: Plāns      Temats: Notikumi Gruzijā ?←      2008. gada 14. augustā 12:40:28

Kāpēc gruzīniem ir jākaro ar citu tautu-osetīniem, zinot to, ka viņus aizstāvēs Krievija?
Vai tiešām ir iespējams tādai mazai valstij kā Latvija būt pa īstam neatkarīgai un ar labām kaimiņattiecībā ar Krieviju, sevi nepazemojot un nezaudējot savu identitāti? Kādai sadarbībai tad būtu jābūt?
Filma Padomju stāsts, vai tā jau neveidoja latviešu nostāju par slikto krievu lāci, sagatavojot mūs Gruzijas notikumiem un vēl kādiem citiem daudz lielākiem notikumiem? Kā Latvija varētu iziet ārā no šīs ASV veidotās destruktīvās putras?


Atbildi skatīt sadaļā Raksti - "Par sviestmaizi un zābaku".

232. No: Sonrisa      Temats: maini sevi pats, un pasaule ap tevi ... ?←      2008. gada 20. augustā 14:55:12

Es piekrītu šai sentencei, taču mainīt - tas ir ilgstošs darbs, bet tas ir iespējams. Pēdējo gadu laikā izmainoties savai iekšējai pasaulei, ir mainījusies arī mana apkārtējā vide. Mans jautājums ir tāds - kas pēc jūsu domām ir pats galvenais cilvēka dzīves problēmu un veselības pamatā? Kas ir tas, kas traucē cilvēkam virzīties uz priekšu savā garīgajā attīstībā?


Visu problēmu pamatā ir neskaidra apziņa, kas rada nepatiesu uztveri, maldīgus spriedumus un kļūdainu darbību. Lai gan Cilvēkam liekas, ka viņš redz, jūt un uztver pasauli reāli un adekvāti, patiesībā viņš te ir pusmiegam līdzīgā stāvoklī. To rada materiālo vibrāciju klātbūtne, kas rada „Maiju” – apmiglo apziņu un uzbudina egoismu – tieksmi pēc personiskiem patīkamiem iespaidiem. Šī tieksme izjauc līdzsvaru starp pozitīvu (patīkamu) un negatīvu (nepatīkamu) iespaidu uztveri un neļauj apziņai noturēties skaidrā – „patiesā” – līdzsvarotā stāvoklī.

Galvenais, kas traucē noturēties pie skaidras apziņas ir tieksme pēc  komforta. Bet bez skaidras – „patiesas” apziņas nevar apgūt to pieredzi katrā iemiesojumā, kuru mēs saucam par „Garīgo attīstību”. Ja Jūs saprotat, ko Mēs Saprotam ar vārdu „Gars”. Apziņas skaidrības rādītājs ir Cilvēcisko Vērtību klātbūtne un līdzsvarotība apziņā. Tā uz to var atbildēt, ja stingri izvairamies no visiem skaistajiem vārdiem. Vai tomēr vajag ar tiem?


233. No: Sola      Temats: pašizaugsme ?←      2008. gada 21. augustā 13:30:26

Šodien veikalu plauktos ir tik daudz literatūras, kas attiecas uz cilvēka ieksējo pasauli, ir tik daudz garīgo skolotāju, dziednieku u.t.t jeb to, kas sevi uzskata par tādiem, ir tik daudz metodiku un cēloņu izskaidrojumu cilvēka fiziskajām slimībām, un jāsaka, ka viedokļi atšķiras, un man rodas jautājums - kur tad ir patiesība, kurš ir tas patiesais slimības cēlonis? Ja cilvēks apzinās, ka visā, ko viņš dara, kas ar viņu notiek, nav viņa patiesās būtības, un, ja vinš vēlas atgriezties pats pie sevis, kāds pēc jūsu domām ir tas ceļš, pa kuru ejot, cilvēks var atgriezties pats pie savas patiesās būtības?/ Es domāju tieši metodikas ziņā. kas ir tas, kas civlēkam palīdz un kas viņam būtu jādara./


Mīļais bērns! Tas, ko Tu meklē, nav grāmatās vai dziednieku stāstos. Tas ir Tavā apziņā – tās kvalitātē. Tur ir gan slimību, gan visu „brīnumaino” spēju cēloņi. Vēl vairāk, šīs spējas pašas sāk darboties tad, kad ir izravēti vai novērsti slimību cēloņi – apziņas disharmonijas, maldīgi priekšstati un karmiskas sekas.

Katram Cilvēkam, atbilstoši viņa dabai un vietai pasaulē, ir jāapgūst un jāuztur ar to saskanīga apziņas struktūra un kvalitāte. Tad Cilvēks ir savā vietā un ir tur laimīgs. Apziņas kārtība ir atkarīga no Gara Maizes – Zināšanām un Dvēseles darba – līdzpārdzīvojuma, vērojumiem un pārdomām par šo novērojumu cēloņiem – Pārpasaulīgo un Pārlaicīgo. Tam visam ir jānotiek Cilvēcisko Vērtību telpā triju Zvaigžņu vai Austrumu Gudro (feju) Cēlsirdības, Maiguma un Dailes klātbūtnē.

Katram, dzimstot, šie Brīnišķīgie Vēstneši sniedz savas dāvanas un novēlējumus. Katram pašam ir jāpalūkojas savā pūra lādītē un jāatrod tas, ko tam viņa Cēlsirdība, Maigums un Daile sniedz – ar ko ļauj rīkoties. Atgriezties pie savas būtības nozīmē ļaut rīkoties savai Cēlsirdībai, Maigumam un Dailei.

Katram tādā veidā ir savas Dāvanas un Ceļš. Katram ir sava Ceļazvaigzne. Katram tajā ir vajadzīgi ceļabiedri, atbalsts un padomdevēja balss. Katram vajag kādu, kuram viņš uzticas. Katram vajag to Tradīciju, kuras gultnē rit viņa Dzīve, kuras turpinājums ir šīs dzīves notikumi. To var pazīt pēc siltuma Sirdī un tradīcijas prasību, postulātu pašsaprotamības, pēc tā, ka šī tradīcija sasaucas un saskan – papildina paša domas un atbild uz sen lolotiem jautājumiem. Pēc tā, ka šī tradīcija ievieš kārtību Dvēselē un pasaulē ap Tevi.

Ja Tu uzticies šai tradīcijai, ja Tu jūti to kā savu, tad lasi no ieteicamās literatūras klāsta, lasi tos materiālus, kuri ir atrodami mājas lapā, lasi dzeju un atbilžu rakstus. Lasi un pārdomā izlasīto. Vēro apkārt notiekošo un veido savu viedokli par to. Nepamet iesākto, un, ja Tas ir Tavs Ceļš, ja Tu būsi to gājusi pietiekami mērķtiecīgi, ja būsi tam pietiekoši sagatavota Dvēselē, miesā un Izglītībā, ja iekļausies kustības ritmā, ja neļausies maldugunīm un vilinājumiem, ja tāds būs Tavs Liktenis, tad Tu dzirdēsi savu Sirdsbalsi, būsi savās Debesīs un varēsi sarunāties ar sevi. Tu Zināsi, kas, kad un kā jādara.

Ja šis ir Tavs Ceļš, tad tas ir grūts, tas nav visiem. Tam nedrīkst tuvoties steigā, vieglprātīgi vai fanātiskumā. Tas piedāvā Darbu, Prieku un Svinīgumu, bet nesola aplausus un apbalvojumus. Tas piegādās daudzas pieaugošas risināmas problēmas, bet to atrisinājumi nekad nebūs lietojami savas dzīves labiekārtošanai. Ja tas ir Tavs Ceļš Tu būsi ar to visu mierā. Bet ja tas nav Tavs, tas Tevi apdedzinās un sabiedēs. Padomā labi, pirms sāc!

Palasi Dzeju! Tieši Dzeja sasaucas ar Sirdi un katram ļauj sajust sevi Tur Iekšā vai ārpusē, vērojot stāvam. Ja Tu neesi Tur Iekšā, tad ej tālāk, bet, ja paliec, tad vienmēr Esi!


234. No: Plāns      Temats: ?←      2008. gada 31. augustā 12:28:41

..\"Filma Padomju stāsts, vai tā jau neveidoja latviešu nostāju par slikto krievu lāci, sagatavojot mūs Gruzijas notikumiem un vēl kādiem citiem daudz lielākiem notikumiem?\"..


Atbildi skatīt sadaļā Raksti - "Vai Rīga ir gatava, jeb profāni Europā".

235. No: Kaspijs      Temats: Lielais hadronu paātrinātājs ?←      2008. gada 8. septembrī 21:52:11

Ir izskanējusi informācija, ka Eiropas Kodolpētījumu organizācijas pētnieki iedarbinās Lielo hadronu paātrinātāju, ar kura palīdzību raidīs vienu pretim otram ūdeņraža protonus lielā ātrumā, lai tā rezultāta varētu izzināt Visuma noslēpumus par masas dabu un citu dimensiju esamību. Kādas sekas atstāj (ja atstāj) tādi un līdzīgi eksperimenti uz Visumu, planētu, cilvēci ? Kas varētu būt patiesie šādu pētījumu pasūtītāji un labuma guvēji?


Nekādu seku nebūs un nevar būt.

Sadauzot vienu pret otru kristāla traukus nevar izzināt dabas likumus, kuriem pakļāvies to radītājs un to, kas ir šis radītājs, kādi ir viņa domu un jūtu ceļi. Tas, ko meklē šie „pētnieki” atrodas tālu ārpus materiālo vai fenomenālo parādību lauka un to nevar izzināt ar materiālo daļiņu dauzīšanu vienu pret otru – ar manipulācijām materiālo parādību laukā.

Ar pretdabisku apstākļu radīšanu – konfrontāciju  nevar izpētīt to, kas ir radies visaugstākās saskaņas ceļā. Tas, ko viņi iegūst šādos eksperimentos, dabā nekad nav eksistējis un neeksistē. Murgainas idejas un maldīgi priekšstati noved „pētniekus” pie izkropļotas faktu uztveres un šo faktu murgainas interpretācijas.

Europa ir atvēlējusi naudu „Zinātnei”. Šī nauda ir „apgūta”. Tiks rakstītas disertācijas, iegūti grādi un stipendijas, skanēs aplausi akadēmiju zālēs. Ir uzbūvēta dārga rotaļlieta, ar kuru spēlēsies tie, kuri negrib pacietīgi izlasīt to, ko par to ir rakstījuši tie senči un viņu Skolotāji, kuri Zina kā tas ir radies un uzbūvēts. Ja kāds grib to uzzināt, tad viņam vienkārši ir jāiet pie tiem, kuri to zin un jāmācās no viņiem. Šie „pētnieki” uzvedas kā zīdaiņi, metot rotaļlietas pāri savas gultiņas malai, cerībā, ka tās vēlāk viņiem tiks atdotas atpakaļ un tādā veidā viņi uzzinās to no kurienes tās, vai viņi paši ir radušies.


236. No: Madaras      Temats: sapnis... ?←      2008. gada 9. septembrī 13:27:39

Vai četrgadīga bērna sapnis redzētais var viņu kā ietekmēt!? Un kāpēc redz ko tādu ko nekad nav piedzīvojis!?


Var ietekmēt, kā tīri emocionāli, tā arī kā pierādījums vēlākajos notikumos. Tāds sapnis var būt viņa atmiņas par citiem iemiesojumiem, viņa piedzīvojumi astrālajā telpā, „paralēlā evolūcija” (ja tam ir ciklisks raksturs), citu apziņu projekcija, vai kaut kur novērotais – stāsti, filmas. Tik mazi bērni ir savu vecāku apziņas daļa, tāpēc savos sapņos redz arī to, kas notiek vecāku apziņā vai ir to pieredzēts.


237. No: Inese      Temats: Sievietes un vīrieši ?←      2008. gada 11. septembrī 12:07:03

Kāpēc pastāv tāds apgalvojums, ka sievietes ir vājais dzimums, bet vīrieši - stiprais? Ceru, ka neiet runa par fiziskām vīrišķajām pārspējām, bet gan par aizvēsturiski iekaltiem stereotipiem. Uzskatu, ka sievietes ir daudz izturīgākas kāda mērķa sasniegšanā. Varbūt tieši tāpēc, laika gaitā un dažās attīstītās valstīs, vīrieši degradē.


„Tirgus placis” – populācija – trokšņo, muld, melo un spriedelē par lietām, kas ir ārpus viņu zināšanu un pieredzes loka. Viņi zvana uz radio, televīziju un piesārņo internetu ar pļāpām un tenkām, kuru sākums rodams pie alus kausiem un cietuma folklorā. Ļaudis uzklausa māņticības un uzpirktu „zinātnieku” murgus tieši proporcionāli savai bezdarbībai un dzīves jēgas trūkumam.

Nav saprātīgi veidot savu dzīves poziciju ņemot vērā tirgū saklausītas tenkas. Neviens saprātīgs Cilvēks nekad neraudzīsies augstprātīgi uz citu Cilvēku, bet redzēs viņa īpatnību pielietojuma iespējas. Sievietēm, kuras necenšas ielauzties Vīriešu vidē, nav pamata satraukties par savu fizisko vājumu. Tieši otrādi – viņas labprāt ļauj būt stipriem Vīriešiem, pašas labi jusdamās mīļi vājas.

Dabā valda līdzsvars un Dabas Likumi, kuri diktē dzimumu īpatnības un pienākumus vai iespējas. Sievietes var atteikties no saviem pienākumiem, Vīrieši arī. Var neizmantot sev dotās iespējas, bet nevar iegūt pretējam dzimumam piešķirtās. Var mainīt seksuālo orientāciju, bet ar to nevar radīt bērnus, nodibināt ģimeni (ģimene ir divu pretēja dzimuma Cilvēku bērniem svētīta Siržu Savienība) un gūt Cilvēciskas dzīves piepildījuma gandarījumu. Var nodot bērnus bērnudārzā vai kādā citā veidā atteikties (izvairīties) no viņu audzināšanas, var pārstāt ģērbties, uzvesties un strādāt savam dzimumam atbilstoši, bet nevar ar to iegūt to, kas tādā veidā ir zaudēts vai to, ko tādā veidā ir cerēts iegūt.

Tu esi vai nu tas, kas esi, vai neesi nekas. Tu nevari būt tas, kas neesi, kaut vai tāpēc, ka pretējais jau ir. Tāpat kā Tu nevari sēdēt uz diviem krēsliem, tāpat arī divi nevar sēdēt uz viena krēsla. Tas nav vajadzīgs. Vajadzīgs līdzsvars, kurš ir tad, kad katrs ir savā vietā, savā darbā, pildot sava dzimuma lomu, pienākumu un piepildot viņam dotās iespējas kaut vai tādēļ, ka kādam ir jādara tas, ko nevar izdarīt cits.

Tas, ka Vīrietis var aizstāt Sievieti viņas rūpēs ir tādu ļautiņu muļķīgs izdomājums, kuri nezina ne to, kas ir Sieviete, ne to, kas ir Ģimene, ne to, kas ir rūpes un savstarpēja kalpošana. Tas, ka Sievietes varot darboties Vīriešu darbības laukā tikpat veiksmīgi kā Vīrieši, ir pilnīgi maldīgs – iluzors novērojums.

Tas radies tikai tāpēc, ka, piesārņojot šo telpu ar tai neraksturīgām un nevajadzīgām enerģijām tai neraksturīgā veidā, tiek pazemināta šīs vides darbības un reakciju kvalitāte. Pārpurvojot augsni, tur var uzturēties rāpuļi un abinieki, bet nekāda raža, ceļi vai ēkas tajā vairs nebūs iespējami. Sievietes lepojas ar savas karjeras sasniegumiem, nesaprotot to, ka mēra šos sasniegumus ar pašu novājināto Vīriešu attiecīgā darba nespēju un vājumu.

Tad, kad Sieviete atstāj savu vietu, Vīrietis zaudē atbalsta punktu un savu pienākumu veikšanas iespēju. Sieviete, atdarinot Vīrieti, pārstāj būt Sieviete, izjauc līdzsvaru un neļauj Vīrietim būt Vīrišķīgam un Vīrietim vispār.

Saprātīga Sieviete lepojas ar savu Sievišķību, mīl Vīrieti, nekad nerunā neko sliktu, bet iedvesmo viņu dižiem un skaistiem darbiem – Saprātīga Sieviete ir Gudra un Skaista, viņa grib, var un ir Vīrietim interesanta tāpēc, ka daudz lasa, mācās un domā (pirms runā) gan par to, ko lasa, gan par to, ko runā, gan par to, kā labāk izmantot savas Sievietes iespējas, esot blakus Vīrietim. Palasiet „Caur Uguni, Ūdeni un Vara caurulēm”.


238. No: Raivis      Temats: Par energoresursu sakārtošanu... ?←      2008. gada 11. septembrī 15:08:44

Sveicināti! Ar vien biežāk rodas jautājums par Latvijas tālāko attīstību. Sakarā ar šo gribētu pavaicāt Jūsu viedokli. Kādi būtu iespējamie risinājumi energoresursu jautājumā, lai varētu Latvijā saražot savu elektroenerģiju, tādā veidā nodrošināt paši savas valsts iedzīvotājus? Vai kūdras izmantošana būtu labākais tam risinājums? labu vēlot, Raivis


Tāpat kā augi, uzturoties ar slāpekli bagātā atmosfērā, nevar to no turienes asimilēt, tāpat šī civilizācija, peldot enerģijas okeānā, nevar paņemt no tā vairāk kā pieļauj tās saprātīgums. Mendeļejevs brīdināja neizmantot naftu un gāzi tās pašreizējā izmantošanas veidā. Šī civilizācija enerģiju iegūst tikpat mežonīgā un barbariskā veidā kā viņu senči alās – sadedzinot to, kas deg. Siltumenerģija ir visneracionālāk izmantojamā un neefektīvākā enerģijas ieguves forma. Atomenerģijas izmantošana ūdens sildīšanai un tvaika turbīnu darbināšanai ir vairāk kā kurioza. Tas ir tas pats kā vārīt zupu ar apmaksātu sarunu uzsildītu mobilo tālruni.

Sadedzināt matēriju, lai iegūtu siltumu, kuru pārvērš elektriskajā strāvā, lai ar šo elektrību liktu spīdēt citiem priekšmetiem vai tos pārvietotu, vai mainītu temperatūru vidē vai priekšmetos ir saprātīgu cilvēku necienīga rīcība. Tas, kas bija un ir pieļaujams mežoņiem vai tur, kur ir vajadzīga dzīva uguns klātbūtne emocionālās vides siltumam, nav pieļaujams attīstītā sabiedrībā.

Nikolā Tesla parādīja pilnīgi citu ceļu enerģijas izpratnei, taču tas tika noraidīts. Teslas parādītajās iespējās nevar tikt izmantots enerģijas skaitītājs un iekasēta maksa par to. Visa mūsdienu enerģētika ir vērsta uz maksas iegūšanu par tās izmantošanu. Tā kalpo peļņai, bet ne Cilvēka Saprātam. Peļņas dēļ tiek kultivēts tās patēriņa uzturēts komforts.

Ar mūsdienu enerģētiskajām mašīnām un tās darbinātajām iekārtām nav saprotams, kā var uzturēt sakarus bez sarežģītām elektroniskām iekārtām, kā var pārvietot milzīgus priekšmetus bez tehnisku iekārtu izmantošanas vai apgaismot telpu un mainīt tās temperatūru tiešā veidā, neizmantojot citus enerģijas avotus vai iekārtas. Un šī nespēja ir tikai tāpēc, ka enerģija tiek izmantota tikai kontrolējamā, uzskaitāmā veidā un tās izmantošanas gala rezultāts ir vai nu militārs, savstarpējā apkarošanā vai komforta apmierināšanā.

Mūsdienu enerģētikā cilvēks ir tikai patērētājs vai tehniskais darbinieks, kaut gan viņa patiesās iespējas ir būt par kvalitatīvu enerģijas plūsmu operatoru un sadarbības partneri. Cilvēka ceļš ir savu enerģētisko iespēju (apziņas) attīstīšana un iekļaušanās Enerģētiskā Okeāna dzīvē tiešā veidā. Pārvaldot šo Okeānu caur viņa paša rīcībā esošās enerģijas kvalitātēm, var panākt tādus darba apjomus, kādus nevar panākt ar utilitārās ekonomikas enerģētiskajām nozarēm.

Dabā valda likumi, kuri nosaka to, ka pieeja enerģijas apjomiem ir iespējama tikai racionalizējot un sakārtojot atbilstoši Dabas likumu normām to enerģiju, kāda ir tiešā lietotāja pārziņā. Operators (viņa apziņas kvalitāte) nosaka enerģijas plūsmas kvalitātes un gala rezultātu. Tā enerģija, kura netiek izmantota racionāli (Dabiskās Kārtības izpratnē), darbojas postoši.

Mūsdienu civilizācijas problēma nav enerģijas resursi vai to trūkums. Šai civilizācijai ir pilnīgi cita problēma – neracionāla – izšķērdīga, bezatbildīga esošo un pieejamo resursu izmantošana un apkārtesošo enerģijas plūsmu dezorganizēšana, ļaujot savā apziņā darboties egoismam, skaudībai un iekārei.

Ja kāds konstatē resursu trūkumu, tad, pirmkārt, ir jāpārvērtē un jāregulē patēriņš un, otrkārt, jāracionalizē – kvalitatīvi jāmaina izmantošanas veidi, nevis jāmeklē jauni resursu apjomi. Jauni resursu apjomi radīs tikai tālāku neracionālas izmantošanas krīzes apjomu pieaugumu, kā apmēros, tā kvalitātēs. Neracionālai izmantošanai vienmēr ir postošas sekas. Jaunu resursu apjomu meklēšana ir posta palielināšana.


239. No: Anna      Temats: lielais sprādziens ?←      2008. gada 12. septembrī 14:48:59

Vai Jūs varētu, lūdzu, pastāstīt sīkāk par „Lielo sprādzienu”?


            Astronomi vēro debesis, vēro Zvaigznes mūsu Visumā, to pārvietošanos, vēro planētas un komētas mūsu Kosmosā – Saules sistēmā un vēro citus Visumus – Galaktikas ap mums.

Šie novērojumi tiek izdarīti no Mūsu Visuma, Kosmosa un planētas telpas vērojot to, kas notiek ārpus tās, ar tiem līdzekļiem, kādi ir vērotāja rīcībā un iespējās vai interešu lokā. Viņa rīcībā ir tas, ko tam piegādā šī vide un tas, kā viņš prot to izmantot.Viņa iespējas šo līdzekļu izmantošanā nosaka viņa priekšstati par apkārt notiekošo un interešu virzieni, kuri savukārt izriet no viņa vispārējā izglītības, Zināšanu un Kultūras līmeņa.

Tātad priekšstats par apkārtējo telpu un tur notiekošo vairāk atkarīgs no Kultūras un Zināšanu līmeņa nekā no tehniskajām iespējām, kuras arī ir tiešā korelācijā ar Cilvēka iekšējo Kultūru. Visi Kosmosa izpētei vajadzīgie instrumenti atrodas Cilvēka apziņā. Ārējie tehniskie līdzekļi tiek lietoti tikai par tik, cik Cilvēks neprot lietot savas apziņas rīkus un struktūras, neapzinās to iespējas, darbības mehānismus vai neprot tos kontrolēt.

Viss, apkārt notiekošais, uztveres diapazonā tiek noformēts faktos (faktu formēšanas problēmas) un pēc tam iziet garu klasifikācijas, analīzes un izskaidrojošu teoriju sintēzes – ģenerēšanas ceļu. Uztveres diapazonu nosaka visi iepriekš minētie faktori, kā arī uz mūsu planētas, Kosmosā, Visumā un Dabas Telpā valdošie Dabas Likumi, kuri katrā telpas apgabalā atšķiras. Ja Dabas Likumi visur būtu vienādi, tad arī nebūtu atšķirību starp planētām, Saulēm un citiem Debess ķermeņiem. Tad visi Visumi būtu vienādi.

Mēs vērojam un uztveram apkārt notiekošo, tātad zinam par to tik daudz un tā, kā to mums pieļauj uz Zemes un mūsu Kosmosā, Visumā valdošie dabas likumi. Tas, ko tur esošās būtnes vēro no savām planētām, stipri atšķiras no tā ko redzam mēs un tām ir atšķirīgs priekšstats par Kosmosu un savu vietu tajā.

Mūsu materiālistiskie zinātnieki un astronomi vēro apkārt notiekošo ar viņiem pieejamajiem līdzekļiem un spriež par novēroto sava prāta iespēju robežās. Gaismas stari un citas viņu uztvertās enerģijas formas, savā kustībā no izstarošanas avota uz novērošanas iekārtām, galvenokārt pārstāv enerģijas centrbēdzes aspektu, kurš, kombinējoties ar tādu pašu aspektu pētnieka apziņā (vērošana) rada viņā maldīgu ilūziju (Maija) par Galaktiku un Sauļu savstarpēju attālināšanos – „Visuma izplešanos”. Tāpat viņi neņem vērā – neprot sintezēt teorijās un tāpēc atmet lielu daļu novēroto faktu, kas vēl vairāk pastiprina viņu novērojumu iluzorumu.

Te jāpiezīmē to, ka Kosmosā un Visumā tiešām notiek to veidojošo ķermeņu izplešanās, kas savu mūžu beidz ar izjukšanu un savu daļu izkliedi telpā, tā izsējot savai kvalitātei atbilstošas jaunu ķermeņu „sēklas”, bet to nevar saistīt ar to, ko „zinātnieki” sauc par lielo sprādzienu.

Vērojot šo savu iluzoro visu Galaktiku un Zvaigžņu attālināšanos „zinātnieki” cenšas to izskaidrot un ir radījuši savas Visuma izplešanās pulsējošās un bezgalīgās izplešanās teorijas. Šo teoriju aprakstīšanai viņi lieto matemātisko aparātu – vienādojumu sistēmas un matemātiskās teorijas, teorēmas un to skaidrojumus. Te ir jāpaskaidro tas, ka paši matemātiķi un „zinātnieki” maldīgi pārvērtē matemātikas un tās pielietojamības iespējas. Matemātika ir pielietojama tikai formu un fenomenu pasaulei, bet pilnīgi neder augstāko realitāšu aprakstam un modelēšanai, bet tieši tur ir meklējami „Lielā sprādziena” un tā izpratnes cēloņi. Tieši tur, bez pienācīgiem izpētes līdzekļiem, ar matemātikas palīdzību cenšas ielauzties „zinātnieki”. Vēl vairāk – matemātika, matemātiskais aparāts un tā lietošanas rezultātā iegūto materiālu izskaidrojuma – traktējuma nepieciešamība pati kļūst par šķērsli pētāmās parādības – Visuma un „Lielā sprādziena” sapratnei.

Katrai Galaktikai – Visumam ir savs rašanās brīdis, dzīves ilgums un izzušana, bet tas viss atrodas ārpus mehāniskām un materiālam (arī „tumši” materiālām) parādībām. Var teikt, ka matērija ir Visuma ēna. Tur notiekošais ir ārpus „zinātnē” valdošā apziņas stāvokļa un izpratnes, pētījumu plaknes „Lielais sprādziens” un tā izpratnes sarežģītība ir vairāk apziņas stāvokļa nekā tehnisko vai „zinātnisko” līdzekļu noteikta, tāpēc, to iepriekš nesagatavotiem lasītājiem, tāpat kā „zinātniekiem” kādā rakstā izskaidrot nevar.

Katra Visuma un Kosmosa rašanās brīdi viņu matemātiskais aparāts, viņu priekšstatu apmērā apraksta kā „Lielo sprādzienu”, kurā visa Visumā esošā matērija un enerģija no pilnīgas saspiestības vienā punktā sāk savu kustību un „individuālo dzīvi”. Patiesībā jau tad nekādas matērijas un enerģijas vēl nav, tāpēc nav arī nekādas saspiestības un sprādziena, bet neatņemsim mazuļiem viņu mīļās rotaļlietas. Matērija un enerģija parādās – „materializējas” tur un tad, tādā formā un daudzumā, kādā tā ir tobrīd vajadzīga. Arī pašlaik Zemes kodolā notiek nemitīga jaunas matērijas dzimšana.

Šis matemātiskais aparāts uzbūvēts tā, ka pieprasa zināmu lielumu līdzsvaru un tāpēc, vienā no modeļiem, pie bezgalīgās izplešanās rodas matemātiska nepieciešamība pēc „Melnā cauruma”. Tāda fenomena dabā nav un nevar būt – pēc tā nav nekādas vajadzības. Tas, kas ir „zinātnieku” nepareizi traktēts kā „Melnais caurums” ir ar matemātiskiem līdzekļiem, to iespēju robežās konstatēts matērijai piemītošs materiālo daļiņu savstarpējās pievilkšanās likums, kurš sevī atspoguļo Garīgo Vienotības, Saplūsmes un Atgriešanās Cēlonī Ceļa likumu.

„Melnā cauruma” „eksistences” matemātiskie nosacījumi ir tādi, kuri izslēdz jebkādas tā novērošanas iespējas. Tas ir matemātiskā aparāta konstrukcijas radīta fikcija – mīts, kurš apaudzis ar profānu neprecizitātēm un pārstāstos radītām detaļām, tagad dzīvo savu neatkarīgu dzīvi, fantastu darbos, ļaužu prātos, sensāciju un aprīļa joku tekstos, kā arī mazizglītotu redaktoru un žurnālistu veidotu izdevumu slejās.


240. No: Maijucis      Temats: Vai būt egoistam ir normāli? ?←      2008. gada 19. septembrī 22:05:11

Ir cilvēki, kuri man stāsta, ka katram ir jārūpējas tikai par sevi, jābūt egoistam(arī - jāmīl sevi) - ka katrs cilvēks esot egoists. Piemēram, tēlaini sakot - katrs turas pie savas virvītes un cenšas izrāpties no bedres, bet ja centīsies palīdzēt citiem, tad neizrāpsies pats un arī citiem nevarēs palīdzēt. Esot jārūpējas tikai par sevis izglābšanu. Pat nezinu, ko lai viņiem iebilst. Manuprāt, tā nav taisnība, bet kā lai to pamato?


Metafizika ir aizformu fizika. Tā sākas tur, kur beidzas parasto Cilvēku redze, dzirde un tauste. Oža un garša jau ir uz robežas. Šajā pusē ir lineāli, svari, mikroskopi un asins analīzes, bet tajā pusē viss tas, kāpēc ķīmiskie elementi reaģē, cilvēki tiekas vai šķiras.

Tad, kad mēs, sēžot pie viesību galda, skatamies uz pretējā pusē esošo vīru un sievu, mums liekas, ka mēs redzam divus Cilvēkus. Tomēr metafiziskā realitāte ir tāda, ka Cilvēks ir laulībā apvienotas Sievišķās un Vīrišķās personības. Tas, ko mēs redzam divos ķermeņos, ir Viens Cilvēks. Tas ir tad, ja tas, kas starp viņiem ir – ir Laulība. Uz kopdzīvi vai uz neizdevušos laulību tas neattiecas. Tur Cilvēku nav.

Vīrietis sevī metafiziski iemieso Cilvēkā faktu ieguves un analīzes, bet Sieviete – interpretācijas un sapratnes daļu. Katra nes līdz sev atbilstošu psihisko struktūru, iespējas, pienākumus, darbus ģimenē un sabiedrībā.

Viens bez otra viņi ir nelīdzsvaroti elementi – veselā daļas ar trūkumiem, kas neļauj tiem pilnvērtīgi dzīvot, adekvāti uztvert un reaģēt. Tādēļ saprātīgās sabiedrībās, izvirzot kādu atbildīgam darbam, vienmēr ņēma vērā viņa vecāku laulības veiksmīgumu un viņa paša izaugsmi laulībā, kā arī laulātā drauga rakstura īpašības. Draudzeņu bērni sapratīsies, bet draugu bērni viegli un ātri izdomās ko darīt. Stipru ģimeņu un draudzīgu attiecību veidota sabiedrība ir iespējas redzoša, mierīgi līdzsvarota un prot saprasties ar saviem kaimiņiem.

Problēmu pilnīgi pamatoti var salīdzināt ar bedri. Cilvēka dzīves jēga ir mācīties, pilnveidoties un attīstīties, risinot priekšā nākošās problēmas – izpētot bedres. Iekrītot tajā tiek iegūta informācija par to, tās apmēriem, bet izkļūstot no tās, rodas sapratne par to, kas tā ir un kā to risināt, sapratne par to, kādas iespējas nes šīs problēmas izpēte.

Katra problēma nes savas iespējas, tāpēc Cilvēki no tām nebēg, bet pieņem kā Dieva dāvanu, tāpēc nav svarīgi, kuru no tām risināt. Galvenais, lai saskarsme ar problēmu būtu auglīga. Tas nozīmē – nav svarīgi, kurā bedrē iekrist, galvenais – lai tajā iekristu abi kopā, jo tikai abi kopā var to izpētīt un saprast.

Kopība ir augstākā no Radītāja veltēm saviem bērniem. Tāpēc tas, kāpēc eksistē Cilvēks, ģimene un bērni – ir šīs kopības iespējas realizācija. Tāpēc tumšās hierarhijas un viņu sūtņi visniknāk uzbrūk tieši tai – Cilvēku Kopībai.


241. No: Juris      Temats: ?←      2008. gada 19. septembrī 22:07:31

Vai iespējams pierādīt Dieva eksistenci?


Atbildi skatīt sadaļā Raksti - "Stārķis atnesa, dēliņ, stārķis atnesa...".

242. No: Evas      Temats: Cilvēce un ļaunums ?←      2008. gada 20. septembrī 14:27:21

Kapēc cilvēki ir tik ļauni? Vai tas līdz pat mūsdienām ir nācis mantojumā no pagātnes- kā tāds nerakstīts likums? Kas notiks ar pasauli ja mēs nemainīsimies? Vai ļaunums var uzvarēt labo? Jau ieprieks paldies!


Atbildi skatīt sadaļā Raksti - "Liku bēdu zem akmeņa".

243. No: ...      Temats: pašnāvība ?←      2008. gada 01. oktobrī 18:35:16

Ko darīt, ja pašnāvība ir vienīgā izeja, risinājums visām problēmām?


            Izņemot dažus kultus, sektas un maģijas prakses, kur tas ir noteiktu mērķu sasniegšanas līdzeklis, parasti vidusmēra ļaudis uz pašnāvību pamudina nespēja turpināt vai pieņemt tos dzīves apstākļus, kādos viņi ir. Cilvēki, izņemot gadījumus, kad tā ir dzīvības ziedošana, labprātīgi pašnāvību neizdara.        

Nenobriedušas vai infantīlas personības līdz pašnāvībai noved postošs dzīvesveids, aizraušanās ar maģiju, grupas vienaudžu ietekme un kultūras atkritumu (skaņu, video, televīzijas, šovu, „klubu un atpūtas pasākumu”), „nakts dzīves” baudīšana, kā arī pāragra vai nekārtīga dzimumdzīve. Visbiežāk tas viņiem kombinējas (kumulējas) dažādās proporcijās ar dzīves jēgas trūkumu, kas ir viņu vecāku pienākumu nepildīšanas sekas.

Pašnāvība vispār nav izeja, bet ir šīs izejas noliegums. Bez tam pievēršanās pašnāvības tēmai ir apziņas sašaurināšanās un mazdūšības sekas tajos gadījumos, kad tā nav līdzeklis manipulācijām ar apkārtējiem – popularitātes iekarošana vai šantāža. Tā ir risinājuma ilūzija apstākļos, kad, esot daudzām citām reālām rīcībām, tās vienkārši netiek pamanītas. Bieži vien pašnāvība ir iekšēja naidīguma, ļaunuma un Dabiskās Kārtības diktētu dzīves normu nepieņemšanas radītas depresijas sekas.

Pašnāvības tieksmes un domas nekad nenāk no šīs personas dvēseles. Tās vienmēr tur inducē (iespaido) citi cilvēki vai tumšās astrālās būtnes, kurām ceļu piekļūšanai upura apziņai pavērusi viņa paša atkāpšanās no Dabiskās Kārtības normām vai Cilvēciskajām Vērtībām. Miesai mirstot pretdabiskā nāvē, no tās izdalās liels vitālās enerģijas daudzums, kuru tajā brīdī „ēd” tās būtnes, kuras kādu līdz tam ir novedušas.

Novešana līdz pašnāvībai (ja vien nav kāda cilvēka ļaunprātīgas apzinātas rīcības daļa) tām ir barības sagatavošana un tam šīs būtnes izmanto kā savas ietekmes spējas, tā arī starpniekus – maldinātājus un noziedzniekus. Ir individuālas, kolektīvas un sociālas pašnāvības. Individuāla pašnāvība ir tieša personības postoša iejaukšanās sava fiziskā ķermeņa dzīvības procesos ar mērķi izsaukt šī ķermeņa nāvi.

Katra pāragra nāve izraisa vitālās enerģijas spontānu izdalīšanos, tāpēc tumšajām būtnēm ir vienalga kā tas notiek. Tās noved sev pieejamās populācijas pie kolektīvām un sociālām pašnāvības formām. Kolektīvās pašnāvības ir dzīvei nederīgu (vulkāni, cunami, plūdi, zemes nobrukumu un slimību draudu skarti apgabali) vietu izvēle, kari un kataklizmu izraisīšana. Sociālas pašnāvības ir augsta noziedzības līmeņa uzturēšana un tādu tehnoloģiju izmantošana sadzīvē (transports, arhitektūra, piesārņojošas u. c. tehnoloģijas), kas izraisa nelaimes gadījumus, lielus vienlaicīgus cilvēku upurus, nekontrolētu dzimstību un badu.

Novešanai līdz pašnāvībai tumšās būtnes izmanto kā savas ietekmes spējas, iespaidojot vājas un aizsardzību zaudējušas (no Radītāja atkritušas) apziņas tā arī dažādus apzinīgus (uzpirktus) un neapzinīgus (muļķus) starpniekus. Šie starpnieki jauc Dabisko Kārtību, ģimenes dzīvi un dzīves vidi. Tie sludina postošu dzīves veidu, maģiju, pievēršanos dezorganizējošām praksēm, kultiem, rituāliem, „jogām”, u.c.

Apkārtējās vides iespaidi vistiešāk ietekmē apziņas kvalitāti un harmoniju – aizsardzības spējas, tāpēc tumšās būtnes inspirē bohēmas un no turienes nākošo „radošo personību” murgus – modernās „mākslas” virzienus, objektus un norises. Uztur narkomāniju un postošu literatūras, kino un muzikālo darbu autorus un izplatītājus, tiražētājus un pārdevējus, reklamētājus (virzītājus). Visi „Hariji Poteri”, „Bafijas” un „Māsiņas Halivelas” ir to inspirētas, apmaksātas tāpat kā neskaitāmās vardarbības, pornogrāfijas un šausmu ainas filmās, lugās, „vizuālajās mākslās”, mūzikā un literatūrā – kultūras atkritumos un subkultūrās. Maldu, subkultūru un depresīvu noskaņu izplatīšana ir apziņas aizsardzības spēju graušana ar mērķi atvērt ceļu uz tām vērstas naidīgas darbības veikšanai – pašnāvības tieksmju inducēšanai.

Izdarot pašnāvību, upuris no situācijas neatbrīvojas, bet, tieši otrādi – pēc nāves nofiksē savu apziņu šajā situācijā un atrodas tajā līdz savas dabiskās nāves brīdim, dažādu tumšo būtņu varā. Nākošajā dzīvē tāds piedzimst tādā vidē un apstākļos, no kuriem ir gribējis izbēgt tos neatrisinot, un vēl tur klāt saņemot arī negatīvu karmu, kas var darboties vairākas dzīves pēc kārtas. Tā parasti izpaužas traumās, paralīzēs un slimībās, kas liedz baudīt dalību dzīvē. Daudzi invalīdi izsmeļ savu iepriekšējo pašnāvību sekas un tā mācās novērtēt to, ko nes dzīve. Eitanāzija ir pašnāvība un kā tāda ir taisnākais ceļš uz neārstējamu slimību vai invaliditāti nākošajā dzīvē.

Labi cilvēki aiziet viegli un ātri, arī pirms kariem, kataklizmām, savā skaistākajā dzīves brīdī. Kašķīgie, patvaļīgie, tie, kas nespēj pieņemt viņiem lemto un samierināties ar to un saviem tuvākajiem, tie, kurus nomāc sava grēka apziņa un pretrunas ar Radītāju, tie, kuriem bail patiesību par sevi uzzināt vai ir tiktāl zemes lietām pieķērušies, ka tos Debesis pretī neņem – mirst ilgi un mokoši vai nīkst uz nāves sliekšņa savas patmīlības ēnā. Smagas un sāpīgas nāves ir arī visiem tiem, kuri ar to izpērk savu vai kolektīvo negatīvo karmu, tāpēc izdabāšana miesas alkām pēc vieglas nāves ir šo dvēseļu grūšana vēlākās mokās un ciešanās, kas tām var vilkties daudzas dzīves un radikāli mainīt viņu attīstības dabisko gaitu.

Grūtības ir Cilvēka attīstības ceļa neatņemama sastāvdaļa un pārbaudījumi šajā ceļā ir zīme par kāda ceļa posma beigām un sasniegumu balvas drīzu saņemšanu. Pārbaudījums vienmēr ievada balvas pasniegšanas ceremoniju. Izlaiduma eksāmeniem seko diploma pasniegšana.                       

Sākumā minētie pašnāvību iemesli parāda kā tos nepieļaut. Dzīve jāvada stiprās ģimenēs, Radītāja noliktās Dabiskās Kārtības normās, pieņemot grūtības un pārbaudījumus. Dzīvē vairojot labo un saticīgo – saskanīgo, Cilvēciskās Vērtības sevī un Uzticību Radītājam, Skolotājiem un tiem līderiem, kurus par tādiem esat sev izvēlējušies. Jādzīvo, spējot pieņemt kā to, ka ciešanas ir pašu nesaprātīgās dzīves izraisītas, tā arī to, ka dzīve ir nepilnībām pilna un savas dvēseles spēki ir jāvelta nevis bēgšanai no tām, bet šo nepilnību pārvēršanai par jaunām iespējām un sasniegumiem.

Nedrīkst padoties tumšo būtņu vilinājumiem un viņu iedvestajai grūtsirdībai. Jādara viss, lai atvairītu to uzbrukumus vienotībā, dzīves priekā un saistībā ar savu Radītāju, jādzīvo ar domām par saviem tuvākajiem, viņu un līdzcilvēku labklājību. Dienas un naktis jāvada savas domas, darbus un dvēseles skatu pievēršot Radītājam un ļaujot no viņa sevī ieplūst radošai darbībai un dzīves alkām, šo dzīvi uztverot kā kalpošanu savam Radītājam, tuviniekiem un tiem, kam šajā dzīvē ir grūtāk.

Ja kādam uzmācas pavisam drūmas domas, tam jāatrod kāds uz ko tiekties, kāds stiprs Cilvēks, vai kāds, kam klājas vēl sliktāk – jāpalīdz tam, jāklausās putnu dziesmās un īstā, labā mūzikā, jāatver logi, jāiziet gaismā, jāskatās debesīs un Saulē, jāiztīra māja un miesa no netīrumiem, pīrsingiem, tetovējumiem un jāpārģērbjas gaišās – normālās, harmoniskās, dvēseles dzīvei piemērotās drēbēs, jādzied klusas, maigas un vienkāršas dziesmas (dziedot klusi un maigi, piesaista Augstus garus, bet skaļi un asi – tumšas un niknas būtnes), vai jāiet un nopietni, uzticoties jāizrunājas ar kādu patiešām gudru cilvēku. Vāju, slimu, samocītu, apmaldījušos vai ievainotu dvēseli ārstē tikai cita – vesela, stipra un mīloša Cilvēka dvēsele. Pašnāvība ir ieslēgšanās savos maldos, bet iznākšana no tiem ir piepulcēšanās – atkal apvienošanās ar Lielo Cilvēku Saimi un tās Radītāju.


244. No: Austra      Temats: ?←      2008. gada 3. oktobrī 8:49:05

Rakstā \"Stārķis atnesa...\" minēts cits zinātnieka tips, kurš varētu uzzināt senču gudrību un papildināt ar tām mūsdienu zināšanu caurumus. Kā kļūt par tādu zinātnieku?



245. No: Anastasijas      Temats: Miegs ?←      2008. gada 3. oktobrī 16:37:29

Labdien jau rudenī! Lūdzu informāciju, kādas darbības pirms gulētiešanas jāveic, lai varētu iemigt mierīgā un harmoniskā nakts miegā? Vai arī pulsteņa laikam ir kāda nozīme? Vai vajadzētu censties atcerēties un pierakstīt savus sapņus? Paldies par atbildei veltīto laiku.


            Miegs ir mazā nāve – apziņas pāreja citā eksistences vidē. Tajā ir savi no šīs atšķirīgi likumi un dzīvības formas. Tur sastapto apziņa transformē tēlos un formās kādas ir spējīga „saprast” un interpretēt, taču tas nenozīmē, ka to patiesā forma, darbība un būtība ir tas, kā to interpretē apziņa. Lielā mērā uz šo mazo pāreju attiecas viss tas pats, kas uz īsto – lielo pāreju – atgriešanos savā dabiskajā dzīves vidē un ar to saistīto pilnīgo fiziskā ķermeņa pamešanu.

            Starp fizisko un smalko saglabājas pārejai atbilstošas saites, caur kurām notiek ietekmju apmaiņa tik ilgi, kamēr pastāv abi fenomeni. Tiem, kas sevi nodevuši Dieva rokās, tas notiek dabiski, bet tiem, kas šajā dzīvē paļaujas paši uz saviem spēkiem, jārēķinās ar dažādu nevajadzīgu un apgrūtinošu problēmu parādīšanos.

            Jebkuras labklājības, arī miegā, pamatā ir viens un tas pats – nedzenies pēc slavas, varas un baudas (manta ir līdzeklis, tāpēc nevar būt mērķis), nepiesārņo dvēseli un miesu, vienmēr uzklausi Sirdsapziņu (Tā Zina), tāpēc turi to vienmēr tīru. Tīrība ir miega atslēga. Labvēlība un  Uzticība ir durvis, bet Mērķtiecība – īsākais ceļš. Cilvēka mērķtiecību var mērīt ar aizmigšanas ātrumu.

            Aizmigšana kā process un miegs kā stāvoklis ir atkarīgs no Dabiskās Kārtības normu ievērošanas. Aizmigšana kā pārejas process atkarīgs no veicinošiem un traucējošiem apstākļiem. Aizmiegot apziņa aiziet no šī fokusēšanās līmeņa uz citu un tas vislabāk notiek harmoniskās enerģiju attiecībās un tad, kad nekas to netraucē darīt. Divu Cilvēku nesavtīga mīlestība ir visspēcīgākā iespējamā aizsardzība.

            Pārfokusēšanos traucē šeit paliekoši kairinātāji (apziņas piesaistes) – nepabeigti darbi, nelīdzsvarotas attiecības, uzbudinošas situācijas, trauksme un nemiers – nedrošība. Tāpēc diena jābeidz un attiecības jālīdzsvaro atbilstoši mūsdienu Eiropiešu Garīgās prakses noteikumiem par dienas noslēgumu, jāizslēdz nemiera un trokšņa avoti un jāaizver teritorija, māja un ķermenis.

            Miers ir harmonija, tāpēc nemiers ir harmonijas trūkums. Telpā, kurā Jūs guļat ir jābūt tikai tam, kas nes un veicina harmoniju (arī ar miega stāvokli). Tur nedrīkst ieiet un uzturēties citi cilvēki, dzīvnieki vai veiktas citas darbības. Mēs droši guļam tur, kur jūtamies pasargāti – starp tiem kam uzticamies, tāpēc aizmigšanas ātrums un miega kvalitāte ir rādītājs par apkārtesošās vides un attiecību harmoniju. Disharmonija ir destruktīvu spēku un naidīgu būtņu piekļūšanas kanāls, tāpēc slikts miegs (ir to klātbūtnes zīme) ir zīme par tuvu guļošo dvēseļu disharmoniju, nevienprātību vai nesaderību, neuzticēšanos (modrumu). Miegā nevar samelot, tāpēc aizmidzis cilvēks patiesi zin, to, kas notiek un patiesi izturas pret apkārt esošo.

            Aizmigšana ir pāreja un visievainojamākā apziņa ir tieši pārejas brīžos, tāpēc tai ir vajadzīgi īpaši apstākļi, lai atstājot šo fokusu atkal fokusētos citā realitātē. Apziņu apdraud pašu notiekošo procesu „dabiskuma” traucējumi (maldi un attīstības traucējumi), nelīdzsvarotība (dzimumu līdzsvars), vides vibrāciju disharmonijas un naidīgi spēki.

            Cilvēka ķermeni smalko ietekmju laukā aizsargā apziņa tādā mērā, kāda ir tās skaidrība. Katrā no fokusiem apziņa ir skaidra (sev piemītošā formā), bet pārejas brīžos – transformācijā tā tāda nav un tādēļ nevar pasargāt ne sevi, ne fizisko ķermeni. Tādos brīžos apziņu var pārtvert kā citas tuvumā esošas apziņas, tā tumšo hierarhiju māgi un viņu sūtītas ietekmes vai tumšās astrālās būtnes. Ar šādām pārtveršanām ir izskaidrojami daudzi stāsti par citplanētiešu parādīšanos un viņu upuru nolaupīšanu, kā arī dažādiem eksperimentiem ar tiem (apziņas interpretācijas).

            Tādēļ aizmigšanai jānotiek tad, kad šādi uzbrukumi ir vismazāk iespējami – tas ir 2 (planetārās) stundas pirms Saules rieta vai tad, kad jau ir nostabilizējušies jaunie evolucionārie enerģētiskie apstākļi – pēc pusnakts (planetārajās stundās). Normālos apstākļos Cilvēkiem jāmostas – jāatgriežas šajā fokusā un ķermenī 2 (planetārās) stundas pirms Saules lēkta. Cilvēks guļ – ir citā apziņas stāvoklī – darbojas smalkajā ķermenī brīvi un efektīvi tad, ja viņa fizisko ķermeni nekas neapdraud, tāpēc aizmiegot jāparūpējas par tā fizisko un astrālo drošību.

            Fiziskā drošība ir teritorijas un mājas, kā arī miesas aizvēršana, normālas elpošanas un asinsrites nodrošināšana, drošība pret paredzamiem nelaimes gadījumiem.

            Miegā ķermenim jāatrodas uz stingras virsmas guļus uz muguras, pārsegtam ar pietiekami plānu (ādas elpošana!) pārsegu un drošībā. Šī drošība ļauj apziņai mierīgi darboties smalkajā pasaulē.

            Ķermeņa drošība ir tā nepiesārņotībā, (fizioloģija), normālā asiņu sadalījumā starp elpošanas, gremošanas un nervu sistēmām, tāpēc drīkst pirms aizmigšanas uzņemt nelielu (!) pārtikas daudzumu. Ķermenim jābūt nomazgātam, attīrītam un jāatrodas labi vēdinātā telpā uguns aizsardzībā. Miegā ķermeni apdraud smalkās pasaules un cilvēciskas būtnes. Teritorijas un mājas aizvēršana ir Signālsistēmas izveidošana, kas modina (atsauc apziņu) cilvēku iebrucējam pārkāpjot robežu. Ķermeņa aizvēršana attiecīgi to nodrošina ķermenim.

            Smalkās pasaules būtnes un maģiskās ietekmes var „uzrasties” robežas iekšpusē, tāpēc jānovērš to iekļuves kanāli – disharmonijas, svešas apziņas, smakas un skaņas. Svešas apziņas visbiežāk ir dzīvnieki un sīkbūtnes, tāpēc guļamistabā nedrīkst būt nekādi dzīvnieki un tā jāuztur maksimāli iespējamā tīrībā. Kaķi vispār nedrīkst būt cilvēka dzīves vietu tuvumā. Jānodrošina, lai guļošu ķermeni neapspīdētu mēness gaisma. Guļvietas tuvumā jāatrodas augstu vibrāciju terafimiem un kanāliem, bet jābūt izslēgtām citām sakaru iekārtām un elektromagnētiskā lauka un starojuma avotiem.

            Telpu aizsargā harmonizēti zaļie augi (it sevišķi piparmētra), skaņas un ēteriskās eļļas - piparmētra, eikalipts, priede, lavanda maisījumā 1 : 1 vai eikalipts un piparmētra, katra atsevišķi. 3 – 4 pilienus eļļas iepilina tīrā istabas temperatūras ūdenī, lēzenā traukā un novieto dažu metru attālumā no guļvietas.

            Planētu apņem astrālā matērija, kurā tāpat kā Okeānā ir straumes un plūsmas. Tās var atnest (arī no kaimiņiem) sīkbūtnes un tumšās astrālās formas, mirušo astrālo ķermeņu paliekas (veļus), tāpēc telpā jābūt dzīvai ugunij – svecei vai eļļas lampiņai. Uguns elementāles reaģē uz tumšo būtņu klātbūtni un tās padzen no telpas, kuru apspīd.

            Tas, vai pierakstīt sapņus vai ne, ir atkarīgs no mērķiem, apziņas attīstības pakāpes un attieksmes pret sapņiem.


246. No: Alise      Temats: Blondīnes un brunetes ?←      2008. gada 5. oktobrī 13:53:17

Ir daudz stāstu par to, kādas ir blondīnes un brunetes. Vai tiešām matu krāsa tā ietekmē raksturu?


            Šis jautājums ir ļoti interesants izpētei, ar ļoti lielu kultūrvēsturisko nozīmi pagātnē un ietekmi uz nākotnes procesiem politikā, ekonomikā un dažādiem globālajiem procesiem, kuros ir mūsu valsts, vispār. Kamēr vien sievietes nēsās matus, tas būs aktuāli, intriģējoši un nozīmīgi mūsu starptautisko attiecību partneru izpratnei un atbalstīšanai koalīcijā.

            Šādi pētījumi jau ir sākti un noris četros etapos ar tam atbilstošu resursu nodrošinājumu.

            Pirmajā – vēsturiskās izpētes etapā tika izveidota autoritatīva darba grupa, kura apguva 60 000 latu darba gaitā senvēstures izpētei un 110 000 latu modernās vēstures un tendenču apzināšanai otrajā etapā.

            Trešajā etapā šī darba grupa semināros un komandējumos apguva aptuveni 400 000 latu un tā rezultātā mums tagad ir izstrādāta koncepcija par prioritātēm tālākajam darbam.

            Ceturtajā un noslēdzošajā etapā dažādu speciālistu vienota komanda profesora Cirvīša vadībā strādā pie programmas „Blondīne pēc 30 gadiem”. Šī programma vairs nav atsevišķu zinātnieku kabineta darbs, bet tā top ar plašu sabiedrības iesaistīšanu aptaujās un tiešās diskusijās visos Latvijas novados un pilsētās. Pēc šī posma noslēguma tiks apkopoti un publicēti kā diskusiju materiāli, tā arī darba grupas ziņojums un atskaite par izlietotajiem līdzekļiem, kuri uz šo brīdi sastāda aptuveni

600 000 latu.

            Īstie rezultāti, protams, skarot katru mūsu zemes iedzīvotāju ir dziļi un pamatīgi (datorizēti) jāizpēta, bet jau tagad var teikt –

            Brunetes ir tās pašas blondīnes, tikai viņu matu krāsa ir tumšāka!


247. No: Anastasijas      Temats: Saulgrieži ?←      2008. gada 5. oktobrī 19:41:32

Paldies par rakstu, kas saistīts ar vasaras saulgriežiem, bet man, lūdzu, interesē, vai godināt un degt ugunskuru rudens, ziemas un pavasara Saulgriežos ir prātīgi, ja nezina mūsu senču izveidotos rituālus un paražas, bet ļaujos savām izjūtām? Gribētu zināt, kā īsti svinēt šos dabas svētkus, jo sajūtu tos kā labus pārdomu pieturpunktus, šajā steigā un ikdienā!


            Katrs kontakts ar Dzīvu Uguni ir svētīgs. Katra iespēja būt pie dabas ir jāizmanto un nekāda sevišķa iemesla tam nav jāmeklē. Sajūtas vislabāk rāda, ko tajā brīdī dvēsele prasa, bet jāizvairās no rituāla piekopšanas vēlu vakarā un ugunskuru kurināšanas gravās, dziļās iedobēs vai bedrēs. Gaismas bērni Sauli sveic atnākot un sniedz tai savu Uguni pretī. Tumsas bērni Sauli vakarā aizvada, bet pazemes garu pielūdzēji savu „apēdošo” uguni bedrēs, alās un gravās vai purvos kurina.

            Atjaunot tradīcijas nozīmē atjaunot reliģiju. Reliģija kā Liesma fokusā parādās tur, kur sastopas FiloSofijas, mentalitātes un dzīves veida (vides) stari. Mentalitātes, kura uzturēja Baltu realitāti vairs nav, tāpēc nav kam uztvert Druīdu Filosofiju. Nav arī vairs tāda dzīves veida un vides, kādā dzīvoja Balti, piekopjot savas reliģiskās tradīcijas. Apziņa esot citā vidē, ir šīs vides un dzīvesveida produkts, tāpēc, pat saskaroties ar īstām Druīdiskām tradīcijām, tās uztvers savdabīgi, neatpazīs vai izpratīs nepareizi, to ietekme dos citu rezultātu.

            Reliģijas nav tāpēc, ka nav to piekopjošas apziņas – tā ir mainīta, izzudusi. Mēs dzīvojam starplaikā starp viena cikla beigām un otra sākumu. Tagad – garīgajā naktī nav jātveras pie pagātnes – aizgājušā laika ēnām, bet jālūkojas uz priekšu – uz to vietu, kur ausīs Jaunā Gaisma. Pagātne nekur nav pazudusi. Tā ir katrā dzīvā Dvēselē, kā tā pieredze, kura ir tikusi iegūta un noguldīta Dvēseles apcirkņos. Šī pieredze kalpo par kritēriju jaunās vibrācijas uztverei – tas ir kompass, kurš norāda uz Rīta un savējo tuvošanos. Tāpēc interese par tradīciju un Druīdisko kultūru jāuztver kā savas apziņas pašizpēte un sakārtošana – kompasa spodrināšana un jūtības uzlabošana.


248. No: Anastasijas      Temats: Informācija ?←      2008. gada 8. oktobrī 10:51:54

Labdien! Vai es drīkstu izkopēt un dot saviem līdzcilvēkiem lasīt Jūsu mājas lapā publicētos rakstus, dzeju un citu informāciju?


Viss lapā publicētais tur atrodas tāpēc, ka mēs vēlamies, lai tas būtu pieejams arī citiem. Mēs tikai priecātos un uztvertu to par palīdzību mūsu darbā, ja tur atrodamo Jūs atzītu par derīgu un ar to iepazīstinātu arī citus, tos, kuriem nav interneta vai citu iespēju tiem piekļūt. Jūsu interese ir mūsu darba stimuls un vērtība. Prieks derēt!

249. No: Evija      Temats: ?←      2008. gada 10. oktobrī 13:50:02

Sakiet lūdzu, kas šobrīd gaisā norisinās? Man maziņā ļoti nervozē, daudz raud un arī apkārt daudz cilvēkiem līdzīgi. Stipri neomulīga sajūta. Vai var ko darīt lietas labā jeb vienkārši jānotur miers?


Ir veļu laiks.

Rit Armagedona trešā viļņa piektais gads. Vilnī tādi ir septiņi. Pagājušajā – ceturtajā gadā tika panākts šī – pēdējā viļņa cīņas izšķirošs pavērsiens Gaišo spēku labā un pilnīga tumšo spēku sakāve. Notiek viņu padzīšana no Smalkās pasaules. Daļa sadeg, citi nokļūst kosmiskajos atkritumos uzreiz vai bēg uz Mēnesi. Tomēr daudzi paliek tepat un mēģina atrast patvērumu iemiesojoties vai apsēžot dzīvos. Citi dusmās posta visu, kam var piekļūt arī caur cilvēka psihi.

Nākošais ir jaunās kārtības, harmonijas un kontroles ienešanas gads, kad pavisam redzami globālās konfrontācijas, konkurences un valstu savstarpējās cīņas sistēma sāks pārveidoties par Globālās sadarbības un drošības sistēmu. Pēc tam, viļņa septītais gads – „ ražas un pļaujas” gads ienesīs karmisko seku pļauju planētas daļām, kuras bija nesušas postu citām, tādā mērā, kādā ir viņu atnestais posts, karš, bads, nabadzība un savstarpējā apkarošana.

Patiesībā lūzums tika panākts jau pagājušajā gadā, kad šī lavīna sāka velties augstāk (Smalkajā pasaulē) un mazākos mērogos pašā melno citadelē – ASV. Tagad tā ir tur uzņēmusi ātrumu un spēku (bet ne īstos apmērus). Tās radītie viļņi atvēlušies arī līdz citiem kopējā tirgū un konkurencē iesaistītajiem, citos kontinentos, tur izraisot lavīnas atbilstoši viņu īpatnībām. Šogad vairs nevar izlikties neredzam to, ko pagājušajā gadā vajadzēja redzēt katram. Arī šā gada īsto izmaiņu īstā daba būs redzama visiem nākošgad, tāpat kā karmiskā (Saturna) gada izkapts neapšaubāmi darbosies ASV un tās satelītvalstīs – aliansē – 2011 gadā. Īstās grūtības Latvijā katru skars tikai sākot ar 2011 gadu. Tādā mērā kādā viņš būs aliansē, tirgū, kapitālā... vai Cilvēciskajās Vērtībās.

Padzenot tumšos no Smalkās pasaules, viņi zaudē arī savu galveno ieroci, ietekmes rīku un ideoloģiju – naudu, netikumību un liberālismu. Ko darīs baņķieri un viņu naudas mīļu pulki bez naudas ir skaidrs, bet ko darīs netikļi bez policijas apsardzes, kad pati reālā situācija liks sabiedrībai rīkoties viennozīmīgi, sekojot Dabiskajai Kārtībai? Nākotnē paši apstākļi neatstās vietu konkurencei, netiklībai un visatļautībai.

Tas, kas pašlaik notiek pasaules ekonomikā un finansu sistēmā, kā problēma iezīmējās jau pirms 25 – 30 gadiem, par ko rakstīja Larušs un Šapirs. Banku aprindās – ekonomikas praktiķos un profesionāļos – lielražotājos beigu sākums praktiski sākās jau 5 – 6 gadus atpakaļ un jau tad bija skaidri zināms, ka šis gads būs lūzuma gads. Protams, kā jau parasti, visi to zināja, bet neticēja mērogiem. Visi domāja, ka tās būs „grūtības”, kurās viņi „pieciešot izgrozīsies”. „Ekonomisti” un finansu praktiķi savai pašu radītajai ekonomikai ir maldīgi piešķīruši objektīvas parādības (zinātnes) kategoriju, aizmirstot, ka tieši tā, būdama visciešāk saistīta ar ticības, cerības un uzticības Cilvēciskajām Vērtībām ir caur un cauri subjektīva nozare, kā to pierāda tagad notiekošais. Katras sabiedrības ekonomika ir divu parādību - šīs sabiedrības vēstures un tajā notiekošo psihisko procesu (morāles) sintēze darba un darba augļu apmaiņas vidē.

Domāja, ka sākot labi dzīvot tūlīt un sagrābjot pietiekamu (?) kumosu pārlaidīs „pārejas periodu”. Tieši šī ekonomisko līkņu un sakarību zināšana lika valdībām solīt algu pielikumus un uzlabojumus nākotnē, aicināja paciesties un pagaidīt, zinot, ka šogad varēs pateikt – nu redziet kādi laiki pienākuši. Tieši tāpēc investīcijas un līdzi nākošos kukuļus aicināja – sevi 20 % pārtikušo noturot un „kapitālu” uzaudzējot.

Pašlaik notiekošais nav ekonomisko svārstību cikliska krīze, bet pilnīga ekonomiskās sistēmas nomaiņa. Tā ekonomiskā labklājība, kuru ieguva vieni, padarot nabagus un liekot par to maksāt citiem, kura uzpūtās „tempu pieaugumos” un banku procentos rokot šo „pieaugumu” bedri, tagad nolaižas, šo bedri aizpildot.

Ekonomika var būt tautsaimniecības darbība – tautas attīstību un dzīvi nodrošinoša vai tirgu ar tā dzīvi apkalpojoša – tirgus ekonomika. Tirgus ekonomika parāda tirgus būtību kā pretstatu tautsaimniecībai. Patiešām, tirgus visu noregulē sava ekonomiskā procesa iekšējā līdzsvarojumā. Ja sākuma daļā tirgum ļauj celt cenas līdz ar pieprasījuma kāpumu (kredītu uzpūstā inflācija un mājokļu cenas), tad procesa beigu daļā tas, šo mākslīgi radīto peļņu atņem un parāda, ka viss patiešām maksā tik, cik maksā, bet ne tik, cik var noplēst. Tā ir notiekošās ekonomikas sabrukuma būtība – negodīgā peļņa aiziet, aiznesot līdz arī pašus tirgoņus. Ja sākumā netiktu prasīta kredītnodrošināta maksātspējas cena, tad nebūtu tādu „pieauguma” tempu un peļņas vieniem, bet nebūtu arī tagadējā sabrukuma visiem. Tā vietā būtu tautsaimniecība – pietiekama dzīve visiem. (Ielūkojieties rakstā „Par to, kas slēpjas nullē”.)

Valdībām ir jāsaprot, ka tirgus ir stingri kontrolējama maiņas vieta, kurā notiekošos procesus un to dinamiku nosaka tikai un vienīgi tirgus dalībnieku Cilvēciskās Vērtības un tikumība vai tās iztrūkums, bet ne to vai citu substanču un resursu esamība tirgū. Arī šo substanču vajadzību, piedāvājumu un resursu esamību nosaka šīs pašas Vērtības vai to iztrūkumi. Katra tikumība, kultūra, civilizācija vai populācija rada savu piedāvājumu un pieprasījumu substancēs un resursos, radot savu tirgu ar tur dominējošiem un tam raksturīgiem dinamikas un mijiedarbību likumiem, Tāpēc absolutizēt tirgus objektivitāti ir pilnīgi analfabētiski un diletantiski kā no tā radītāju, tā lietotāju puses. Tas ir politisks, ekonomisks, un humanitārs infantilisms. Atzīšanās elementāras izglītības un Zināšanu trūkumā. Regulēt tirgu nav iejaukties tā dinamikā, bet gan tā dalībnieku tikumības līmeņa celšanā, kurš savukārt sekundāri mainīs kā tirgus substanču saturu, tā tur notiekošā dinamiku. „Parādi man savu tirgu un es pateikšu, kas Tu esi”.

Tie mākslīgi iegūtie līdzekļi un pretdabiskā labklājība aiziet, aiznesot sev līdz arī uz to liktās cerības, dzīves saturu un veidu. Šajos notikumos visvairāk cietīs tie, kuri savu labklājību saistīja ar šīm ekonomiskajām cerībām un iespējām, kuras dod ārzemju investīcijas, kredīti, korupcija un projektiņi, nauda rokās, bankomātu kredītkartēs un noguldījumos vai akcijās. Spekulācija ir aizliegta nevis tāpēc, ka nav pieņemama kādai ideoloģijai, bet tāpēc, ka tā atnes dzīves sabrukumu.

Centrālo banku un valstu pūles glābt situāciju to neglābs, bet ļaus kritienu mīkstināt un izdzīvot „mazākajiem”, ja tie būs attīstījuši savu „kultūras kapitālu” un cilvēcisko attiecību saites ar tiem, kas būs izvairījušies no kredītu un projektu tīkliem. Vismazāk cietīs tie, kuri būs atraduši savu iekšējo resursu un dzīves jēgu. Tie līdzekļi, kuri tiks mesti krītošo pīlāru balstīšanai, tiks neglābjami zaudēti, bet saglabāsies tas ieguldījums, kurš būs virzīts sadarbības veicināšanai.

Tumšo hierarhiju smalkās un iemiesotās būtnes nevar darboties vidē, kurā tās nenodrošina sev materiālu pārākumu un kurā valda sadarbība, tāpēc, aizejot naudas varai un konkurencei, tie zaudē ietekmes spēku, pašvērtību un vietu pasaulē. Tās gan skandina sadarbības, darba un kopienas vārdus, bet sava aukstā naidīguma dēļ tos ne tikai neizprot, bet arī nevar praktiski pielietot. Notiekošās pārmaiņas nenozīmē, ka izzudīs nauda, bankas un ekonomiskās darbības, bet to, ka tās vairs nebūs vadošās, glorificētās, eksistenci nosakošās. Tās būs parādījušas savu iluzorumu un bīstamību. Tās vienkārši ieņems savu īsto vietu. Līdzeklis atgriezīsies līdzekļa kategorijā un beigs būt par mērķi. Protams, ne šodien un ne visur. Būs valstis, kuras vēl ilgi tversies pie vecās sistēmas, pamazām nolaižoties cīņās, mežonībā un trūkumā, tāpat kā to darīja savulaik attīstītās Dienvidamerikas un Āfrikas civilizācijas pirms daudziem gadu tūkstošiem savam laikam beidzoties. Tomēr tās valstis, kuras centīsies noturēt veco sistēmu, cīnīties par savu ietekmi un konkurences spēju vairs nenoteiks pasaulē notiekošo, dzīves ideālus, apstākļus, bet līdz ar saviem atbalstītājiem, ideologiem un „praktiķiem” ieņems savu vietu starp trešās šķiras aizgājējiem, mežoņiem un jūras laupītājiem.

Laiku pa laikam Smalkajā pasaulē notiek cīņas, jo nevienu pozīciju melnie neatdod labprātīgi. Atmosfēra piepildīta trokšņiem, atlūzām un sprādzieniem. Karš ir karš arī Smalkajā pasaulē. Zemes atmosfēru tad piepilda destruktīvu enerģiju plūsmas un disonanses. Tāpat pašlaik Smalko pasauli pārpludina zaudējumos cietušo baņķieru, dīleru un noguldītāju nemiers, apjukums un traģēdijas. Tam piejaucas visu apmānīto cerību sabrukums un nomāktība. Zemes atmosfēra pārpildīta nemiera un negatīvām emocijām. Tas viss spiež uz cilvēku psihi, endokrīno, nervu un asinsrites sistēmu. Nedrīkst aizmirst arī to, ka gan iemiesotie, gan bezmiesīgie melno hierarhiju darboņi nepārtraukti izdara spiedienu uz apziņu visiem, kam tiek klāt.

Pirmkārt, patiešām jāsaglabā miers, līdzsvarotība, cerība un notiekošās grandiozās parādības klātbūtnes svinīgums. Jauns laiks Jūsu acu priekšā notiek – iesoļo tieši Jūsu dzīvē – Jūsu klātbūtnē pasaule mainās!

Otrkārt, jāatceras harmonijas nozīme. Nedrīkst ļauties pesimismam, depresīvām noskaņām, nomāktībai un agresivitātei. Jāatceras, ka šīs emocijas iedveš tumšās būtnes un atmosfērā virmojošās kaislības. Tie, kuri neveidoja kultūras „kapitālu” (ielūkojieties rakstā „Ražošanas līdzekļu, ekvivalentu vai kultūras kapitālisms”), šobrīd neko darīt nevar, tāpat kā nav vajadzības satraukties tiem, kuri to darīja. Katrs, kurš saglabā mieru, atbalsta kādu, kurš līdzsvaru ir zaudējis.

Strīdi, attiecību skaidrošana un pierādīšana jāatliek uz vēlāku laiku vai pat uz nākošo gadu, bet vēl pēc gada nekas nebūs jāpierāda – notiekošais pats ar savu gaitu katru ieliks viņam acīmredzamā vietā. Tad, kad planēta maina savu seju, radu ķīviņi, kaimiņu, partiju un ministru kašķi ir vairāk nekā mikroskopiski sīki un smieklīgi.

Centieties izturēties harmoniski (harmonija ir augstākā aizsardzība) godīgi un mierīgi. Ģērbieties harmoniski un neuzkrītoši, omulīgi. Uzturieties tādu Cilvēku, savējo lokā. Vairieties no trokšņainām, skaļām un tukšām situācijām vai cilvēkiem, kuri ir ārišķīgi, skaļi un disharmoniski vai netikli. Vairieties no pūļa un pēc Saules rieta esiet mājās. Nelaidiet bērnus tumsā. Meklējiet, uzturiet, saglabājiet, un sniedziet tuvību ģimenē, darbā un draugos. Tas, kurš saglabā rāmu mieru un gaišu – radošu – labdabīgu garu, saglabā paši sevi un savus tuviniekus. Klausieties labu mūziku, mīliet puķes un viņu ziedus. Rūpējaties par elpošanu (pastaigas) un nervu sistēmu – neēdiet asu, piparotu, atturaties no gaļas vai tās surogātiem. Rūpējieties par miegu (guliet ar galvu uz Ziemeļiem un vairieties no tumsas) un ēterisko eļļu piesātinātu gaisotni. Novēliet veiksmi bērniem, vecākiem, draugiem un kaimiņiem. Nākotne atnāks ar vai bez Jums, bet bez tās nebūs ne Jūsu pašu, ne veiksmes. Svarīgi, lai tajā būtu arī Jūs. Viss pārējais nav svarīgi.

Veļu laiks ir rudens enerģētisko apstākļu maksimums, pretējais pavasara un vasaras maksimumam – Vasaras svētkiem. Gadā ir divi enerģētisko apstākļu mainības virzieni. Pirmais – no Ziemassvētkiem līdz Jāņiem ir radošo apstākļu pieaugums, kuru maksimums ir Vasaras svētki. Tos svin 50 dienā pēc Lieldienām (pavasara ekvinokcija). Ap šo laiku Smalkā pasaule pietuvojas rupjajai un Garīgajai. Smalkajā pasaulē tad valda radošo enerģētisko apstākļu pieaugums, tāpēc viss vairojas un izplešas, uzzied. Tas ir gada „rīts” un „dienas” pirmā puse.

Otrajā pusē – „vakarā” viss samazinās, beidzas un koncentrējas. Tad valda destruktīvo enerģētisko apstākļu pieaugums – egoisms, kurš savu kulmināciju – egocentrismu sasniedz veļu laikā. Tas ir laiks, kurā Smalkā pasaule ar tur tobrīd valdošajām destruktīvajām, disharmoniskajām – zemajām vibrācijām atkal pietuvojas rupjajai, taču šoreiz attālinājumā un opozīcijā Garīgajai pasaulei. Tieši šī attālinātība un nošķirtība no Garīgās pasaules arī ir tas apstāklis, kāpēc šis laiks ir tik smags un tik postoši iedarbojas uz dzīvajiem.

Šajā laikā „veļi”, visas noziedzīgās dvēseles, kuras Debesis neņem pretī, var piekļūt neaizsargātām mājām un cilvēkiem, izdarīt uz tiem spiedienu un enerģētiski aplaupīt. Veļu laiku saviem rituāliem un kontaktiem ar šo mirušo pasaules noziedzīgo daļu intensīvi izmanto „veļu saucēji” un pielūdzēji – nekromanti, kuriem, viņu destruktīvajā darbā, tie tiešām palīdz. Veļu laiks ir mīlestības deficīta un Sirds moku – sēru un zaudējumu laiks. Oziris ir „miris” un Izīda (Dabas māte) par to sēro un dodas pazemē sameklēt un atkal apvienot viņa daļas. Veļu laiks ir tad, kad dabas destruktīvie spēki iznīcina – norauj visu šā gada miesīgo daļu (miesmetis), sagatavojot no tās atbrīvoto dvēseli ceļā uz Garīgo pasauli (Ziemassvētkiem) un jaunai atdzimšanai pēc tiem, kad Oziris (ēģiptieši izrunāja – Asaris), savās daļās apvienots, Lieldienās atkal augšāmcelsies.

Pats jūtīgākais Cilvēkā ir viņa Sirds, tāpēc dāvājiet viens otram savu mīlestību. Tas ir vienīgais nezūdošais ieguldījums. Un neaizmirstiet par Tēvreizi vakarā un no mājām izejot. Ar Jums nevar notikt nekas slikts, tikai tas, caur ko Jūs Tēva roka vada.


250. No: Veras      Temats: Ildze Magone ?←      2008. gada 10. oktobrī 18:22:39

Vai varat pastāstīt par Ildzi Magoni! Lūdzu.


Par Ildzīti Magoni ļoti labi pastāstījusi Aija savā priekšvārdā viņas dzeju izlasei „Esmu es pati”. Priekšvārds lasāms arī mājas lapas dzejas sadaļā Ildzītes dzejas ievadā.

251. No: Ilvi      Temats: ironija ?←      2008. gada 11. oktobrī 16:15:10

Vai ironijas lietošanai var būt arī kāds pozitīvs aspekts? Teiksim, atbrīvoties no nevēlamas uzmācības, vai likt sākt domāt? Vai tas, ka cilvēku \"aizskārusi\" ne uz viņu vērsta ironija - varētu norādīt uz kādām viņa problēmām? Uz kādām? Paldies!


Ironija tiek pielietota situācijā, kurā kādu apstākļu dēļ netiek piedāvāts konstruktīvs risinājums, bet ir uz to jāreaģē. Tāpēc, pēc savas iekšējās būtības, ironija nevar būt risinājuma līdzeklis vai mudinājums to meklēt. Tieši otrādi, ironija iezīmē bezcerīgu pozīciju un risinājuma neesamību.

Reakcija uz „garāmejošu” ironiju norāda uz radniecību ar ironijas skarto objektu un darbojas pēc principa – „mūsējos sit”, un ar to arī savu nevēlēšanos tādā pat situācijā meklēt risinājumu, bet iekapsulēties nesaprastā „nepatiesi apvainotā” „upura pozā”. Sakāvnieciska ir pati upura pozīcija, kura nozīmē nespēju mainīties, bet ironizētājs deklarē savu nevēlēšanos (bezcerību) mainīt situāciju.


252. No: Pētnieces      Temats: vīraks ?←      2008. gada 12. oktobrī 16:34:12

Jūsu mājas lapā esošajā F. Hartmana grāmatas \"Paracelza dzīve un viņa mācības būtība\" tulkojumā mani samulsināja 13.lpp., sadaļā \"Pneimotoloģija\", 5. rindkopā teiktais, ka vīraka smarža var vēl vairāk pievilkt ļaunos spēkus. Vai tā tiešām ir? Es pirms tam biju domājusi, ka vīraka u.c. smaržkociņu smarža tikai labu dara...


Vīraki ir grupas vārds kvēpināmajiem materiāliem. Tajā ietilpst arī augi. Katra vīraka „labumu” nosaka kvēpinājuma mērķis un kvalitāte. Pie vīrakiem pieder arī narkotiskās vielas, halucinogēni, afrodisiaki, uzbudinošas, nomierinošas un apdullinošas, dezinficējošas vielas. Arī tabakas dūmi no cigaretes ir vīraks ar šo dūmu ieelpošanu. Vīrakiem ir okulta iedarbība, piesaistot vai atgrūžot noteiktas elementāļu vai astrālo būtņu grupas, kuru klātbūtne tad arī izraisa apziņas un psihes izmaiņas. Bez tam dūmi ir smalkas sadegušās vielas daļiņas, kuras kairina nervu un enerģētiskos centrus.

Vīraks ir arī specifisks kvēpināmais materiāls, kuru iegūst divos atšķirīgos veidos. To lieto maģiskos rituālos ar mērķi radīt ekstātiskus apziņas stāvokļus, ja vajag upurim atņemt situācijas adekvāta novērtējuma spējas un virzīt to eiforiskos vai transam līdzīgos stāvokļos. Vīraks ir „laupītāju zāle” un piesaista ļoti zemus un postošus garus. Tam pretēju iedarbību nes Virši, kas atraida zemos garus un dod apziņas skaidrību un vērtējuma asumu.

Visi vīraki, kā astrālās pasaules ietekmes līdzekļi, tai piesaista cilvēka apziņu un kā tādi, noturot šo formu pasaulē, ir viņa evolūciju bremzējoši – no pārpasaulīgā atturoši. Vīrakus lieto tur, kur dārdzības vai nepieejamības dēļ nevar lietot ēteriskās eļļas. Ja ir pieejamas ēteriskās eļļas, tad Cilvēkam vīraki nav vajadzīgi. Ēteriskās eļļas darbojas tāpat kā vīraki, tikai bez vielas sadegšanas produktu izdalīšanās un dūmu daļiņām gaisā.


253. No: elina5      Temats: ?←      2008. gada 13. oktobrī 11:39:16

Labdien!
Man ir jautājums - kā iespējams pieteikties uz Jūsu vadītajām lekcijām Rīgā un kur tās notiek?


Informācija par pieteikšanos uz lekcijām ir norādīta šajā mūsu mājas lapā http://www.philos.lv/lekcijas.html, bet lekcijās var piedalīties tie, kuriem nav pīrsingu, tetovējumu un citu audzināšanas problēmu.

254. No: Philos      Temats: tetovējumi ?←      2008. gada 20. oktobrī 14:07:32

Iesūtīts jautājums par tetovējumiem un lekciju apmeklējumu. /Philos administrācija/


            Lekciju apmeklējuma kārtība un noteikumi nav apspriežami. Tos nosaka lektors. Liberālisms beidzas pie auditorijas durvīm. Tetovējums nav dekoratīvs, kosmētisks vai tā nēsātāja brīvas izvēles rezultātā radies veidojums ādā. Ja tam būtu tīri privāts raksturs, tad tetovējumu kā tādu nebūtu. Attieksmi pret tetovējumu nosaka skatījums no evolūcijā esošas apziņas vai deģeneratīvu procesu skartas un tur esošas populācijas, ļaužu grupas vai apziņas.

            Objektīvi tetovējums ir zīme par piederību kādai grupai, noteiktu, ar to saistītu apziņas stāvokli, destruktīvu karmu, destruktīvu enerģiju klātbūtni apziņā un tātad – destruktīvu prāta ievirzi. Tetovējumus lieto savu nepilnību vai slēptu vainas sajūtu izjūtošie. Ar to sevi apzīmē slimās dvēseles, vēloties citām, veselām, paziņot par savu slimību un brīdināt viņas par tām briesmām, kas draud kontaktos.

            Tetovējums ir brīdinājuma un nozieguma, kauna zīme. Nav svarīgi – tas ir redzams vai nē. Tetovējums ir esošās prāta slimības redzamā daļa, tāpat kā izsitumi, čūlas un bakas šo slimību gadījumos. Bīstami nav izsitumi vai bakas, bet Slimība, kura ir tās izraisījusi.

            Prātā ar destruktīvu ievirzi nav iespējama Izglītība. Tas var asimilēt un grupēt faktus, taču realitātei atbilstošu pasaules ainu no tiem sintezēt nevar. Destruktīvs prāts dezorganizē mācību darbu grupā, traucē mācīties spējīgos, tādēļ tāda prāta izglītošana ir laika nelietderīga tērēšana.


255. No: Philos      Temats: seksualitāte ?←      2008. gada 20. oktobrī 14:22:32

Iesūtīts jautājums par seksualitāti. /Philos administrācija/



256. No: Philos      Temats: jautājumi ?←      2008. gada 20. oktobrī 14:33:32

Nepublicētie jautājumi. /Philos administrācija/


Laika gaitā iesūtīti dažādi nepublicētie jautājumi. Visiem, kuru jautājumi nav piblicēti, lūgums atbildes uz tiem meklēt citu līdzīgu jautājumu iepriekš publicētajās atbildēs. Nekautrējieties nodarbināt savas domāšanas un prāta spējas. Tāds treniņš vienmēr noder. Lai veicas!

257. No: Inta      Temats: mūzika ?←      2008. gada 20. oktobrī 11:39:16

Labdien, kurus klasiķus bez Mocarta jūs varat ieteikt? Kā ar Bethovena mūziku? Paldies


Tādus radošus Cilvēkus kā Bēthovens nevar pieskaitīt noteiktam gadsimtam - laikam, kad tur atradās viņu Gara dvēseles. Caur šīm dvēselēm runāja visu iepriekšējo paaudžu pieredze un Ideāli. Viņu devums ir šo Ideālu tā laika interpretācija. Tāpēc Bēthovena mūzika ir nevis šīs mūzikas būtība, bet savam laikam atbilstošā interpretācija. Bēthovena mūzika ir pārlaicīga un pārpasaulīga, tāpēc nemirstīga un vienmēr laikmetīga.


258. No: Marutas      Temats: ... ?←      2008. gada 23. oktobrī 22:38:09

No kā cēlušies un ko nozīmē šie izteicieni: \"Sīzifa darbs\" \"Tantala mokas\" \"Ahilleja papēdis\" \"Strīdus ābols\" \"Gigantiski apmēri\" \"Titānisks darbs\" \"Olimpisks miers\" \"Paniskas bailes\"


Visi šie izteicieni ņemti no Grieķu mitoloģijas. Antīkajā pasaulē mitoloģija kalpoja par izglītības pamatu un vērtību sistēmas uzturētāju. Daudzie mīti ir savstarpēji saistīti. Lai saprastu kādu no varoņiem ir jāzina visi viņa radu raksti, radu piedzīvojumi un attiecības ar Cilvēkiem, Varoņiem un Dieviem. Ārpus tiešajam mītu saturam un nozīmei ir arī Ekzotēriskā (mistēriju) un Ezotēriskā nozīme. Tā, piemēram, "Sīzifa darbs" runā par veltīgām pūlēm un ilūzijām, bet Ekzotēriski tas nozīmē arī to, ka fizisku vingrinājumu ceļā Garīgus sasniegumus nevar gūt ("Joga"). Ezotēriskās nozīmes tiek atklātas tikai Iesvētīšanu ceļā. Izteicieniem ārpus mīta un mitoloģijas nozīmes nav. Olimps, Olimpa Dievi, Varoņi un Cilvēki veido sintētisko Cilvēku un atspoguļo viņa iekšējās pasaules - dzīvi. Olimpa Dievi bija Cilvēka radošie spēki un psīhes elementi. Šai mitoloģiskajai sistēmai nozīme bija antīkajā pasaulē ar tās iespējām radīt Cilvēkam pārdomu pieredzi. Ārpus šīs pieredzes - mūsdienu pasaulē un dzīvē - ne pašai mitoloģijai, ne mītiem, ne to varoņiem un izteicieniem par tiem, nekādas nozīmes nav.


259. No: Philos      Temats: "garīgā attīstība" ?←      2008. gada 29. oktobrī 21:34:52

No Renātes saņemts vēstījums ar jautājuma zīmi beigās par vilšanos izreklamētā "garīgās attīstības" mārketinga personāžā. /Philos administrācija/


            Nu, Jūs jau esat liela meitene un pati saprotat, ka baznīctēviem vienmēr interesē Jūsu naudas maciņu saturs, nevis tas, kā Jūs nonāksiet Debesīs. Tur Jūs nonāksiet tā vai citādi un tur Jūs vērtēs pēc tā, kas ir Jūsu Sirdī, bet ne pēc tā, kādā vārdā savu Radītāju saucāt, kādu rituālu piekopjot, savam baznīctēvam par to maksājāt. Tāpat baznīctēvs atbildēs par to, ka ir naudu ņēmis par to, ko Radītājs dāvā par velti. Pēc būtības baznīctēvs ar to ir kļuvis par svešas mantas tirgoni – zagli un zagta pārdevēju. Jūsu Sirdī būs redzams tas, kas tur ir – tieksme būt labai un tuvāk Debesīm. Tas arī nosaka Jūsu patieso vērtību, bet viņa vērtību nosaka Jūsu maldināšana un labās gribas izmantošana.

            Mēs saprotam, ka Jūs ir pievilinājuši komersantu skaistie vārdi, kurus Jūs gribējāt dzirdēt, bet Jūsu elka literārie radītāji viņa mutē ielika Jūsu gaidītos vārdus, daudz nedomādami, ko viņi ar to saprot un vai vispār saprot, ko tie nozīmē. Ir labi un sen izstrādātas metodes kā un ar ko pievilināt maksātspējīgos ātro, vienkāršo un drošo panākumu gribētājus. To pašu pielietoja visos laikos un tautās, visās baznīcās un ideoloģijās. To izmantoja trešajā reihā un no tā tekstiem, tas ir tieši pārceļojis uz „indīgo bērniem”, gan uz citām praksēm.

            Nopērc indulgenci – un būsi apžēlots.

            Nopērc relikviju – un būsi Debesīs.

            Tici fīreram, tici nevainīgajai ieņemšanai, samaksā par to... un Tu būsi izredzētais. Ne tik sen „Vorteks” kristāliņus brīnumainai „vertikalizēšanai” tirgoja Aelita Folkmane un krāsainas pudelītes aurosomisti, tagad Jums piedāvā kaut kādus gredzentiņus, ar kuru palīdzību viegli un ātri kļūt izredzētai.

            Tas, uz ko Jūs, Renāte, ķer, ir Jūsu pašas vēlme uzklausīt un atrasties skaistu vārdu veidotā vidē, kas pati par sevi nav nekas slikts, ja Jūs pacilā saturs, bet neļaujaties krāšņo formu aizraujošajai burvībai un tāpēc, te, mēs sarunu varētu beigt, norādot uz ieteicamās literatūras sarakstu, bet aiz vēstījuma rindām saklausījām vēlmi nebūt vienai, būt starp savējiem un tas mums liekas pārāks par uzticības vārdiem. Varbūt Jūs sadūšosities un panāksities uz mūsu pusi, kur nav brīnumu, nav viegli un tuvāk Debesīm ved tikai pašas darbs.


260. No: Kaspijs      Temats: Nevajadzīgās un derīgās grūtības ?←      2008. gada 04. novembrī 19:58:16

Kā atšķirt \"liekās\" problēmas, kuru risināšanai nevajadzīgi tiek tērēta enerģija, no šķēršļiem, caur kuru pārvarēšanu Cilvēks aug.


            Nesen Krievijā mira Muslims Magomājevs – Cilvēks, kurš dziedāja ar Sirdi. Tādēļ viņš guva nedalītu atzinību visos iedzīvotāju un valdības slāņos. Sievietes, kuras ir īpaši jūtīgas uz Sirds vibrācijām balsī, lidoja, traucās pie viņa kā naktstauriņi uz sveces liesmu. Ap šo liesmu lidinājās tūkstošiem. Magomājevu vajāja gan pastāvīgas, gan īslaicīgas aizrautās.

- Ko darīja Magomājevs?

Magomājevs gadiem ilgi sēdēja vientulībā savā viesnīcas istabiņā, saprasdams, ka Cilvēkiem vajadzīgas Sirds vibrācijas - tā ir viņa Misija – nest šīs vibrācijas, tai pašā laikā maksājot par to ar šo vibrāciju izraisītajām sekām – pielūdzēju aplenkumu, kuru nedrīkst izmantot savtīgi.

Muslims tika godināts un atzinīgi uzņemts visaugstākajos valdības līmeņos, bet viņš vadījās pēc principa –

Nelūgt, Negaidīt, Nebaidīties, saprotot, ka lūgumi personiskās labklājības celšanai, šo lūgumu izpildes gaidīšana (arī atzinības gaidīšana) un bailes par labvēlības zaudēšanu, par sekām, kuras varētu nest pienākuma izpilde, viņam radītu liekas problēmas.

Viņa šķēršļi bija ar balss diapazona paplašināšanu saistītie apstākļi, kurus viņš pārvarēja un tie (pilnīgi pamatoti radītie un uzturētie) ideoloģiskās sistēmas šķēršļi, kādi viņam tika likti no kultūras ministrijas puses repertuāra izvēlē un koncertēšanas vietu izvēlē.

Liekās problēmas viņš apgāja neizmantojot savas popularitātes radītās iespējas un ignorējot sīkaļu – skauģu tenkas un apmelojumus.

Latvijā tādu pašu likteni piedzīvoja Vija Artmane, kura savas mūža pēdējās dienas vadīja šo sīkaļu – skauģu radīto problēmu lokā. Praktiski jau viņi aizgāja vienlaicīgi kā vienas ligzdas Gulbji, atstājot šo vārnu pieķērkto sīkaļu zemi.

Cilvēks dzīvo Cilvēcisko attiecību pasaulē un tur – Cilvēcisko attiecību Skaistumā atklājas viņa dzīves Skaistums. Tur, Šajā pasaulē un Skaistumā notiek viņa attīstība, tur viņš pilnveido sevi, pilnveidojot savas Cilvēciskās Vērtības, to līdzsvarotību un saskaņu. Tas, kas ir šo Vērtību nepilnības, ir tie šķēršļi, kurus pārvarot viņš attīstās – pilnveidojas. Tāpat šķēršļi ir zemes dzīves nepilnības un kārdinājumi, kuru pārvarēšana viņu tuvina Cilvēcisko Vērtību izaugsmei.

Nevajadzīgās problēmas ir tās, kuras rada gan sīkaļas – skauģi, gan paša personiskā tieksme pēc varas, slavas un baudas, gan nespēja atteikties no komforta, gan nespēja panest pilnīgi pamatotas dzīves grūtības.

Dari, kas jādara. Nebaidies. Nežēlojies.

Nelūdz. Negaidi. Nebaidies.

Mīli. Tici. Ceri.

Tas ļauj nošķirt šķēršļus, kuru pārvarēšana Tevi audzina, no laika kavēšanas liekās problēmās.


261. No: Ilzes Šultes      Temats: vārda spēks ?←      2008. gada 5. novembrī 16:56:23

Sveicināti! pirmo reizi jums uzdodu jautājumu. Mani interesē Vārda spēks. Paskatoties sanskrita vārdnīcā, šī vārda sakne stāsta par kaut ko , kas ir noslēpts. Kur slēpjas Vārda spēks: teicējā, vārda slēptajā jēgā, vibrācijās, ko šis vārds izstaro, manās balss vibrācijās? Tautas dziesmu skandēšana ikdienā- praktiskā Vārda spēka mērķtiecīga pielietošana? Lūgšanas spēks- vārdos vai domās?


Vārda spēks nāk ar Patiesību.

Patiesība ir Īstenības projekcija apziņā. Vārds ir Īstenības projekcija apziņā. Vārds ir Īstenības forma, caur kuru tā izpaužas (tajā tā ir noslēpta), tātad kā Akmens, Augs, Dzīvnieks, Cilvēks, mūsu Kosmoss, Visums un Bezgalīgā Dabas Telpa Bezrobežībā. Katram no tiem ir sava apziņa – Īstenības izpausmes forma un tie ir patiesi par tik, cik savā apziņā uztver Īstenību.

Jo augstāk organizēta apziņa, jo pilnīgāka ir tās spēja uztvert Īstenību un tātad arī lielāks izpausmes spēks. Akmens ir patiess, bet tā ietekmes spēks ir fizisks, ja vien kontaktos ar vidi (citām apziņām) tas nav ieguvis apziņas personalizāciju. Tad jau mēs varam runāt par Akmens ietekmi šīs personalizācijas laukā.

Personalizācija nes iespējas, bet reizē arī ierobežojumus, tāpēc visas augstākās kārtas apziņas – „Dievi”, kurus cenšas personalizēt reliģijas, ir bezpersoniskas apziņas, tāpat kā pūļa elementi – savu personību realizēt nespējīgas apziņas.

Apziņa, personalizējoties, iegūst formu – Vārdu, kuru nodod tālāk zemāk organizētām apziņām. Šīs zemāk organizētās, saņem Vārdu un dod tam savu formu, tāpēc eksistē – Kosmiskā valoda, kuru var uztvert personalizācijas stadiju atstājušas (caurgājušas) apziņas, Dievišķā valoda, kuru var uztvert uz personalizācijas augšējā sliekšņa esošas apziņas, Svētā valoda, kuru lieto Iesvētītie – augsti organizētas personalizētas apziņas, Tautu valodas, kuras atspoguļo zemu organizētu apziņu personalizācijas īpatnības un Dabas valoda, kurā ietērpjas caur zemāk organizētajām un personalizētajām apziņām plūstošā Īstenība.

Vārds ir tā forma, kurā ietērpjas Īstenība, kad grib kļūt caur šo formu pieejama citām formām. Tas, cik šīs apziņas ir tīras, nosaka viņu spēju uztvert Īstenību – to Patiesumu un tālāk to nodot veidotajam atstarojumam – vibrācijai – Vārdam. Maldīga – piesārņota vai nepilnīga (kas bieži ir viens un tas pats) apziņa radīs nepatiesu Vārdu – vāju un neizteiksmīgu, bez ietekmes spēka vai ļaunprātības gadījumā pat melīgu.

Atbilstība Īstenībai dod šai formai spēku. Tāpēc katrs Vārds ir jālieto tikai tā īstajā nozīmē, īstajā vietā, īstajā laikā – īstajos apstākļos saskaņā ar Muzikalitātes likumiem. Tāpēc katrai parādībai ir savs vārds un nav iespējami ne sinonīmi, ne filonīmi – katram vārdam ir tikai viena nozīme un katrai nozīmei ir savs vārds, kurš tajā gadījumā un nozīmē ir jālieto. Tāpēc parādību nedrīkst aprakstīt vai apzīmēt ar citas nozīmes vārdiem vai to virknējumiem. Visas lietas jāsauc savos vārdos.

Katra patiesa Cilvēka apziņā ir Īstenības patiesās formas – vārdi, kuri rezonē ar dzirdēto vārdu, tur aktualizējot tai atbilstošo Patiesību un caur to Īstenības ainu. Kad vārdi sakrīt – apziņā ienāk Īstenība, kad vārdi nes citu domas saturu – tiek radīti maldi, ilūzijas vai pat murgi. Maldinātāji vienmēr maina vārda nozīmes vai tās manipulatīvi izkropļo, lieto citus vārdus. Ar ģimenes vārdu apzīmējot to, kas nav ģimene, viņi grauj, kā ģimenes, tā arī šā Vārda spēku.

Katra forma – Vārds, saskaroties ar citām formām, Muzikāli papildinās un apvienojas ar tām spēkā. Pareizs laiks, vieta, apstākļi, klausītāju patiesums, teicēja domas, Sirds, balss vibrāciju atbilstība Vārda saturam ļauj caur to ienākt plašākam Īstenības spektram un tā iegūst lielāku Patiesības Spēku.


262. No: Teimaras      Temats: attiecības ?←      2008. gada 6. novembrī 23:15:09

Kāpēc ir tā, ka ar vieniem cilvēkiem izdodas viegli būt labam un iejūtīgam, vispār saglabāt savas labās īpašības, bet turpretī ar citiem, arī ģimenes locekļiem tas sagādā grūtības.



263. No: Anastasijas      Temats: pamošanās jaunai dienai ?←      2008. gada 10. novembrī 11:13:30

Paldies par izsmeļošo un rosinošo atbildi par vakara gulēt iešanas un gatavošanās rituālu! Manī ir izveidojosies sekojošs jautājums- Kā mūsdienās no rītiem pamosties un celties, lai būtu harmonisks un mierīgs veicot savus dienas darbus? Vai ir kas obligāti vēlams pusaudžiem, kas dienas lielāko daļu pavada skolās bezgaisa klasēs \"spodrinot\" skolas reitingus. Mani bērni ir palikuši mazsmaidīgi un maz darboties griboši.


            Rīts gudrāks par vakaru. Naktī Dvēsele ir darbojusies labākās iespējas meklējot, papildinot un saskaņojot tās ar citām – iespējām un dvēselēm. Pamošanās, tāpat kā aizmigšana – pāreja uz Smalko pasauli (pamošanās tur) ir mērķtiecības rādītājs, tomēr fokusa noņemšana „tur” vēl nenozīmē tūlītēju fokusēšanos „šeit”. Tas ir un tam ir jābūt procesam. Pēkšņa mošanās ir kritiskas situācijas pazīme un ir kaitīga, kā pārnesei, tā apziņai un ķermenim Smalkajā un fiziskajā pasaulē.

            Cilvēks mostas pamazām. Vispirms, kā attieksme pret savu ķermeni un tuvāko apkārtni – tuviniekiem, telpu, skaņu, gaismu un kustību. Attieksme pret uzskaitīto ir īstā, patiesā Jūsu attiecību vērtība un rādītāja. Tas, ko Jūs par to domājat, mostoties, ir Jūsu īstā attieksme un to ir jāņem vērā – tas ir Jūsu atbalsts problēmas risinot, redzot vai radot. Tas, ko Jūs pirmo fiksējat kā faktu, ir Jūsu dienas darbs vai problēmu cēlonis.

            Jāļauj apziņai nodot stafeti dienas daļai un jānotver „Zelta mirklis” – kad intelekts jau ir darboties spējīgs, bet vēl neiekustināts un apziņa vēl nav zaudējusi Debesu harmoniju. Tad Debesis ar Zemi tiekas un Jūs saņemat labākos novēlējumus un lietu sapratni.

            Tāpat kā Jūs apģērbjaties, kad izejat no mājām uz darbu, tāpat Dvēsele iziet no Debesīm, ietērpjas ķermenī un dodas darbā pasaules labiekārtošanai. Tāpēc nevajag to steidzināt. Dvēsele zina, kas ir jādara un cik ātri tas darāms, taču nevajag ļaut arī aizrauties ar nenozīmīgiem sīkumiem. Sava daļa izlēmības tai ir jāieaudzina. Cik stipri Jūsu mājas atmosfēra atšķiras no pilsētas ielas, tik pat stipri Debesu mājas atšķiras no fiziskās pasaules mājām un formām, tāpēc esat iecietīgi pret Dvēseli, kad tā negrib pieņemt šo formu raupjumu un disharmoniju.

            Tomēr ir jāmostas ar pilnu sevis, laika un vietas apziņu. Vispār jau ir tā – jāmaina darbs tad, kad nedzirdat modinātāju. Cilvēku modina dzīvesprieks – vēlme darīt to, ko jaunā diena viņam dod darīt. Ja tā nav – tad nav vērts mosties un uz darbu iet – tas neko labu nenesīs, ne Jums, ne citiem. Cilvēkam ir jādara tikai tas, kas viņam sagādā prieku.

            Tas, kas Jūs modina, ir Mīlestība. Mīlestība pret šo pasauli un iespēja kaut ko darīt tās labā. Viss dienas darbs ir tas process kā Jūs to īstenojat vai palaižat garām dotās iespējas. Mīlestība Jūs modina, tāpēc atsaucieties Mīlestībai. Ejiet tai līdz, ieejot ķermenī, skaņā, telpā, krāsā un darbībā. Uzsmaidiet tam visam, kad ar to saskaraties – Tas viss ir Mīlestības radīts Jūsu lietošanai. Uzsmaidiet tiem, kas ir Jums blakus, samīļojiet viņus, samīļojiet spilvenu, palagu un segu, kas ir Jūs guldinājuši, samīļojiet savu māju, tā ir Jūs naktī sargājusi.

            Samīļojiet ielu, pa kuru iesiet, samīļojiet auto, vilcienu vai pildspalvu, kura Jums ļaus strādāt. Domās samīļojiet Cilvēkus, kurus satiksiet. Steidzieties redzēt to, ko Mīlestība Jums ir šai dienai sagatavojusi, bet nepilnības uztveriet kā iespējamo darba lauku. Sāciet dienu ar Mūziku, melodiju šai dienai, kuru nesīsiet sevī. Labi, ja Jūs šī Mūzika modinās no rīta lēni pieaugot spēkā.

            Arī Jūsu bērnus modina dzīvesprieks un Mīlestība. Ja tā nav, tad tas nozīmē, ka netiek piepildīts viņu dzīves saturs – viņi negūst tiem vajadzīgos iespaidus, viņi nedzīvo vecumam atbilstošu dzīvi – viņi ir pārblīvēti ar nevajadzīgo, bet nesaņem vajadzīgo – viņi jūtas pamesti un vientuļi.

            Tāpēc nolieciet viņus atpakaļ bērnu dzīvē – neprasiet no viņiem vairāk, kā viņu vecumā var un neļaujiet viņiem darīt to, kam viņi nav gatavi. Neļaujiet viņiem sevi iztukšot – izšļakstīt par ātru, sargājiet no vilšanās un izlaupīšanas, no dvēseles apgānīšanas. Senču kapu apgānīšana ir smags noziegums, bet Nākotnes apgānīšana ir nepiedodams noziegums. Bērnu Dvēseles ir Nākotnes iespēja.

            Ļaujiet viņiem baudīt to drošību, kādu dod tikai un vienīgi modru vecāku gādīgā stingrība, sargājot savus bērnus no dvēseļu apgānītājiem. Ļaujiet viņiem pildīties lēnām un pamatīgi. Atcerieties, ka viņu spējas ir Cilvēcisko Vērtību izpausmes, tāpēc nepievērsiet uzmanību tam, ko viņi var vai nevar, bet attīstiet viņu Cilvēcisko pusi – pārējais nāks savā laikā un savā veidā, nesot vislabāko, kas šajos apstākļos iespējams.

            Tāpēc dodiet viņiem redzēt sevi, savas īpašības, savas attiecības, savas spējas – savu darbu un tā redzamos augļus (nauda nav augļi). Dodiet viņiem iepazīt pasauli, soli pa solim, lēni un viņu tempā, no tuvākā uz tālāko. Dodiet iepazīt sevi kopīgajā – mājas darbā un dabas izpētē, pārgājienos un piedzīvojumos. Dodiet iepazīt Cilvēkus, lasot par ievērojamāko dzīvi un darbiem, ļaujot viņiem veidot savus ideālus un varoņus, kam līdzināties. Izlasītās grāmatas ir tas cements, kas viņos cementē personību. Bez grāmatās ietvertās Cilvēces pieredzes nav iespējama personības veidošanās.

            Tāpēc sargājiet no nepiedienīgu grāmatu nokļūšanas pie viņiem un rūpējieties, lai viņu rokās laicīgi nonāktu viņiem vajadzīgās. Tāpēc sargājiet viņus no tā, kas tiem traucē pildīties un izbaudīt bērnības piepildījumu. Atņemiet mobilos telefonus, izslēdziet televizoru, iznesiet no mājām datoru un ierobežojiet viņu kontaktus ar tiem, kuri to uzskata par labu esam, vai neapzinās to nodarīto ļaunumu.

            Apģērbs ir Dvēseles ārējā – vizuālā daļa. Tāpēc raugieties, lai viņi ģērbtos harmoniski, gaiši un vecumam piemēroti. Apģērbs ar savu formu un krāsām formē sevis sajūtu un tāpēc ir svarīgi, lai tas būtu gaumīgs un pareizs. Izvēloties apģērbu tiek formēti uzvedības modeļi un attīstības iespējas. Tāpēc te ir vietā termins – pareizi vai nepareizi. Tas, kā Jūs dodat ģērbties, atver vai aizver attīstības iespējas noteiktos virzienos.

            Noteikti sekojiet tam, kā bērni runā, kādus vārdus lieto un kādas pozas ieņem. Neļaujiet lietot slengus, rūcošas, šņācošas izteiksmes, neadekvātas intonācijas ritmiku un svešvārdus. Neļaujiet runāt, turot noliektu galvu un nekontrolējot kustības. Pieprasiet acu kontaktu un neizvairieties no fiziska kontakta – ar pirkstu galiem tiek nodota doma tiešā ceļā.

            Noteikti sekojiet tam, ko viņi klausās, kāda mūzika veido viņu skaņu fonu. Nebaidieties atņemt neatbilstošo vai kaitīgo. Nevajag strīdēties par to un pierādīt to, ko viņi tobrīd saprast nevar. Vienkārši atņemiet. Tā brīža sašutums lai nav šķērslis – labāk tas, nekā viņiem nodarītais ļaunums un vienaldzība, arī caur šādu Jūsu rīcību viņi sajutīs rūpes, kuras novērtēs vēlāk – tad, kad būs spējīgi to novērtēt.

            Stāstiet viņiem par Mīlestību un citām parādībām. Viņiem nav pret to Jūsu attieksmes vienkārši tāpēc, ka viņiem nav tās pieredzes, kāda ir Jums. Tā ietekme, kuru pret viņiem vērš televīzija, datori, „mūzika” un skola, sašaurina apziņu, izkropļo pasaules ainu, rada nepatiesu priekšstatu par to un tādēļ viņi rīkojas nezināšanas vadīti. Runājot ar bērniem par to, Jūs paverat jaunus apvāršņus un dodat zināt to, ko viņiem liedz. Runājiet un pārvariet slieksni. Viņiem speciāli iemāca ar Jums nerunāt, lai Jūs nevarētu pastāstīt to, ko dvēseles apgānītāji viņiem atņem.

            Mūsu platuma grādos trūkst Saules gaismas, tāpat kā piejūras zemienē ir par maz ozona un gaisa negatīvās jonizācijas. Šie iztrūkumi rada papildu spiedienu, pareizāk sakot, neļauj smalkajam un fiziskajam ķermenim normāli dzīvot – bet bērniem augt un attīstīties. Tā tagad ir kā kartupeļu stīdzēšana tumšā pagrabā. Tāpēc iesaku izmantot gaisa jonizatorus un ozonatorus. Iesaku BALLU AP250.


264. No: Ilzes M.      Temats: Pārtika ?←      2008. gada 10. novembrī 11:24:44

Lūdzu, informāciju par tējām, ko it bieži lietoju līdz šim ikdienā - piparmētras, liepziedi, pelašķi, kumelītes, vībotnes, vījgriezes, nātres, citronmelisa. Lūdzu īsu to pielietojumu un to iedarbību uz cilvēku kopumā. Priecātos, ja atbildētu arī par vēlamajiem pārtikas produktiem, kas būtu jālieto ikdienā, kad apkārt ir tik sarežģita enerģētiskā situācija., t.i.,domāju par šā brīža situāciju, par ko runāts atbildē Evijai Nr.249.


            Vispirms par tēju iedarbību un māņticību ap tām. Tējas ir ļoti iedarbīgs līdzeklis – iedarbīgāks par ķīmiju, bet tikai tur, kur ir darīšana ar Smalkā ķermeņa (dvēseles) – cēloņa līdzsvara traucējumu. Tur, kur bojājums pārgājis fiziskā orgāna vai orgānu sistēmas bojājuma līmenī, tur, kur ir jāaizstāj veselais ar „protēzi” – tur tējas nelīdz. Tējās ir veselība, bet ne protēzes.

            Tas, ka tējas ir „lēnas”, ir pilnīgas muļķības. Ir tādi sastāvi un līdzekļi, kuri izārstē iesnas vienā naktī un applaucējumiem vai apdegumiem neļauj attīstīties, ja vien tiek uzklāti pietiekami ātri. Tur, kur saslimšanas ir dvēseliskā cēloņa redzamās sekas, tējas palīdz ātrāk un labāk par ķīmiju, tikai – Cilvēkiem liekas, ka slimība un tās simptomi ir viens un tas pats. Var būt slimība bez acīmredzamiem simptomiem vai ar parādībām, kurām ne slimnieks, ne „medicīna” nepiešķir simptomu raksturu, tāpēc, ka neko nezina par šādu slimību vai simptomu pretdabiskumu Cilvēka organismam. Tiek uzskatīts, ka tā ir normāla parādība, kas neattiecas uz medicīnu. Tāpat ir simptomi, kurus „medicīna ārstē”, nesaprotot, ka tās nav slimību, bet dabisku, vajadzīgu procesu („svētās slimības”) un vides disharmoniju sekas.

            Tur, kur cēlonis jau ir likvidēts, bet zemākajos materiālajos līmeņos, kas ir inertāki – kūtrāki vēl kādu laiku notiek procesu normalizēšanās – „viļņošanās” un tādēļ ir vērojami simptomi, kuri piemīt šiem fiziskajiem procesiem, kaut gan slimība cēlonī jau ir likvidēta. „Medicīna” nesaprot, ka šiem pēcviļņošanās procesiem nav jāpievērš uzmanība, tāpēc nav jāārstē simptomi vai slimība. Zāļu tējas ārstē slimību, bet neiejaucas simptomos.

            Augi ārstē Cilvēku pēc savas iekšējās dabas līdzības ar attiecīgo „augu” un tā dabu Cilvēkā. Kā katrā Cilvēkā ir viņa „stara” „minerāli”, tāpat arī „augi” un „dzīvnieki”. „Augs” patērē „minerālus” – „barojas” no tiem un „baro” „dzīvniekus” Cilvēkā.  Tur, kur kāds Cilvēka „augs” vai „dzīvnieks”, „auga” trūkuma gadījumā, ir izsists no līdzsvara – normālas dzīves, pēc vibrāciju līdzības un atbilstības nāk palīgā „ārpusē esošais augs” – zaļā dzīvībiņa ar visu to, ko savā mazajā Sirsniņā palīdzībai un apdāvināšanai ir sakrājusi.

            Cilvēks var ārstēties arī ar augu klātbūtni – izejot pļavā, mežā vai runājoties ar to Puķi, kura ir viņa ārsts. Puķēm nav par daudz apmeklētāju un nevaļa vai pārāk maza alga, lai Jūs uzklausītu, ja vien pratīsit cienīt viņas dzīvi, raksturu un vajadzības. Viņa nomirs Jūsu dēļ, bez šaubīšanās, Jūsu slimību aiznesot, bet tikai tad, kad darīs to labprātīgi un Mīlestības dēļ. Pretējā gadījumā – vardarbīgi ciešot – aizies un aiznesīs Jūsu „augu” līdz. Uzmanīgi ar augiem! Viņi ir patiesi no sēkliņas, līdz pēdējam sulas pilienam, un viņu dabu nosaka Likumi un Dabiskā kārtība, nevis Jūsu uzskati par to vai Jūsu māņticība.

            Cilvēka dvēseli ārstē auga dvēsele – tās aromāts, bet ne auga ķermenī esošā ķīmija. Ieelpojot augu piesātināto gaisu, notiek dvēseļu mijiedarbība, tāpat, kā caur emocionālu kontaktu. Tēja ārstē par tik, cik tā ir aromātiska un Jūs esat emocionālā kontaktā ar to – cik Jūs lūdzat augam palīdzību un ļaujat augam, Jūs mīlot, to darīt. Tāpēc augu – „tēju”- ārstnieciskā iedarbība ir ne tikai dzertajai tējai, bet arī šo sauso augu krājumu izplatītajai smaržai. Augi Jūsu spilvenā vai, pie griestiem karājoties, Jūs ārstē, tāpat, kā tās lapiņas un ziediņi, kuri grozās Jūsu tējas krūzītē.

            Tāpēc kaitina „ārstu” un biznesmeņu izplatītās muļķības, receptes un māņticība par augiem, tējām un to lietošanu. Viņi ir ieinteresēti pārdot vairāk un katrs savu, tāpēc iesaka tējas dzert pārmēru stipras un iedarbību meklē ķīmijā, kaut gan iedarbība nāk no Auga Dvēseles labprātīgās darbības Jūsu Dvēseļu saskaņas brīdī. Bezdvēseliskajiem, au(k)gstprātīgajiem un cietsirdīgajiem augi nepalīdz. Tāpat tēju iedarbības raksturu izkropļo tieši tas, ka Jūs tās tiecaties dzert pārāk koncentrētas – ņemat pārāk daudz augu materiāla vienai krūzītei.

            Ārstē dvēseles aromāts. Tāpēc tēja ir laba tad, kad tā izplata aromātu, bet tad, kad tajā izšķērdīgi samet „ārstu” ieteiktās drogu karotes un nodarbojas ar vārīšanu, izspiešanu un citām vardarbībām, tēja iegūst citu, bieži pat kaitīgu iedarbību vai tās vienkārši nav. Daba necieš izšķērdību un izšķērdētājiem atņem arī to, kas tiem pirms tam ir bijis. Labāk mazāk, bet labāk. Tējai pietiek ar šķipsniņu sasmalcinātu augu. Mēs jau negribam Dvēseli apēst, bet tikai palīdzību dvēseliska kontakta ceļā.

            Kaitina māņticība par ķiploku lietošanu slimību gadījumā. Ķiploks ir labs laucinieka dvēselei, kad tas, savā vadziņā dzīvojot, vasaras vakaros, kad gaiss pildās sporām, baktērijām un citām patogēnām sīkbūtnēm, pilda savu darbu – sargā dārza un apkārtnes gaisa telpu un tur esošos augus un ķermeņu virsmas no inficējošajām sīkbūtnēm.

            Bet tas izrāda pilnīgi katastrofālu iedarbību uz Cilvēka enerģētiku, - (čakrām) hormonu līdzsvaru un harmoniju. Ķiploks „uzbudina” seksuālo sfēru, ar kuru, kaut kā, tiek galā pieaugušie, bet bērna organismā nokļuvis ķiploks kropļo šo un citu sekrēcijas dziedzeru darbu un formēšanos. Ķiploks sargā gaisa telpu, bet organismā nokļuvis pilnīgi izjauc tur esošo kārtību. Ķiploks ir „ļoti rupjš”, bet cilvēks ir smalks. Tas ir tas pats, kā regulēt mikroskopa attēla asumu, sitot pa to ar akmeni. Cilvēka veselība un imunitāte ir atkarīga no harmonijas viņa ķermenī, bet, ķiploks, nonācis tur, kur tam nav jābūt (vardarbība), šo harmoniju ar savām rupjajām vibrācijām izjauc.

            Tāpat ir jāatceras – Jūsu dvēselēs dzīvo tie „dzīvnieki” ar kādiem augiem tie tiek baroti. Nav laba vai slikta pārtika vispār. Miskastnieks var ēst atkritumus, tāpat kā dzīvnieki - atkritumu novācēji ēd līķus. Jūs esat tie, ko Jūs ēdat – tā Jūs dzīvojat – tādas vērtības pieņemat vai no citām atsakāties, tādas darba spējas vai slimības iemantojat vai ārstējat.

            Augi var slimības ārstēt, bet var arī tās atnest, ja tos lieto tie, kas, pēc savām dvēseles vibrācijām (sociālā statusa, interesēm un ievirzes) vai profesionālās darbības nav ar augu dvēselēm saskanīgi. Katrai profesijai ir tai atbilstošā pārtika. Neatbilstošā ir kaitīga. Bieži vien slimības izraisa profesionāli neatbilstoša pārtika. Mūsdienās pēta pārtikas ķīmisko piesārņotību (e- vielas, hormonu atlikumus, pesticīdus, gēnu inženieriju u.c. draņķības) un kalorijas – barojošo vērtību, bet nesaprot, ka cilvēku baro atbilstībā esošais, bet pārslogo neatbilstošais, kaut arī tīrais.    

            Diemžēl es nevaru uzrakstīt par visu derīgo un nederīgo visās jomās viens pats – man tam nav ne laika, ne tehnisko iespēju. Tās ir Nākotnes Cilvēka un viņa rases Zināšanas, kuras atjaunos, atnākot, līdzi atnesot, jau šie – Nākotnes Zinātnieki, tik pat brīvi un viegli kā vakardienas notikumus atceroties, kā savos atmiņu avotos pasmeļot!

            Katram augam ir viņa Dvēselei atbilstošā daba un atbilstoši tai arī viņš ārstē šo pašu dabu Cilvēkā. Katra tēja jāvāc savā gadā un tai ir „jānostāvas” pilns gadu cikls.

            Piparmētra ir Sieviešu augs – pastiprina Sievietes būtību – ir gaišredzīga, tāpēc reaģē uz tumšo būtņu klātbūtni telpā. Piparmētra ir Sievietes intuitīvi Zinošā, Sargājošā Dvēseles daļa. Tā atveldzē un atvaira uzbudinājumu – nomierina sargāto „māju”. Piparmētru dzer Sievietes, bet nelieto Vīrieši, jo tas ir tiem svešs augs pēc savas būtības. Vīrišķīgais var nonākt sievišķīgajā, bet nekad ne otrādi! Piparmētras vāc tikai Mēness gadā! Dod pusaudžiem hormonu „vētru” laikā!

            Liepziedi ir Sievišķības Maiguma izpausme. Liepziedi ir sievišķīgais mitrums – uzsūcošs un atmaidzinošs, tāpēc lietojams tur, kur ir maiguma un mitruma trūkums. Kopā ar sarkano āboliņu un raudeni lieto kā grūtniecības veicinātāju. Ieteicams tām, kuras neprot vai sabiedrības audzināšanas ietekmē nevar atbrīvot un būt sievišķīgas, kuru Sirdis ir nocietinājušās un apkaltušas, kuru sajūtām trūkst smalkuma un dzīvīguma. Liepziedus nedrīkst lietot saaukstēšanās gadījumā, plaušu slimnieki un gadu pēc bronhīta vai plaušu karsoņa. Liepziedus vāc tikai Jupitera vai Venēras gadā.

            Pelašķi ir „piedošanas” puķe – „papardes zieds” – tāpēc dod augstāko garīgo saskaņu tiem, kuri ir tam gatavi, bet apdullina pāragri tīkojošos un nomaldina viņus no patiesā ceļa. Mazina dusmas, tāpēc labi der pret klepu un saaukstēšanos, saindēšanos ar pūļa emocijām un domām. Saaukstēšanās ir skriešana pakaļ elkiem emocionāli un mentāli. Tie, kas domā ar savu galvu, tie nesaaukstējas, tāpat kā tie, kam ir „karstas” – Mīlošas Sirdis. Mīlošām Sirdīm dod vispusību un apskaidrību. Vāc tikai Saturna gadā.

            Kumelītes atjauno normālu Saules pinuma darbību – enerģētiskās aprites un to tīrību ar apkārtējo vidi (izvada „neaizgājušo”), tāpēc novērš Uguns spiedienu un tātad arī iekaisumus un ar to saistītās bakteriālās infekcijas, kuras aktivizējas Ugunīgās disharmonijas vietās. Kumelīte ir „astrologu” puķe – dod Cilvēkam laiku un telpas uztveres pareizību, tāpēc novērš disharmonijas starp stimuliem un rīcību. Vāc tikai Merkura vai Saules gadā.

            Vībotne ir Saturna – pieredzes augs un atvaira zemāko astrālo būtņu uzbrukumus. Tāpat kā vērmele ierosina „dzīves apetīti” – Zināšanu vākšanu un dzīvesprieku, bet lielās devās to nomāc – pārforsē. Labākā aizsardzība kopā ar lazdu, pelašķi un vīgriezi. Vāc tikai Saturna gadā.

            Vīgriezes ir miera un drosmes augs. Sievietes bezbailība pāri stāvēt dzīves grūtībām un iekšējā miera saglabāšana, slīkšņām pāri ejot. Dod „pārejas” sajūtu dzīves situācijās. Atvaira baiļu, nervu nelīdzsvarotības un hiperstresa izraisītās slimības. Sieviešu augs. Vāc tikai Mēness gadā.

            Nātre ir Vīrišķīgā Spēka un Gudrības puķe. Labākais, ko Radītājs nama Saimniekam devis. Satur visu mentālai transformācijai, ideju pievilkšanai un lietā likšanai. Ļauj uzņemt un radoši izmantot Sievietes dāvāto Mīlestību. Dod pārliecību un nešaubīgumu. Vīriešu zāle. Vāc Marsa gadā.

            Citronmelisa ir „Mātes nomoda” puķe, kura stāv nomodā par savu bērnu Siržu tīrību. Atvaira astrālos uzbrukumus un tur tīru Sirdi, remdē Sirds sāpes un tāpēc ar to saistītās slimības. Ļauj pieņemt to, kas ir jāpieņem un atvairīt to, kas nedrīkst tikt pieņemts. Samierina ģimeni un ievieš tur kārtību. Vāc tikai Jupitera gadā.

           

            Par pārtiku var pateikt to, ka jāturas tālāk no krāsainajiem iesaiņojumiem, pudelītēm, paciņām un visa tā, ko var atrast lielveikalos. Turieties tālāk no lielveikaliem! Turieties tuvāk Cilvēkiem, savai Zemei un tam, kas uz tās aug! Uzturiet labas attiecības ar pazīstamu govi un vistu ģimenīti! Aprunājieties ar Zemi, pa kuru ejat, pārtiku gādājot – viņa Jūs aizvedīs uz labāko dobi, koku un pļavu, kur īstā govs ganās. Pērkot nedomājiet par cenu, bet pievērsiet uzmanību tam, cik simpātiska Jums ir saimniece, viņas valoda un saimnieka apģērbs. Jums labs ir tas neredzamais, kas ir pirkumā ielikts, bet ne klāt pievienotais sertifikāts vai lētā pirkuma apjoms.

            Nelietojiet rapšu eļļu, kā arī nezināmas izcelsmes olīvu vai kādu citu augu un augu maisījumu eļļas. Pēc savas dabas Cilvēka dvēselei vistuvākā ir Saulespuķe, bet miesai lini, tāpēc iesakāms ir nerafinētas saulespuķu un linu eļļas maisījums. Eļļa ir starpnieks un ietekmju pārnesējs, veicina sapratni un saprašanos. Protams, profesionālās interesēs var lietot arī mandeļu, valriekstu, avokado, sezama u.c. eļļas, tomēr jāatceras, ka to ietekmes, veicinot vienas dvēseliskās īpašības, Jums bremzēs citas.

            Nelietojiet cukurbiešu cukuru! Nelielos daudzumos pieļaujams augļu un vīnogu cukurs. Tomēr, ja nevarat no saldumiem un saldināšanas atturēties, tad, tāpēc ir medus. Piens ir labs par tik, cik laba ir govs kopēja. Un neesiet muļķi, ticot, ka Jūsu uzskati mainīs lietu dabu vai pasargās no tā, kāds, kurš ir!

            Neēdiet gaļu un to, kas ar to ir saistīts kā izstrādājums. Neēdiet produktu, bet Dabas mātes velti. Pasakiet viņai paldies, kad saņemat pirkumu (sakot to pār-devējam, pār-devējs ir tikai starpnieks no Dabas Mātes pie Jums) un tad, kad to gatavojat, un tad, kad tas ir galdā likts. Izrādiet cieņu Dabasmātes veltei, tam viņas bērnam, kuru Jūs uzaicināt sevī ienākt. Neaizvainojiet viņu ar nevērīgu attieksmi. Uzaiciniet, pieņemiet un esiet pateicīgi!

            Ēdienu gatavojiet paši, savām rokām, savā mājā un savos traukos. Nelietojiet pusfabrikātus. Visvienkāršākais ir viskrāšņākais un vistīrākais. Grezni izsmalcinātais ir Radītājam un Mātei Dabai pretīgs. Tur, kur ir greznība (arī garšās) – nav Skaistuma vienkāršības. Tur ir tikai samākslotība un meli. Visvērtīgākie ir vienkāršākie augi, kuri šajā Zemē ir Radītāja Stādīti un Dabas Mātes audzēti. Kādreiz uz šejieni atvestie un pieradinātie ir apskatāmi tikai kopā ar jaunu profesiju parādīšanos un kā šo profesionālo diētu sastāvdaļas. Tomēr nevajag sākt līdzināties dzīvniekiem un no tiem pārņemt viņu ēšanas paradumus – daudzumu un veidus – „zaļēšanu” vai monotonumu. Zaļumi ir labi kā piedeva, bet nevajag tāpēc kļūt plēsonīgiem.

            Dvēselei (arī no auga) ir jāļauj atvadīties un „aiziet”. Augi nemirst tā kā dzīvnieki. Augi - ūdenim iztvaikojot, aizmieg, bet paliek dzīvi dvēseliski. Aplejot ar ūdeni tie atmostas tējā, vai lēni silstot pāriet „jaunā dzīvē”, bet zaļi noēsti , ir tiešām kā dzīvi apēsti un nonāk ellē – kuņģī , kur tos plēš, moka, šķīdina. Neaizmigušiem augiem sāp. Daļēji tie ir ar mieru to paciest, bet tikai tad, ja izturaties pret tiem ar cieņu. Augi negrib nonākt divkājainu dzīvnieku vēderā, bet ir ar mieru būt par Cilvēka pavadoņiem, tāpēc sagaida Cilvēkam atbilstošu attieksmi un uzvedību. Augi saprotas arī ar dzīvniekiem, bet, ja tos nepieņem Cilvēks, tie jūtas aizvainoti un iespējās aplaupīti.

            Nekad neaizvainojiet savas Mājas, puķes un kaimiņa pašcieņu!


265. No: marakota      Temats: 2012.gads un pasaules gals ?←      2008. gada 12. novembrī 19:01:06

Kārtējais pasaules gals tiek pasludināts 2012.gadā.Patiesībā pēc Maiju saules kalendāra beidzas kārtējais cikls. Vai visu laiku \"gaidot\"pasaules galu,cilvēki to netuvina?


            Vienmēr ir bijuši tie, kuri „palagos tinušies”, gaida kādu pasaules galu un tie, kuri gaidītājiem šos „palagus” pārdod. „Palagu” tirgošana vienmēr ir labs bizness – tāpat kā jebkura muļķības izmantošana, tāpēc tiek uzturēta kā muļķība, tā uzkurināta pasaules gala gaidīšana.

            Noslēdzoties kārtējam attīstības ciklam, Cilvēce ir sadalījusies aizgājējos – pagātnes grēku aiznesējos, tukšajās čaulās un Atnācējos – Nākotnes nesējos, kuri atnes Nākotni līdz ar jaunām iespējām un paši ir orientēti uz šo jauno iespēju apgūšanu.

            Tāpēc aizgājēji runā, par, un gaida savu iespēju aiziet, bet Atnācēji – dzīvot un darboties bez aizgājēju traucējošās klātbūtnes. Katram ir pēc viņa ticības. Aizgājēji tuvina un saņem savu aiziešanu, tāpat kā Atnācējiem pieder Nākotne.


266. No: Ra      Temats: Māksla un improvizācija ?←      2008. gada 13. novembrī 16:16:37

Sveiks! Gribēju uzzināt, vai mākslā ir pieļaujama dažādu mītisku un neeksistējošu, hibrīdu veidošana? Piemēram, ja autors zīmējumā apvienotu sievietes un pūķa ķermeņus, izveidojot vienu būtni. Par ko tieksme zīmēt šāda satura darbus varētu liecināt?


            Ja mēs iedziļināmies termina „māksla” būtībā, tad redzam, ka tas apzīmē profesionālu prasmi (tehnisko iemaņu un materiāla zināšanu kopumu), kurai augstāko nozīmi piešķir šīs prasmes saistība ar Godu, Cieņu un Ideāliem. Tas ir – profesionāla prasme iegūst apgarotību un ievērības cienīgu vietu sabiedrībā tikai tad, kad tā ir līdzeklis Dailes laišanai pasaulē.

            Ārpus šīs Vērtību un normu sistēmas profesionālai prasmei (mākslai) pašai par sevi, tāpat kā pie ēzeļa astes piesietas otas triepieniem uz audekla vai sienas, nekādas vērtības nav. Tā ir tikai apziņas kvalitāte, kura nodrošina saskaņotu muskuļu grupu darbību, pārnesot fantāziju, ilūziju, halucināciju vai murgu tēlus (formas) no slimas, neaudzinātas vai perversas apziņas dzīlēm uz kādu materiālu vai procesu.

            Apspriest ārpus Vērtību sistēmas normām esošu parādību un tur notiekošo ir muļķīgi, tāpat kā pievērst uzmanību tās produktiem. Aizsērējusi kanalizācija ir jāiztīra, ja tā nekanalizē atkritumu plūsmu, bet nav jāpēta šīs atkritumu plūsmas saturs, vai ar to saistītie trokšņi.

            Tas, ka apziņā savienojas nesavienojamais – murgi, liecina gan par to, ka šī persona nezina Pūķa simbolā ietverto, gan viņa izkropļoto Sievietes būtības uztveri, gan viņa apziņas griestus – duālo, seksuālo polaritāti, bet visticamāk – viņš par to vispār nedomā – viņš realizē savā apziņā esošo astrālās pasaules atkritumu spiedienu izpausties un piepilda perversu publikas tieksmi šos atkritumus baudīt. Viņš pelna naudu ar to, par ko to maksā.


267. No: Ra      Temats: Sabiedrība ?←      2008. gada 13. novembrī 16:29:15

Sveiks! Nu jau labu laiku vadu pārdomās par to vai sabiedrībai vispār ir tiesības iejaukties cilvēka privātajā dzīvē, un, ja \"jā\", kā var zināt, kad to darīt? Paskaidroju. Piemēram, kāds bērna sišanu ar mietu var uzskatīt par sava bērna audzināšanu. No otras puses, tas vairāk izskatās pēc vardarbības un, ja tā, vardarbība pret bērniem nav viena cilvēka, bet visas sabiedrības problēma. Manas pārdomas nonāca strupceļā, nonākot pie secinājumja, ka par to, kas ir vardarbība, daudziem cilvēkiem var būt dažāds viedoklis - tātad vienotu kritēriju trūkuma. Vai cilvēks neiejaucoties, atrunājoties, sakot: \"Tā nav mūsu darīšana\" var saņemt kaut kādas karmiskas sekas? P.S. Piemērs, par bērniem ir tikai piemērs. Jautājums ir domāts plašāk.


            Vispirms no Ābeces. Jēdziens „sabiedrība” mums liek domāt par attiecībām vienas sabiedrības ietvaros un tikai un vienīgi sabiedrības ietvaros, bet ne populācijā, tāpat kā par attiecībām Cilvēku vidē, bet ne to, kas notiek starp ļaudīm. Cilvēki nejaucas ļaužu dzīvē un neļauj ļaužu problēmām ienākt savā dzīvē. Ļaudīm nav karmas – personalizācijas (viņi akli tic – bez Zināšanas), tas ir pūlis – čaulas, kuru skaitu, ja to nedara Cilvēki, regulē Daba ar slimībām, badu un kataklizmām vai savstarpēja naida – vardarbības uzliesmojumiem.

Pirmā Ābeces patiesība - nav svarīgi, ko, kurš uzskata – ir svarīgi, cik viņa uzskati atspoguļo Īstenību.   

Otrā Ābeces patiesība - Sitējs, Bērns un Vērotājs šajā situācijā ir vienādi.

            Sitējam tā ir karmiska. Viņš atdod Bērnam viņa agrāk izdarīto darbību atnestās sekas un ar šīs darbības motīviem veido savu nākotnes karmu.     

            Bērnam tā ir karmiska. Viņš saņem savu agrāk izdarīto darbību sekas un caur šīm ciešanām atdod parādus karmai. Ar savu attieksmi pret Sitēju un Vērotāju viņš veido savu karmu nākotnei.

            Vērotājam tā ir karmiska. Viņš atrodas situācijā, kurā to novedusi viņa karma un ar savu attieksmi, kā pret Sitēju, tā pret Bērnu, kā ar darbību vai bezdarbību, viņš tiem atdod caur viņu nākošo karmisko ietekmi. Kā ar savu darbību, tā ar bezdarbību, tā ar motivāciju vienai vai otrai, viņš veido savu nākotnes karmu.

            Katra karma ir viņa stingri privātā (neaizskaramā) dzīves daļa un nekādas citas privātas lietas viņam nav. Tāpēc gaidīt, lai kāds pateiktu, kas, kuram no šiem trim, ir jādara, ir pēdējā muļķība un tas, kurš to dara, ar to atklāj pilnīgu Dzīves likumu nezināšanu un sevi noliek kā pēdējo muļķi Cilvēku un Radītāja priekšā. Bet pie karmas mēs vēl atgriezīsimies.

            Tā ir iegājies, ka tiklīdz kāds politiķis ir ceļā uz partijas vai valsts augstāko posteni, viņš parādās bērnu pavadībā, ņem tos uz rokām, noliecas pie „nejauša” apsveicēju pūlī esoša un apčubina matiņus vai vaidziņus.

            Ja kāds aktīvists, dakterītis vai „psihologu” organizācija, drukāts vai skanošs „informācijas” līdzeklis, vai partija grib pievērst sev uzmanību – būt progresīvs un Cilvēkmīlošs, viņš atceras bērnus, viņu problēmas, glābšanu un, ak,

 vai kādas šausmas – vardarbību pret bērniem.

            Tad parādās triāde – sliktais sitējs, labais bērniņš un (?) miets. Tad visi progresīvie un cilvēkmīlošie runā par cietsirdību pret bērnu. Tad ir raidījumi un runātāji, organizācijas, „provokatīvas akcijas” un „uzticības” telefoni, bet tad, kad mieta vietā ir televizors, „bērnu” žurnāls vai „bērniem” domāta multfilma, vai „mūzika”, tad tādu jau paliek mazāk. Tur, kur skolotāja kādu paņem aiz auss – tur ir „vardarbība”, bet tur, kur vesela ministrija ņemas un pūlas, lai izdarītu tā, ka tās pārvaldē – tajās skolās nekā cita, kā vien bērna muļķošanas nebūtu – tur vardarbības neesot, bet ir budžeta asignējumi.

            Tur, kur katru pusaudzi, gan ārpus skolas, gan skolā – „mācību nolūkos” ar prezervatīviem apber, tur neesot ne slikto, ne mietu, bet tikai rūpes par viņa veselību, toties, tur, kur katru no viņiem nosēdina pie datora – nu, tur jau ir tikai labdari vien!

            Tur, kur bizness bērniem izdala numuriņus, uz kuriem sūtot īsziņas, var saņemt piedauzīgas atbildes, pavedinošas bildītes vai skaņas mobilajos telefonos, šie vardarbības apkarotāji neielūkojas, bet tur, kur bērnam atņem Māti, ievelkot viņu darba tirgū un viņas „profesionālajā izaugsmē”, pašrealizācijā un „antistresa sevis mīlēšanā”, tur visi bērnu aizstāvji ir pilnīgi pačabējuši.

            Tur, kur bērnam ir atņemta jebkura Cilvēcīgas attīstības iespēja un iespēja realizēt Cilvēcīgu dzīvi, atņemot viņam māju un ģimeni (ko pārvērš par kopmītni un cīņas lauku), tur, kur viņu atstāj bez kultūras vides aizsardzības, bet pakļauj subkultūras spiedienam no rīta līdz vakaram, tur neviens aizstāvis nekad neparādās, bet paziņo, ka tā esot katra privātā zona! Kāda smirdoša liekulība!

            Visi vardarbības apkarotāji runā par vardarbību pret bērnu tā, it kā tā būtu kaut kas atsevišķi eksistējošs. Ir vardarbība vispār un tādēļ ir vardarbības izpausmes vides un formas. Nevar apkarot vardarbību vienā vidē un formā, veicinot un atbalstot to citās. Visa Jūsu izslavētā demokrātija ir vienu sarīdīšana un vardarbība pret otriem, visa Jūsu pašizpausmes veicināšana ir vardarbības uzbudināšana, visa Jūsu ekonomiskā dzīve ir balstīta uz vardarbību visiem pret visiem un pret šo planētu kopumā! Reklāma ir vardarbība!

            Katru dienu „sabiedrībā pazīstami cilvēki”, „kultūras” ministrija ar saviem emisāriem un pasākumiem, „kultūras un mākslas” darbinieki un iestādes izvērš subkultūras vardarbību pār Kultūru.

            Latvija kā valsts, ir vardarbīgā aliansē ar cilvēcību zaudējušu līderi, kurš iznīcina valstis un tautas, sabombardē viņu mājas, iznīcina ģimenes, laukus un pēdējās kazas, atbrauc tankā un māca, kā dzīvot bez vardarbības un „celt pasaulē labāko sabiedrisko iekārtu - demokrātiju”. Šī alianse, kurā „ir gods” sastāvēt arī latvijai, demokrātiju katram iebāž ar durkli vēderā!

            Visa šī populācija, viss šis dzīvesveids ir balstīts uz vardarbību. Es apšaubu tādas neatkarības un demokrātijas vērtību, kuru izmanto, atnesot ciešanas un valstisko iznīcību citām tautām. Mežoņiem neatkarību un pašnoteikšanos nedrīkst dot. Tie ir jātur stingrā nevardarbīgu struktūru kontrolē. Diktatūra ir vajadzīga visur tur, kur nesaprātīgas tautas var nokļūt neliešu kontrolē un tikt izmantotas pašas pret savām interesēm.

            Kāpēc bērnu sargi nedemonstrē pie šīs pasaules kauna vēstniecības Rīgas centrā? Kāpēc sūta savus „puišus” izvērst vardarbību pret svešu zemju bērniem, ar ložmetēju mācīt viņiem labsirdību pie viņu tēvu kapiem? Uzgavilējot vardarbīgas valsts prezidentam un ministriem šīs valsts svētkos, tās bruņotajiem spēkiem, ar to pašu vardarbību akceptē pret katru un visur, arī savā zemē – pret katru tās bērnu.

            Atņemiet šai populācijai un dzīves veidam vardarbību un tas saplaks kā tukšs gaisa baloniņš. Vardarbība piepilda, uztur un piedod formu visai šai videi, ko Jūs par savu pasauli un dzīvi saucat. Atņemiet sev vardarbību un Jūs nezināsiet ko ar sevi iesākt.

            Tagad par privāto. Jūs esat kā akli un kurli kaķēni – Jūs saredzat, bet Neredzat, Jūs saklausāt, bet Nedzirdat, Jūs sajūtat, bet Nejūtat. Jūs Neredzat, Nedzirdat un Nejūtat, ka esat viens vesels. Jūs to tūkstoškārt ar acīm izlasāt, Jūs to tūkstoškārt katru dienu piedzīvojat, bet līdz Jūsu Sirdīm tas nenonāk. Jūsu Sirdis ir Aklas un Kurlas, tās ir cietas un aukstas, kā degunradžu ādas kastēs iešūtas un dzelzīm kaltos ozolu bluķos ienaglotas! Ko līdz visi stāsti un Au(k)gstās skolas, ja Jūsu Sirdis paliek nejūtīgas un cietas?! Likums tikai tad ir likums, kad to raksta, pielieto un uztver ar Dzīvu un Jūtīgu Sirdi!

            Kas Jums ir privāts? Jūsu ķermeņi, to veselība ir Jūsu bērnu un tāpēc Jūsu pašu nākošo iemiesojumu veselības ķīla. Bērni ir nākotnes pārveidošanas iespēja. Nākotne ir kolektīva parādība – tāpēc Jūsu ķermeņi un to veselība nav Jūsu privāta lieta.

            Katra Jūsu darbība un emocija piepilda visu telpu, kā fizisko, tā emocionālo parādību vidē – tāpēc tas, ko Jūs darāt savās četrās sienās nav Jūsu privātā lieta.

            Neviens cilvēks, turēts informatīvā atrautībā no citiem cilvēkiem, nevar domāt, viņa mentālie procesi apstājas – tas, ko Jūs domājat, veido ne tikai Jūsu darbību, bet mudina arī citus uz līdzīgu darbību. Tas, ko Jūs domājat, nav Jūsu privāta lieta.              

            Katra Jūsu darbība izplatās pasaules telpā visos virzienos, mainot un ienesot izmaiņas visos un visur, līdz bezgalībai, tāpēc nekas nav Jūsu privāta lieta! Katra darbība izraisa sekas – tāpēc mēs runājam par atbildību savas darbības apmēros. Tas nozīmē, ka mēs runājam nevis par privātu vai sabiedrisku brīvību telpu, bet par privātu vai sabiedrisku atbildību telpu un tiesībām rīkoties vienotā pienākuma izpildē, ka lēmuma pieņemšana ir atkarīga no Iekšējā likuma vai ārējās juridiskās un Tradīcijas darbības.

            Patiesībā tas nozīmē tikai to, ka mēs, runājot par privāto un sabiedrisko, runājam par dažādiem – individuāliem vai kolektīviem karmas līmeņiem un neapšaubāmām veselā tiesībām un pienākumiem vadīt savas daļas dzīvi, cik patīk tālu, ilgi, dziļi un daudzpusīgi. Cik vajag, tik arī ir jāiejaucas un drīkst iejaukties, atstājot brīvības ilūziju, starp darbību un tās izraisītās atbildes reakcijas atgriešanos pie izraisītāja.

            Trešā Ābeces patiesība – vajag domāt skaistas domas, tad nebūs kauns, kad visi tās redzēs un dzirdēs. Katras neatkarības, demokrātijas un ekonomikas – katra dzīvesveida pārbaudes mehānisms ir ļoti vienkāršs – atbildiet uz jautājumu – vai Jūsu „iekarojumi” ir darījuši Jūs Laimīgus?


268. No: Kaspijs      Temats: Latvijas Dzimšanas diena ?←      2008. gada 14. novembrī 18:41:09

Kāds ir Jūsu novēlējums Latvijai Dzimšanas dienā? Paldies!


Saprātīgu Tautu!

269. No: Silvija      Temats: problēmas ar lapas lasīšanu ?←      2008. gada 03. decembris 18:54:28

Nu jau kādu laiku nevaru izlasīt Jūsu mājas lapu. Nevaru īsti saprast, kur vaina. Citu lapu lasīšanā nekādu problēmu nav.


Lūdzu precizējiet kādas problēmas tieši traucē izlasīt mūsu mājas lapu? Kādā veidā Jums izdevies nosūtīt jautājumu? Vai citiem ir līdzīgas problēmas?

Problēmu atrisināšanai nepieciešama atpakaļadrese, lai mēs varētu sazināties vai šadu un citu tehnisku problēmu gadījumos rakstiet uz spavp@inbox.lv

270. No: Haralds      Temats: 2. jaut. par deju un cilvēka radošumu ?←      2008. gada 07. decembris 02:57:09

Sveiki! 1. Vēlējos uzzināt ko vairāk par deju (precīzāk interesē latviešu tautas deja, bet labprāt uzzinātu arī par deju kā tādu). Kas ir deja un kāda ir tās būtība? Kā un kādēļ tā radusies? Kāda ir dejas un cilvēka (dejotāja un/vai skatītāja) savstarpējās attiecības? 2. Kādēļ cilvēks ir radošs? Kādēļ ir vēlme savu emocionālo pasauli materializēt? Apzinos, ka radošā darbība var nest gan pozitīvus, gan negatīvus rezultātus un ietekmēt kā vienu atsevišķu cilvēku, tā arī mazāku vai lielāku cilvēku kopumu un ka to ietekmē pats cilvēks. Kas ir būtisks radīšanas procesā? Kas to ietekmē un kādas ir iespējas šīs ietekmes diferencēt? Jau iepriekš pateicos. Cieņā, Haralds


          Sveicināts! Dedzīgās Jaunības daudzos jautājumus pilnībā varētu atbildēt tikai daudzās grāmatās, kurās par šiem jautājumiem visos laikos meklējuši atbildes jaunības, bet atbildējuši brieduma gadu prāti. Ir daudz sarakstītu grāmatu visās pasaules esošajās un kādreiz nodegušajās bibliotēkās, bet tās izlasot, jaunība kļūst par vecumu un atrod sapratni, kuras trūkums jaunībai neļāva to redzēt un dzirdēt savā laikā. Var īsi atbildēt, bet Jaunībai jāpieliek pūles un visa sava sapratne, lai mūsu teiktais nebūtu tukšumā kaisīts.

          Jautājumiem ir divas grupas – viena par Radošo Dzīvi un otra par Deju. Sāksim ar to, kura ļaus saprast arī otro. Tātad sāksim ar to, kas divkājainu būtni padara par Cilvēku, ar to, kas Cilvēku ļauj no ļautiņu bara izdalīt (izlobīt, atbrīvot). Sāksim ar Radošo Dzīvi un tās priekšvēstnesi – Iztēli.

          Jaunībai ar tās spēcīgo fizisko dzīvi un ietekmi uz Psīhi ir grūti saprast to, ko Noos tam stāsta. Cilvēki no ļautiņiem atšķiras ar to, ka ļautiņiem ir viena dvēsele, bet Cilvēkiem tādas ir divas. Kopīgā ir Psīhe – dzīvnieciskā dvēsele ar savām emocionālajām un intelektuālajām daļām, bet Cilvēkam piemīt arī Nootiskā daļa – Jūtas un Prāts, kas veido Saprātu. Saprāts, savu iespēju robežās, uztver Dievišķās idejas no to Dievišķo nesēju – Ģēniju rokām un Iztēles darbā piešķir Idejām, Laikam un Telpai atbilstošas formas. Iztēles darbs ir Dievišķo ideju ietērpšana Saprāta formās, kuras pēc tam „Klints” pamatnes „radošā” daļa kopā ar „Skaistumu” „Maigumā” pārvērš – materializē jutekļiem pieejamās formās. Psīhe pa to laiku ir padzīta no Cilvēka radošās darbnīcas un nedrīkst viņu ar savu pasaulīgo trokšņošanu Iztēles Radošajā darbā traucēt. Tas, kas nāk no Dievišķā sfērām un tiek caur Nootisko Cilvēka dabu iemiesots ir Radošā darbība.

          Tas, kas nāk caur jutekļiem no pasaulīgajām ietekmēm – kairinājumiem, piedzīvojumiem, baudām, raizēm, satraukumiem, bailēm un apmierinājuma ir Psīhes rotaļu daļa – viņas īslaicīgās, irstošās smilšu pilis liedagā. Psīhe attēlo to, ko jutekļi tai ir pienesuši – ar ko tā ir kairināta, satraukta vai iebiedēta. Suns smilkst vai rej, reizēm gaudo, bet par Dziesmu to nosaukt var tikai slima dvēsele. Psīhe ir pasaulīgā radīta, pasaulīgā daļa uztver pasaulīgo un atspoguļo pasaulīgo. Pārpasaulīgais – Daile un Radošais darbs – Iztēle tai nav pieejami, tādēļ tā nevar nest pasaulē jaunas formas un to saturu Idejas, bet atspoguļo pasaulē savus pārdzīvojumus un eksperimentē ar formu un materiālu.

          Nootiskais, Iztēles darbā izgaismojot savu Radošo darbnīcu, met ēnu padzītās Psīhes rotaļu smiltīs un viņa šo ēnu spēli izmanto savām fantāzijām – esošo formu jaunām kombinācijām un Dievišķo Ideju izkropļošanai – Skaistuma, Dailes un Maiguma aizstāšanā ar Ekstravaganci, Orģinalitāti un šokēšanu – nepieradinātību un provokāciju, vai vienkāršu dabisko iespaidu iemūžināšanu – ainavošanu, norakstīšanu, dvēseles izkustināšanu, izdziedāšanu, izspēlēšanu, izrakstīšanu un „izbildēšanu”.

          Tur, kur Ģēnija klātbūtnē – Kultūras vidē notiek Dievišķā saruna ar Cilvēka Nootisko – ir Daile, Pārlaicīgie Ideāli un Radošais darbs – Daiļrade. Tur, kur Psīhe spēlējas ir mākslas (prasmes un tehnikas), pārdzīvojumi personības tvērumos un viņas fantāzijas. „Kā varu, tā daru.” „Kā gribu tā daru” (A, kurš noteiks, kas ir Māksla un kas ne!? A, kurš būs tas gudrais, kurš pateiks, kāpēc viens pliks ir Māksla, bet otrs pliks – pornogrāfija! Kurš to var pateikt – A!? Neviens nevar! A, moška pornogrāfija ir tas, par ko naudu maksā, žurnālīti pērkot, bet, kas tad ir tas „jauno mākslinieku” mālējums, par kuru arī naudu maksā? A, ko tu galvu lauzi – ielej, dzīvo ar Zvaigzni un priecājies. Priekā! „Kā es protu tā es maunu!”

          Te jaunībai vajadzētu cītīgi izlasīt atbildes rakstu par ietekmēm uz apziņu – „Par apziņas brīvību” tāpēc, ka tūliņ pāriesim pie Dejas, viņas valstībā.

          Deja ir Kustība. Kustība ir Gribas darbība vidē. Kustība ir dvēseles valoda. Ļaudīm viena – Cilvēkiem divas! Kura interesē jaunību? Abas. Tātad ļaudīm pieejama viena dvēseles valoda, bet Cilvēkiem – divas. Ir dabisko kustību valoda un Kulturāla kustību valoda. Apziņa, saņemot ietekmes, izstrādā reakcijas vai agresijas atkarībā no attīstības un apzinīguma pakāpes.

          Katrs mēs zinām, ka ir instinktīvas kustības un mīmika, kura pavada mūsu dvēseles iekšējās darbības. Pēc šīm kustībām – iešanas, ēšanas, piecelšanās vai apstāšanās, mēs zinām, ka mēs to darām, neviss tāpēc, ka mēs esam norunājuši, ka šī kustība nozīmē mūsu vēlmi iet, ēst, piecelties vai apstāties. Tāpat mūsu mīmika seko mūsu dvēseles kustībām, tāpēc, ka mīmika ir sejas kustību emocionālā valoda.

          Tieši tāpat viss mūsu ķermenis var kustēties (un kustas) izsakot Psīhes vai Nootiskajā daļā notiekošo. Tātad – te nu mēs ar Jaunību nonākam pie tā, kas ļauj Deju iepazīt. Deja ir Kulturālo kustību valoda. Psīhe tajā piedalās kā Nootiskā Dejas pāriniece. Ķermeniskā kustība var notikt tikai un par tik, cik Psīhe tajā iesaistās – Psīhe ir Nootiskā starpnieks uz fizisko pasauli, tāpēc parunāsinies ar Psīhi un pavērosim Psīhes dabu, uzbūvi un Skaistumu vai trūkumus, kas būtiski ietekmē šo abu pārinieku – Nootiskā un Psīhes Deju.

          Aplūkojot Psīhi , mēs redzam, ka tā uztver (rezonē) un pārvērš reakcijās (kustībās) pienākošās ietekmes. Šeit valda atbilstības (Maigums). Kāda ir Psīhe – to tā uztver un tādas reakcijas arī izpauž. Smalka Psīhe uztvers arī smalko, bet rupjā tikai rupjo. Rupjais smalko kaitinās un mocīs, bet spēs satvert un reaģēt tikai uz sev atbilstošo un atbilstošā veidā, tāpēc rupja Psīhe nav derīga Dejai ar smalko, Pārlaicīgo un Pārpasaulīgo Redzošo un Dzirdošo – Ģēniju aplidoto Nootisko. Tikai smalka – izsmalcināta, labi audzināta, disciplinēta un izglītota – nenotrulināta un no rupjām ietekmēm stingri un labi sargāta (tā, kura pati sevi sargā!) Psīhe var būt Dejas pāriniece Nootiskajam viņa Radošajā Darbā. Deja ir Idejas ienākšana pasaulē – Dievišķā Radošais Darbs Nootiskā un Psīhes sadarbībā.

          Tikai izsmalcināta Psīhe var pārveidot Nootiskajā notiekošo atbilstošās kustībās, darbībās un skaņās. Tāpēc izsmalcināta Psīhe ir Radošā Darba priekšnoteikums un pavadone. Rupja, trokšņos, baudās un rupjās attiecībās – konkurencē notrulināta, izlaidīga, baudkāra un izlutināta, visatļautības pārņemta vai ekshibicioniska (izrādīties), slavas un ievērības kāra – skaudīga Psīhe nav derīga Radošā Darbā. Ar netīrām rokām tīru maizi izcept nevar. Tāda Psīhe izvārtīs dubļos visu kam pieskarsies, visu, kas nonāks tās rokās nosmērēs un pati pievērsīsies apkārt kūsājošajam „dzīves mutulim”. Tāpēc Radošam Cilvēkam visiem spēkiem jāaudzina un jāsargā sava Psīhe. Viņam ir jāievēro to askēzes formu, kuru sauc par Tikumību visās trijās formās – fiziskajā, mentālajā un Garīgajā. Tāda Psīhe atsauksies Nootiskā vadošajām kustībām un pārnesīs tās uz materiālo vidi balss skaņu, mūzikas, pianista vai gleznotāja, dejotāja ķermeņa kustību veidā.

          Normu sistēma izriet no Radošo spēku ietekmēm uz Psīhi (apziņu), bet tās izkropļojumi – patvaļības, no šo spēku atstarojumiem un izkropļojumiem rupjajā materiālajā vidē. Tas ir „troksnis”. Rupja, neaudzināta Psīhe nedzird un nejūt Nootisko, toties aizraujas ar šo „troksni” – no materiālā nākošajām ietekmēm, ar kurām sāk „raganu danci” – iekrīt baudkārē, atkarībās, dabiskajās kustībās un rituālajās dejās. Rituāls ir maģijas process.

          Mācītie muļķi, kuri mācās no citu muļķu iepriekš izdotām grāmatām, stāsta, ka mežonīgo tautu Kustībās ar kurām tās izpauž savas tieksmes un rituālās darbības ir meklējami Dejas pirmsākumi. Tieši otrādi – tur tā beidzas. Tāpēc Deja nav erotiskas kustības, ārējo ritmu avotu – trokšņu uzspiesta dvēseles raustīšanās „deju placī” vai maza bērna nedisciplinētās dvēseles pozas, šūpošanās un locīšanās, vai nervozas, histēriskas „modernā baleta” pūles dzemdēt to, ko tas nekad nav ieņēmis – Kulturālas kustības radošo darbību – Deju.

          Skaņa, ārējo kustību ritms maina, noskaņo Psīhi uz sava viļņa. Tāpat arī Psīhe, viļņojoties, šos viļņus izmet savas jūras krastā dabisko kustību veidā. Šīs kustības var savienoties ritmisku kustību plūsmā. Tīra, nesamaitāta Psīhe sevi izsaka plūstošu, maigu un harmonisku dabisko kustību – žestu un soļu veidā. Mīmika ir sejā, žesti rokās, soļi kājās, bet viss kopā veido ķermeņa pozu, kas ir Dejas pamatelements. Kad viena Psīhe runā uz citu, viņa kustību vidē to dara ar šo dabisko kustību – „vārdu” palīdzību. Ar dabisko kustību var pateikt – „Es gribu Tevi (iepazīt, pārliecināt, atgrūst, savaldzināt...) tāpat kā visas citas Psīhei pieejamās reakcijas. Tāpēc Psīhe grib kustēties un runāt ar citām Psīhēm savā kompānijā, un to arī dara tiklīdz rodas tāda iespēja. Katra Psīhe to dara savā izsmalcinātības, harmonijas un apzinīguma līmenī.

          Te nu nāk rituāls, tradīcija vai Deja. Maģija ir materiālo seku iegūšana izmantojot smalkos mehānismus – vārdu, skaņu vai Psīhi tās ietekmju un Gribas pārvades kanālos. Lai panāktu Psīhes dalību, to šai darbībai noskaņo ar vārda, skaņas (ritma) un kustības ietekmi. Tā ir rituālā kustību plūsma – rituālā „deja”. Tradīcija diktē uzvedības kultūru – pieļaujamo (arī kustībās) Psīhes sarunā ar citu Psīhi. Tādēļ šī tradīcija rada noteikumus sabiedriskās kustībās – monologos, dialogos un „koros” par noteiktām tēmām – arī sabiedrisku izkustēšanos – dančus un spēles. Tie ir atļautie kustību mono vai dialogi sabiedriskajā telpā šajā tradīcijā. Cik kura Psīhe ir izsmalcināta, tik Skaista un Iznesīga ir viņas Deja, cik stipra Sirds, tik stingra ritma jūta, cik Gari Spārni, tik plaši žesti, soļi un garš ritma vilnis. Visgarākajiem Gara Spārniem atbilst acīmredzams Miers – iekšēja augšuptrauksme un planējums bez ārējās kustības daļas. Tādēļ Deja ir plūsma un tās pauzes Dejas viļņojumā Augšup un lejup.

          Katrai tautai ir sava kolektīvā apziņa un tādēļ arī dvēseļu tips. Katras tautas dvēseles runās sev atbilstošā veidā, tādēļ būs tai raksturīgās dabiskās kustības un tradicionālie sabiedriskie „danči” un rotaļas. Tāpat katrai tautai viņas Psīhe ar savu Noosu runās par citu un citā veidā. Katru pārpasaulīgo, Dievišķo – Nootisko vārdu Psīhe ietērps savā kustībā un pozā. Savienojot šīs Psīhiskās kustības Dievišķās runas vizualizācijai rodas Deja.

          Katrai tautai bija savi Dejas Meistari. Tāpat katrai tautai bija savi Dziesminieki un Mūziķi, Celtnieki un Arhitekti... Katrai tautai bija sava Reliģija, Priesteri un Tikumība – Psīhes kopēja, audzinātāja un sargātāja. Kad līgava Psīhe savu Noosu par vīru apņēma un Tikumība bija viņu stiprā pils – tad Deja bija viņu pirmdzimtais Vārds. Bez Tikumības nav trīsvienības un ģimenes, bez Tikumības nav Dejas. Griba, Kultūra un Tikumība dod Kulturālu – Apgarotu – Dievišķas Idejas kustību formu – Deju.

          Cilvēki šodien domā, ka Garam ir pašam sava – svēta dzīve, kuru tiem neklājas traucēt, tāpat kā ar aicinājumiem savos svētkos neklājoties traucēt viedu vīru viņa darbos. Tomēr Gars un Viedums nekad neuzbāzīsies tiem, kas viņus pie sevis neaicinās. Gars rada Matēriju, lai tā viņu savās dzīlēs uzņemtu un tad, Gara apaugļota, varētu atkal tam pievienoties. Pirms izsmalcināta Psīhe nebūs Nootisko aicinājusi, Deja nesāksies. Noos gaidīs – Psīhe augs vai dils, bet Dejos tikai „kā līgavainis savās kāzās” vai aicinātais viesis. Gudrība muļķību neaudzina. Gudrība aicina Gudrību ciemos. „Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs, tas nenāks, ja (tautas) to nevedīs”. Kas gan, ja ne Rainis un Teurģiskā Jaunība to Zina Vislabāk?


Ar Dievpalīgu!


271. No: Inta      Temats: Vairogdziedzeris ?←      2008. gada 11. decembris 12:12:43

Labdien! Arvien vairāk cilvēku pēdējos gados slimo ar dažādām vairogdziedzera saslimšanām: vieniem tas ir palielināts, otriem samazināts, vairogdiedzerī attīstās dažāda veida mezgli. Lielai daļai slimnieku vairogdziedzeri izoperē vai iesaka to darīt. Kāpēc tieši pēdējos gados vērojams šada veida slimību uzliesmojums? Kā vairogdziedzera izoperēšana ietekmē cilvēku? Paldies par iespēju jautāt un sagaidīt atbildi!


          Viss ir labs, pareizs un derīgs īstajā vietā un laikā. Nesabojātā, Saprātīgu Cilvēku sabiedrībā par labumu un pareizumu spriež un vērtē no derīguma viedokļa. No tā, kas katram ļauj, paliekot viņam pašam, pilnvērtīgi dzīvot – atklāt labāko sevī. Cilvēkam derīgs ir tas, kas viņā vairo un attīsta Cilvēcisko. Tāpēc „labi” miesai un dvēselei ne vienmēr sakrīt, bet „pareizi” reti ir patīkami, ja uz to raugās no personiskā un laicīgā puses. Saprātīgam Cilvēkam izvēle nozīmē to, ka viņš, zinot iespējamās sekas, izvēlas, visu iespēju lokā, tās darbības un tehnoloģijas, kuras ir viņam tagadējos apstākļos un laikā derīgas.

          Muļķiem labs, pareizs un derīgs tiek apskatīts kā iespēja veģetēt komfortā vai apkarot nepatīkamo, traucējošo – to, kas traucē komfortam vai ierobežo tieksmē izpausties bezatbildīgi, patvaļīgi un stihiski, paklausot hormonālām vai emocionālām izmaiņām miesā un psihē.     

          Muļķim „labs” ir tas, kas viņam ļauj palikt bez izmaiņām un nesagādā piepūli fiziskā, morālā, ētiskā vai prāta jomā. Viņam izvēle ir iespēja darīt to, kas ienāk prātā, vai uz ko viņu pamudina kāds piedāvājums, ļauties kārdinājumiem.

          Muļķiem liekas – no ārzemēm atvestais lētais nieks ir viņam derīgs un vajadzīgs, ir labs, tāpēc, ka ļauj gan pelnīt, gan tērēt, mīlot vai apčubinot sevi, kādas iedomātas problēmas brīdī. Viņam liekas, ka iespēja aizbraukt, aizlidot uz citu vietu un tur darīt to pašu, ko iepriekšējā, viņu apmierina, bagātina un uzlabo viņa dzīves kvalitāti. Viņam liekas, ka pārlidojot kontinentu vai nomainot kaimiņus, viņš varēs izdarīt to, ko nav varējis izdarīt mājās vai ar saviem kaimiņiem sarunāt. Tādiem liekas, ka katra jauna tehnoloģija būs tā, kura apmierinās viņu vajadzības pēc tā, ko viņi uzskata par sev derīgu, pareizu un labu esam.

          Muļķiem liekas, ka viņu vajadzības rodas no viņu emocionālajām un miesīgajām tieksmēm. Viņiem liekas, ka šīs tieksmes ir remdināmas ar miesīgajā un emocionālajā pasaulē atrodamajiem līdzekļiem. Viņi nesaprot to, ka visas miesīgās un emocionālās tieksmes ir tikai Atstarotās Kustības (skat. rakstu „Par apziņas brīvību”) diktēti impulsi matērijā tik ilgi, kamēr tos – šo Kustību neorganizē Cilvēka Saprāts. Tikai Saprāta organizēta Kustība var apmierināt šīs Kustības cēloni – Likumu un Saprātu viņu tieksmē sadarboties. Vienam kā atbilstoša līdzekļa pielietojumā, bet otram, kā darbības iespēju nodrošinājumā.

                        Tur, kur ir Cilvēks, apmierinājums ir gūstams tikai Cilvēciskajā, bet tur, kur Cilvēka nav, īstu apmierinājumu gūt nevar nekad un nekādiem līdzekļiem. Katrs pielietotais līdzeklis tur rada jaunus tieksmju virzienus. Katru reizi, kad atrod kādu jaunu tehnoloģiju vai enerģijas avotu, liekas – tā atrisinās visas problēmas, bet iegūst vides deģenerācijas, veco problēmu, ciešanu un atkritumu kalnu pieaugumu. Samazinās Cilvēciskais un Likumīgais. Pieaug Patvaļīgais un haotiskais. Globalizācija nozīmē ne tikai kultūru izzušanu vai ekonomisko īpatnību izskaušanu, bet arī slimību un nāves izvazāšanu, tāpat kā biosfēras degradāciju, izvazājot invazīvās sugas, kas ir maksa par tirdzniecības un tūrisma biznesa globalizāciju.

          Vides īpatnība ir „polaritāte”. Šo „polaritāšu” esamība nodrošina „daudzpolāru” un „multikulturālu” pasauli. Vienas vides dominante vai standartizēšana izraisa „vienpolaritāti” – sastingumu mijiedarbību trūkuma dēļ. „Polaritātes” veido spriegumus ar kaimiņiem un veicina Dzīvību, bet spriegumu trūkums vienpolārā pasaulē to sastindzina – atņem Dzīvību. Dzīvība ir spēle starp To un To, kas nav TAS. Tur, kur paliek viens no viņiem bez otra, spēle beidzas un Dzīvība aiziet.

          Tur, kur „polaritāšu” elementi tiek izvazāti pa citām „polaritātēm”, zūd īpatnība katrā no tām un izzūd arī šīs „polaritātes” kā tādas. Tur, kur Tas zaudē To, kas nav Tas, tāpēc, ka arī Tajā paliek tikai Tas – tur, kur abi ir vienādi – nav iespējama spēle, tāpēc Dzīvībai nav izpausmes vides un tā zaudē formu. Tur, kur nav formas, Dzīvībai nav caur ko izpausties. Dzīvību nožņaudz kā pārliecīga dominante, tā arī īpatnību izzušana – visa izšķīšana visā. To sauc par entropiju. Tur, kur viss ir pieejams visiem vienmēr un visur, zūd labā, pareizā un derīgā jēga. Tur paliek tikai haoss un nediferencēta vide, kas atceļ jebkuru jēgu un vajadzību šo haosu sakārtot.

          No otras puses, haosā ieviestā kārtība ir radoša darbība un radītās īpatnības ir unikālas šīs darbības sekas – „polaritātes”. Radošā darbība virzās uz „polaritāšu” spilgtuma un niansētības izkopšanu – attīrīšanu. Šajā darbā tā savieno atbilstošos elementus no visām Dzīvības un Dabas formām – minerālus, augus un dzīvniekus, radot ietvaru Saprāta īpatnību – tautu dzīves veidam. Tauta ir kolektīvās apziņas izpausme tai piemērotos fiziskos ķermeņos, viņiem derīgā dzīvesveidā.

          Kolektīvo apziņu veido visas attiecīgajā „polaritātē” pārstāvētās apziņu formas – minerāli, augi, dzīvnieki un Cilvēki. Unifikācija caur dominanti vai izšķīdināšanu iznīcina kolektīvās apziņas „polaritāti” un liedz izpausmes vidi Cilvēka Saprāta formai. Izzūdot vides „polaritātei”, izzūd arī tauta. Katrā „polaritātē” labais un pareizais ir katram, viņam nepieciešamajā daudzumā un derīgumā, turpat blakus. Tāpat tas, kas tur ir un tā, kā tur ir, tas, kas tur notiek ir derīgs labā un pareizā sapratnei vai pielietošanai radošā darbā. Radošs darbs ir vidē esošā labā un pareizā izkopšanā – tas ir labdarības process.

          Labdarības process – derīgais darbs labā vairošanā, saista vides „polaritātē” un personībā notiekošo vienā veselumā. Cilvēka ķermenī notiekošo un tur esošo kārtību – „polaritāti” labdarīgi regulē šī Cilvēka smalkais ķermenis, kurš caur Psīhi saņem radošo ietekmi no Cilvēka Saprāta vai, tāda trūkuma gadījumā, no citiem kolektīvajiem radošajiem spēkiem, kuri darbojas viņa vidē – „polaritātē”. Radošā darbība vispirms ir organizējoša, tāpēc smalkajā ķermenī to veic enerģētiskie centri – vairāku pakāpju sistēma, kura ir pazīstama kā „čakras”.

           Augstākās „čakras” ir 7 un katra no tām atbilst kādam fiziskajam orgānam – iekšējās sekrēcijas dziedzerim. „Kakla čakrai” atbilst vairogdziedzeris. Vairogdziedzeris ir specifisks organizators – diriģents fiziskajā ķermenī, procesos un centros. Vienlaikus tas atbild arī par Cilvēka Psīhes spēju uztvert Saprāta radošās darbības impulsus, tāpēc „kakla čakras” un vairogdziedzera darbība ir cieši saistīta. Radošā darbība uztur kārtībā vairogdziedzeri un vairogdziedzera darbība ļauj vai bremzē radošo darbību Cilvēka psihei.

           Patvaļīga vai nejauša sugu un apziņas formu (arī minerālmēslu) pārvietošana tirdzniecības vai nekontrolētas iedzīvotāju migrācijas un izklaides (tūrisma) ceļā piesārņo vidi un caur to dezorganizē arī psihes un vairogdziedzera darbību. Ja notiek dzīves vietas vai strauja vides maiņa - pārvietošanās uz citu vietu (tūrisms), arī tas, gan caur vides elementiem, gan „polaritātes” neatbilstību grauj vairogdziedzeri un bremzē Cilvēka radošo darbību.

           Pats pārceļotājs arī ir svešķermenis un grauj kā svešo, tā arī vājina savu „polaritāti”, no kuras aizceļojis. Nepildot savu psihofizioloģisko dzimuma lomu sabiedrībā un ģimenē notiek tas pats. Visi Cilvēka soļi Radošajā vai patvaļību virzienā atsaucas uz viņa radošo un fizisko dzīvi. No otras puses Cilvēka atteikšanās vai izvairīšanās dzīvot Radošu un labdarīgu dzīvi grauj vairogdziedzeri, kā tieši, tā arī caur degradējošās vides ietekmi.

           Deģenerāti un klaidoņi neievēro tikumības, sadzīves un morāles normas ne pret sevi, ne arī viens pret otru. Tirgojas un lieto dzīvei un veselībai nederīgo, izsauc dabas un tehnogēnās katastrofas, milzu apmēru piesārņojumus. Tās ir sekas Radošās dzīves apsīkumam un noziegumiem pret to.

           Vairogdziedzeris ir regulējošs un harmonizējošs orgāns. Harmonija ir tas stāvoklis, caur kuru dvēselē un ķermenī ienāk un darbojas radošie spēki. Pateicoties šai funkcijai vairogdziedzeris ir Cilvēka radošās darbības nodrošinātājs. Smalku harmoniju uzturošs orgāns pats ir smalki harmonizēts šūnu līmenī. Šo vairogdziedzera šūnu darbības harmoniju izjauc mobilo telefonu un datoru (pozitīvi lādēto jonu piesātinājums gaisā) kaitīgā ietekme - izstarotais elektromagnētiskais lauks.

           Ražotāju uzpirktie „zinātnieki” to noliedz, sakot, ka neviens jau nezinot robežu, kuru pārsniedzot iestājoties kaitīgās sekas. Neviens nevar atrast to, ko atrast negrib. Organismam ir savi smalki kompensācijas mehānismi, kuri panāk to, ka robežas pāriešana nav tūlīt pamanāma. Tur, kur kaitīgā ietekme uzkrājas un izraisa neatgriezeniskus bojājumus – slimības simptomus, tiek noliegta šo simptomu saistība ar mobilā telefona lietošanu.

           Šūnā notiekošie procesi – saziņas mehānismi ir ļoti vāji elektriski impulsi. Šo impulsu harmonijas robežas var iztēloties mata resnumā. „Pētnieku” lietotās metodes ir lineāli, mērlentas un cirkuļi, kuru mērīšanas precizitāte ir metri. Protams, ka ar šādiem mērinstrumentiem uz citu ietekmju izraisīto organismā notiekošo parādību reljefa fona tik smalkas robežas konstatēt nevar. Labākajā gadījumā ārsts slimniekam paziņo, ka viņš nezina slimības izraisīto cēloni un aicina slimnieku uz operācijas galda, iesaka farmācijas biznesa modernāko līdzekli vai mēģināt ar savu slimību sadzīvot, bet nekad nesāk domāt un atzīt mobilā telefona kaitīgās iedarbības faktu.

           Vai internetā klejo tikai datorus un to programmas bojājoši informatīvi vīrusi? Vai Jūs esat pārliecināti, ka caur to netiek izplatīti arī citi - Cilvēkam bīstami informatīvi - kodi ? Interneta šķietamā informatīvā pieejamības un atrašanās interneta vidē postošās iedarbības fakts uz Cilvēka apziņu nevienam speciālistam šaubas neizraisa. Tie, kuri izprot visu šīs problēmas nopietnību ar datoriem nekontaktē un internetvidē nav tieši sastopami un par šādā veidā iekārtota interneta problēmām vairs neinteresējas. Visam, kas ir radīts ir jābūt stingri kontrolētam un diferencēti dozētam pieejamībā kā pēc profesionālās lietderības, tā pēc spējas pretoties kaitīgajām ietekmēm, vecuma un izmantošanas mērķiem, iepludināmās un iegūstamās informācijas kvalitātes, nozīmības un sabiedriskās lietderības.

           Cilvēkiem pašiem jābūt tik saprātīgiem, lai viņi spētu atturēties no bezatbildīgo un viltīgo ražotāju kaitīgo grabuļu kārdinājuma un atbrīvotos kā no mobilo telefonu, tā datoru kaitīgās ietekmes un gūsta.    

           Dabā nav vietas muļķībai. Daba atbrīvojas no muļķiem, atstājot savā muzejā kādreizējo izvirtušo tautu reliktus – mežoņus viņu nopostīto civilizāciju drupās un pāri pāraugušajos džungļos, pašu radītās māņticības varā, kur tie ir pakļauti destruktīvajiem spēkiem un augstāko rasu padibeņu patvaļai.


272. No: akss      Temats: haoss ?←      2008. gada 14. decembrī 18:17:02

kas īsti ir haoss un entropija???


          Haoss ir neharmonizēta turbulence. Entropija ir iepriekš organizētas vides organizācijas pakāpes pazemināšanās – sabrukums, tuvošanās sākotnējam Haosam. Entropiju var novērot liberālismā, ateismā, nihilismā, anarhijā un subjektīvajā relatīvismā, Europas Savienības procesos un citās deģenerācijas izpausmēs.

          Spilgti izpaužas krogos, hokeja un futbola fanu, mūsdienu politiķu un citu huligānu rīcībā, interneta, alkohola un citu postošu, atkarību izraisošu vielu lietotājos.


273. No: kalejs@no.lv      Temats: Apgaismību maldos ?←      2008. gada 17. decembrī 23:09:22

Labdien! Pārlasost 2007-2008 jautājumus un atbildes tomēr nespēju rast pilnvērtīgu atbildi uz maniem jautājumiem. Bieži minēts kas ir slikts: visas iespējamās sektas, visi iespējamie -logi, -eiti, austrumu mācības.... joga, cigun, reiki. Zīlnieces, rūnas un šamaņi, grāmatas par ezotēriskām lietām un vēl daudz kas cits. Šajos virzienos atrast sevi cenšas ļoti daudz zemeslodes iedzīvotāju. Un daļa arī atrod, sasniedz ko vēlas, nopelna miljonu, vairs nedzer šņabi, nesit sievu, nebaidās no slēgtām telpām utt. Vismaz sasniedz kaut ko taustāmu, un nemaz varbūt nezin, ka varbūt iet pa maldu ceļu un ir laimīgi. Tad dodiet padomu, kāds ceļš ir piemērots vīrietim, latvietim, kurš tic Dievam, bet ne visai tic Jēzum un Svētajam garam. Kurš vēlas kļūt godīgs, kārtīgs, labestīgs utt, un arī savu fizisko ķermeni negrib atstāt novārtā. Grib daudz strādāt un prast arī atpūsties. Grib mācīties, bet nesajukt prātā. Kāds ir ceļš, īstais? Studēt Bībeli un iet uz trenažieru zāli? :) Lasīt Blavatsku, Rērihu un kļūt par veģetārieti? :) Variantu netrūkst, pietrūkst zināšanu :)) Zināšanu kā latvietim nesaiet dēlī no šā brīža apgaismību globalizācijas. Kāds ir Jūsu viedoklis? Paldies! Ģirts


Cienīts Kungs!


          Mēs saprotam tā, ka jautājums pēc būtības nav par to, kurā baznīcā (Dievnamā) ieiet, kad to prasa cieņa pret to valsti un reliģiju, kurā viņš tobrīd ir. Reliģiozam Cilvēkam visas reliģijas un visi Dievnami – visas tradīcijas un svētki ir vienlīdz kādam Dievam sūtīti un, Dievu mīlot, cienīti un prieka avoti, ja ne pašam lietojami, tad visādi atbalstāmi un priekā līdzi līksmojami.

          Jautājums acīm redzami ir visu krīžu dziļākā būtība – visdziļākā personības krīze uz pilnīgas izzušanas robežas – tajā vietā no kuras var sākties jauna atdzimšana vai pilnīga izšķīšana ēnu valstībā. Jautājums ir par Identifikāciju, par to, ko pseidokristīgā baznīca (garīdzniecības hierarhija) ir dzēsusi un ko pilnīgi atklāti nīst un izskauž tās radītā Europa caur savu ES, tās struktūrām, ideoloģiju un regulām. Jautājums nāk no turienes, kur personība vairs neatšķir labu no slikta, derīgu no nederīga – miesīgo no Garīgā un egocentrisko no Altruistiskā, iekāri, baudas un kaislības no Mīlestības.

          Cienīts Kungs samet vienā bedrē gan visas viņa pieminētās maģijas formas, gan Reliģiju. Ar to viņš neatšķir kreiso roku no labās. Tur, kur ir Reliģija – nav maģijas (neskatieties uz pseidokristīgo baznīcu – tur nav Reliģijas), un tur, kur ir maģija nav Reliģijas. Reliģijai nav nekāda sakara ar ticību – tic maģijas apmātais, kurš, patiesību nezinot, to tēlo, sakot, ka viņš tic Dievam un tam, ka Dievs viņam par to kaut ko dos.

          Reliģija ir katras Dvēseles iekšēja Zināšana par Radītāja klātbūtni un tuvināšanās ceļš ar savu Radītāju. Tas viņai nav jāizvēlas – viņa vienkārši pa to iet – tāpēc, ka cita Ceļa tai nav. Reliģija nav darbība, ar kuru kaut ko iegūst vai uzlabo – Reliģijai nav mērķa – tā ir kā augšana bērnībā, darbs Meistaram briedumā un aiziešana vecumā – tā ir tā brīža dzīvesveids – kustība tīrā veidā pati par sevi, tāpēc, ka kustībā esošs nevar nekustēties.

          Cienīts Kungs taujā pēc savas identifikācijas ar Cilvēkiem, Tautu vai ļaudīm. Tauta – Ceļā esošas dvēseles, prasa savas kustības Likumu. Viņas to saņem Garīgā Likuma – Reliģijas veidā un laicīgā likuma – tradīciju un savstarpējo attiecību normu – pienākumu, tiesību, atbildības un brīvību veidā. Bez Garīgā Likuma nav laicīgā likuma un tiesību. Par likumību un tiesiskumu var runāt tikai tur, kur valda Garīgais Likums. Tur, kur to diktē Dvēseles iekšējā nepieciešamība pēc iespējas ievērot Likumu un likumību. Likums ir ceļu paverošs, sakārtojošs un drošību garantējošs. Likums ir Dvēseles normas diktēts, pieprasīts un tā ievērošana – vajadzība pēc tā, katrai Dvēselei izriet no viņas tieksmes identificēties ar līdzīgas normas nesošām Dvēselēm – savu tautu.

          Savu tautu atradusi– ar to identificējusies Dvēsele, dzīvo kolektīvajā sadarbības laukā un tur – savstarpējā atbalstā – stiprinās vienotā Garīgā Likuma regulētā Ceļā – Reliģijā. Šo Likumu un tā diktēto Reliģiju Tautai sniedz tās Lielās Dvēseles, kuras ir Citām soli priekšā – Cilvēki, kuri cienot tautu Reliģijas, savā attīstības stadijā vairs neidentificējas ar tām un kolektīvo spēku. Tās ir Dvēseles, kuras ir atradušas Dieva Gribas izpausmes Avotu sevī – savā iekšējā Dvēseles spēkā un tāpēc savā ceļā stiprinās no Tā, vairs nemeklējot atbalstu apkārt esošā kolektīvajā kustībā. Cilvēki kolektīvo atrod saprotot Sevi, Avotu un Radītāja Gribu kā vienu veselu. Radītājs un viņa Griba ir viens vesels, tāpēc Cilvēki saprot, ka arī viņi ir viens vesels ar savu Radītāju un tādēļ tiem vairs nav vajadzīgi ārēji kolektīvi.

          Šie Cilvēki, cienot un atbalstot savu tautu ceļā pie Radītāja, tām visādi palīdz. Tie neprasa pēc ieguvuma (viņu guvums ir esošā Radītāja un apziņas vienības laimība), bet dalās savā laimībā ar tiem, kuri pēc tās tiecas. Viņi paši savukārt tiecas šo laimību padziļināt, izkopjot savu FiloSofiju un būt tie, par ko viņus FiloSofija dara – būt par Dievu Draugiem.

          Ļaudis, uzturot savu egoismu un vairojot egocentrismu, noliedz Likumu – cenšas to apiet un piemērot savai egoistiskajai pasaules izpratnei, tāpēc to, ko Cilvēkiem un Tautai Radītājs, kā daļai no sevis, dod pilnā mērā un pēc vajadzības, ļaudis, no Likuma un Radītāja atkrituši, ir spiesti izcīnīt – ar savu spēku un zobiem izplēst viens no otra un citām dzīvām būtnēm. Viņi konkurē, dala resursus un piekopj maģiju. Maģija ir tur, kur nav Garīgā Likuma, bet ir vajadzība kaut ko iegūt. Tad šo guvumu (laupījumu) viņiem nodrošina maģija – tie paņēmieni, kuri ļauj, tos pielietojot, par to gūt kādu labumu. Maģija nekad nav pati sevis pēc. Tā vienmēr kalpo kā līdzeklis cīņā par kaut ko. Tiklīdz darbībā ienāk tas, kas par to būs – tā jau ir maģija.

          Cilvēks, Tauta, Filosofija un Reliģija ir tur, kur ir tīra Mīlestība uz Radītāju, Dzīves un Darbaprieks, un viss, ko Cilvēks dara, nāk no šīs Mīlestības un prieka. Tautu un Cilvēkus nekas nesaista pie ieguvuma – tiem jau ir tas, ko viņiem vajag – kopīgs Ceļš un tuvība, tāpēc Tauta ir imūna pret maģiju (viņai ar to nav kopīgā), bet Cilvēki pret to izjūt dziļu riebumu. Likums (tur, kur ir Cilvēks, tur ir Likums) un likumpārkāpējs, likumpārkāpums, pārkāpuma rīki nav savienojami nekādā veidā un apstākļos. Maģija ir kā dārga kristāla kausa sadauzīšana, lai ar tādā veidā iegūto aso šķembu paurbinātu sienā caurumiņu uz meiteņu ģērbtuvi, vai, pavedinot kungu uz izlaidību un aplipinot visu viņa ģimeni ar savu sērgu, no viņa iegūtu pārdesmit latu par „ātro pakalpojumu” vai kādu glāzīti krogā.

            Maģija ir pašiznīcināšanās rīks – tas, ko Likuma pārkāpēji lieto patvaļīgi, nevietā un neatbilstībās, vienlaicīgi iznīcinot visu citiem vērtīgo un derīgo.

          Vēl cienīts Kungs taujā pēc tā, kas nav zināšanu, bet sapratnes daļa. Protams – ir laikam un vietai atbilstoša prakse, bet tā par tādu kļūst tad, kad darbības piepildās ar sapratnes veidotu saturu. Sapratne nāk no apziņas struktūras un dvēseles substances kvalitātēm – no to paaugstināšanas līdz tam līmenim, kurā šī Sapratne iestājas – tā notiek, paveras – ir kā Zibens vai Rīta Ausma, ir visu laiku klāt, kā Rīta Zvaigzne vai iekšējā klātbūtnes balss.

          Mēs varētu Jums, Cienīts Kungs, te uzrakstīt šīs prakses punktus, tomēr paši par sevi tie Jums sapratni neradītu, bet mehāniski, kāda mērķa sasniegšanai piekopti, pārvērstos par jaunu maģijas formu. Tie, kurus viņu dvēseles vibrācijas pieved pie mums, smeļas Zināšanas un personīgos kontaktos pamazām intuitīvi pārņem sapratni, un tad viņi sāk redzēt, ka tas, kas līdz šim ir bijis „aristokrātu māžošanās” un „inteliģentu niķi”, patiesībā ir kādas ikdienišķas prakses elementu kopums un kļūst skaidrs, kāpēc tā kaut ko noliedz vai kaut ko mudina darīt.

          Reliģija nav katra individuālais uzskats (uzskatu brīvības pielietojums) par Dievu, Garīgo dzīvi un tradīcijām „atvērtā”, „multikulturālā” (akulturālā), liberālā daudzviedokļu indiferenti seksuāli daudzfunkcionāli bezģimeniskā pasaulē. Reliģija ir noteiktai tautai labais, pareizais un derīgais zināšanās, domāšanā, prāta ievirzē un praksē – dzīvesveidā, tradīcijās.

          Reliģija ir tas kopīgais, ar ko Jūs dzimstat un pēdējais, par ko domājat, kad mirstat. Reliģija ir tas, ar ko Jūs visi rītos mostaties un vakaros liekaties gulēt. Reliģiskā prakse ir tas, kādēļ strādājat, radiet bērnus un meklējat viens otra tuvību. Reliģiskā prakse ir kopības saturs un sabiedriskās dzīves virzība. Bez prakses nav Reliģijas.  

          Tādēļ Reliģija nevar būt individuāla, bet tikai un vienīgi kolektīva norma – dzīvesveids, pasaules iekārtojums, saimniekošana – resursu izvēle un galarezultāta, produkta pielietojums – darba novērtējums. Tas izslēdz dažādu uzskatu, dzīvesveidu un normu sajaukumu dzīvas reliģijas – tautas dzīves telpā.

          Ja paraugās uz Jūsu dzīves telpu un piekopto praksi, tad Jūsu Dievs ir nauda, Jūsu baznīca ir banka, Jūsu altāris ir gulta, bet lūgšanu vieta – vēders. Jūsu priesteri ir ierēdņi, bet Darbs ir Jūsu moku sols. Ko Jūs, naida un atriebības piekopēji, muļķības, naudas un baudas pielūdzēji, man pēc Reliģijas prasāt?

          Jums bija Pumpurs, Barontēvs un Skalbe. Jums bija Fricis Bārda, Zenta Mauriņa, Brigadere, Aspazija un Rainis! Ko Jūs ar viņiem izdarījāt? Kā Jūs viņus turat? Viņi zināja uz kuru pusi Jūs pie Jūsu Reliģijas vest. Ko Jūs man tagad prasāt, kad esat katru dienu visus mūsu Sūtņus piesmējuši?!

          Kā var viens otram deviņas ādas plēst? Kā var savu vecumu necienīt? Kā var savam bērnam dzīvi postīt! Kā var Sievu vai Dzimteni atstāt? Kā var Mīlestību šķēlēs dalīt un svērt? Kā var savu galvu augstāk par Dzimteni turēt? Kā var savu galvu un labklājību par to nenolikt, bet mazākā apdraudējumā tūlīt uz svešumu vai pārticību skriet?

          Kas tie ir, kuri, Dieva svētību piesaucot, no svētītās zemes, sevi taupot, pamūk? Kas tie ir, kas savam Dievam neuzticas? Kā sauc neuzticīgu sievu un kalpu, kurš katrai naudai klanās? Par pērkamu un svešu kungu bļodlaižu!

          Par kuru Dievu cienītais Kungs runā? Par to, no kura rokām Dzīvību līdz ar savu Likteni un Pienākumiem esat saņēmuši – to, kuram esat bijuši neuzticīgi un nodevīgi Viņa Dārza izsaimniekotāji un postītāji, vai Dievu, kuru ir pats sev sagudrojis?

          Katru gadu ziemas vidū Jūs atminat Dievu, mieru, cietēju asaras un labu prātu. Paskatieties savos šķīvjos un spoguļos! Par kādu Dievu, mieru un labdarību Jūs, gaļēdāji, runājat?! Par Radītāju – Gaismu vai par Viņa ēnu bezdibenī, vai par tām savām riebeklībām, kuras kopīgi vienojušies, Jūs Viņa Vārdā darāt? 

          Cienīts Kungs – vai nu Jūs esat Cilvēks, Tautietis vai ar ļaudīm! Identificējiet sevi! Vai nu Jūs tāds esat, tāpēc, ka tāds esat, un tad nekāds pamatojums tam nav vajadzīgs - Kompass rāda Ziemeļus tāpēc, ka šī sajūta ir viņā pašā vai arī Jūs to darāt, lai iegūtu solīto! Ar atbilžu palasīšanu neko sasniegt nevar. Vajag Lasīt, lai Saprastu un saprast to, ka publiski izlasīt var tikai to, kas ir publiskai telpai domāts, bet nekad ne to „sāli”, kura tikai „saprotošo” vidū, īstajā brīdī un daudzumā tiek pasniegta, kā šīs sapratnes elements, bez kuras tā nav nekas!

          Cienīts Kungs! Taujājot pēc sava Ceļa, Jūs taujājat pēc Savas Tautas un Sapratnes par Labo, Pareizo un Derīgo. Bez šīs Sapratnes neviena darbība nedos gaidīto, bet šī Sapratne un Identitātes apziņa ļaus atšķirt Graudus no pelavām un ieraudzīt meklēto savā acu priekšā esam. Jums ir tas, kas Jūs esat, bet neviens Jums nevar iedot to, kas Jūs neesat.

26.12.2008


274. No: Pētnieces      Temats: 2009.gads ?←      2008. gada 22. decembrī 14:55:46

Vēlētos uzzināt kādas ir nākamo 2009. gadu raksturojošās krāsas un smaržas? Paldies.


          2009. ir Venēras gads.

          Ar krāsām to var aprakstīt kā tumši zilu, visos zilos un gaiši zilos, zaļos un gaiši zaļos toņos, dzelteni oranžu, silti sārtu.

          Smaržu buķetē ir Roze, Jasmīns, Ilang – Ilang, Palmaroza, Lavanda, Melisa. Saprātīgas Sievietes tām var pievienot Sandalu, Indijas Ciedru, Pačūliju, Citronu un Timiānu.


275. No: Austras      Temats: Rainis ?←      2008. gada 23. decembrī 11:24:09

Labdien. Vai Jūs varētu ieteikt grāmatu par Raini, par viņa dzīvi. Grāmatu, kurā viņš ir parādīts patiesā gaismā. Paldies


Par Raini daudz un labi rakstījusi Saulcerīte Viese.

276. No: iMac      Temats: Saderība ?←      2008. gada 29. decembrī 1:37:24

Labdien! Vai perspektīvo cilvēku saderību un nesaderību var vērtēt par pamatu ņemot horoskopu vai numeroloģijas mācības? Paldies!


          Par astroloģiju šajā sakarā jau pietiekami rakstīts iepriekš. Palasiet rakstus „Caur Uguni, Ūdeni un Vara caurulēm”, kā arī „Par Atnācējiem”.

          Numeroloģiju nākas ilustrēt ar vienkāršu piemēru iz mežoņu dzīves. Reiz, tālu Amazones mūžamežā, avarēja kāda pāri lidojoša lidmašīna. Ne nu pavisam nokrita, bet zemē bija gan. Palīdzību gaidīdami avarējušie īsināja laiku ar līdzpaņemtā alkohola izdzeršanu un kāršu spēli. Kādai ģimenei līdzi bija arī riču – raču spēles lauciņš un figūriņas. Avarējušie īsināja laiku līdz brīdim, kad atlidoja vairāki helikopteri un viņus aizveda, bet mežoņu priekam nebija gala, kad viņi pamesto mantu vidū atrada tukšas pudeles, kārtis un riču – raču.

          Mežoņi savā prātā sprieda, ka varenās būtnes, kuras pie viņiem nolaidušās no debesīm, tādā svarīgā brīdī neko citu nedara, kā vien ar Dieviem sarunājas, jo kā gan citādi tiem ziņu par savu atrašanās vietu paziņoja, ja ne ar rituālo spēļu un svētā ūdens dzeršanu?! Daži vecajie nāca pie domām, ka tieši šis šķidrums, kārtis un riču – raču dod gan viņu gudrību, kura ļauj ar dzelzs zvēriem lidot, gan viņus pašus par dievu izredzētajiem padara, jo kā gan, necienīgiem, dievi tādus varenus rīkus rokās dotu?

          Tā sprieda mežoņu vecajie un visiem citiem tas ļoti patika, jo nu viņu ciemā no gaisa, no dievu valstības, caur viņu sūtņiem bija nonākušas lielas, svētas dievu dāvanas, ar kurām daži vecajie prata apieties, jo bija redzējuši kā dievu sūtņi paši to dara. Viens no viņiem gan izteica domu, ka tieši šīs mantas ir avāriju izraisījušas, bet viņu tad arī nākošajās vakariņās apēda – bija apnicis ar savu skepsi un visiem tik ļoti patika doma par svētajām dievu dāvanām un īpašo dievu laipnību pret viņiem, kas nāca caur tām. Pudelēm uzcēla īpašu būdu ar altāri, bet kārtis nonāca augstākā samaņa dzimtā, kura citiem tulkoja svēto bilžu nozīmi un kārtību, bet riču – raču spēle nonāca katras ģimenes dzīves centrālajā vietā, bez tās nekas netika nolemts, ne arī citādi darīts.

          Akmens džungļu iemītnieki spriedelē par Nostradamusu un viņa atstāto piezīmju nozīmi, klausās baznīctēvu runas par Jūdu rakstiem un tie, kas tos tulko vai apspriež, viņu vidū bauda sevišķu cieņu un gudru vīru slavu. Nostradams bija sava laika un sabiedrības domāšanas pārstāvis, kabalists un astrologs. Viņa pieraksti izrietēja no viņa domāšanas būtības, kuru veidoja Kabala un astroloģiskās, bet lielā daļā arī dēmonoloģiskās zināšanas. Viņa doma mijiedarbībā ar viņa psīhi radīja pierakstītās vīzijas, kuras citi uzskatīja, par tolaik populārajiem pareģojumiem.

          Arī mūsdienās ir daži, kurus interesē Lietu Daba pretstatā lielajam vairumam citu, kurus interesē labklājība, kādu viņi saskata izdabāšanā savām iegribām un netikumiem. Tas nošķir pirmos no visiem pārējiem, kā domāšanā, tā dzīves motivācijā, uztverē un vērtējumos. Otrie, tie, kuri neko nezina par Dabu un tās Kārtību, bet spiesti tajā atrasties, labprāt tic tam, ka var ar Dievu pakaulēties vai kādā kontroldarbā universālu špikeri izmantot.  Tādus špikerus, protams, pārdod tāpat kā instrukcijas, kā Dievu ap stūri apvest un viņam sēnalas, bet sev graudus iemānīt. Tādi pārdevēji ir lielā cieņā. Viņi to zina un no tā nekaunas. Viņi redzamākajās vietās nostājas un pirkt gribētājus pie sevis aicina, savu preci un savu gudrību slavēdami.

          Vairākus gadu tūkstošus atpakaļ vidējos austrumos bija izplatīta filosofiskā sistēma – Kabala. Šo sistēmu līdz mūsu dienām atnesuši Jūdu iesvētītie kabalisti, kuri nevienam pazīstami nedodas un par savām zināšanām klusē. Tad, kad Jūdi aizguva Kabalu, viņi līdz ar to mantoja arī šīs filosofijas šifrēšanas – slēpšanas sistēmu, kurā ietilpst arī maldināšana - muldēšana un pļāpāšana ar pseidozinātniskas un filosofiskas terminoloģijas skandināšanu. To dara pašpaļāvīgi un patmīlīgi neiesvētītie vieglprāši, kuriem ļauj ticēt pašu sapļāpātā saturīgumam.

          Neviena filosofiskā sistēma nekad, nevienam citādi netiek dota, vienīgi caur ilgu sagatavošanu, pārbaudi un Iesvētīšanu. Iesvētītie klusē, vai šifrē savus tekstus tā, lai tie būtu saprotami tikai citiem Iesvētītajiem. Tāpat Iesvētītie nekad nevienam neizpauž savas filosofijas būtību, bet tikai no tās izrietošo pasaulīgo parādību skaidrojumu. Tāpēc nevienam nav zināma Platona, Pītagora vai Sokrāta mācības būtība, bet tikai no šīs būtības izrietošais stāstījums par to Lietu Dabu, kura interesēja filosofu laikabiedrus un bija tiem izpaužama. Mācības būtībai pieskārās tikai Iesvētīto vidē, tad un tur, kur no tās nekas nevarēja tikt pasaulē iznests.

          Publiskajās pļāpās no būtības ir tik pat daudz kā riču – račā no Dievišķa dialoga vai aviācijas. Publiski skandētie nieki aicina turp, kur muļķība pieņemas, bet Saprāts zaudē. Tā ir vispārpieņemta prakse pretendentu atlasē. Īstais uz pļāpām neuzķersies, bet vieglprātis jātur no zināšanām tālu. Pļāpas viņa domāšanu izmaina tā, ka pat nejauši patiesību ieraugot, tāds vairs to nesaprot. Viltus priekšstati ir grozījuši prāta darbību saskaņā ar savu dabu un liek redzēt pasauli savā greizo spoguļu veidā.

          Ja nu kāds tomēr līdz Kabalas tekstiem nonāk, tur to sagaida kabalistiskās šifrēšanas metodes, kuras ir ideomātiskas, lingvistiskas, ģeometriskas, gramatiskas un numeroloģiskas. Teksti nekalpoja Zināšanu tālāk nodošanai, bet tikai un vienīgi nepieejamai uzglabāšanai. Lai tekstu izlasītu tas ir iepriekš jāzina. Cita ceļa nav.

          Numeroloģiskā metode piešķir katram aramiešu vai grieķu alfabēta burtam savu skaitlisko vērtību. Katrs vārds, burtu vērtības saskaitot, iegūst savu skaitlisko vērtību, kura atklāj šī vārda patieso nozīmi. Uzrakstītais teksts, numeroloģiski izlasīts, noved pie pilnīgi cita vēstījuma, kuru var izmantot tālākajā atšifrēšanas darbā. Numeroloģijai ir kāda nozīme tikai iesvētīta Kabalista rokās darbā ar Kabalas tekstiem, kuri rakstīti aramiešu vai grieķu burtiem. Nekādas citas nozīmes, jēgas vai iespēju numeroloģijai kā tādai nav.

          Cilvēki, kuri nezina, kas ir Kabala, nav tajā iesvētīti, neko nezina par tās ieviestajām izmaiņām Adepta domāšanā, ņem šī Adepta vai viņa skolnieka pierakstīto un mēģina to iztulkot savā tirgoņu un baudmīļu valodā, vadoties no šā laika izglītības, Vērtību un domāšanas veida stereotipiem, tādiem pašiem tirgoņiem un baudmīļiem. Katrs vēstures artefakts tā pētniekam atklāj tikai to, kas viņš ir pats, bet nekā no tā, kāds bijis viņa radītājs. Tāpat numeroloģija skaidri parāda katram to, ko viņš uzskata par vērtīgu, bet ne to, kas tāds ir vai to, kas ir viņa pati.

          Ja lietu kārtību sajaucot, pēc laulībām dara to, kas ir jādara līgavu meklējot – noskata čaklu, pret bērniem mīļu, saticīgu un saprātīgu vecāku audzinātu veselīgu un tikumīgu jaunavu, un pārvērš to par kāzu izdarību joku, tad kādēļ gan tur pat klāt neparotaļāties arī ar cipariem, skaitļiem, planētām un vārdiem? Modernam laikam moderni laika kavēkļi, lustes un rotaļas. Kamēr rotaļlietā saskata rotaļas iespēju viss ir kārtībā, bet līdzko Davinči kodā vai riču – račā sāk meklēt kādu dziļāku jēgu, tā jāsāk posties pie psihiatra vai jāsaprot, ka atkal esat uz kārtējā šamaņa uzrāvušies pie viņa zaru būdas avarējušas lidmašīnas spārnu ēnā. Vai arī, jāsāk nopietni domāt par savu zināšanu patieso lielumu un saturību. Varbūt, ka vēl nav par vēlu sākt patiesi mācīties?

          Protams, tiem kam prāts uz precēšanos nesas labāk iet riču – raču spēlēt. Ejiet, ejiet kauliņus ripināt!


Uz sākumu