Par mums Raksti Dzeja Galerija Saites Iespējas Venera Pasākumi Jautājumi
                                             

Jautājumi un atbildes

Atgādinām, visi ienākošie sūtījumi tiek cenzēti!

Trīs princesītes jautājumi pretendentiem.
Es, kā tikko modusies, gribu zināt -
   - Kur es atrodos?
   - Kas te notiek?
   - Kāpēc tā tagad ir?




Uz pēdējo jautājumu
310. No: Spīdola      Temats: Par zāļu tējām ?←      2009. gada 14. jūlijā 16:39:43

Sveiki! Gribēju pajautāt vai zāļu tējas jākaltē saulē vai tomēr ēnā. Citi saka, ka saulē, jo tām esot maksimāli ātri jāizžūst, citi, ka ēnā, jo saulē tās sadedzinot un tās zaudējot savas labās īpašības. Jau iepriekš paldies par atbildi.


            Protams, ka jāžāvē Saulē!

            Vienīgā valsts pasaulē, kurā žāvē ēnā, lieto „zirgu” devās un nenostāvina, bet katru gadu met ārā vecās un vāc jaunas (esot derīgas tikai gadu) ir Latvija pēc tam, kad pirmās brīvvalsts laikā Latviešu prātiņus apstrādāja veiksmīgā augu tēju lieltirgotāja un vispār naturopātijas biznesa (pludmales, Saules un vannu kūrmājas) uzsācēja Dora Švīkule.

            Latvijā atrodamās augu vācēju grāmatas ir Švīkules rakstītas, tāpat arī ieteikumi sastādīti tā, lai veicinātu viņas biznesu. Katrā biznesā ir konkurence un tādēļ vajadzība būt redzamam un atšķirties no citiem. Tāpēc Dora izdomāja stāstiņu par vajadzību žāvēt ēnā.

            Patiesībā augi jāžāvē Saulē, jānogatavina 3 – 7 gadus, atkarībā no lietojuma un augu rakstura, bet reizi gadā uz 4 stundām Jūnijā jāapsauļo (nogatavinot ēnā papīra maisos).


311. No: Maitene      Temats: Par attiecībām ?←      2009. gada 20. jūlijā 17:47:28

Vienā no lekcijām Jūs teicāt, ka visu sievietes bērnu tēvs ir viņas pirmais vīrietis. Tas attiecas arī uz tiem gadījumiem, kad tiek lietota kontracepcija? Tad jau DNS netiek nodots.


            Jā, teicu gan!

            Ģenētika Mendeļa puķuzirņu formulu līmenī ir matemātiski precīza un neapšaubāma tikai 8. klases bioloģijas mācību grāmatu līmenī un tur, kur netiek pārkāpti Dabas Likumi. Tur, kur Dvēsele un miesa veido vienu veselumu, tur tiešām Dvēseles vibrācijas caur gēniem – Dvēseles un matērijas sarunu valodu – tiek viennozīmīgi iemiesotas ķermenī, bet tur, kur tiek pārkāpti Dabas Likumi, tur, kur vienā sievietē ir pabijuši vairāki vīrieši – tā vairs nav.

            Vai jautājuma uzdevēja tiešām domā, ka gadījumos, kad baltajai sievietei pēc 3 – 4 vai 5 gadiem sakaros ar balto vīrieti piedzimst nēģeris, pirmā vīrieša – nēģera sēkla visu šo laiku ir glabājusies kādā īpašā kabatiņā un gaidījusi balto sēklu, lai tad tai pierādītu nēģeru pārākumu pār baltajiem vārguļiem?! Vai vēl trakāk – piedzimst bērns ar tādu raksturu un fizisko formu, kāds atbilst meitenes ideālam vai fantāziju tēlam, bet nemaz nav līdzīgs tēvam un abu pušu radiem! Ja sieviete guļ ar vienu, bet domā par otru – piedzimst bērns ar fizisko miesu no tēva, bet raksturu manto no tā, par kuru Sieviete domā.

            Ir fiziskā un Dvēseliskā sēkla. Fiziskā apaugļo fizisko olšūnu un dod impulsu fiziskā ķermeņa veidošanai, bet Dvēseliskā sēkla iemājo Sievietes Dvēseles telpā un tur pārstāv Vīrieti – ir tās Sūtnis un caur to uztur saiti starp Vīrieti un Sievieti visu viņu personību dzīves laiku (arī pēc nāves līdz pārmiesošanās brīdim un izraisa dažādas kolīzijas arī pēc tam). Tad, kad kādā sievietē sāk darboties bērna ķermenis, tad gēnu līmenī to veido 3 vai vairāki „pāri roku” – katrs cenšas iebūvēt tur kaut ko no sevis – teikt savu Vārdu.

            Tāpēc jau mūsdienās dzimst tikai ņergas un nīkuļi ar kroplām dvēselēm un plānu prātiņu marlītēm galvas vietā. Īsi un sekli ir tie deķīši, kuros mūsdienu nīkstošās dvēselītes cenšas ietērpties.


312. No: I      Temats: new world order ?←      2009. gada 24. jūlijā 16:50:21

Labdien Paul! Jo vairāk meklējot tā dēvēto patiesību ir izzināts vairāk par freemasoniem, Amerikas Illuminātu jeb \"Apgaismoto\" kontroli. Pārskatot savu CD kolekciju, nācās izmest laukā 3 maisus pēc iepazīšanās ar sātanisko simboliku. Nošokēja fakts, ka pat viesuļvētras ir makslīgi radītas.. turpat arī Zelta miljarda projekts. Mans jautājums ir ko es/mēs ka indivīdi/tauta(?) varam darīt, pret šo ārkārtīgi bīstamo ļaunumu?


              „Zelta miljards” ir īstenība un tiek aktīvi realizēts. To dienu no dienas var redzēt sev apkārt katrs, kurš zina par šo projektu un to, kā un kāpēc tas tiek realizēts. Vētras, protams, var izsaukt un virzīt mākslīgi, bet pie patreizējā klimatiskā haosa tas nav vajadzīgs. Visos laikos, un it sevišķi 4.rases (Atlantu) laikā, kad zeme bija vēl blīvāk apdzīvota nekā šodien un iedzīvotāju bija vairāk, tādi un tamlīdzīgi projekti tika realizēti laiku pa laikam. Tāpat tika mobilizētas armijas un resursi planētas iekarošanai, bet – izraisījuši sabrukumu un jukas – paši „miljardieri” un iekarotāji vienmēr ir gājuši bojā kopā ar savu projektu un karu postu, tāpēc tagad, salīdzinot ar pārējo zemes attīstības posmu – tiešām nekas īpašs nenotiek. Tie, kas rūpējas par sevi, tiek atsijāti no tiem, kuri rūpējas par citiem.

            Visos laikos bija tie, kuru likteņi bija iesaistīti šajos lielmēroga pasākumos – kuri gaidīja „dzīves līmeņa celšanos” un „kvalitātes pieaugumu” uz daudzu citu nāvju vai valstu izlaupīšanas (konkurences) rēķina. Tāpat vienmēr bija tie, kuri bija atkarīgi no vietējo vietvalžu godaprāta un savas prasmes saprasties ar līdzcilvēkiem un uzturēt savu ģimeni stipru, kārtīgu, tikumīgu un radošu.

            Tie, kuri pārveda laupījumu vai saņēma posteņus „jaunajā kārtībā”, tāpat bija saistīti ar saviem vietvalžiem, viņu un ģimenes locekļu alkatību. Viņi ātri un viegli ieguva un turpat arī zaudēja, bet to, ko nespēja izniekot paši, to palaida postā viņu bērni vai nolaupīja skauģi.

            Tādā vai citā veidā, bet vietējai varai, sabiedriskajām attiecībām un pašu ģimenei vienmēr ir lielāka ietekme uz Jūsu dzīvi nekā visiem „miljardiem” un vētrām. Protams, ja paši neesat muļķi un neceļat māju lavīnas ceļā, applūstošā zemienē vai vulkāna nogāzē, necerat uz „pareizās partijas” ievēlēšanu, vai neņēmāt kredītus. Tam, kuram trūkst veselā Saprāta, palīdzēt nevar neviens. Un kādēļ gan tādiem – ar tukšumu Sirdī, būtu jādzīvo? Tāpēc rodas tie, kuri attīstot savus „miljardus”, attīra pasauli no tukšiem vēja ziediem, čaumalām un drazām.

            Arī mūsdienās ir tādi, kuri ir uzķērušies uz Europrojektu muļķu ķeramajām makšķerēm, ņēmuši sieru no kredītu lamatiņām – ticējuši, ka var dzīvot labi un tūlīt uz parāda rēķina. Arvien ir tādi, kuri domā, ka var atrast laimi, darbu un maizi svešumā – ar savas zemes un tautas nodevību – tā vietā, lai rūpētos par savas zemes, savu un tautas labklājību, uzlabojot to, ko var un vajag uzlabot, vienlaicīgi cīnoties pret to, kam nav vietas Latvijā, pasaulē un Cilvēcīgā vidē – Dvēseles telpā.

            Tie, kas neprot sadarboties, tie, kas gaida, tie, kas negrib uzņemties atbildību, tie, kas baidās ziedot sevi vai savu labklājību Latvijas un tautas labā – tie aizbēg, atbrīvojot kaujas lauku tiem, kuri grib, var un cīnīsies.

            Cīņa notiek starp tumšo un Gaišo hierarhiju. Tumšie darbojas caur masveidīgo, par naudu pērkamo, netiklo, nenormālo, pretlikumīgo, savtīgo, netaisnīgo un vardarbīgo. Caur meliem, viltu un kārdinājumu.

            Baltā Brālība, savukārt, vienmēr piedāvā arvien jaunas iespējas Sadarbībai, Brālībai, Godam un Tikumībai. Arī tagad paveras tādas iespējas parādīt labāko, kas ir Jūsos, kādas nebija vēl dažus gadus iepriekš. Katra paša un tautas iespējas pretstāvēšanā „miljardieru” plāniem ir šo – Baltās Brālības piedāvāto iespēju visplašākajā pielietojumā.                


313. No:       Temats: domas ?←      2009. gada 30. augustā 10:44:28

Kā lūdzu atbrīvoties un/vai mainīt uzmācīgās, sliktās un nomācošās domas, kas neatlaidīgi maļas pa galvu, neatkāpjas un rada depresīvu noskaņojumu? Galvenokārt šīs domas ir saistītas ar neziņu, kas mūs sagaida un neizpratni kā rīkoties, lai atgūtu dzīvesprieku un derīgumu Radītāja nodomiem. Esmu ievērojusi, ka uzrodas baiļu, neticības un nevarēšanas sajūtas, ļoti maz smaidu. Sajūta, ka galvā visu laiku mutuļo. Paldies par atbildei veltīto laiku.


Atbildi skatīt sadaļā Raksti - Par sapratni un drošību, Pauls Stelps

314. No: Lauras      Temats: Ēteriskā eļļa ?←      2009. gada 31. augustā 7:49:45

Labdien! Ēterisko eļļu aprakstos ir lasāms par to iedarbību uz cilvēku, tās ir gan ārstnieciskas ķermenim, gan sajūtām un garastāvoklim. Tad jau sanāk, ka lietojot regulāri vienu ēterisko eļļu var mainīties raksturs?!


            Raksturs ir tas, kāpēc un Jūs darāt to, ko darāt. Apziņa darbojas sev raksturīgā veidā. Šo darbību ietekmē – ierosina, bremzē, stimulē vai nomierina ārējās vides apstākļi, bet pati darbība ir un paliek Jūsu darbība. Neviens apstāklis nevar Jūs piespiest izdarīt to, ko Jūs nedarītu nekad. Ja Jūs to darāt – tad tas ir Jūsu apziņai – Jums pieņemama rīcība šajos apstākļos. To darāt Jūs, bet ne šie apstākļi. Katros apstākļos Jūs varat parādīt savas labākās, sliktākās vai ieraduma rīcības sev raksturīgā veidā.

            Vienu un to pašu rīcību – labu vai sliktu, ikdienišķu var darīt ļoti dažādi. Tas, kā Jūs darāt to, ko tobrīd darāt, ir Jūsu raksturs.

            Ēteriskās eļļas, krāsas, skaņas, vides elementi un apģērbs, atkarībā no pareiza vai neatbilstoša pielietojuma harmonizē vai dezorganizē Jūsu rīcību, bet neizraisa to, kā nav Jūsu vēlmēs, šajā situācijā. Raksturu maina ar savu vēlmju korekciju, bet ne apstākļu maiņu. Apstākļu maiņa var ietekmēt ieradumus, kas pāriet raksturā, pastāvot noteiktām vēlmēm, bet nevar izraisīt šīs vēlmes. Pareizi pielietotas, ēteriskās eļļas harmonizē apziņu un ļauj pilnvērtīgāk izpausties Jūsu raksturam. Te ir runa par sasaisti vai Brīvību, bet ne jaunu īpatnību ienešanu.          


315. No: Ēna      Temats: Cilvēks ?←      2009. gada 3. septembrī 7:31:11

Par ko liecina tas, ka cilvēkam uz ķermeņa ir ugunszīmes?


Ugunszīmes ir Uguns stihijas pieskārienu pēdas. Tās sauc arī par Liktenszīmēm, tāpēc, ka Uguns, jeb Pūķa pieskāriens vienmēr izmaina Cilvēka dzīvi. Citu uz radošo spēju, citu uz posta atraisīšanu. Tā vai citādi, bet tie ir liktenīgie Cilvēki un bieži vien ir saistīti ar savu dzimtu, Tautu un rasu likteni šajā jomā. Uguns apzīmogotie vienmēr ir īpaši Cilvēki.

316. No: Ēna      Temats: Cilvēks ?←      2009. gada 3. septembrī 7:36:50

Ja ir vairākas dzīves, tad ar ko kontaktējas, t.s., ekstrasensi, ja cilvēka gars var būt iemiesojies jau kādā citā ķermenī? Vai tas nozīmē, ja es stāvu pie kapa un runajos ar aizgājēju, viņš manus vārdus patiesībā nemaz nedzird?


Pēc nāves ir divi varianti Cilvēkiem un viens variants divkājaino personībām. Divkājaino ēteriskie un astrālie ķermeņi sadalās, personības noārdās un apziņa dziest reizē ar ķermeņu noārdīšanos. Ēteriskie ķermeņi noārdās 40 dienu, bet astrālie apmēram 90 dienu laikā. Tad nav palicis nekas ar ko varētu kontaktēties pēc divkājainā nāves, ja nu vienīgi pūstošs gaļas gabals, kurā tas viss bija kādreiz ievīstīts.

Ir laicīgi mirušie – savā laikā, un tie, kuri miruši priekšlaicīgi – nereizē – ir nelaimes gadījumu, nejaušību, karu, vardarbības u.c. upuri. Tie, kuri ir nereizē miruši, gaida savu nolikto laiku un mētājas tepat ap savu bojāejas vai viņiem magnētiski pievilcīgo vietu un Cilvēku. Bieži vien viņi nesaprot to, ka ir miruši, un tiecas turpināt iepriekšējo dzīvi. Ar viņiem var sazināties, bet tā kā viņi savu stāvokli neapzinās, tad no tā nekādas jēgas nav. Viņi nezin vairāk, kā savā nāves brīdī ir zinājuši un sapratuši. Tā kā tas ir sapratnes jautājums, kuras viņiem tad nav principā, tad arī paskaidrot viņiem neko nevar, bet viņi klausa katram stingras gribas impulsam, kurš tos ierobežo darbībā, saskaņā ar šo gribu. Atbilstoši savai iekšējai dabai, tādi tiecas uz harmonisku vai disharmonisku vibrāciju apgabaliem.

Laicīgi mirušie, ja vien nav zemiski nelieši un izvirtuļi, naida uzturētāji, nodevēji un ļaunvēļi, nav maģisko rituālu un „vārdu” nelietīgi lietotāji un neveiksmīgi glabātāji, dzīvības apkarotāji – burvji un raganas savā ļaunākajā formā – visi tie, kurus Debesis neņem pretī, pēc 40 dienu nogaidīšanas nonāk apziņas transformāciju zonā (šķīstītavā), kur atbrīvojas no zemes apziņas un personības daļām. Pēc transformācijas un tās laikā mirušie vairs nekādiem kontaktiem nav pieejami. Ar speciālu maģisku aktu palīdzību viņi var tikt atsaukti kontaktiem pieejamā zonā, bet tur viņi cieš šausmīgas mokas un vairs nespēj atgriezties savā pasaulē. Tas ir vienvirziena ceļš, kura pārkāpumi neglābjami sabojā visu viņu tālāko dzīvi.   

Tie „senču gari” un „veļi” no kuriem, to dabu pazīdami, veļu laikā glābās mūsu senči, bet tagad piesauc prātu izkūkojušas universitātes „folkloristes”, „rituālu kopējas” un vairāk vai mazāk atklāti sātanisti un nekromanti, kuru tajā vidē ir, ka biezs („folkloristu” vidē tie ir atraduši labu augsni un drošu patvērumu), ir tie paši augstāk minētie Debesu nepieņemtie ļaundari.

Vēl lielāku ļaunumu nodara visi tie, kuri tādā vai citādā nolūkā atver mirušo kapus. Ap viņu līķu un līdzi doto priekšmetu paliekām vēl arvien uzturas liels daudzums destruktīvo līķus noārdošo enerģiju – elementāļu. Atverot kapu, šīs elementāles tiek atbrīvotas un caur personisko saišu tīklu izplatās sabiedrībā ap šiem „arheologiem”, kas ir vienkārši mirušo miera traucētāji – kapu apgānītāji.

saucamā arheoloģija un „sadzīves atjaunošana” ir pašiem savu maldu iedzīvināšana, kas rodas nepareizi traktējot atradumus un to, un kāpēc tie tur nonākuši. Ir zināms, ka, priekšmets, izkļuvis no savas „dabiskās dzīves vides” svešā zemē un kārtā, tiek lietots neatbilstoši savai īstajai dabai un nozīmei – dažādu iemeslu dēļ! Bieži vien kapā līdzi dotais nav labvēlības, bet tieši otrādi – posta zīme.

Tā atbrīvojās no visa nevēlamā un tā, ko gribēja izdzēst no savas apziņas. Labi, slaveni un Varoņu ieroči tika mantoti un dāvāti no paaudzes uz paaudzi – tie, kā augstas psihiskās enerģijas nesēji, bija sargājoši terafimi. Tas pats attiecas uz rotām un apģērbiem, bet sliktu, slimu un apkaunotu cilvēku kapos salika visus tos priekšmetus, kuri saistījās ar viņu vai vienkārši paši bija slikti – bija iegūti ar viltu, varu vai nesa līdzi citu cilvēku dusmas.

Kapā salika visu to, kas vairs nebija vajadzīgs. Arī apkaunotos ieročus deva līdzi to apkaunotājiem sabojātus. Varoņu ieroči nebojāti nonāca zemē tikai vienā gadījumā - ja tiem nebija cienīgu mantinieku. Šādi izrakumi palaiž pasaulē un iedzīvina ne tikai postošās elementāles, bet arī ar mirušajiem un atrastajiem priekšmetiem saistītos netikumus. „Sadzīves iedzīvināšana”, izmantojot apbedījumu atradumus, sajauc mirušo un dzīvo pasaules – nojauc to barjeru, kura pastāv, lai dzīvība turpinātos un varētu notikt tās netraucēta dzīve. Visi vēsturiski nozīmīgie priekšmeti glabājas speciāli iekārtotās glabātuvēs un tiks Cilvēkiem pēc to vajadzības izsniegti tad, kad tos pratīs novērtēt īstie Zinātnieki. Kapu atvēršana vairo tikai maldu un nepareizu priekšstatu jūkli. Neviens kaps nevar pastāstīt – kāpēc un kā , bet tikai to, kas tur ir, bet ar to ir daudz par maz, lai būtu vērts tos atvērt. Savukārt, un kāpēc var uzzināt arī bez kapu apgānīšanas. Vajag tikai piebremzēt savu mācīto muļķu augstprātību un atzīt to, ka no atrastā ir saprasta puse un tā pati nepareizi.

Mūsdienu pseidozinātniskās mitoloģijas galvenā ietekme uz pētnieku prātiem ir tajā, ka viņu apziņa sašaurinās sapratnes daļā, kā rezultātā radies tas brutāli naivais materiālisms, kāds raksturīgs pat tiem pētniekiem, kuri sevi uzskata par reliģioziem un dievbijīgiem cilvēkiem.     Intuitīvie un zinošie „pētāmie objekti” savā laikā par smalko pasauli un aizkapa dzīvi zināja nesalīdzināmi vairāk, nesalīdzināmi vairāk ar to rēķinājās un vairāk darīja šajā jomā, taču to, ko darīja, tā darīja paši savu apsvērumu dēļ, kuru mērķi bija ļoti atšķirīgi no mūsdienu cilvēku mērķiem. Ārējo darbību sakritība sevī slēpa pilnīgi citu motivāciju, kuru nevar atjaunot ar ārēju darbību vai faktu konstatāciju, it sevišķi, ja to kontekstu mēģina atveidot ar mūsdienu pseidozinātniskās mitoloģijas visgudro mērauklu.

Ietērpjoties artefaktos, var gan sajusties kā atdzīvojies mironis, bet nevar neko uzzināt par to, kā dzīvojuši tā laika Cilvēki ārpus šīs iluzorās kapu pasaules. Tikai dvēseles un apziņas autentiskums piešķir darbībai autentisku dzīvi un sapratni.

Tad, kad šarlatāns – muļķis (ekstrasenss) kontaktējas (tas attiecas arī uz tā saucamajiem kontaktieriem – „kanālistiem” – „čenelingu”) ar kādu no „turienes”, tad iespējami vairāki varianti.

1.      Viņš var „saķert” kāda cita tāda paša domformu.

2.      Viņš var kontaktēt pats ar savu domu tēlu.

3.      Viņš var redzēt halucināciju.

4.      Viņš var redzēt kāda speciāli viņa mānīšanai radītu ilūziju (ar viņu var manipulēt un caur viņu var manipulēt ar citiem).

5.      Viņš var murgot – redzēt reālu elementu pretdabiskus salikumus.

6.      Viņš var būt sastapies ar kādu Debesu atstumto.

7.      Viņš var būt sastapis kādu nelaikā mirušo vai pusjukušu divkājaiņa palieku.

8.      Viņš var būt kļuvis par astrālās pasaules blēžu – „čukstētāju” labticīgu izjokošanas upuri.

9.      Viņš var būt kļuvis par tumšo būtņu vai burvju – melnās hierarhijas darboņu melu izplatīšanas kanālu.                 

10.  Visi šie „čenelingisti” un ekstrasensi nevar tikai vienu – viņi nevar kontaktēt ar patiesi mirušiem un aizkapa (aiz-kapa) pasaulē – Debesīs mītošu Cilvēku vai Gaišo apgabalu būtni. Ar Cilvēkiem to nepieļauj Dabas Likumi, bet Gaišās būtnes nekad ar tādiem nesazinās viņu psihiskās un morālās netīrības dēļ, kā arī tādēļ, ka viņu prātos un dvēselēs esošais haoss to nepieļautu pat, ja kāds „no augšas” to gribētu.

Bez tam, Gaišajām būtnēm un Skolotājiem tas nav vajadzīgs – viņiem ir līdzstrādnieki, kuri ar to nelielās. Skolotāji un Gaismas būtnes sadarbojas tikai ar tiem, kuri prot klusēt, bet ar Dieviem sazināties var tikai Teurģijas ceļā, kas mūsdienās ir principiāli – tehniski neiespējami.

            Un visbeidzot – mirušo pasaule ir atkritumu destrukcijas pasaule. Katrs kontakts var notikt tikai apmaiņas ceļā – dodot viņiem savu enerģiju un no turienes saņemot viņu destruktīvo (miršanas) enerģiju. Tādā kārtā visi šie kontaktieri ir piemēsloti un novājināti. Tad, kad ar tādu runājat – esiet droši – Jūs runājat ar jukušu vai pusjukušu muļķi, kurš nesaprot, kur, kādos caurumos bāž savu galvu un velk līdzi savus lētticīgos ceļabiedrus.


317. No: Ilzes      Temats: Tirgus ?←      2009. gada 7. septembrī 9:35:38

Labdien! Paldies par rakstu \"Par sapratni un drošību\", kurā ir norādes par to kur un kāpēc esam, un par iespēju ieviest kārtību un disciplīnu savā dvēselē! Pieminēti arī Tirgoņi sliktā nozīmē, tad jautājums par to, kādam jābūt Tirgum un Tirgotājiem šodien, lai tie nepapildinātu \"sabiedrības atstumto atkritumu\" rindas, un lai tas negremdētu Kultūru un Sabiedrību? Kāds ir Tirgus, kur tirgotājs un pircējs ir viens otram vajadzīgi, derīgi? Paldies.


Atbildi skatīt sadaļā Raksti - Par Brīvību un stikla pērlītēm, Pauls Stelps

318. No: Ēna      Temats: Cilvēks ?←      2009. gada 7. septembrī 17:24:57

Gribēju pavaicāt, ko jūs ieteiktu darīt cilvēkam, ja viņš nekādi nevar atrast savu otro pusīti? Vai varbūt nav nekā tāda, ko var darīt - jāgaida un jāskatās, kādas kārtis liktenis ir iedalījis? Vai varbūt tas, ka nevar atrast savu cilvēku ir karma un sods? Kā lai zina, vai kādu augstāku spēku plānā nav paredzēts tā, ka šī dzīve cilvēkam jāpavada vienulībā vai dzīvojot, piemēram, klosterī?
        Atbildot uz kādu no iepriekš uzdotiem jautājumiem, Jūs diezgan skarbi izsakāties par uzacu korekciju - tā esot pielīdzināma \"nagu noraušanai\". Es strādāju frizētavā un reizi man atnāca kliente, kurai ir dabiski gaiši, blondi mati un biezas, dabiski ogļmelnas uzacis. Protams, nezinātājam šķiet, ka cilvēks uzacis ir ķīmiski nokrāsojis vai arī matus izbalinājis. Jebkurā gadījumā, izskatās baisi! Uzskatu, ka šādā situācijā vienīgais risinājums ir uzacis izvaidot maksimāli šauras. Par ko vispār atbild uzacis? Un uz ko norāda to krāsa - ko nozīmē, ja tās ir gaišas vai tumšas? Dabiski taču vajadzētu būt tā, kā ir lielākajā daļā gadījumu, ka uzacis ir pustoni gaišākas par maitiem.


        Teorētiski jau Jūs, Ēna, visu labi zināt, tikai, kā parasti – bez atslēgas vārdiem – kā visi bez Skolotāja esošie. „Gudrās” grāmatiņās un to autoru vai atgremotāju lekcijās Jūs varat apgūt daudz visvisādas informācijas par to, kā un ko darīt – kā labāk dzīvot, bet bez atslēgām tās visas ir acis aizmiglojošas un prātu piesārņojošas sēnalas – bez tās sapratnes pildījuma, kas visu noliek vietās un savā laikā. Skolotāji dod sapratni – informāciju sameklē skolēni paši.

            Visam tam, ko Jūs minējāt par otrās pusītes atrašanu vai nē, ir nozīme tikai Dabiskajā Kārtībā – mononacionālā (mono)Kulturālā, tās reliģijas vienotu tradīciju telpā ar stabilu dzimtu piesaisti savām dzīvesvietām, kurās katrs Cilvēks ir savā vietā ar labi personalizētu apziņu un tai adekvātu izpausmi radošā darbībā.

            Jūsu un citu mūsdienu pusīšu meklētāju problēma nav tajā, ko minat Jūs, bet tajā, ka Jūs „neredzat” – neatpazīstat viņas, tāpat kā viņas nevar ieraudzīt Jūs. Haosā likumsakarību nav. Jūs pārkāpjat visas Dabiskās Kārtības normas, kādas tā nosaka Cilvēkiem, savienojoties pēc iekšējās – Dvēseliskās atbilstības. Diemžēl Jūs (lielākā nomācošā daļa) rosieties un komplektējaties nestabilos pāros vai grupās kā ļaudis – pēc seksuālās pieejamības iespējām.

            Ģimene ir tur, kur ir Mīlestība. Tur, kur ir intereses – tur ir kopdzīve. Arī amorāla, netikla un pretdabiska kopdzīve, kurā seksuālas iekāres apmierināšanas interese savieno viena dzimuma īpatņus, ir tikai kopdzīve (kurai viņi visādi pūlas piešķirt ģimenes nozīmi un tiesības) tieši tāpēc, ka tajā nav Mīlestības. Mīlestība ir tur, kur ir Gods. Tur, kur ir iekāre, tur ir intereses, patmīla un egocentrisms. Mīlestība un iekāre atrodas vienas sistēmas pretējās pusēs – tie ir nesamierināmi un nesavienojami antipodi. Pat seksualitātei Mīlestībā vai iekārē ir pilnīgi pretējs saturs un to pavadoša emocionālā gamma.

            „Patērētājsabiedrība” kā tāda ir Dabiskās Kārtības noliegums, tāpēc tajā nav Mīlestības, tāpēc izzūd Ģimene, kuras vietu aizņem interešu veidotas kopdzīves – kopmītnes, kurās katrs cenšas izmantot savas tiesības – sagrābt interešu realizācijas līdzekļus. Tas, ko „modernie psihologi”, „pedagogi” un „tiesību” ideologi stāsta par Vīrieša un Sievietes lomu un attiecībām sabiedrībā un ģimenē, par bērnu un vecāku attiecībām, skolotāju un skolnieku attiecībām skolā – neattiecas uz Cilvēkiem – Vīriešiem un Sievietēm, uz Ģimeni un Sabiedrību, bet uz ļaužu vīrišķajiem un sievišķajiem īpatņiem, uz viņu un viņu mazuļu attiecībām un funkcijām viņu kopdzīves vietās – mitekļos. Viņi neveido Valstis un Sabiedrības, bet interešu vienotus barus un konkurējošas bandas, kurās katrs realizē savas intereses, kaut arī to apzīmē Cilvēku vārdiem par Valstīm, Sabiedrībām un Attīstību.

            Ja mēs paraugāmies pilsētu ielās, tad tur redzam vienveidīgu raibu jūkli, vāji personalizētas vai bezpersoniskas apziņas ar pilnīgi sakropļotu vai neadekvātu psihotipu pašizpausmi. Modernie „psihologi” un ideologi kopā ar kino, masu dezinformēšanas kanāliem, reklāmistiem, ir izskalojuši smadzenes un piepildījuši tās ar tukšām muļķībām un galīgām aplamībām. Jums ir izveidots nereāls priekšstats pašiem par sevi un radīts maldīgs tieksmju piepildītāja tēls – „ideāls, kuru meklējat” tur, kur to atrast nevarat.

            Šajā jūklī katrs ir gājis uz cita gudrīša lekcijām, jogām un pieņēmis atšķirīgas „sev pieņemamas” pamācības. Jūklis caurām dienām klausās smadzenes skalojošas radio pārraides, skatās destruktīvus TV – šovus un seriālus, filmas. Lasa sakropļojošus un personību iznīcinošus žurnālus.

            Jūs klausāties ritmizētu troksni ar stulbiem, antisociāliem un stabilas attiecības noliedzošiem tekstiem – tāpēc Jums nav normālas fizioloģiskas reakcijas, bet ir sakropļota psihe un pilnīgi izregulēta nervu sistēma. Jūs nespējat adekvāti uztvert, saprast apkārt notiekošo un uz to reaģēt pienācīgā veidā. Jūs it kā tiecaties uz tuvību, taču praksē realizējat šīs „mūzikas” iepotēto partneru mainību. Jūs nejēdzīgi ģērbjaties – tāpēc tā arī jūtaties un nespējat būt tie, kas esat. „Psihologu”, žurnālīšu un kino ietekmē Jūs nesaprotat, kas esat paši un ko īsti Jūs gribat. Jūs meklējat un demonstrējat vienveidīgu – iedomātu (iepotētu) tēlu, kuram ar Jūsu īsto būtību nekāda sakara nav, tāpēc nevarat izpaust sevi un redzēt tos, kas ir Jums apkārt. Jūs neuzvedaties kā Vīrieši un Sievietes – tāpēc nevarat redzēt, satikt sev atbilstošos un uzturēt ar viņiem stabilas attiecības.

            Sieviete ir psihotips – Dvēsele, bet ne tā fizioloģiskā miesa, kura ir tikai tās fiziskā čaula – gaļa, nepieciešams, bet otršķirīgs atribūts Dvēseles darbībai šajā matērijas blīvumā. Sievietes Dvēsele var izteikt sevi no tai atbilstošas telpas un ietērpa, kā Aicinošs Noslēpums, bet tagad, ar miesas detalizēto piedāvājumu tā ir izslēgta no spēles. Neviena Sievietes Dvēsele nevar normāli darboties un justies kā tāda, vīriešu biksēs un pieguļošā vai aseksuālā tērpā. Tādā viņa nevar uztvert Vīrieša tuvumu un uzrunāt viņā Vīrieti.

            Neviens vīrietis, pseidosportiski tērpies, sev pretī redzot tāpat apģērbtu, jaunāko kosmētiku un moderno parfimēriju salietojušos būtni, nevar justies kā Vīrietis un savu „partneri” uztvert kā Sievieti. Tur nedarbojas Dvēseles.

             Vēl vairāk – tagad Sievietes un Vīrieši vai viņu fiziskie analogi ļaudīs patvaļīgi maina vizuālai redzamībai izliktos Dvēseles signālus, smaržas un ritmus. Tikai Mūzika ļauj Dvēselei harmoniski nodarbināt savu apziņu, uztvert citas Dvēseles un viņas uzrunāt. Tikai Muzikāli Kulturālā vidē var saprasties Dvēseles. Tikai dabisko aromātu (ēteriskās eļļas) un smaku pasaule tām dod orientierus, kurus pilnībā nomāc veikalos nopērkamie modernie „parfīmi”, smirdekļi un veļas pulveru piedevas, gaisa atsvaidzinātāji un pārtikas „aromatizatori”.

            Modernā „kosmetoloģija” un „friziermāksla” līdz nepazīšanai izmaina un izkropļo tos signālus, kurus savstarpējai saziņai un pazīšanai viena otrai sūta Vīriešu un Sieviešu Dvēseles caur vizuāli redzamajām sejas, galvas un roku detaļām. Jūs akli klīstat pašuzbūvētā Bābeles torņa gaiteņos un stāvos sava iedomu prinča meklējumos, bet neredzat savu īsto tajā, kam divreiz dienā paejat garām, tāpat kā viņš uz savu Bārbiju Jums cauri skatoties neredz Jūs.

            Jūsu pieminētā uzacu un matu krāsas „neatbilstība” (?) tāda ir Jūsu standartizētās sistēmas ietvaros, bet Viņas Īstajam ir nepārprotams signāls (Re, kur ir!) un vienīgais, un pieņemamais Viņa Sievietes Dvēseles veidols. Uzacis ir Trešās Acs atribūts un instruments. Trešā Acs dod lietu būtības uztveri. Mainot uzacis, izkropļo šo uztveri un tad nav brīnums, ja Princese savu Princi eža kažokā neredz vai Princis savu Princesi aiz vardes ādiņas nejūt.

            Dabā ir iekārtots tā, ka fiziskais pieviļ, ja tiecas pēc tā, bet Dvēsele savam mīļotajam par prieku pārveido arī tam patīkamu fizisko. Tāpēc saprātīgi Cilvēki piesedz savu fizisko, bet ļauj darboties Dvēseliskajam. Mīlestības piepildītas Dvēseles radošā darbība ir labākā kosmētika, veselības un jaunības uzturēšanas veids.

            Sievieti ar Vīrieti saved kopā Tikumība un Gods. Tikumība meklē Vīrieša Patiesumu, bet Gods meklē savu Mīlestību. Mīlestība un Patiesums viens otru redz viņu darbos. Patiesums, Tikumība, Mīlestība un Gods veido nerimstošas radošas darbības telpu, kurā katra darbi runā par to darītāju, satuvina un savieno Vīrieša un Sievietes Dvēseles, bet viņu neizkropļoto Dvēseļu zīmes un labi koptie signāli ļauj vienam otru sazīmēt citu līdzīgo vidū tur, kur nerimstoši savā Mīlestībā darbojas Māte Daba un Radītājs, uzturot visiem labāko stāvokli Dabiskajā Kārtībā.


319. No: Ilzes      Temats: suns ?←      2009. gada 18. septembrī 11:09:10

Labdien! Jautājums par to vai cilvēkam var būt suns, kā sabiedrotais un draugs? Kāda ir cilvēka atbildība dzīvnieka priekšā un kādu, un kur izvēlēties suni pieņemšanai savās Mājās? Vai sunim labāk, ka ir viens vai divatā un vai dzimumiem ir nozīme. Šeit domāju suni privātmājai, āra dzīvei, nevis dzīvnieku mocīšanu ar apģērbiem, izstādēm un savām iegribām!


            Personības dzīves aspektā, Cilvēks no dzīvnieka atšķiras tikai ar to, ka Cilvēks nes personisku atbildību par savu rīcību, bet dzīvnieku atbildībai ir kolektīvs raksturs sugas ietvaros, tāpēc atbildi jāsāk no atbildības daļas jautājumā.

            Cilvēks nes pilnu atbildību par visu apkārt esošo, darbīgo un dzīvojošo. Cilvēks ir starpnieks Debesu un Zemes enerģiju plūsmās. Viņš tās uztver un transformē abos virzienos. Debesīs nonāk tās Zemes būtņu lūgšanas pēc lietus, enerģijas, Saules un palīdzības, kuras ir sadzirdējis un dvēseliski par savām atzinis Cilvēks. „Kā Jūs pret katru mazāko brāli esat izturējušies, tā esat izturējušies pret mani”. Tikai tas, kurš dzird Radītāja Bērnu balsis, pazīst un dzird Radītāja Balsi. Ņemot vērā radījumu, ņemam vērā – uzklausām Radītāju.

            Un otrādi – pie Zemes, augiem un dzīvniekiem nonāk tikai tas, ko caur savu vibrāciju lauku laiž Cilvēks. Katrai vibrācijai jātiek uztvertai un transformētai – nodotai tālāk citiem Cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem un Zemei. Tā ir Sociālo kāpņu un kārtu – dzīves veidu esamības nozīme.

            Katrā Sabiedrībā un Valstī ir jābūt Valdnieku, augstāko un zemāko priesteru, kā arī zemnieku un amatnieku kārtai ar pilsētas un lauku dzīvesveidu atšķirībām katrai kārtai. Ir jābūt laicīgajai un Garīgajai Aristokrātijai. Ir jābūt Garīgajai, formējošajai – popularizējošajai un darba inteliģencei tāpat, kā ir jābūt dzīves un darba mācības apguvējiem, kuri to apgūst tiešā personiskā kontaktā ar darba un dzīves vidi – materiālo formu pasauli – dzīvniekiem, augiem un Zemi. Tikai tad, ja Valstī apvienojas kā Debesu Sūtņi, tā „zemes rūķi”, vibrācijām paveras ceļš caur sociālajām kāpnēm abos virzienos un visiem ir labi.

            Saskaņota vispusība ir labklājības formulā. Augstāko kārtu domas, jūtas un ideāli tieši ietekmē zemāko kārtu domas un jūtas, to, pēc kā viņi tiecas un to, ko viņi varēs vai nekad nevarēs savās dzīvēs sasniegt. Tas, kas ir augstāko kārtu galvās un Sirdīs, būs zemākajās kārtās pieņemts, bet tas, kā nav augstākajiem, zemākajām kārtām prātā nekad neienāks. Visas zemestrīces, sausumus, plūdus un klimatiskās izmaiņas izraisa Cilvēks – tie, kuri, apdzīvojot šo planētu, atļaujas savās domās un emocijās radīt to, kas, caur viņiem nonācis apkārtējā vidē, ir redzams kā šīs parādības.

            Kataklizmu piemeklētās teritorijas kā pirmie atstāj dzīvnieki, putni un kukaiņi. Pat Vanga savos brīdinājumos pieminējusi to, ka no kataklizmām nolemtajiem rajoniem kā pirmie aizies bites, putni un dzīvnieki. Bites un putni ir indikatori. Paskatieties pasaules kartē un jūs zināsiet, kuri ir tie apgabali, kuri tiks pakļauti šīm kataklizmām. Tur, kur notiek kataklizmas, kur izzūd mazākie brāļi, tur cilvēki vistālāk atkāpušies no Cilvēcīgas dzīves normām un ar to sagrāvuši pašu dzīves pamatu – kontinentālo pamatni. Pēc putnu skaita un sugu attiecību dinamikas Latvijā var prognozēt, ka to sagaida kolektīva plānprātība, domāšanas vienkāršošanās, pievēršanās utilitāram egocentrismam.

            Kāds saimnieks – tāds suns. Cilvēks novada sunim savu domu un jūtu saturu, bet pieņem no suņa viņa specifiskās īpatnības. Cilvēks, atrodoties starp Garīgajiem Avotiem un dzīvniekiem, projicē viņos savu „ēnu” – netikumus, vai, paplašinot savu apziņu, dod brīvas attīstības iespējas saviem mazākajiem brāļiem. Dzīvnieku un putnu, augu izzušana vai mainība lielākā mērā atkarīga no Cilvēka apziņas izmaiņām, nekā no viņa fiziskās rīcības. Cilvēks tiešā ceļā vada dzīvības gaitu uz planētas.

            Uzturot plašu apziņu un saiti ar Radītāju, Cilvēks dod dzīves un attīstības iespēju, bet, iedzenot sevi muļķībā un fanātismā, atņem dzīves un attīstības iespējas tām būtnēm, kuras pārstāv viņa dvēseles vibrācijas.

            Suns pārstāv Sadarbības un Draudzības aspektu. Suns var iemācīt Cilvēkam – atgādināt viņam to, kas un kāda ir Draudzība savā nesavtībā un pašaizliedzībā. Pat cīņas suņi parāda to, ka sava saimnieka labā ir gatavi uzņemties kā viņa aizsardzību un cīņas sāpes, tā arī netikumus. Draudzībai ir daudz seju. Tāpat ir daudz dažādu suņu veidu. Izvēloties draugu, ir jābūt skaidrībā par sevi – par to – kādi esam un ko varam savam Draugam dot. Nerealizēta Draudzība – suņa īpatnību neizmantošana liek ciest sunim, bet nedraudzīga – patērētāja attieksme pret suni rada abpusējas ciešanas – vienam, kā viņa Draudzībā pazemotam un atstumtam, bet otram, kā atbildības izraisītu seku nesējam.

            Pret savu Draugu jāizturas ar cieņu un draudzīgi. Draugs dalīs jūsu dzīves priekus un bēdas un sagaida no jums to pašu. Draugiem ir kopīga dzīve. Kurš uz to nav spējīgs – lai sunim netuvojas. Tas, kurš Draugam tiecas uzkraut pārmēra nastu – nav Draudzībai gatavs. Būt par suņa draugu nozīmē zināt to, kas ir pilnvērtīga suņa dzīve un no kā viņš ir jāpasargā.

            Suns ir dzīvnieks. Viņa dzīves pilnvērtība ir dzīvnieka dzīves vispusības izziņā. Dzīvnieciska dzīve ir fizisko sajūtu un zemāko emociju izziņā un pārveidē intelektuālās konstrukcijās. Dzīvnieks mācās un jūtas pilnvērtīgs savas personības izpausmē. Fiziskie dotumi un personības izpausme nāk no barības (arī intelektuālās) sagādes spējas un cīņas spara – pašizpausmes prasmes. Šī prasme viņam nodrošina vietu hierarhijā līdzīgo vidē (bara vai teritorijas hierarhijā) un tuvumu te iegūstamajiem labumiem – drošībai, pārtikai un atzinībai no pretējā dzimuma puses. Maslova piramīda ir dzīvnieciskās pasaules pieredzes kvintesense – tā attiecas uz tādu personību, kura nesaņem ietekmes no sava pārpersonīgā – Individualitātes.

            Suns ir Draugs par tik, cik viņa dzīvnieciskās dzīves intereses sakrīt ar attiecīgajām Cilvēka dzīves interesēm, un cik šīs savas intereses viņš pakārto Cilvēka interesēm tajā pašā jomā kopīgai rīcībai. Tas nozīmē to, ka Cilvēkam vispirms ir jānodrošina savam Sunim suņa dzīve un tikai pēc tam jāspriedelē par kopā būšanu, draudzību un abpusējo labumu. Lai būtu draugos ar suni, Cilvēkam ir jābūt draugos ar Cilvēkiem un jādzīvo Cilvēka cienīga dzīve Ģimenē. Tas, kurš neprotot būt starp Cilvēkiem, uzkrauj aprūpējama attiecību surogāta lomu Sunim – viņu pazemo un spīdzina.

Suns, redzot sava „saimnieka” dzīves nepilnību, cieš drausmīgas dvēseles mokas. Tādas pašas mokas viņam jāizcieš tad, kad cilvēks viņam pievērš pārmērīgu uzmanību un dažādi cilvēcisko viņa dzīvi. Tad dzīvnieka dvēsele pretdabiski izsmalcinās, bet, negūstot savai izsmalcinātībai adekvātus izteiksmes līdzekļus, mokās vai pavērš to destruktīvā virzienā pret citām dzīvām būtnēm. „Katra enerģija darbojas destruktīvi, ja tā nonāk neatbilstošā vidē, nelaikā vai netiek pielietota radoši”.

Tāpat dzīvnieku dvēseles ir viegli pieejamas

 tumšo spēku un hierarhiju ietekmei. Katra radoša, izsmalcināta un Gaišā Cilvēka darbība piesaista tumšo pretspēku un tumšo hierarhiju uzmanību. Šie spēki un būtnes meklē ceļus un veidus, kā sagraut Cilvēku radošo darbību un pārtraukt caur viņiem plūstošās Debesu enerģijas plūsmas. Viņi izmanto visas dzīvnieciskās dvēseles, kādas vien ir atrodamas jūsu tuvumā – sākot no baktērijām un kukaiņiem un beidzot ar suņiem (Kaķis ir Mēness hierarhijas destruktīvās daļas radījums, tāpēc viņa atrašanās Cilvēka mājās ir viennozīmīgi un tikai kaitīga!) Turot dzīvnieku savā dzīvoklī un namā, jūs viņu pakļaujat tumšo būtņu un hierarhiju ietekmēm – viņu darbībai un šīs darbības sekām – slimībām un ciešanām – viņu dvēselēs. Viņu ciešanu karma gulstas uz viņu saimniekiem!

Katrs savu dzīvi dzīvo sev līdzīgo vidē un

 interešu lokā. Suns gar saimnieku trinas tāpēc, ka tam nav viņa līdzinieka un atbilstošas dzīves. Dodiet sunim suni un ļaujiet viņiem dzīvot viņa ģimenes dzīvi atbilstoši viņa sapratnei par to un pašizpausmes spējās. Ļaujiet viņam viņa dzīvniecisko interešu robežās ar jums sadarboties tad, kad viņš to grib un jūs redzēsiet, kāda ir no viņa nākošā Draudzība, pretstatā tam, kas ir jūsu pašu priekšstatu un dresūras veidots.

            Ar dresūru un specializāciju dzīvnieku sakropļo – iznīcina spēju un īpatnību harmoniju, caur ko gan iegūst kādu hipertrofētu pazīmi vai spēju, bet zaudē Radošo spēku klātbūtni un izsauc citu vājumu, slimību vai eksaltāciju – līdzsvara zudumu un tumšo spēku klātbūtni. Dresūra atņem dzīvniekam to, kas viņam ir – atņem viņam viņa Dabas dotās tiesības – paverdzina viņu svešas gribas mehāniskai izpildei, bet nedod neko jaunu pilnvērtīgākai dzīvei. Dzīves pilnvērtība ir mērāma ar to darbību kopumu, kuras iekļaujas un izriet no katra paša sapratnes. Dzīves pilnvērtības palielinājums ir viņa Sapratnes pieaugumā. Dzīvniekam tas ir viņa dzīvesveida nesto iespēju un trūkumu izbaudīšanā.

            Katram savs suns jāaudzina pašam. Atcerēsimies – „kāds saimnieks – tāds suns” un „bērni manto savas mātes dvēseli”. Tas nozīmē to, ka suni ņemot ir jāiepazīstas ar viņa mātes saimniekiem – viņu morāli un tikumiem, kāda kārtība valda viņu mājā. Suns kā iepirkumam līdzi dots grozs, ienesīs jūsu mājā ne tikai iepirkumu, bet arī iepriekšējās mājas gružus. Suni, kura raksturs ir sabojāts, labot nevar.

            Nekādā gadījumā nedrīkst ņemt suni no saimniekiem, kuriem kucēnu tirgošana ir peļņas nodarbošanās. Tādi kucēni ir viennozīmīgi astrāli inficēti. Tāpat suņus nedrīkst ņemt no noklīdušo dzīvnieku patversmēm. Pirmkārt, viņu psīhe ir traumēta – tas ir psihiski traumēts dzīvnieks. Tas nozīmē, ka ir traumēta psīhes kontroles kompotente. Kad un kādos apstākļos tas izpaudīsies, nav zināms, bet tas noteikti kādreiz notiks.

            To, ko nevar kontrolēt – to nevar vadīt. Ko nevar vadīt – par to nevar uzņemties atbildību – ar to nevar rēķināties – nav prognozējamības – ir tikai cerības – „gan jau būs labi.”

            Tik bieži nācies dzirdēt:

            - Nebaidieties, viņš nekož, un tūlīt pēc tam, kad ir kodis:

            - viņš taču nekad tā nav darījis!

            Mainoties apstākļiem, dzīvnieka reakcijas mainās.

            Jāsaprot vēl kāda nianse. Dzīvnieka psīhe ir veidojusies tajos apstākļos, kādos viņš atradās pie iepriekšējiem saimniekiem. Tur viņa reakcijas radās kā līdzsvarojošas atbildes uz šās vides ietekmēm. Starp tām bija līdzsvars. Nonākot jaunā vidē, mēs saņemam ne tikai šīs psīhes veidošanās un dzīves zināmo un nezināmo vēsturi, bet arī to, ka šī vēsture un tās veidotā psīhe atrodas jaunā, tai neatbilstošā vidē.

            Vēsture saglabājas, bet starp psīhi un vidi nav līdzsvara. Harmonija ir Vērtības mērs. Tas, ko mēs iegūstam ir disharmonisks. Pat tad, ja iepriekšējais saimnieks un apstākļi bijuši labi, tad jaunie apstākļi atšķirību dēļ radīs disharmonisku situāciju. Dzīvnieks tiek traumēts pat tad, kad ir spiests mainīt vienu labu dzīvesvietu pret citu – arī labu.

            Ir jāpierod pie domas, ka visas jūsu emocijas un vārdos noformulētās, bet it sevišķi izrunātās domas ir zināmas astrālās pasaules iemītniekiem. Ja viņi gribēs to izmantot, vai kā citādi iedabūt jūsu mājā savu „aģentu”, viņi to darīs ar jauka, mīļa, noklīduša – mājas meklējoša vai klaiņojoša dzīvnieciņa palīdzību. Tāpat viņi izmantos kādu, kurš jums būs uzdāvināts. Nedrīkst pieņemt noklīdušus, pamestus vai pieklīdušus dzīvniekus. Ir liela iespēja, ka tos kontrolē astrālās būtnes vai māgi.

            Tā paša iemesla dēļ jābūt sevišķi uzmanīgiem, ja pamanāt dzīvniekiem netipiskas „gudrības” pazīmes vai pastiprinātu interesi par to, kas ir ārpus viņu dzīves robežām, vai kustību plastikas zudumu. Ļoti bieži dzīvnieki un putni (vārnas, kovārņi, žagatas, sīļi un pūčveidīgie) tiek izmantoti par novērotājiem, piesārņotājiem un traucētājiem. Lielu procesu var apstādināt jau iedīglī, ja zina kā īstajā brīdī novērst uzmanību vai ir iespēja radīt sīku kavēkli. Jāvairās no tiem „ekstrasensiem”, „dziedniekiem”, vai okulto skolu un prakšu vadītājiem, kuru mājās ir dzīvnieki. Šīs parādības nav savienojamas ar dzīvnieku klātbūtni un tie, kuri šajās jomās ir Debesu Sūtņi, to zina un nekad nepārkāpj.

            Ja nu jūs tomēr esat nolēmuši draudzēties ar suni, tad ejiet paši pie jums zināmiem labiem Cilvēkiem un paši izvēlieties kādu no kucēniem tad, kad vēl ir pietiekami plaša izvēles iespēja. Audziniet suni stingri, bet ar mīlestību un nekad nedodiet kādam cerību, ka ļausities suņa ietekmei uz savu dzīvi – nekārdiniet melnos – un ir cerība, ka tad viņi jūsu draugu liks mierā.     


320. No: Alise      Temats: Kāpēc mums nav līdera? ?←      2009. gada 21. septembrī 10:27:02

Kāpēc mums nav līdera, par kura vajadzību runā Zatlers un daudzi citi? Vai var būt tā,ka visā tautā nav neviena cilvēka, kurš varētu būt līderis?


Atbildi skatīt sadaļā Raksti - "Par Karali, Tautu un Zemi", Pauls Stelps

321. No: Alise      Temats: par \"dižķibeli\" ?←      2009. gada 25. septembrī 12:47:13

Pēdējā laikā bieži dzirdami kaitinoši vārdi, izteicieni, frāzes, slenga elementi masu saziņas līdzekļos. Rodas sajūta, ka dzīvojam cietuma uzgaidāmajā telpā vai starp brīvlaistiem cietumniekiem. Parādījusies arī kāda \"dižķibele\". Kāpēc tas mani kaitina? Kāpēc precīzā, situācijai atbilstošā vārda \"krīze\" vietā tiek lietota šī stulbā, bezsakarīgā \"dižķibele\"? Vai tā ir runātāju muļķība vai NLP metode?


            Katra vesela Cilvēka apziņā ir šīs apziņas neatkārtojamā uzbūve un tai atbilstošās intereses ar to realizācijas līdzekļiem – „darba rīkiem”. Valoda ir sapratnes – saprašanās forma Kopības interesei. Ar valodas palīdzību atrodam tos, kuru Dvēselēm ir mums kopīgās Identitātes un to darbības līdzekļi. Valoda atspoguļo mūsu Dvēseles uzbūvi – ir no tās izrietoša – ir šīs Dvēseles nospiedums skaņu vibrācijās (ja mēs domājam par artikulēto skaņu izrunu). Tāpēc Valoda ir  ne tikai vārdu semantiskā jēga, ietērpta fonētiskā ietērpā, bet arī šī ietērpa elementi – ritms, intonācijas, uzsvari un viss tas neatkārtojamais nianšu daudzums, kurš uzmanīgam klausītājam stāsta to, ko semantika slēpj.

            Valodas vārdi ir tas, ko psihologiem patīk saukt par asociatīvajām saitēm. Kustība no viena apziņas elementa uz citu notiek caur noteiktu saiti starp šiem apziņas elementiem. Aktivizējoties saitei – vibrējot enerģijas plūsmai impulsā, no viena elementa uz citu, apziņa dzīvo un mēs to izsakām ar vārdu. Var teikt, ka katram Vārdam ir divi gali – tas, no kura Tas sākas, un Tas, uz kuru Tas ved. Vārds maina apziņu – stāvokli un procesu un rada izmaiņas apkārtējā vidē. Izrunājot vārdu mēs veidojam kā sevi, tā arī savu nākotni.

            Mūsu apziņa un Dvēsele ir nesaraujamā saistībā ar visu apkārt notiekošo – tas viss ir Vārds, vārdi un vārdu sekas. Kad redzam un jūtam notiekošo – kad to saprotam, tad To nosaucam Tā vārdā. Ja kļūdāmies, tad nosaucam to nepareizā vārdā, jo to nesaprotam. Kad speciāli lietojam parādībām neatbilstošus vārdus, tad graujam paši savu sapratnes un, tātad, arī izpausmes – nākotnes veidošanas spēju.

            Tādā kārtā, Cilvēks, dzirdot vārdu, salīdzina tā fonētisko skaņu ar tā semantisko jēgu – apziņas struktūras saiti, un jūt tā atbilstību vai neatbilstību notiekošajam. Zinot saišu esamību, var, saglabājot to fonētiku, tām piešķirt citu semantiku – ierosināt citus procesus vai radikāli pārbūvēt apziņu. Ar to nodarbojas NLP. Tas, kas veidojas NLP procesā, ir atsevišķs, no konteksta izrauts gabals – svešķermenis vai dominante apziņā, vai pilnīgi cita – pretdabiska apziņas struktūra. NLP pielieto maģiskajās praksēs (tā ir maģijas forma), kad upuris jāieprogrammē noteiktām, programmētājam vajadzīgām, bet upurim kaitīgām (tādām, kuras viņš bez tā no laba prāta pats nedarītu) darbībām.

            Grūti iedomāties Cilvēku, kurš iebāzis pirkstu ugunī, tūlīt pat sāpēs brēkdams, to atkārtotu, bet ar LNP to var panākt. Ja Cilvēks kļūdās, viņš apzinās kļūdaino rīcību un maina to, ko saprot par kļūdainu esam. Viņš attīstās. Viņš ir veicis faktu ievākšanu, analīzi un pārbaudi. Tas viņu ir novedis līdz vajadzībai savu rīcību mainīt – krīzei. Pēc krīzes, Cilvēks darbojas, ņemot vērā iepriekšējās darbības sekas, jau citā veidā un virzienā.

            „Ķibele” ir darbības kavēklis – šķērslis, kuru pārvarot, turpinās iepriekšējā darbība. Ja nobriedušu nepieciešamību mainīt (krīzi) saucam par šķērsli turpinājumam (ķibeli), tad, graujot sapratni, mainām tālāko rīcību – turpinām iesākto – bāžam pirkstu ugunī un vienlaicīgi tam piešķiram labā saturu – turpinājuma vajadzību. Tas nozīmē, ka sāk veidoties mazohistiska – pašnoārdīšanās virzienā ieprogrammēta apziņa, kura nav spējīga mainīt destruktīvās darbības ievirzi. „Dižķibele” atņem iespēju no tās izkļūt un nepieļaut nākotnē. Tā ir NLP metodes pielietojums, ar kuru ieprogrammē iekļūšanu nebeidzamu viltus mērķu, atkarību un zaudējumu aplī.

            Vesela Cilvēka apziņa, kura nav bijusi pakļauta NLP priekšapstrādei, pretojas tālākai pārveidošanai, bet tie, kuri ir ļāvušies priekšapstrādei, labprāt turpina piedalīties savas apziņas pārveidošanā. Pārveidotie ievieš aizvien jaunas valodas un rīcības, uzvedības izmaiņas, piemēram, muzeju, zinātnes, teātru naktis, „mazāk lielas upes”, kas tos attālina no Dabiskās Kārtības veidotās apziņas struktūras un dzīves kārtības tajā.

            Pie šāda NLP pielietojuma var minēt arī neatbilstošu mērķu uzstādīšanu, nostiprināšanu un normu maiņu, ar ko nodarbojas reklāma. Neviena reklāma nereklamē preci, bet ar reklāmkampaņu palīdzību veic hipnotisku un NLP praksi dzīvesveida maiņai un uzvedības modificēšanai. Pie tā pieder arī intīmās dzīves un ar to saistīto parādību publiska apspriešana, un tas, ko viņi ierosina ar „atvērtības” sludināšanu.

            Katram jēdzienam blakus ir cits – ar to saistīts un līdzsvarojošs. NLP izjauc šos pārus, sagrupē to elementus citos un izraisa ierosai neatbilstošas reakcijas, kas noved apziņu stāvoklī, kurā tā, tiecoties pēc iekārotā, no tā attālinās, bet bēgot, pastiprina savu problēmu.

            Vesela Cilvēka apziņa jūt šo ietekmi un tai pretojas – tajā darbojas līdzsvaroto jēdzienu pāri. Tādu Cilvēku kaitina reklāmas forma un saturs – tās fakts, kā arī citas publiski pielietotās NLP prakses izpausmes. NLP iedarbojas selektīvi. Iepriekš apstrādātos tā ievelk aizvien dziļāk, bet veselos atgrūž. Tā populācijā veidojas divi darbības un kustības virzieni – grupas. Vieni – saglabā apziņu un veselo saprātu, bet otri aiziet NLP tīklu verdzībā uz pilnīgu apziņas un rīcības spēju demontāžu. Tāpēc ir aizgājēji un palicēji.

            Visas „muļķu makšķerītes” – NLP, Reiki, karmiskās „diagnostikas un korekcijas”, „pseidomeditācijas”, „vizualizācijas”, „treniņi” un „prakses”, „akadēmijas” un „skolas” darbojas pēc viena un tā paša pretdabiskā pāra principa. Pirmkārt, tās sola ātrus panākumus tur, kur to nevar būt vai nevar tādā ceļā tikt sasniegti vispār (tā ir krāpšana) un, otrkārt – nekad neuzstāda (neveic stingru atlasi) pretendentu morālajām kvalitātēm tās prasības, kādām būtu jāpasargā līdzcilvēki no šo spēju un prasmju apguvēju ļaunprātības vai muļķības. Neviena prakse pati par sevi morālās vai Cilvēciskās kvalitātes nedod. Tās, šo kvalitāšu klātbūtnē, dod iespēju to izpausmei.

            Katra enerģija, nākot saskarē ar tai neatbilstošu apziņu, to degradē – gremdē to. Tāpat darbojas arī visas maģiskās prakses. Tāpēc tur, kur sāk izplatīties maģiskās, pseidogarīgās un apziņai neatbilstošās prakses, notiek jūtama morāla un materiāla pagrimšana. It kā tiecoties pēc labklājības, populācija grimst pieaugošā postā. Tie, kuri, apguvuši prakses, savas zemās morālās dabas dēļ nespēj tās pielietot atbildīgi un saprātīgi, sāk pielietot tās egoistiski, nesaprātīgi un muļķīgi – apkārtējiem bīstami un postoši.

            Tur, kur darbojas parasta krāpšana, tā atklājas pietiekami ātri, bet tur, kur notiek dziļa radoša vai postoša personības un apziņas pārveide, tur sekas nav tūlīt manāmas. Reliģiskā dzīve formē apziņu, ievada šo apziņu dzīvē līdzīgo vidē un, mūža beigās ļauj piedzīvot savas dzīves un darbības sekas.

            Personība izzin reliģiju visa mūža garumā un, tikai tās veidota personība, kā cēlonis un sekas pašas veidotajos apstākļos, vērojot notikušās izmaiņas vidē un sevī – (savu reakciju uz tām un to vērtējumu) var vērtēt šo reliģiju – to, ko tā ir izdarījusi ar Cilvēku, viņa dzīvi un pasauli. Tāpēc neviens nevar iepazīt kādu reliģiju citādi, kā tikai piedzimstot, dzīvojot un mirstot tajā – kā tās neatņemama sastāvdaļa – tas, kurš to izdzīvo, kā vienīgo un nemainīgo – vienīgo iespējamo realitāti.

            Filosofija formē personības un pārpersoniskā attiecības tajos, kuri ar savām morālajām un Cilvēciskajām kvalitātēm ir tam gatavi. Tas ienes izmaiņas darbības motivācijā, mazāk mainot pašu darbību (kura arī pirms tam ir bijusi pietiekami apgarota), tāpēc personības un viņas dzīves izmaiņas ne pašai personībai, ne vērotājiem nav krasi pamanāmas. Vienkārši viņu dzīves saturs ir mazāk pieejams pasaulīgiem satricinājumiem un krīzēm. Viņu dzīve iet noteiktu, pakāpenisku, viņiem zināmu un sagaidāmu attīstību. Filosofija dod dzīves stabilitāti.

            Tur, kur notiek apziņas transformācijas Reiki, NLP, „līderisma” un citu „akadēmiju” un „skolu” ietekmē, pirmajos trijos gados valda eiforiska pacilātība – „re, kā, redz ko varu, nu tik būs!” Pēc pieciem gadiem vieni saprot, ka tas viss iet uz citu pusi nekā bija domāts, bet citi domā, ka vēl mazliet jāpiespiežas, jāpārvar, jāuzlabo prakse, aizsardzība, jāatsit ienaidnieki un tad jau nu gan būs! Pēc desmit gadiem, tie, kuri nav spējuši izkļūt no šiem tīkliem ir morāli un psihiski atkritumi. Tikai tad, ja ne viņi paši, tad citi redz, ko vērti bijuši tie kursi un „treningi”, kuros šis Cilvēks ir ticis samalts.                 


322. No: Astrīda      Temats: Sociopsiholoģija ?←      2009. gada 25. septembrī 14:34:08

Kas ir sociopsiholoģija, un ko jūs mācāt saviem mācību kursa klausītājiem?


            Sociopsiholoģija ir mācība par sabiedrības(sistēmu) smalkajām saitēm un to darbības mehānismiem.

            Ja mēs palūkojamies uz tiem, kuriem bija Patiesas Zināšanas, uz tiem, kuri smēlās no Zināšanu avotiem, ja mēs palūkojamies Antīkajā Filosofijā – tad atrodam tur labi izstrādātu filosofijas nozari – psiholoģiju.

            Psiholoģija ir mācība par Prāta darbības sekām psīhē. Psīhe ir Cilvēka dvēseles dzīvnieciskā daļa, pretstatā viņa cilvēciskajai – Nootiskajai dabai. Cilvēciska būtne, kā tāda, eksistē un veidojas tikai Cilvēciskā vidē, kā šīs vides – veseluma sastāvdaļa, kura, mūsdienīgi runājot, socializējas – iekļaujas sev līdzīgo brālībā. Ar to pašu mēs pārejam uz Sociopsiholoģijas darbības lauku.

Sociopsiholoģijas uzmanības centrā ir Garīgās un Cilvēciskās Vērtības, to attīstība, darbība un darbības sekas kā uz apkārtesošo, tā uz Cilvēku pašu.

            Tas nozīmē, ka mums savā darbā jāņem talkā arī citas filosofijas nozares – Ētiku, Estētiku, Epistemioloģiju, Loģiku un Metafiziku. Metafizika ir mācība par Vienoto Realitāti, bet Sociopsiholoģija grib zināt visu par daļu savstarpējām saitēm, attiecībām un mehānismiem, ar kuru palīdzību tās veido kopumu un veselumu.

            Ar to mēs redzam, ka Sociopsiholoģija un Metafizika savā būtībā ir ļoti tuvas māsas. Ja Metafizika vairāk sliecas uz Vienotās realitātes struktūras izziņu, tad Sociopsiholoģija interesējas par šī organisma dzīvi. Tā kā viena no Metafizikas sastāvdaļām ir Teoloģija, tad arī Sociopsiholoģija nekautrējas uzlūkot Dievu, radīšanu un radošās darbības sekas zemākajās pasaulēs – psīhē, ar to starpību, ka to vairāk interesē kolektīvā apziņa un Debesu kolektīvā daļa.

            Dvēsele ir starpnieks – uz to iedarbojas ietekmes, kādas tā izbauda, esot starp savu radītāju un eksistences vidi.  Tādā kārtā Sociopsiholoģija neaprobežojas ar šīs kolektīvās dvēseles pārzināšanu, bet tiecas apzināt visu Cilvēkam – viņa domai aizsniedzamo vidi ar tās resursiem un pārzināt viņa darbības sekas – ekonomiku un tās ražojumu ietekmi uz Cilvēku, kā arī Tiesības, Mākslu un visas citas Cilvēka darbības jomas.    

Iespējams, ka Sociopsiholoģija ir vispusīgākā no zinātnēm, kura nevairās atzīt savas antīkās saknes.

            Līdzībā runājot - Sociopsiholoģija nav pati zupa, bet tās sāls ir gan. Sociopsiholoģijai ir atslēgas, ar kurām veras visas durvis.

            Lūk -   

            Kāds vīrs, pēc tāla ceļa mājās nākot, ceļa malā apsēdies, lūkojās pāri koku galiem un pie sevis priecājās. Gadījās tā, ka tās zemes valdnieks ar saviem ļaudīm tieši tobrīd sev jaunu pilsētas vietu meklēt bija devies pa ceļu, kura malā šis vīrs tad, pārdomās iegrimis, sēdēja.

            Valdnieks, vīrā tālu ceļinieku redzēdams, sūtīja pie viņa un lika jautāt - par ko viņš tā priecājas, un ko tur debesīs redz. Vīrs, valdnieka kalpus pazīdams un viņu vajadzību zinādams, tiem tieši atbildēja:

            - Es redzu lielas pilsētas gaišos torņus un valdnieku, kurš ap to savu tautu pulcējis, drošībā ilgus mūžus turēs.

            Tādus ceļinieka vārdus dzirdot, valdnieks lika vīru pie sevis aicināt, un to uzrunāja:

            - Kā tu zini, ka jaunas pilsētas vietu meklēju, un kāpēc tu to debesīs vēro, nevis starp upēm un kalniem meklē?

Uz to vīrs atbildēja tā:

            - Kas no Debesīm nāk, uz zemes nav jāmeklē, tava vecā pilsēta ir pagalam nederīga, bet es tālu ceļu plašā lokā gāju, lai es, kad tu pilsētai labu vietu meklēsi, te būtu.

            Vīru uzklausījis, valdnieks lika viņu darbā pieņemt un pēc viņa redzējuma tajā vietā pilsētu celt. Tā pilsēta tur stāv vēl šodien, bet vīru katra tauta savā vārdā sauc.

            Tas, cik pilnvērtīgi cilvēks dzīvo, cik derīgs ir un kādas pēdas aiz sevis atstāj, izriet no tā, cik šis cilvēks ir savā vietā. Savukārt, katram savā vietā būt un tur palikt dod sevis pazīšana, godīgums, taisnīgums, prasme sadarboties ar līdzcilvēkiem un spēja savas pietiekamības robežas nolikt tā, lai tās sakristu ar viņam patiesi vajadzīgo, labo, pareizo un derīgo.

            Saprātīgs cilvēka pašvērtējums saskarsmē ar sabiedrības piedāvātajām iespējām veido sadarbības telpu. Šajā telpā valsts, sabiedrība, ģimene, cilvēks un viss cilvēka radītais darbojas kā vienots organisms tad, ja tie un to atsevišķas daļas pakļaujas vieniem un tiem pašiem – kopīgiem dzīves likumiem, ja katra Iekšējais Likums saskan ar tradīciju un tie abi kopā veido laicīga likuma garu un burtu.

            Tad, kad cilvēks ir saskaņā ar sevi un pasauli – savā vietā, tad arī viņa miesa un dvēsele ir mierā – ir vesela un var kalpot veselam Garam. Tad arī viņu bērni ir veseli un atstāj slavenas pēdas savas tautas dzīvē.

            Zinošajiem par to viegli runāt un savas zināšanas lietā likt, bet tiem, kas viņus uzklausa, visbiežāk traucē sapratnes trūkums. Izlasīt, dzirdēt un pasniedzēja klātbūtnē izmēģināt ir viens, bet pašam dzīvē, īstajā brīdī un vietā radoši pielietot – pavisam cits. Kādu pacilājošu grāmatu izlasot vai specializētu lekciju noklausoties, var uzkrāt faktus, iegūt praktiskas iemaņas, bet tas nedod sapratni un spēju pareizi vērtēt notiekošo un savu rīcību atbilstoši mainīgai situācijai.

            Tikai mērķtiecīgas studijas un kopsakarību izziņa dod to sapratni, kas ļauj nepazaudēt sevi un turpināt pilnvērtīgu dzīvi – būt pašam un savā vietā.

             

Tāpēc Sociopsiholiģijas asociācija ir atvērusi mācību darbu programmā “Pasaules uzbūves metafiziskie pamati”. Tiem, kuri vēlas nopietni mācīties šajā programmā, tas ilgst vairākus gadus un ir orientēts uz to, lai cilvēks spētu saprast sevi un apkārtējos, zinātu un saprastu kultūras, vēsturiskos un Kosmiskos procesus, to uzbūvi un likumsakarības, lai reliģiskās normas un ikdiena ietu kopsolī, lai tajā dienā, kad valdnieks vietu jaunai pilsētai meklē, tāds zinošais varētu būt tur, kur pilsētas torņus redz.

            Šajā programmā mēs runājam par to, kas ir Vienotā Realitāte, Cilvēka apziņa, kāda ir Cilvēka vieta Kosmosā. Kas ir ezotērisma, ekzotērisma, reliģijas jēdzieni. Kādi ir Kosmosa rašanās pamatnoteikumi, Gara un Matērijas polaritāte un vienotība, un kā tas notiek. Mēs runājam par Radītāju – Dieva jēdziena transformāciju un izpratnes līmeņiem. Par to, kas ir simbols un par simboliskajām informācijas pierakstu sistēmām, par Kosmosa rašanos un attīstību.

Par Matērijas stāvokļiem, Involūciju un Evolūciju, par Astroloģijas būtību, par Zemi kā vienotu organismu, Dzīvības viļņiem, Cilvēka parādīšanos uz šīs Zemes, par Cilvēka uzbūvi, attīstību un dzīvi šajā un Debesu pasaulē. Mēs runājam par Kultūru un Ētiku kā apzināto Dabas likumu izpausmi cilvēciskā vidē, par labo un ļauno, Cilvēka apziņas duālismu, par Cilvēku savstarpējām attiecībām, ekonomiskajām, politiskajām un vēsturiskajām likumsakarībām.

Par Ģimenes veidošanu un dzīvi, par vecāku un bērnu attiecībām. Par to, kas ir Skola un dzīves jēgu, par mērķiem un kā tos sasniegt. Par Mikro un Makrokosmosa saistību. Par to, kas tu esi un kas vari būt.


323. No: Teimaras      Temats: \"Yamaha\" mūzikas skolas ?←      2009. gada 3. oktobrī 18:36:33

Vai esat dzirdējis par Yamaha mūzikas skolām un to muzikāli- attīstošajām programmām bērniem grupās sākot no 4 mēnešu vecuma? Ko Jūs par tām domājat? Kā vajadzētu sākt bērna iepazīstināšanu ar mūziku? Paldies.


            Palūkojieties uz telpu un “mūzikas” instrumentiem, ar kuriem tiek veikta šī “audzināšana”. Tie ir Jamahas skaņu sintezatori. Muzikālā audzināšana var būt tur, kur ir Mūzika un dvēseles Muzikalitāte. Muzikāla dvēsele rodas no tādas pašas vecāku dvēseles. Tikai tur, kur ir bijusi vecāku dvēseles muzikalitāte, to var attīstīt vecāku doto iespēju robežās, ja apkārtni veido Mūzika – ja apkārtējā vide ir Muzikāla.

            Skaņu māksla – prasme radīt skaņas – izvilināt tās no instrumentiem vai balss saitēm vēl nav Mūzika. Mūzika ir Tas, kas saskarsmē ar Muzikālu Dvēseli dod tai Garīgu transformāciju. Mūzika nav pati par sevi. Tas ir notikums, kurš katru reizi rodas, ja Muzikāla Cilvēka dvēsele caur vibrāciju saskaras ar cita Cilvēka Muzikālu dvēseli. Tādēļ Mūziku nevar ieplānot. Var ieplānot skaņu atskaņošanas programmas pieraksta – partitūras pielietojumu fiziskai skaņu radīšanai ar miesīga vai mehāniska instrumenta palīdzību, bet tā nav Mūzika.

            Mūzika var rasties tikai Muzikālā vidē – tur, kur nav skaņu kroplības. Mūsdienu “darba” un “dzīves” ritmu vidē ar tās trokšņainību un trokšņus radošo “muzikālo” iekārtu un “koncertu” piesārņojumu, Mūzika nav iespējama principā. Te nekādas Mūzikas nav. Te ir prasme izvilināt skaņu no kāda instrumenta vai cilvēka miesas, ja tā ir iemācīta to darīt (“vokālā māksla”). Miesīgajam ar Muzikālo nekāda sakara nav. “Civilizētais cilvēks” ir tas, kura dvēselē ir iznīcināta tās Muzikalitāte.

            Uz Mūsu planētas, tālu no civilizācijas, mīt nedaudzi Cilvēki, kuri kādreiz saviem draugiem un viņu līdzatvestajiem laimīgajiem, sniedz Mūziku, bet viņi nekad neieraksta un neļauj ierakstīt šo notikumu. Tāpat viņi nekad to nedara svešinieku klātbūtnē un “civilizētā” vidē. Tam, ko dara Jamahas programmā, ar muzikālo audzināšanu ir tāds pats sakars kā Francijas homoseksuālajam kultūras ministram ar Kultūru. Netiklība ir Kultūras noliegums, tāpat kā skaņu sintezators ir Dvēseles muzikalitāti iznīcinoša tehniska iekārta. Tas, ka viņi Kultūru, Valsti Politisko un Ekonomisko dzīvi noliedzošām un iznīcinošām parādībām piedēvē no Cilvēku pasaules aizgūtus nosaukumus, tās par tādām nepadara.

            Nevajag uzķerties uz lielo, Dzīvi iznīcinošo firmu reklāmas kampaņām. Tas, ko viņi dara, ir tikai savu zīmolu, ražojumu reklāma un patēriņa vides veidošana. Nemuzikālā vidē nav Mūzikas, tāpat kā netiklā vidē nav Kultūras – tāpēc tā nav Muzikālā audzināšana, tāpat kā Europā nav Kultūras – ir tikai dažāda mēroga atkritumu centri un šo atkritumu vairotāji, izplatītāji un patērētāji.

            Ēzeļa astei piesieta ota, smērējot audeklu, nerada mākslas darbu, tāpat kā suņa vaukšķēšana vai nigera repošana nerada dziesmu. Profesionāli noformēts atkritums var būt labs peļņas avots, bet, neskatoties uz visu šīs peļņas gūšanas profesionalitāti, ir tikai atkritums profesionālā noformējumā, tādēļ, ka tajā nav Tā, kas to padara īstu – atdzīvina un iedveš Daili, Radīšanu un Kultūru – to, no kā rodas Mūzika.


324. No: Aurora      Temats: dzīvnieki ?←      2009. gada 15. oktobrī 20:27:48

Ko darīt ar dzīvnieku(konkrētā situācijā kaķi), ja ir pamatotas aizdomas, ka tas tiek izmantots no \"melno\"puses? Tas patiesi izrāda īpašas gudrības un viltības pazīmes, sevišķi tā dēļ, lai tam būtu pastāvīga iespēja būt blakus saimniekam(barotājam), dienā tas pat uz neilgu brīdi neatstājas no tā cilvēka, visu laiku ir tuvumā un neatstājas, visur seko(it kā ēst prasīdams, tomēr tiek labi un bieži barots). Tas cilvēks, kuru kaķis neatstāj ir tā dēļ ļoti satraukts, izjūt diskomfortu, tādu kā ļaunuma priekšnojautu. Otrais kaķis uzvedas pilnīgi normāli, vispār mājās un ar cilvēkiem daudz neuzturās, dzīvo savu dzīvi. Ko darīt? Vai kaķa iemidzināšana būtu vienīgā izeja? Paldies par palīdzību.


            Kaķi, tāpat kā Cilvēki, ir ļoti dažādi. Pēc jūsu dotā apraksta vien vēl neko pateikt nevar, bet var izdarīt secinājumu par minētā cilvēka un šī kaķa nesaderību, vai spēcīgo kaķa ietekmi uz Cilvēku. Kaķu spalvas elektriskie lādiņi nomāc Cilvēka psihisko enerģiju, tāpēc, neatkarīgi no jūsu personiskajām attiecībām ar kaķiem vispār un savu kaķīti – mincīti konkrēti, viņi Jūs aplaupa un vājina.

            Kaķi pēc savas dabas ir vampīriskas būtnes, tāpēc tās cenšas uzturēties šo enerģiju izstarošanas  vietās. Slimnieku vai nelīdzsvarotu Cilvēku auru aizsargmehānismi ir bojāti, tāpēc caur bojājumu vietām pastiprināti izdalās viņu enerģija. Tur uzturas kaķis, bet slimnieks saka: “Redz, kā kaķītis mani ārstē”. Arī kaķu glāstīšanas “ārstnieciskajam” efektam ir tā pati daba. Kaķa izstarotā elektrība brutalizē dvēseles vibrācijas – vienkāršo apziņu un Cilvēks iegrimst narkotizētā stāvoklī – atsakās no situācijas vērtējuma. Bieži vien tas nemiers, kurš moka Cilvēku, ir viņa Dvēseles kliedzieni un mudinājumi mainīt nepareizo dzīvi.

            Kaķu urīna un citu izdalījumu smaka ir kanāls uz zemāko astrālo spēku mītni. Kad viņi citādi nevar piekļūt Cilvēkam vai uzturēties viņa mājas tuvumā, viņi uz turieni aizvada kaķi. Tur, kur ir kaķu smaka, tur ir postošo astrālo spēku klātbūtne. Māgi un raganas tiecas tos kontrolēt un izmantot šos spēkus, tāpēc tur savā tuvumā arī kaķus, kā šo spēku pievilcējus. Neviena Cilvēciska ģimenes traģēdija, vardarbība, netiklība, bērnu nepaklausība, atkarība un pašnāvība nenotiek bez šo astrālo spēku līdzdalības. Tāpēc var viennozīmīgi teikt, ka katra “mīlīgā kaķu sieva” un viņas barotais mincīšu bars ir ņēmis aktīvu dalību katrā no visām tām nelaimēm, kuras notiek viņu apsēstajā apdzīvotajā vietā. Pirms risināt savas ģimenes problēmas, patrieciet kaķu barus un atņemiet viņu barotājām iespējas to darīt. Iztīriet savu māju un apkārtni no kaķiem, viņu smakas un atstātajām pēdām.

            Ja nevarat piedabūt kaķi dzīvot pašam savu dabisko dzīvi, tad labākais, kā no viņa atbrīvoties, ir viņu “iemidzināt”. Tomēr, vispirms, ir paškritiski jāvērtē pašiem sava dzīve. Mūsdienu dzīves lielākā problēma ir tā, ka Cilvēki pārkāpj aizliegumus. Ar to viņi rada sev problēmas un šo problēmu risināšanai rada aizvien jaunas problēmas. Veselas industrijas lavīnveidīgi rada problēmas, risinot kāda cita radīto problēmu. Vai nav vienkāršāk atteikties no cēloņa, nekā pēc tam uzturēt veselu industriju un liekēžu psihoterapeitu armiju?


325. No: Ilvi      Temats: pārdomas par dzīvi un tās jēgu ?←      2009. gada 16. oktobrī 21:42:20

Bieži lasot jautājumus un Jūsu atbildes, man jau daudzkārt jādomā par to, ko tagad mēģināšu pajautāt. Vai ir tikai Balts un melns? Vai ir tikai Labs un slikts? Pat, ja cilvēks saprot, ka viņam nav bijusi un nav Ģimene, nav pareizi mācīts, nav pareizajā vietā dzīvojis, nav...... nu nekas no tā, lai būtu vai spētu kļūt īsts Cilvēks, tikai ļoti liela vēlēšanās no visas Sirds būt Cilvēkam, darīt labu savai ģimenei, būt godīgam pret citiem cilvēkiem, vēlēšanās dzīvot godīgi, ievērot lietu dabisko Kārtību, būt noderīgam dzimtenei ............Jūs, Paul, un tie, kas regulāri lasa, domāju sapratīsiet, ko centīšos pajautāt. Ja neesi Cilvēks Labs, vai tiešām esi tikai slikts ļautiņš un tas ir bezcerīgi, nelabojami? Vai ir labāk, ja cilvēks domā un saprot, ka ir tikai kosmisks atkritums? Un vai daži no bezcerības nepaliek daudz sliktāki? Bet, varbūt tas ir vienalga, ja jau nav Cilvēks. Izlasīja, saprata un punkts. Vai tomēr nebūtu labāk, ja cilvēkam tomēr paliktu kāda cerība (ilūzija Jū suprāt?) uz augšupvirzību? Un no kurienes nāks Nākotnes Cilvēki? Vai klusībā noslēpti no ļaužiem tie dzīvo, lai radītu Jaunu Clivēku paaudzi?


Atbildi skatīt sadaļā Raksti - "Par Cerību", Pauls Stelps

326. No: Līgas      Temats: par vakcinām ?←      2009. gada 21. oktobrī 15:01:36

Labdien! Liels paldies par iespēju uzdot Jums jautājumus un saņemt patiesas atbildes. Jūsu atbilde vienā no iepriekš uzdotajiem jautājumiem par medicīnu, rosināja manu interesi par vakcīnu sekām. Kas notiek ar bērniem, kurus pēc piedzimšanas jau vakcinē? Vai vispār pastāv tādas slimības, ar kurām biedē mūsdienu medicīna? Jau iepriekš pateicos par atbildi!


Jūs vienā jautājumā savienojat trīs citus:

-         kas ir slimība?

-         kas ir vīruss?

-         kas ir līdzsvars?


Slimība ir līdzsvara trūkums (zudums).

Vīruss ir informācijas nesējs.

Līdzsvars ir līdzvērtīgus pretspēkus stabilizējoša mijiedarbība, vai harmonija mainīgu lielumu sistēmā. Ir statisks, dinamiski statisks un dinamisks līdzsvars. Mūs interesē dinamiskais līdzsvars, kāds piemīt dzīvām un attīstīties spējīgām sistēmām. Īstenība ir Vienotās Realitātes līdzsvarotais stāvoklis, tāpēc Cilvēka augstākā vajadzība – Dzīve Īstenībā, un Veselība, pēc savas iekšējās būtības ir viens un tas pats. Dzīvās – attīstībai pieejamās sistēmās, pēc līdzsvara jālūkojas arī laika kategorijā – kā divu stāvokļu atšķirības vienā procesā. Lai dzīva sistēma varētu attīstīties, tai ir jāzin, kas tajā ir nepilnīgs. Tādā kārtā, viņas nepilnība, summējoties ar šīs nepilnības atklājēju (caur to darbīgo aģentu), vienmēr ir līdzsvarā ar aģenta ienestā piedzīvojuma radīto pieredzi un pieredzes izmantošanas ceļā notiekošajām izmaiņām – attīstību dzīvajā sistēmā.

Vienmēr ir līdzsvars starp Dvēseli un šīs Dvēseles projekciju matērijā – ķermeni vai Dvēseles darba augļiem – arī tajos var parādīties šīs Dvēseles veselība vai slimība. Ir slimīga jaunrade un tāda, kura pasaulē ienes veselību. Dvēseles līdzsvara trūkums ir fizisko slimību cēlonis. Slimu Dvēseļu darba augļi ir kroplīgi – nelīdzsvaroti, un veido kroplu – slimu vidi. Līdzsvars iestājas arī starp vidi un tajā esošo Dvēseli un miesu. Caur slimu vidi viena slima Dvēsele izplata savu slimību uz citām – tobrīd vēl veselām, ja tām trūkst pretestības spēju vai, ja ietekme ir pārāk ilgstoša un Dvēseles spēkus tērējoša.

Tādā kārtā Dvēsele uzzina, ka tā ir saistīta ar citām Dvēselēm vienā veselumā un ir jārūpējas arī par citu Dvēseļu veselību – attīstību. Kad Hipokrāta zvērestā Ārsts dod solījumu rūpēties par slimnieku un nekaitēt viņam, tad šis zvērests pirmkārt rūpējas par šo – Dvēseles attīstības aspektu, miesu liekot pēdējā – pasaules izziņas instrumenta vietā.

Tā ir fundamentālā atšķirība starp antīkās pasaules Ārstu un šodienas medicīnisko aprūpi miesai. Ārsts bija Cilvēka Dvēseles Sapratnē Iesvētītais, kurš kopā ar slimnieku izgāja viņa zaudētā līdzsvara atgūšanas ceļu, un caur to slimniekam sniedza trūkstošo Sapratnes daļu. Ārsta Sapratne palīdz slimniekam pacelties jaunā Sapratnes līmenī. Ārsts ir slimnieka audzinātājs, kurš izmanto slimību kā aktīvo audzināšanas iespēju – paša slimnieka radīto vajadzību pēc tās. Nekaitēt slimniekam nozīmē nekaitēt viņa Cilvēciskajai attīstībai.

Okultismā miesa neskaitās Cilvēka daļa. Tikai melnajā maģijā miesu pieskaita Cilvēkam un to izmanto kā ietekmes līdzekli Dvēseles ietekmēšanai. Okultisms vispirms rūpējas par Cilvēka Dvēseles dzīvi un attīstību, zinot, ka miesas dzīve kā ēna seko savas Dvēseles dzīvei. Visa antīkā pasaule, un tās medicīna tajā skaitā, bija okulta – tā vispirms rūpējās par Garu un Dvēseli, miesu atstājot pilnīgā atkarībā no to dzīves gaitas.

Okultismā valda Iesvētīšanas tradīcija, kura aizliedz izplatīt saņemto informāciju, liek to maskēt un glabāt savā Dvēselē. Šo informāciju drīkst nodot tikai pienācīgas pārbaudes izgājušam pretendentam. Informācijas maskēšana un pretendentu nespēja izturēt pārbaudes ir par iemeslu mūsdienu maldīgajam priekšstatam attiecībā uz antīkās medicīnas spējām, metodēm un mērķiem. Antīkās pasaules zināšanas par Cilvēku un medicīna aizgāja reizē ar pēdējiem tās Iesvētītajiem.

Varētu likties, ka sīkbūtnes un vīrusi ietekmē fizisko organismu – šūnu dzīvi. tomēr tā nav. Šūnā notiekošās izmaiņas ir tikai astrālo un informatīvo ietekmju sekas. Mūsdienu medicīna, iejaucoties šūnas ķīmiskajos procesos, pārņem to savā kontrolē un tādā kārtā Dvēselei atņem vadības grožus pār savu ķermeni – atņem tai sapratnes un attīstības iespējas. Vakcīnas tiek veidotas, par pamatu ņemot dzīvnieku ķermeņus – viņu dvēseļu dabu, tāpēc bērnā tiek ievadīts dzīvniecisks dvēseles produkts – materiāls, kurš bremzē viņa Cilvēciskās dabas nostiprināšanos un veidošanos. Vakcīnas veic morālas dabas izmaiņas Cilvēkā. Slimības process Dvēselē turpinās – bet ķermenis turpina pildīt slimās Dvēseles starpnieka – vides mainītāja funkciju un caur to bojāt citu Dvēseļu dzīvi – tā ir vistīrākā melnā maģija. Tas ienes šķelšanos un savstarpēju atgrūšanos Dvēseļu telpā – kolektīvajā apziņā.

Dvēseles veselību tajā uztur apkārtējā vides veselība – atbilstība Dabiskajai Kārtībai un pašas Dvēseles pamatos ieliktā harmonija. Šo harmoniju jau ar pirmo ieņemšanas mirkli, bērna Dvēselē ieliek vecāku savstarpējā harmonija un vēlāk visu bērna dzīvi uztur Mātes Mīlestība. Bērnu slimības ir Mātes Mīlestības trūkuma sekas. Ar vakcīnu var izglābt bērna miesu – to, kurai bija (citus sargājot) jāmirst, bet nevar aizstāt Mātes Mīlestības trūkumu un tās radīto defektu – tās vēlāko postošo ietekmi uz citiem Cilvēkiem.

Bērnu slimības ir Dvēseļu veselības pārbaudes mehānisms – drošības līdzeklis kolektīvās apziņas veselības uzturēšanai. Dvēseliski slimiem vecākiem nedrīkst būt bērnu. Tādā kārtā pie viņiem arī paliek viņu grēki (disharmonijas) un Mīlestības trūkums. Tie neizplatās tālāk un neveido jaunas – postošākas kombinācijas, bet vecāku Dvēseles, izjūtot šīs savu nepilnību sekas, ir spiestas meklēt savas kļūdas.

Tas nāk par labu visiem – arī tam bērnam, kuram nav visu mūžu jāmokās savā slimajā Dvēselē un miesā. Slima Dvēsele un miesa neļauj uztvert dzīves skaistumu un tādā veidā attālina šo nelaimīgo Cilvēku no viņa Radītāja un līdzcilvēkiem. Cilvēka attīstība notiek viņam esot kontaktā ar Radītāju un Skaistumu, bet šī kontakta trūkums rada slimību uzturošas un izraisošas ciešanas.

Organisma un Dvēseles harmonija ir Imunitāte – disharmonijas atvairītājs. Mātes Mīlestība dod sava bērna dvēselei spēju pazīt labo, derīgo un pieņemamo, bet atstumt nepareizo, nederīgo un slikto. Tālāk bērna Dvēselei pašai jāuztur un jāpilnveido šo laba un slikta atšķiršanas spēju – jāuztur sava imunitāte. Vakcīna iejaucas šajā jomā – ļauj tai slinkot un gaidīt, lai kāds to apkalpo viņas vajadzībās. Ar to vakcīna atņem Dvēselei viņas Dzīves Jēgu – darbību, pārdzīvojumu un pieredzi.

Starp slimu dvēseli un sabiedrību ir cits līdzsvara veids. Katram bērnam ir tiesības mirt līdz gada vecumam, ja viņš negrib te dzīvot. Arī tādus aiznes agrīnās bērnu slimības, bet vakcinācija šīs tiesības bērnam atņem un notiesā viņu uz mūža katorgu sev nemīlamā un nepiemērotā vietā. Karma darbojas tikai kā visu dzīves apstākļu harmonija un vispiemērotākie apstākļi attīstībai. Karma nevar darboties piespiedu un mākslīgi radītos apstākļos. Tā ir pretlikumīga iejaukšanās karmā.

Vakcinācija rada vakcīnatkarīgu populāciju. Bērnu mirstība veido ilgi dzīvojošu un veselīgu Cilvēku sabiedrību. Vārguļiem vajag medicīnisko aprūpi, apdrošināšanu, labi attīstītu farmaceitisko rūpniecību, zāļu lieltirgotavas un aptieku tīklu. Tajā notiek lielu naudas masu aprite. Nauda kārdina un pārvērš visu šo mašinēriju par peļņas iegūšanas veidu. “Medicīna” šodien ir ekonomikas tirgus dalībniece un politiskās ietekmēšanas līdzeklis pirmsvēlēšanu cīņā.

Tas ir – “medicīna” un “ārsts” ir kaitnieki un pārvērtušies savos pretmetos, apkalpojot miesu un uzturot miesīgo, bet pat ne veselas miesas, dzīvi. Mūsdienu “medicīna” ir ieinteresēta daudzu slimnieku vadāmajās slimībās, un šī globāli slimā populācija visiem spēkiem šo visiem izdevīgo slimības stāvokli uztur. Vakcīnas ir pašiznīcināšanās mehānisms.

To, ko nedara sīkbūtnes un vīrusi, tagad dara “mediķi”, ar to atšķirību, ka vīrusi sargāja veselos no slimajiem un tā deva viņiem dzīves iespēju, bet “mediķi”, tagad savairojot slimniekus, viņus visus nolemj kolektīvai un kādā brīdī vienlaicīgai nāvei, ar to pašu iznīcinot Cilvēci vispār. Tādā kārtā tiek parauti līdz arī potenciāli veselie – arī viņiem atņem dzīves iespēju.

Nav noslēpums, ka militāristi pastiprināti interesējas par bioloģiskajiem un bakterioloģiskajiem ieroču veidiem. Viņi cenšas radīt un rada jaunas bīstamas slimību formas. Ir radītas tā saucamās etniskās bumbas – vīrusi, kuri selektīvi iedarbojas uz noteiktu ģenētisko īpatnību nesējiem – vienu tautu vai rasi, neskarot citus turpat mītošos. Atipiskā pneimonija uzrādīja tieši tādu etniskās bumbas dabu, skarot tikai dzeltenās rases pārstāvjus. Tāpēc jāapbrīno muļķu eiforija, kad viņi priecājās par atrasto “Baltiešu gēnu”, kurš kalpo par uz viņiem notēmētās etniskās bumbas radīšanas bāzi.

Ar šādu vīrusu izstrādi pastiprināti nodarbojas lielās farmaceitiskās firmas, jo tas viņām sola milzu peļņu, kā no ieroču, tā arī “aizsardzības” līdzekļu lietotāju puses. Viena šāda firma pieder bēdīgi slavenajiem amerikāņiem H.Kisindžeram un Ramsfeldam. Viņi sacēla brēku par “putnu” gripu un izplatīja attiecīgās vakcīnas. Tagad tieši tas pats notiek ar jauno “cūku” gripu, kas ir mākslīgi radīts putnu, cūku un cilvēku gripas hibrīds, kura īsto dabu zin (vai iedomājas zinam) tikai tā veidotājs.

Militāristi jau sen pielieto tā saucamo bināro ieroču principu. Divas, atsevišķi esošas ieroča komponentes nav bīstamas, bet, tās savienojot, rada graujošu efektu. Vīrusi, kā informatīvas dabas būtnes, tam ir ļoti piemēroti. Pats vīruss, bez šīs otrās ietekmes, var būt relatīvi nekaitīgs, bet savu īsto dabu parādīt tad, kad saņem kādu ierosinošu impulsu. Par šādu impulsu var kalpot kas vien patīk. Galvenais – tam jābūt ieroča radītājam kontrolējamam vai zināmam.

Tas var būt kāds vides izmaiņu faktors – ilgstoša gaismas, temperatūras vai elektrisko spēku izmaiņa. Tas var būt elektromagnētiskajā laukā uzturēts informatīvs signāls. Visi taču nēsājat mobilos tālruņus un sēžat pie datoriem. Tās var būt noteiktas psihes stāvokļa izmaiņas. Reklāmu neirolingvistiskās un neirovizuālās kodēšanas metodes gan ar “25 kadra” efekta izmantošanu, gan bez tā, nevienam zināt gribošam nav noslēpums.

“25 kadra” efekts ir tā informācijas daļa, kura darbojas zem apziņas kontroles sliekšņa, un tādēļ tiek uztverta bez tās kritiskas izvērtēšanas – tiešai izpildei. Piemēram, jaunajā lattelekoma reklāmā neirovizuāli ievadīta dzimuma  maiņas komanda. Tā kā, gaidiet “pēkšņu un stihisku”  travertisma un transvestītisma vilni Latvijā, par ko viņiem lielu paldies teiks praktizējošie ķirurgi un sekstūrisma biznesa turētāji. Jebkura, visnevainīgākā vizuālā vai skaņu, arī teksta nevienmērība presē, programma, ieraksts un raidījums var būt par zemsliekšņa kodējošās informācijas nesēju vai iekodēto programmu palaišanas atslēgu.

Imunitāte ir tiešā sakarā ar mūsu psihisko dabu, tāpēc par bināro kodu var būt arī kāda “nevainīga” ziņa presē, radio, televīzijā, kāds elektromagnētiskā lauka signāls, vai vienkārša sadzīves priekšmeta reklāma. Bināro principu var nest arī vīruss un viņa “pretvīrusu vakcīna”. Par bināro elementu var kļūt populācijā notiekošās izmaiņas masveidīgā vīrusa savairošanās gadījumā. Un par binārajiem komponentiem var kalpot divas secīgi ievadītas “vakcīnas” vai šo “vakcīnu” kombinācijas ar kādu pārtikas piedevu, vai ģenētiski modificēto produktu daļa šajā pārtikā.

Par binārajiem komponentiem var kalpot jebkas, ko var izplatīt noteiktā vietā un laikā – svarīgi, lai tas nestu noteiktu iepriekš paredzamu ietekmi vai informāciju, kas arī ir ietekme. Svarīgi ir tikai tas, kā to izplatīt. Visvieglāk izplatīt to, ko Cilvēks pats meklē. Cilvēks meklē pārtiku, veselību, drošību un informāciju. Tātad, izmantojot drošības kodu veselībā – imunitāti un pārtiku, viņā var ievadīt visu ko, ja vien par to viņu informē un ar šo informāciju panāk to, lai viņš pats, meklējot drošību, tiektos pēc šīs imunitātes un pārtikas.

Vai ir tik neiespējami, ka Amerikas administrācija, taisot troksni un apmaksājot šī trokšņa kampaņu, palīdz Kisindžera un Ramsfelda firmai pelnīt naudu ar “putnu” un “cūku” gripas vakcīnu tirgošanu, un vienlaicīgi šīs abas vakcīnas ir bināras komponentes? Tas nav neiespējami, ja atceramies maltusiānistus, zelta miljarda projektu un anglosakšu neokonservatorus, no kuru vides ir arī šie abi augstāk minētie kungi.

Paliek tikai viens jautājums, kā izdarīt tā, lai katrs pats pēc šīs vakcīnas tiektos. Un te palīgā nāk prese, radio un televīzija, uzpūšot kampaņu par briesmīgajām slimībām – “putnu” un “cūku” gripu!!! Nezināmas rokas radīta viela tiek ievadīta organismā un tur tā dara to, ko tajā ieprogrammējis tās izveidotājs, bet drošības meklētājam atliek vien cerēt, ka viņš nav tā mēģene, kurā patreiz sajaucas divas, patoloģiski naudaskāru vadītāju vadītu firmu veidotas vielas. Tam, kurš drošību meklē savas miesas drošībā, atliek vien cerēt, ka patoloģisku cilvēknīdēju vārdiem var ticēt un viņu Dvēseļu augļi nenesīs šos augļus radījušo Dvēseļu indi.

Ajurvēda pastāv uz to, ka Cilvēka veselība ir līdzsvars starp Dabiskās Kārtības normu ievērošanu un Zeltu viņa organismā. Ajurvēda par veselu Cilvēku uzskata to, kurš prot uzturēt savā ķermenī Dabiskās Kārtības noteiktu līdzsvaru, un par Ārstu to, kurš prot ievadīt Cilvēka ķermenī tur trūkstošo Zeltu. Muļķi, muldoņas un šarlatāni runā tikai par dabisko elementu – vata, kapha un pita līdzsvaru organismā, un viņu domas grozās ap ķīmisko elementu zeltu, zeltu saturošām vielām, augiem un ķīmiskajiem savienojumiem, bet viņi neko nezina par Monādisko Zeltu.

Šis Buddhiskais elements – princips Monādē – ir Pieredze un tiek asociēts gan ar Zelta krāsu, gan ar Zeltu kā analoģiju augstākā – Garīgā ķermeņa sastāvdaļai, tāpat kā šī metāla zemākā polaritāte – varš ir fiziskā ķermeņa sastāvā. Zelts ir Cilvēka Dvēselē uzkrātās Zināšanas, un Ārsts, tādā kārtā, ir tas, kurš rūpējas par Dvēselē uzkrāto Zeltu, bet Ajurvēda saka to, ka šiem diviem ķermeņiem – Garīgajam, kurā ir Zelts, un fiziskajam, kurš pakļaujas Dabiskajai Kārtībai, kura nāk caur saviem elementiem un līdzsvaru, jābūt līdzsvarā, un līdzsvara uzturēšanas līdzeklis ir Zināšanu Zelts.


327. No: Artūrs      Temats: Par koncentrēšanos ?←      2009. gada 6. novembrī 16:24:05

Sveicināti! Man radies tāds jautājums. Pēdējā laikā nevaru nokoncentrēties un vizualizēt pat elementāras lietas, kuras zinu un pārvaldu, piemēram, apsēsties krēslā un aizvērtām acīm \"izbraukt\" pie sava auto stūres pa ceļu, kuru pārzinu perfekti un braucis esmu katru dienu gadiem, tāpēc man nav jāstāsta kur atrodas bedre, līkums vai ceļazīme. Man vienmēr ir bijusi ļoti laba kustību/sajūtu atmiņa un vizuālā atmiņa, bet pēdējā pusgada laikā tagad tas nedarbojas. Vienlaikus, arvien biežāk intuitīvi parādās sajūta, ka vajadzētu izdarīt vienu vai otru lietu, piemēram, paskatīties vai kaut kas ir paņemts, izdarīts, saplīsis un ja es to neizdaru uzreiz, tad vēlāk atklājas, ka papīrs citiem cilvēkiem līdz nav paņēmies, caurule, par kuras eksistenci līdz šim tikai nojautu pil vai vēl kaut kas nedarbojas, kaut arī šo mirkļa atziņu nevar loģiski izskaidrot. Kas notiek? Vai tam ir kāds sakars ar izmaiņām cilvēku domāšanā, Armagedonu utt.? Jau iepriekš paldies par atbildi


Atbildi skatīt sadaļā Raksti - "Par Laimi un atmiņām", P. Stelps

328. No: reiniitis1992      Temats: regulārs sešstūris ?←      2009. gada 10. novembrī 18:52:39

Labdien! Kāpēc par savas mājaslapas dizaina elementu esat izvēlējušies regulāru sešstūri?


Labrīt, Reinīt!


            Tas, ko Tu, Reinīt, sauc par dizaina elementu, mums ir bites šūna, no kuras latīniskā vārda cellula radies gan klostera iemītnieku dzīvojamās telpas nosaukums – celle, gan celuloze, gan “latviešu” valodā lietotais vārds celtniecība, celtnieks.

            Šūna mūs saista vienā organismā ar bitēm, kuras uz mūsu planētas, tāpat kā kvieši, ir ienestas no Venēras un te pārstāv un stiprina kolektīvisma principu. Tādā kārtā bites šūna mums ir atgādinājums par vienmēr nomodā esošajiem Skolotājiem un mūsu Vecākajiem Brāļiem – Venēras Cilvēci.

            Bites, kā Cilvēka augstāko interešu simbols (kolektīvisms un vienotība nāk no Monādiskā principa – Visa Vienības, kas ir Debesu pasaules būtības un darbības – Dzīves pamats), aplido Saprāta emanācijas – nesavtīga (vērojoša) intelekta analogus un simbolus – ziedus, kuru smalkāko un Debesīm veltīto – smaržojošo un iztvaikojošo daļu – nektāru ievāc un koncentrē, savā darbā paceļot to kvalitāti un vērtību, koku dobumos – Saprāta (koks ir Saprāta simbols) dzīlēs.

            Zieda pretstats ir indīgā čūska – pašizpausmes rosināšanas ceļā attīstīts utilitārs un egocentrisks zemākā astrāla (dzīvnieciskās dabas) strukturēšanas rezultātā izveidots intelekts. Čūska, sevī uzņemot dabas veltes, ražo indi, bet bites veselīgu un tīru medu – pieredzi. Bites ārstē un bagātina, bet egoistisks intelekts nogalina tos, ar kuriem nāk saskarē. Šūna mums atgādina par Ziedu un Nektāru.

            Tā pati šūna mums atgādina par Sadarbību. 120 grādu leņķis ir sadarbību veicinošs un sadarbības simbols. Fiziķi Tev, Reinīt, pastāstīs par daudzām interesantām enerģētikas un arhitektūras vērtībām, kādas sevī glabā sešstūra forma. Arhitektūrā sešstūrim ir grandiozas perspektīvas, kuras līdz šim nav izmantotas vienīgi “grāmatu arhitektu” utilitārās un aprobežoti tradicionālās domāšanas (čūska!) dēļ.

            Senatnes Arhitekti pazina un lietoja daudzas – mērķim atbilstošas apbūves, ēku un tempļu formas. Četrstūris ir zemes elementa simbols, un to lietoja tur, kur centās uzsvērt zemes elementa klātbūtni – iekšējo cīņu par noteikta stāvokļa kundzību. 90 grādi ir status quo – kurš kuru. Vēlāk vienkāršības dēļ amatnieki to pārņēma un utilitāru (čūska!) interešu vadīti lietoja visur, kur vien tika pie teikšanas. Jauna sabiedrība, ģimene un Cilvēciskās attiecības parādīsies reizē ar sešstūra arhitektūras atdzimšanu.

            Sešstūris ir Kosmiskās Harmonijas simbols un atgādina mums par vienmēr esošo Sievišķo un Vīrišķo Principu mijiedarbību, Sešām Kosmisko Radošo Spēku Hierarhijām, Filosofijas daļām un Makrokosmosa telpu, kurā Tu, Reinīt, esi piecstūrītis ar nabas punktu centrā. Un tagad nu gan – steidzīgi auj kājas un teci uz Skolu!

            Ar Dievpalīgu, Reinīt!


329. No: Ozols      Temats: simboli ?←      2009. gada 20. novembrī 10:55:46

Ko simbolizē vienradzis?


Vienradzis simbolizē Saules un Mēness hierarhijas vienotību.

330. No: Haralds      Temats: Par bitēm ?←      2009. gada 26. novembrī 11:38:24

Labdien! Izlasot atbildi uz iepriekšējo jautājumu par šūnām un to veidotājām - bitēm, radās jautājums sakarā ar pašreiz pasaulē notiekošajiem procesiem. Ir zināms, ka daudzviet Eiropā (galvenokārt centrālajā daļā) bites izzūd vai jau ir izzudušas. Neesmu par to sevišķi pārsteigts, apzinoties sabiedrībā notiekošo, taču vēlētos dzirdēt Jūsu skaidrojumu šīs lietas sakarā. Jau iepriekš pateicos. Cieņā, Haralds Helfričs.


Sveiks, Harald!

            Ak tad Tu gribi, lai es atkal papurinu gružu maisiņu, kājslauķi un pakomentēju tavu tautasbrāļu izdarības, viņiem atrodoties hipnotiskā stāvoklī un izrādot kolektīvās plānprātības pazīmes? Tu vēlreiz gribi izbaudīt to, kā viņi gluži kā sacenzdamies cits pār citu steidzas izrādīt sliktāko, kas viņos ir – savu nekompetenci, muļķību un iereklamēt stulbumu un katra Cilvēka Augstāko Ideālu un Vērtību zaimošanu un deldēšanu.

            Ko vērts ir censoņu jaunradītais (analfabētiskais) mīts par Ziemassvētku eglīti un to, ka Salatēva tēls (varbūt Meža, Jūras un Zemes mātei vai Dievam viņi arī kādu firmeli piemeklēs?) esot radīts 19. gadsimtā Amerikā. Tad jau visa mūsu, Eiropas, Āzijas un Amerikas pamatiedzīvotāju folklora un mitoloģija arī ir no kādas “Poteriādes” izlīdusi?! Tā Amerika ir tā nohipnotizējusi, ka visu ārpus tās un tās radītajiem atkritumiem viņi ir aizmirsuši esam.

            Un tad vēl tie, kuri aicina mūs viņu meitu māju un krogu peļņas dēļ būt mīļiem pret visiem Brīvības pieminekļa nočurātājiem, vai tie, kuri ir gatavi izmantot Latvijas zemi, lai tajā audzētos graudus pārdotu skandināviem kā lētu kurināmo. Protams, ka tādiem kurinātājiem, audzētājiem, pelnītājiem un visiem amerikanizētājiem no Zemes virsas ir jāpazūd. Un jo ātrāk viņi beigs citiem ar savu klātbūtni gaisu maitāt, jo labāk būs!

            Sašaurināta apziņa, nespēja un nevēlēšanās mācīties, normu neievērošana, miesas un mantkāre, nenovīdība, skaudība, aprunāšana, lētticība, māņticība, tumsonība, slinkums, naidīgums, cietsirdība, līdzjūtības trūkums, zaglīgums, fanātisms, lielība, nepamatota optimisma un naiva iluzorisma uzplūdu tūlītēja nomaiņa ar depresijas un bezpalīdzības stāvokļiem, nepamatoti paaugstināts pašnovērtējums, saasināts egoisms, kas jau pāriet egocentrismā, interese par negācijām, radošas darbības apsīkums, vienaldzība pret līdzcilvēkiem, nespēja vienoties kolektīvai darbībai un pienākuma jūtu zaudēšana, bezatbildība, izšķērdība, nespēja saprātīgi vērtēt notiekošo un adekvāti rīkoties saspringtās situācijās – “slēpšanās zem deķa” ir gan psihiskas traumas, nelīdzsvarotības un slimības, gan arī pagrimuma, izlaidības un aizmēžamu atkritumu pazīmes un pavadones.

            Labāk Tu, Harald, būtu padomājis par to, ko nozīmē vārdi – “Dievs, Svētī Latviju!”, un par saviem pienākumiem gan to sakarā, gan par tādiem vispār. Par bitēm Tu, Harald, vari izlasīt jau esošajā rakstā “Par Cerību”, bet, lai Dievs turpina Latvijas Svētīšanas Darbu. Ar Dievpalīgu, Harald! Ar Dieva palīdzību! Savējiem ir jāpalīdz!


331. No: Alma      Temats: labā roka-kreisā roka ?←      2009. gada 27. novembrī 14:49:02

Labdien, Uz ko norāda tas, ka cilvēkam ir neērti un nepatīkami nēsāt jelkādus aksesuārus uz savas kreisās rokas - ne gredzenus, ne pulksteņus? Uz labās rokas uzliktie aksesuāri savukārt liekas dabiski un nav neērtības sajūtas, tos nēsājot. P.S. Iespējams, ka tas nenozīmē it neko, tikai cilvēka īpatnība, bet jebkurā gadījumā paldies par atbildi!


            Tieši tam, ka tā ir Jūsu īpatnība, ir nozīme. Tieši tā Jūs raksturo un tieši šo īpatnību korekcijai – tā, kas ir jūsos, papildināšanai ar gredzena vai rokassprādzes ietekmi Jūs tos nēsājat. Pulkstenis ir tikai laika ritējuma atgādinātājs – mūsdienīga rokassprādze. Pulkstenis ir “iekšējā laika” ārējā protēze un norāda uz to, ka Cilvēks no laika saimnieka ir pārvērties par ārējo apstākļu un procesu vergu. Pulksteņa līdzi nēsāšana nozīmē to, ka notikumu dvēsele – “laiks” vairs nenāk no Cilvēka iekšienes – no viņa Gara spēka, ka viņš vairs nav laika subjekts, bet ir kļuvis par laika ritējumam pakļautu objektu. Normā Cilvēks veido Laiku, bet tagad, diemžēl, laiks veido un nosaka tāda Cilvēka dzīvi un viņu pašu.

            Katrai rokai un pirkstam ir sava nozīme. Tāpat arī katram gredzenam – tā formai un raksturam, kas mijiedarbojas ar roku un pirkstu. Saskaņa mijiedarbībā šīs īpašības atklāj un ļauj tām darboties, bet disonanse slāpē. Nav pastāvīgi nēsājamu priekšmetu, tāpat kā Cilvēks nav nemainīgs vienas funkcijas instruments. Cilvēka darbība mainās atkarībā no vajadzības. Šīs darbības korekcijai – vadīšanai kalpo gredzens vai rokassprādze.

            Tie priekšmeti, kuri tiek nēsāti ilgstoši, izrāda sākotnējam pretējo efektu. Nomierinošie sāk kaitināt, bet aktivizējošie nomākt. Ilgstoši nēsāts gredzens izraisa pieradumu un ietekmes – tātad arī pārstāvētās parādības atmirumu. Tur, kur bija radoša darbība – ieviešas intereses zudums – rutīna un stagnācija.

            Kreisās rokas “neiesaistīšana” liecina par izvairīšanos un nevēlēšanos kontaktēties ar savu intuitīvo – dvēselisko dabu. Tā ir tāda “strausa politika” – ierakties ikdienas darbos un izlikties, ka tie tad arī ir tie īstie personības dzīves rādītāji. Saules puse ir noformētais un redzamais, bet Mēness puse ir snaudošais, nenoformētais un potenciālais. To apzināt un spēt pārvaldīt ir daudz būtiskāk par formālā vadīšanu, jo nepārvaldīts, tas jau tagad ietekmē labās rokas darbu, bet nākotnē var izlauzties pilnīgi nekontrolējamā aktivitātē. Patiesībā tās ir Jūsu bailes ieskatīties pašam sevī, būt sarunā ar sevi, būt savas dvēseles spēku saimniekam, atzīt, ka tie tur ir, un uzņemties atbildību par to darbību – pienākumu tos kontrolēt un vadīt darbībā.


332. No: Egras      Temats: Asinspiediens ?←      2009. gada 1. decembrī 8:57:11

Labdien, Jūsmājās! Man pēdējā laikā ir pazemināts asinsspiediens, kam kā blakus parādības nāk līdzi vēlme ģērbties siltāk kā ierasts, lielāka vēlme pēc saldumiem, ko cenšos kontrolēt, vakaros jau ap 9iem nāk miegs. Ir iestājies tāds kā vienaldzīguma stāvoklis pret apkārt notiekošo, bet esmu piefiksējusi, ka prāta analītiskās spējas un jaunas idejas darbojas pastiprinošā režīmā. Ir sajūta, ka notiek sagatavošanās process kādam jaunam dzīves \"cēlienam\". Vai tas viss varētu būt saistīts ar esošo situāciju visapkārt? Piebildīšu, ka neesmu ļāvusies ārstu ietekmei ar zālēm celt asinsspiedienu un citādi regulēt esošo situāciju. Paldies, par atbildei veltīto laiku.


            Nomāktībai ir divi iemesli, bet asinsspiediena kritums ir reakcija uz to. Pirmais iemesls ir tas, kurš rada tā saukto “rudens depresiju”. Pavasarī un vasarā līdz Saulgriežiem Dabā valda visu enerģiju un stihiju harmonijas – Vasu Dēvas. Caur šo harmoniju Dabā ienāk radošā darbība, un tādēļ viss tajā plaukst, zied un aug. Notiek ziemā iedibināto un uzturēto procesu tālāka attīstība.

            Pēc Saulgriežiem sākas pretējais process – rudens. Enerģijas parāda un stājas aizvien pieaugošās disharmonijās. Tad pie varas nāk Rudras un atstumj Vasu Dēvas no to darbības. Ziemas sākumā Rudras ir paveikušas savu darbu – noslēgušas radošās darbības kanālus, pa kuriem Dabas fiziskajā telpā ienāk Garīgās telpas radošais darbs.

            Stihiju un enerģiju rudens stāvoklis, protams, ietekmē arī to Cilvēku psihisko un fizisko stāvokli, kuriem nav pietiekami spēcīgi iekšējie Garīgās enerģijas kanāli un saites ar to Avotiem. Tāpēc viņi izjūt radošās enerģijas trūkumu “rudens depresijas” veidā. Tie nelaimīgie, kuri ir pārslēgušies uz ārējiem enerģijas avotiem, smeļas to no Dabas un ieslīgst sevis mīlēšanā neizbēgami nonāk šo Dabā cirkulējošo enerģiju un spēku darbības varā un ritmā.

            Tie, kuru saites ar Avotiem ir pietiekami stipras, tādas izmaiņas neizjūt. Viņos notiek fizisko un Garīgo aktivitāšu maiņa, atbilstoši Ziemas Garīgā pola un Vasaras fiziskā pola aktivitātes pieaugumam. Viņiem šīs aktivitāšu maiņas notiek bez negatīvām sajūtām un parādībām tikai kā atbilstošā pola aktivitātes pieaugums vai kritums.

            Tā tas ir ar normāliem Cilvēkiem normālos apstākļos, kuros viņi var ar savu iekšējo enerģiju līdzsvarot ārējo apstākļu – Rudru spiedienu uz savu psihi un miesu. Taču, ja apkārtnē ir stipra enerģiju un stihiju disharmonija, tad var gadīties, ka Cilvēkam pietrūkst iekšējo Garīgo spēku šī spiediena atvairīšanai.

            Spriežot pēc Jūsu jautājuma, ir tieši tā. Apkārtējā stihiju disharmonija, kura ar katru gadu pieaug – mēs iedziļināmies starprasu obskurācijā un notiek veco kontinentu – Eiropas, Āfrikas un Amerikas sagatavošana sabrukumam un nogrimšanai – kopsummā ar Rudru darbību ir radījusi šo slimīgo stāvokli. Vēsums un miegainība liecina par astrālā lauka zemajām vibrācijām un enerģijas aizplūšanu, bet pazeminātais asinsspiediens runā par ārkārtēju apkārtējo enerģiju disharmoniju.

            Attīstītu Cilvēku enerģētiskie centri ir ļoti jūtīgi. Tumsas uzbrukumi un pieskārieni var izsaukt to uzliesmojumus un ugunsgrēkus, kuros izdeg centros uzkrātā psihiskā enerģija – iet bojā čita kristāli. Tāpēc viņu organismā ieslēdzas aizsargmehānisms – pazeminās asinsspiediens.

            Cukurs ir ātrā nervu enerģija, un kāre pēc tā runā par psihes traumām un vajadzību atjaunot zaudēto enerģiju ar ārēju avotu palīdzību. Es ieteiktu rīkoties radikāli – iet uz “otro elpu”. Pilnīgi atteikties no saldumiem, un tā pastiprināt vajadzību pēc Garīgo kanālu darbības un saistības ar to Avotiem. Vispār es ieteiktu pastiprināt savu Garīgo kanālu noslogojumu. Tieši no turienes atnāk tā palīdzība un enerģija, kuras trūkumu tagad jūtat. Paļāvība un Pieņemšana kopā ar Saprātīgu rīcību norāda jauno iespēju parādīšanās virzienu saņemšanas ceļus.

            Kopumā viss runā par to, ka ir zudušas ar pašreizējo lietu stāvokli un pasaules kārtību saistītās dzīves cerības. Ir ieslēgušies visi pašaizsardzības – iekapsulēšanās un “ziemas guļas” mehānismi, bet aktīvi darbojas Cerība. Tas ir labi, jo tieši šī Cerība ir tas Magnēts, kurš kopā ar iepriekšējo darbu iesētajām sēklām, “Pavasarī” – tad, kad būs pienācis laiks, pievilks radošos spēkus – Vasu Dēvas, un rosinās tās ķerties pie tagad vēl neredzamo sēklu diedzēšanas un asnu sliešanas. Tagad nedrīkst zaudēt Cerību un sapratni par to, ka rudenī nedrīkst gaidīt Pavasara laikam raksturīgo, bet jāpārlaiž Ziema, kura ir neatņemama Dabas rituma daļa.

            Nedrīkst Ziemā izskriet par ātru vienā krekliņā – ir jāļauj tai paņemt savu daļu un jāparāda Ziemas pretestības spēks. Nevar gribēt dzīvē saņemt tikai labo un saldo. Ir jāsaprot, ka rūgtais ir saldā pretējais pols, bez kura saldais nebūtu salds, un jābūt gataviem un spējīgiem pieņemt to Rūgto, ko Saldais ir Jūsu sapratnei sagatavojis. Rūgtais stiprina Garīgos kanālus un saites ar Avotiem, bet Saldais “salipina” ar līdzcilvēkiem. Bez viena nav otrs – tie nāk pamīšus, savā laikā, veidā un mērā. Ir jāprot Pieņemt un būt Pacietīgam.

            Bez tam, nevajag aizmirst arī par elektromagnētiskā lauka – mobilā telefona pārklājumu un datora ietekmi kā uz psihi, tā uz fizioloģiju. Visā nopietnībā brīdinu par šajā laukā esošo destruktīvo signālu darbību un iedarbību gan uz Jūsu psihi, gan fizioloģiju. Nopietni brīdinu par mērķtiecīgām manipulācijām ar Jūsu domāšanu, psihi un fizioloģisko stāvokli.

            Veselais no slimā atšķiras tikai ar to, ka viņš var kontrolēt savas reakcijas un rīcību. Ziema ir koncentrēšanās, paškontroles un Cerību laiks. Ziema ir savstarpējās palīdzības un Garīgo sarunu laiks. Paškontroli, Cerību, Dievpalīgu! Savējiem jāpalīdz!


333. No: Kārļa      Temats: acu skatiens ?←      2009. gada 1. decembrī 19:55:02

Kā izskaidrot to, ka skatoties cilvēkiem acīs mans skatiens vērsts uz viņu kreiso aci? Vai tam ir kāda nozīme kā skatīties kontaktējoties ar cilvēkiem? Paldies


            Tas Tev, Kārlīt, stāsta par Tevi, ko Tu par šo Cilvēku domā, kas Tevi viņā interesē un kas Tevi interesē attiecībās vispār. Skatiens kreisajā acī stāsta to, ka Tevi interesē Cilvēku darbības dvēseliskie cēloņi vairāk par pašu darbību. Tev patiesībā ir vienalga, kas notiek. Tev galvenais ir – kā notiek. Tev blakus vajadzīga emocionāli bagāta un spēcīga Sieviete ar noturīgu un morāli attīstītu motivāciju. Pretējā gadījumā Tevi viegli var aizvilināt purvā kāda “spīgana”. Tu esi Raganām viegls un garšīgs kumosiņš.


334. No: Lauras      Temats: Mans pienākums ?←      2009. gada 1. decembrī 21:21:31

Kā cilvēks var zināt kādi ir viņa pienākumi pret sevi, ģimeni, darbu, apkārtējiem cilvēkiem, vidi, valsti, planētu utt.? Paldies par iespēju uzdot jautājumus!


            Tagad mēs diskusiju sadaļā esam radījuši iespēju par to domāt un runāt. Šī iespēja ir vērtīgāka par gatavu atbildi. Ieskaties pie diskusijas, palasi, padomā. Varbūt, ka tas Tev nebūs nemaz tik liels noslēpums, kā pirmajā brīdī liekas. Varbūt, ka Tu varēsi no savas puses arī ko piebilst. Sevī atrastais un kopīgi ietais Ceļš ir vērtīgāks un dod vairāk prieka. “Ja kāds Tevi aicina sev līdzi vienu ceļa gabalu iet, tad noej ar viņu vēl vienu”. Tā mūs māca Skolotājs. Savējiem jāpalīdz!


335. No:       Temats: ?←      2009. gada 3. decembrī 1:05:44

... Situācija ir tāda - nepilngadīga meitene gaida bērniņu, bet viņas vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības pār meiteni un viņa ir ievietota bērnu namā. Kas notiks ar gaidāmo bērniņu? Kas notiks ar meiteni, kad piedzims bērns? Kādu rehabilitācijas plānu var sastādīt meitenei un gaidāmajam bērnam?


Atbildi skatīt sadaļā Raksti - Par Graudiem, Velnu un sociālo darbinieku., P. Stelps

336. No: Andas      Temats: bezdarbnieku apmācība ?←      2009. gada 3. decembrī 16:38:27

Esmu bezdarbniece. Gribētu atrast darbu un strādāt līdz pensijai. Varētu arī iemācīties citu darbu, bet viss, ko piedāvā dažādi kursi un programmas, ir floristika, friziermāksla, individuālā uzņēmējdarbība, nagu kopšanas speciālists, grāmatveži, lietveži un tamlīdzīgi kabinetsēži. Esmu neizpratnē. Kāda ir Jūsu attieksme pret tādu piedāvājumu? Kāpēc tā? Kam tas ir vajadzīgs? Vai īsts darbs vairs nav vajadzīgs?


Atbildi skatīt sadaļā Raksti - Par Darbu, "stratēģiskajiem investoriem" un Vīziju, P. Stelps

337. No: Almas      Temats: Cilvēka izvēles brīvība un pienākums ?←      2009. gada 3. decembrī 16:47:54

Ja Brīvība izriet no Pienākuma pildīšanas, tad kur tad ir tā Cilvēkam dotā izvēles brīvība, ja vienīgais, ko tu vari darīt ir pildīt Pienākumu? Kas tādā gadījumā ir Pienākuma pildīšana?


Pasaulē, kurā uzkundzēšanās un iekāre noved verdzībā, visu meklētā, daudz apspriestā un visu revolucionāro cīņu mērķos iluzori saskatītā Brīvība, Tā Brīvība, kura patiešām izriet tikai un vienīgi no ikdienas Pienākumu pildīšanas, ir katra paša Radošas darbības Brīvība izpildes līdzekļu pielietojumā (tiesībās). Mums ir dota labākā risinājuma Izvēles Brīvība, pildot savu Pienākumu. Mums ir dota Brīvība uzlabot to, kas ir labs un meklēt vēl labāko, tad izvēlēties vislabāko no tiem, lai vēlāk tik pat brīvi varētu uzlabot arī to.

            Pienākuma pildīšana vienmēr ir viena un tā pati – Radītāja Gribas izpilde. Kalpojot Radītājam, mēs pildām savus pienākumus pret saviem līdzcilvēkiem, tautu, Zemi un sevi. Kalpojot saviem līdzcilvēkiem, tautai un Zemei, saviem Augstākajiem Principiem – Dievam Cilvēkā, mēs kalpojam Radītājam. Pienākuma izpilde ir Kalpošana. Mums ir tikai viens Cilvēka tiesību pamats un daudzveidības kopsaucējs – mums ir Tiesības Brīvi Kalpot. Visi Cilvēki ir brīvi, kalpojot viens otram. Kā brīvlaišana, tā sevis atbrīvošana nāk caur Kalpošanu.


338. No: RaGaniņa      Temats: daudzveidība ?←      2009. gada 4. decembrī 10:16:28

Sveiks, Paul! Kā Tu nodefinētu daudzveidību? Kā to nesajaukt ar eklektiku? Vai skatījums vienas sistēmas ietvaros uz pasauli cilvēku neapdala? Ja cilvēks ir selekcionējis šķirnes, kas savvaļā nespētu izdzīvot, vai tas nozīmē, ka tādām šķirnēm nevajadzētu būt? Vai strādājot pie jaunu šķirņu selekcijas cilvēks pārkāpj Dabas Likumus vai arī šāda selekcija var notikt tikai Dabas Likumu ietvaros?


Atbildi skatīt sadaļā Raksti - "Uz kuru pusi", P. Stelps

339. No: Anda      Temats: ?←      2009. gada 10. decembrī 16:12:53

Paldies par atbildi! Man kaut kas pārslēdzās. Bet man vēl ir tāds jautājums. Visu laiku esmu evi uzskatījusi par kārtīgu cilvēku. Man patīk dzrīt darbu un novest to līdz galam. Nesen saņēmu darba intervijas rezumējumu: "Jūs esat neiecietīga pret atšķirīgo." Vai man ar to patiešām ir jāsadzīvo? Un vēl, mūs aicina strādāt, rosīties un būt aktīviem pat tad, kad nav nekādu rezultātu, izredžu un iespēju. Vai es kaut ko nesaprotu, bet intuitīvi man ir tāda sajūta, ka te kaut kas nav kārtībā.


            Cik var spriest no Jūsu jautājumiem – tad ar Jums viss ir kārtībā. Ar “atšķirīgo” nav jāsadzīvo un nedrīkst sadzīvot, ja tas grauj to kārtību, kas ir Jūsos un liek Jums pieņemt to, ko pēc Jūsu iekšējās pārliecības pieņemt nedrīkst. Tas būtu Jūsu Brīvās Gribas un Pārliecības (Garīgā Attīstības Ceļa) brīvības noliegums. Tāda blēdīga prasība ir Jūsu fiziska, psihiska un mentāla paverdzināšana, atņemot Jūsu dzīvei tās jēgu, saturu un Garīgās attīstības iespēju. Šāda intervijas izskaņa ir zīme par to diskrimināciju, kādu pret normāliem Cilvēkiem izvērš “atšķirīgie”.  Pieprasot iecietību no Jums, viņi šo prasību neattiecina uz sevi, bet pārkāpj visur, kur vien var un uzskata par vajadzīgu.

            Dabā pastāv tās Dabiskā Kārtība, kura caur Normu sistēmu regulē Vērtību, vērtību rašanās blakusproduktu (atkritumu) un ne-vērtību (vērtību ēnu – pretējo parādību) attiecības. Rādītājs un lietotājs ir dažāda līmeņa būtnes, un tāpēc, tas, kas Radītājam ir Radīšanas procesa gala produkts – atkritums, tā lietotājam ir vērtība. Šeit parādās radīšanas darba novērtēšanas atšķirības, kas ir dabiskas un vajadzīgas – kalpo attīstībai.

            To, kas, kuros apstākļos ir viens otram pieņemams, nosaka Saskaņa – savietojamība un samērojamība kopīga mērķa sasniegšanas darbā, kur saskanīgais viens otru bagātina, balsta un atraisa jaunus attīstības spēkus. Katras saskaņas robežas nosaka Norma.

            Norma ir tā, kura nosaka Radītāju un Lietotāja attiecības, vienlaicīgi nepieļaujot postošas ne-vērtības sajaukšanos ar lietotāja vērtību (Radīšanas galaproduktu). Ar ne-vērtību (tā iznīcina Vērtības un galaproduktu pārvērš nevienam nederīgos draņķos) nedrīkst ne sadzīvot, ne pat saskarties. Tā nosmērē visu sev apkārt ar savas klātbūtnes un eksistences faktu vien. Ne-vērtība ir tas, kas iznīcina vērtību, kam nav eksistences tiesību, kas nedrīkst būt nemaz un nekur. Aiz “atšķirīgā” vārda bieži tiek maskēts tas, kam nav eksistences tiesību – tas, kas patvaļīgi un pretdabiski eksistē pārkāpjot un nomācot visas Normu sistēmas.

            Arī Vērtībām un to rašanās gala produktiem ir savas darbības un attiecību robežas – arī tur ir Sava Kārtība, kuru nosaka Normu Sistēma. Normu Sistēmas pārkāpumi ir Dabisko Kārtību graujoši un nav pieļaujami. Tas, kas ir vienas Normu Sistēmas normu diktēts šai sistēmai – ir svešs vai traucējošs citai un nav uz to attiecināms. “Katram savu” ir nepārkāpjams likums. Iecietības jēdziens attiecināms uz parādībām, kuras atrodas ārpus Jūsu normu sistēmas savā, un tur darbojas saskaņā ar Dabisko Kārtību vai ar to, kas nepilnīgs(bērns) parādās Jūsu sistēmā un tur pilnveidojas, iekļaujoties Jūsu normu sistēmas kārtībā.

            Ja nezinat, kā izturēties pret kādu Jums jaunu parādību vai iespaidu, pievērsieties Normu Sistēmai un savai iekšējai Kārtības sajūtai. Ja tajā ir domstarpības (Jūs varat kļūdīties vai būt “nolaidusies”), tad vienmēr palieciet pie tā, ko Jums saka Norma. Norma savieno, līdzsvaro un saskaņo veselumā pretpolus. To, ko Normu Sistēma no sevis izstumj vai nepieļauj – pieņemt nedrīkst. Varbūt Dabiskā Kārtība to ievieto citā Normu Sistēmā, bet tas vairs neattiecas uz Jums un Jūsu Normu Sistēmu – to pasauli, kura ir Jūs radījusi, uztur un virza savā attīstībā.

            Iekšējā Kārtības sajūta un Mīlestība nāk no Kosmosa un Sirds ritmu saskaņas. Kārtības sajūta un mīlestība ir Kosmiskā Ritma Mīlestība un sajūta. Kosmoss un Cilvēks, Cilvēce dzīvo par tik, cik tā turas šajā Ritmā. Uzturot Kārtību, Jūs uzturat Normu, Vērtību un Ritmu – Kosmosu, Zemi, Cilvēci un Cilvēku sevī.

            Dabā visu nosaka ritms gadalaiku, diennakts aktivitāšu un apziņas darbības maiņā. “Savs laiks sējai – savs pļaujai”. Sava vieta Pavasarim ar saviem darbiem, sava vieta Vasarai, Rudenim un Ziemai ar saviem. Savs laiks dienai, savs naktij ar tās sapņiem – iekšējās pasaules aktivitātēm. Savs laiks materiālo lietu bīdīšanai, svēršanai un mērīšanai, kaudzēs kraušanai un zaudēšanai.

            Tāpat ir savs laiks atlikuma vērtēšanai un pārdomām. Tas, kurš Rudenī sēj, ir nelga, tas, kurš aizņemas no tirgus turētāja pirms tā slēgšanas, ir divtik nelga, un tas, kurš naktij nākot auj kājas dienā darāmajiem darbiem, ir zaglis un noziedznieks – Ritma, Normas un pasaules grāvējs. Tas, kurš Vērtējumu laikā grib turpināt ņemšanu un kraušanu, ir nolemts aklumam un trūkumam arī nākošajā pavasarī un dzīvē.

            Katrai tautai un Cilvēkam ir aktīvās ārējās darbības laiks un laiks tās stagnācijai – iekšējam darbam, pārdomām un vērtējumiem. Pēc katras aktivitātes jānāk tās maiņai – no ārējās uz iekšējo un otrādi – no iekšējās uz ārējo – uz pieredzes un jauno ideju praktisko pārbaudi. Tie, kuri, naktij pienākot, sprauž Jums sērkociņus acīs, nolemj Jūs spēku izsīkumam un drīzam galam. Viņi tāpat atņem Jums to svētīgo pārdomu darbu, kurš Jūs nākošajā rītā ar pareizo un atbilstošo darbu savedīs kopā.

            Pārmaiņu brīdī viss mainās. Tad nav vajadzības un iespējas turpināt veco – tas ir pat postoši un bīstami. Tā kā ir tagad – tā nebūs rīt. Kā tas būs – to Jūs nezinat un nevarat zināt. Būs Jauna Zeme – lauki un Debesis – domas. To vēl nav, tāpēc nezinat, kas un no kuras puses nāks. Tagad sētais nederēs Rītdienai, nebūs tai derīgs un vajadzīgs. Tagad sējot – izkaisāt zemē.

            Pieņemiet šo laiku kā rudeni, kurā ir jāsavāc visas rezerves, visa peļņa un resursi un jādodas iekšējā darbā. Saprotiet, ka tie sienāži, kuri vasarā ir dziedājuši un dejojuši, pavasari nepiedzīvo un skudru vai bišu stropos netiek pieņemti. Ko esat sējuši – to arī esat pļāvuši – to tagad izmantojiet un gaidiet to brīdi, kad Rīta agrumā Debesis – domas noskaidrosies un līdz ar Pavasara atnākšanu būs skaidrs, kādas jaunas iespējas tas dod, bet kādas vecās un jau nevajadzīgās ir slēdzis.

Dabā ir tā saucamais “300 soļu likums”. Vilks zaķim skrien pakaļ tikai 300 soļus. Ja ar to nepietiek, tad zaķis ir tik stiprs, ka to ķerot iztērēs vairāk spēka, nekā iegūs to apēdot. Dabā visur ir saprātīga enerģijas izlietojuma un taupības likums. Tie, kuri plaukstošā ekonomikā liek bezdarbniekiem saprātīgi kustēties, viņus modina pavasarim, bet tie, kuri liek viņiem sēt rudenī – stagnācijas brīdī – ir noziedznieki – muļķi un laupītāji.

Ziemai sākoties viņi liek Jums pārdot malku – iztērēt pēdējos uzkrājumus – apzog Jūs, radot ilūzijas par neeksistējošām iespējām. Tas ir zagšanas paņēmiens – aizdedzināt māju un nest prom to, ko nelaimīgie met pa logiem laukā. Tā rīkojas visi tie, kuri grib iedzīvoties uz Jūsu bezdarba un nelaimes rēķina.

Tie, kuru uzdevums bija rūpēties par normālu tautas saimniecības dzīvi, to nedarīja agrāk un nedara arī tagad. Vieni uz to nav spējīgi – ir gadījuma ienesti “valdībā”, citi izmanto bezatbildības stāvokli atklātai valsts resursu izlaupīšanai, bet vēl citi vienkārši kalpo “stratēģiskajiem investoriem”.

Pirmie un otrie cer, ka Jūsu aktivitāte iekustinās to, ko viņi ir nomērdējuši – ka beigtais zirgs atdzīvosies. Viņi pārliek uz Jūsu pleciem to, ko paši būtu pelnījuši saņemt un darīt. Viņi liek Jums darīt to, kas ietilpst viņu pienākumos – par ko nestrādājot algu saņem. Ja viens, strādājot dzīvo trūkumā, bet otrs nestrādājot trūkumcietēja sastrādāto tērē, tad ir taču skaidrs, kāpēc pirmais ir trūkumā, bet otrais var to tērēt tik ilgi, kamēr trūkumcietējs pats viņu sev uz kakla tur un baro. Kamēr turēs – tikmēr baros, bet pats tupēs badā un trūkumā.

Cita lieta ir trešie – tie, kuri pilda “stratēģisko investoru” gribu. Pārmaiņas maina visu, bet, lai nekas nemainītos, jāturpina vecais. Lai Jūs būtu aizvien trūkumā, bet “stratēģiskie investori” varētu Jūs turēt trūkumā, viņiem vajag, lai Jūs būtu vāji – tērētos un neuzkrātu ne spēku, ne gudrību. Tāpat viņiem vajag, lai Jūs nepieļautu Jaunā ienākšanu, aizvien un aizvien turpinot vecā ceļa trikus un formu daudzveidību.

Ar rosināšanu uz vecā ceļa formu daudzveidību meklēšanu un pavasarīgu aktivitāti rudenī, viņi ar Jūsu pašu rokām Jums nākotni atņem un sevi tajā atkal, tajā pašā “stratēģisko investoru” lokā ieceļ.


340. No: Dace      Temats: psihologija ?←      2009. gada 11. decembrī 17:44:03

Labdien! Būtu interesanti dzirdēt, kāds ir Jūsu viedoklis par Siņeļņikovu, viņa virzienu un skolu. Paldies!


Lasiet iepriekšējās atbildes par NLP-istiem un tamlīdzīgajiem melnās hierarhijas darboņiem.

341. No: Anastasijas      Temats: ?←      2009. gada 12. decembrī 09:18:42

Situācija sekojoša: pirms nepilniem 4 gadiem saviem radiniekiem aizdevu naudu, lai viņus ar tiesas lēmumu neizliktu no dzīvokļa un, lai būtu nauda iztikšanai, bet līdz šai dienai par parāda atdošanu mēs, abas puses delikāti klusējam. Tagad, kad man šī nauda būtu ļoti noderīga, es gribu šo jautājumu \"atklāt\". Vai to vajag darīt, zinot, ka nav tikai materiālā pasaule, un kādas šai lietai varētu būt enerģētiskās sekas? Paldies.


            Aizdotā nauda aizvien vēl ir Jūsu, un Jūs nesat atbildību par tās pielietojumu un sekām. Aizdodot naudu, tā paliek Jūsu pārziņā, kaut arī ar to rīkojas citi. Jums ir tiesības noteikt, kādiem mērķiem aizdevumu var lietot. Tāpat aizdošanas brīdī ir jānosaka visi ar Jūsu naudas saņemšanu un lietošanu saistītie apstākļi. Protams, ja tas ir īsts aizdevums, tad arī tā atdošanas veids, laiks un apstākļi.

            Aizņemoties jāsaprot, ka tā nav ubaga dāvana un būs jāatdod. Tāpēc aizņemas tikai tas, kurš zina kā un kad varēs atdot. Savukārt aizdod tam, par kuru ir šāda pārliecība. Jūsu aizdevums bija darījuma pirmā puse, bet aizdotā atdošana atpakaļ Jūsu rokās ir tā otra puse. Aizdevuma mērķis nekad nav esošā deficīta segšana, bet tikai un vienīgi iespēja rosināt Cilvēku aktīvākai darbībai.

            Ja Cilvēks nav šo iespēju izmantojis, viņš ir noziedzīgi izmantojis viņam doto iespēju un Jūsu uzticību. Nevajag vilkt paralēles starp sevi un banku. Banka neizdara aizdevumu – banka kārdina ar nelikumīgu iespēju saņemt to, kas nav nopelnīts. Pirmkārt – banka nenes atbildību par izlietotas naudas izraisītajām sekām (atsakās no tādas atbildības) un, otrkārt tā vienlaicīgi manipulē gan ar kredīta brīdī esošajiem politiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, gan ar atdošanas brīdī esošajiem apstākļiem.

            Bankas aizdevums ir vērsts uz ievešanu parādu verdzībā un saimniecisko izputināšanu. Tas ir absurdi, bet banku “saimnieciskās” darbības loģika ir tāda, ka pēc tam, kad sistēma ir sasniegusi savu maksimālo piepildījumu, tā ir jāiznīcina, jo tikai krāsmatās iespējama jauna celtniecība – tikai tur ir iespējams banku darbības cikla atkārtojums. Tas ir banku “darbības” mehānisms, ar kuru tās notur pasauli savā uzturētajā sistēmā un neļauj tai attīstīties, liekot aizvien atkārtot un atkārtot vienu un to pašu murgu – apli pēc apļa.

            Virs šīs ir smalkā pasaule, uz kuru Jūs vedina visādu sugu “attīstītāji”, “jogisti”, “psiholoģisti” utt., u.tml. Tā ir astrālā pasaule ar tā māņiem, ilūzijām un murgiem. Tā ir baznīcas piesauktais melu tēvs.

            Virs “te un tagad” esošās astrālās pasaules ir Debesu pasaule ar saviem Likumiem, starp kuriem pirmais ir Vienotības, otrais Saskaņas, trešais Miera un ceturtais Taisnīguma Likums. Tas nosaka lietu Dabisko Kārtību un Atbildību. Pieņemot Dāvanu – saņemot par velti – izsaka Pateicību. Pieņemot aizdevumu, saņem iespēju, kuras pienācīgu izmantojumu pierāda ar aizdevuma savlaicīgu atdošanu.

            Nelietīgi izmantota (noēsta) iespēja ir aizdevēja krāpšana un viņa resursu (arī uzticības) nelietīga izmantošana. Vai nu Dāviniet (arī nesot atbildību) un par to aizmirstiet, vai dodiet iespēju ar aizdevumu, kurā dodot atbildība iestājas Jums, bet ar atdošanas nepieciešamību parādās saņēmējam. Grūtībās nonāk apmānītie (muļķi), aplaupītie (karma) un bezatbildīgie. Viņi vienmēr savās problēmās ievelk citus pārprasti labvēlīgos un labdarīgos. Tiem var pieskaitīt arī vieglprātīgos un gaisa grābšļus – tos, kuri “stāda kartupeļus rudenī” un tic visādām blēņām, ko viņiem stāsta. Tie ir sliņķi, kuri grib, par to neko nemaksājot, “labi dzīvot un tūlīt”.

            Vai nu Dāviniet, vai atprasiet aizdevumu, bet beidziet svārstīties tur, kur tas ir nevietā. Dāvinot savienojieties ar saņēmēja karmu (viņu gremdējot), bet aizdodot pieprasiet nopietnu attieksmi un tā audziniet – mobilizējiet viņu. Parasti tie, kuri ir bezatbildīgi izputinājuši sevi, vēlāk putina un slīcina visus sev apkārt. Debesīs būs jāatbild par tām sekām, kādas katram nāk no viņa rīcības motīva izdarītās darbības brīdī.


342. No: Teimaras      Temats: Ziemassvētki ?←      2009. gada 15. decembrī 23:19:08

Pastāstiet, lūdzu, ko Jums nozīmē Ziemassvētki, kā Jūs tos izjūtat? Kā būtu jāsvin Ziemassvētki? Paldies.


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Par to, kas dod visu, kas ir", P. Stelps

343. No: Teimaras      Temats: Ziemassvētki ?←      2009. gada 15. decembrī 23:29:37

Kāda īsti ir Ziemassvētku eglītes un Salatēva (Ziemassvētku vecīša) tēla simboliskā nozīme un no kurienes tā cēlusies?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Par to, kas dod visu, kas ir", P. Stelps

344. No: RaGaniņa      Temats: asā reakcija ?←      2009. gada 17. decembrī 12:58:26

Sveiks, Paul! Es saprotu, ka tas, ka mani kaitina cūcības, kas notiek apkārt vai, ko dara citi cilvēki, liecina par manu tīrību. Tikai, nupat, nupat jau sāk kļūt par grūtu. Man ir apnicis gānīties! Man ir apnicis, ka es neko nevaru mainīt, jo bieži vien tas nozīmē jaukties citu dzīvēs - to es negribu! Es gribu saprast, kas jādara, lai es, nemainot attieksmi pret nepieļaujamām lietām (piemēram, laulības pārkāpšanu, krāpšanu, nodevību, melošanu, divkosību, liekuļošanu) varētu normāli dzīvot - neizjūtot negatīvas emocijas. (Nesaprotu, kāpēc es to uztveru tik personīgi - it kā man kāds uzbruktu, bet sajūta ir tieši tāda!?) Jau iepriekš, paldies, par atbildi!


Labdien! Ja Jūs atvērtu Dzīvās Ētikas grāmatas, tad lasītu tur atgādinājumus par Zemes atmosfēras zemāko slāņu smagumu, melno hierarhiju spiedienu un Ugunīgo Varoņdarbu. Jā, spiediens ir liels un apkārtējās atmosfēras smagums brīžiem šķiet neizturams. Jā, liekas, ka katra šūna brēc pēc gaisa, Saules un tīrības. Tad atcerēsimies kā tas atsaucas uz Skolotājiem, kuri ir nesalīdzināmi jūtīgāki savās sardzes vietās. Mums jāiztur mums tuvāko slāņu spiedienu, bet uz viņu pleciem ir viss pasaules smagums –arī tas, ko izjūtam mēs, un vēl arī tas, kuru mēs uzliekam viņu pleciem ar savām netīšajām, nejaušajām un neveiklajām disharmoniskajām darbībām. Tāpēc atcerēsimies par Saudzību un Uzmanību.

Katram ir sava daļa smaguma jānes. Tikai tas, kurš ir Stiprais, to uzņemas. Tikai tas, kurš ir to uzņēmies, to nes līdz pēdējam brīdim, kad saņem palīdzību. Palīdzība nav nastas noņemšanā, bet jaunu spēku pieplūdumā un spējā uzņemties vēl vairāk un nest vēl tālāk, līdz jaunu spēku pieplūdumam. Tie, kuri nes – tie stiprinās. Tie, kuri atkāpjas – tie zaudē. Tie, kuri šo smagumu rada – tie paši savu ciešanu torņus būvē. Tavs nesamais paliks vieglāks, bet viņu nastas piekrautas jau viņu ceļā gaida. “Katram savs” – stāv rakstīts kā uz elles, tā arī Paradīzes vārtiem. Tikai ceļa galā mēs redzam – cik tālu iets, kāds smagums nests un kam ar to palīdzēts.

Katras Filosofijas praktiskais pielietojums ir tās nestais dzīves uzlabojums, attīrīta tradīcija un augstāka Reliģija. Sātanisma praktiskā izpausme ir Dzīvju, Cilvēku un pasaules samaitāšana. Tas vienmēr notiek caur konkrētu un tiešu darbību – netikumību, zagšanu, meliem, pazemošanu utt. Šīs darbības ir tiešie uzbrukumi. Jūs ļoti pareizi to jūtat. Tie visi ir tiešie un personiskie uzbrukumi. Tā jau tas notiek – caur samaitājošu darbību, tās izplatīšanu un tās klātbūtnes uzspiešanu, vienlaikus pieminot toleranci, atvērtību un iecietību.

Tā jau nav, ka tur neko nevar mainīt! Katrs, kurš nepieņem sātanisma praktiski samaitājošo rīcību par normu un neievieš savā dzīvē, ir tiešais Gaismas spēku cīnītājs un nepārvarams šķērslis sātanisma izplatības ceļā. Tur, kur Jūs stāvat, sātanisms netiek cauri. Tādā veidā mēs katrs – savā vietā esam šīs frontes Uguns līnijā un priekšējā pozīcijā. Katra līnija sastāv no atsevišķiem punktiem. Katrs ierakums – no atsevišķām kaujas vietām, un fronte no neskaitāmiem ierakumiem, kuros katrā vietā un punktā kādam ir jābūt, kādam ir jāstāv par nepārvaramu šķērsli. Ierakumā stāvot, katram ir jāsaņem ložu krusa, indīgas gāzes un naida kliedzieni sejā. Cīņa ir cīņa un tajā vienmēr būs drausmas ainas.

Karā nav normālas dzīves. Karš ir tad, kad nav normālas dzīves, tāpēc tur esot nevar būt vietā un stāvoklī, kurā to visu redzot nebūtu negatīvu emociju. Negatīvā emocija ir tieša reakcija uz kara stāvokli. Tas, kurš ir dzīvs, un zina, kas ir Miers, kara laikā vienmēr būs ar to nemierā. Tomēr arī kara laikā var dzīvot un nezaudēt Cilvēciskas dzīves veidu. Tas ir aizrautīgs un Radošs darbs. Sasprindziniet savu Radošo Tieksmi, līdz tā sāk skanēt, mirdzēt un aizņem visu domu un jūtu dzīves telpu. Tur, kur ir tāds sasprindzinājums vai kolektīva satversme, tur tā iededz savu Gaismu un pārvelk Varavīksni tumsas mākoņu gubām. Sadarbība, Tieksme, Mērķis, Skaistums, Neatlaidība, Pašaizliedzība un Labvēlība – lūk, Uzvarošās Varavīksnes krāsas. Tumsas laiks beigsies, izturējušie būs stiprināti, bet Varavīksne paliks vienmēr.


345. No: Edīte      Temats: par pēriena vajadzību ?←      2009. gada 22. decembrī 10:54:12

Kā tur īsti ir ar to bērnu pēršanu? Es savējos valdu ar pērienu un audzinu sarunā, bet saņemu par to nopēlumus un pamācības. Jaunās metodes vienā balsī sauc, lai tik laižot viņiem lielāku vaļu. Vai tā ir? Vai tam visam - vaļai un pērienam ir arī kāds dziļāks iedarbības mehānisms, vai tā tiešām ir tikai mūsu viedokļu atšķirība un daudzveidības iespējas? Un vēl - vai iespēja vienmēr nozīmē ieguvumu pozitīvā nozīmē?


Atbilde uz šo jautājumu ir raksts - "Ciemos pie daktera Bērziņa.", P. Stelps

346. No: nezinītes      Temats: laimes liešana ?←      2009. gada 24. decembrī 21:17:43

Sveiki! Man tāds jautājums par laimīšu liešanu-vai tam ir arī kādi tulkojumi vai jāspriež tikai pašam, jo citreiz paša cilvēka domas vai viedoklis ir subjektīvs, jo vairāk redz ko grib nevis, kas patiesi ir parādīts.. paldies. :)


Atbilde uz šo jautājumu ir rakstā - "Par to, kas dod visu, kas ir", P. Stelps

347. No: Guntis      Temats: hipnoze ?←      2009. gada 30. decembrī 03:35:29

Labdien. Izlasīju jūsu rakstu (atbildi) par hipnozi un tās sekām. Es jau 10 gadus cīnos ar ko tamlīdzīgu, bet tikai pēdējos 3- 4 gadus sāku saprast kas ar mani notiek. Zinu ka bērnībā vecāki mani vedāja uz hipnozēm. Man ir 31 gads un savā dzīvē esmu izgājis visas jūsu aprakstītās mokas. Katra alkohola lietošana beidzas ar ko traģisku, visās dzīves jomās ir jūtama kaut kāda spēka negatīva ietekme, jaunībā bija 3 pašnāvības mēģinājumi un ļoti daudz negatīvu notikumu. vis apkārtējais tiek vērsts pret mani. Jau 2 gadus esmu precējies un mēģinu dzīvi sakārtot, bet visu laiku jūtu ietekmi uz savu domāšanu, kāds nepārvarams spēks spiež darīt lietas ko negribu. Pašā pēdējā brīdī tiku izglabts no nāves vai galīgas bojāejas. Agrāk esmu gājis pie dažādiem burvjiem un gaišreģiem, ko tagad ļoti nožēloju. Māte vēl tagad piedāvā aiziet uz hipnozi un domāju ka vēljoprojām staigā pie burvjiem. Mani glābj tikai baznīca un dievkalpojumi, kamēr neatsāku grēcīgu dzīvi. Uzbrukumi smadzenēm, ja to var tā saukt, ir šausmīgi spēcīgi un pašam pretoties ir gandrīz neiespējami. Dažreiz liekas ka sajukšu prātā, liekas ka kāds cenšas izurbties caur smadzenēm. Ir bijuši periodi kad cīnos un dievs pasargā,lielākais 1 gads, bet galu galā atkal sākas šausmīgās mokas. Gribētu pajautāt kas pēc jūsu domām ir šis šausmīgais neredzamais spēks un vai ir kāda izeja kā no tā aizsargāties? Cik saprotu iemesls varētu būt hipnozē!? Pirms tam daudzi centās ieskaidrot ka tas ir lāsts, bet kad sāku meklēt kas varēja uzlikt vis sajūk putrā un vairāk nevar neko saprast. Būšu pateicīgs par jebkuru informāciju. Ar cieņu Guntis.


Tas nav spēks. Tieši otrādi - tas ir spēka trūkums. Jūsu psihisko enerģiju, dvēseles spēkus un imunitāti ir sagrāvusi svešas gribas iejaukšanās. Visas vēlākās aprakstītās parādības izriet no tā, ka jūsu apziņa tagad ir atvērta dažādām garāmejošām ietekmēm. Ieteicams uzturēties ārpus pilsētas maksimāli tīrā vidē. Izvairīties no publiskām cilvēku pulcēšanās vietām. Klausīties labu klasisko mūziku. Nodarboties ar vienkāršiem zemes vai roku darbiem. Izvairīties no gaļas ēdieniem un asām garšvielām. Svarīgs ir diennakts aktivitātes maiņu režīms. Pie miera jādodas ar Saules rietu un jāceļas ar Saules lēktu.

Uz sākumu