Kapitālisms. Karš bez patvēruma.

Ieskatam.

Katra sevis pretnostatīšana citiem ir sevis atdalīšana no Kopuma, labāko iespēju zaudēšana un visa sliktākā uzjundīšana. Sevis atdalīšana no Kopuma ir visu zaudējumu sākums. Sevis atdalīšana no Kopuma izraisa cīņu ar Kopumu, sevis nepamatotu izcelšanu pār citiem, citu nomelnošanu un iznīcināšanas kāri – šovinismu.

Kapitālisms veicina konkurenci – atdalīšanos no kopuma. Tāpēc kapitālisms vienmēr ved uz karu, kā starp kapitālistiem, tā viņu izmantotajiem iedzīvotājiem valstu, sabiedrības daļu, dzimumu un vecuma grupu starpā – uz karu “visiem pret visiem”. Karš, nacisms – sanaidoto tautu savstarpēja sarīdīšana, šovinisms, ģimeņu sabrukums un kapitālistiskās peļņas ražošanas mehānismu sabrukums – vispārējs visa pagrimums un pašlikvidācija ir neatņemama kapitālisma sastāvdaļa un neizbēgams rezultāts.

“Gribi dzīvot kapitālismā, gatavojies karam.”

Strīds par to, kam taisnība, kurš labāks, kapitālismā ir bezjēdzīgs – kapitālisms visur ir vienāds, kapitālisms visur ir kapitālisms ar kapitālisma iekšām, ārējo formu, darbību un sekām. Kapitālismā katru valsti (arī ķeņčulendu) gaida tas pats, kas hegemonu, visus viņa pavadoņus un pretiniekus.

Ja nav konkretizēts norādījums – “kam”, tad strīds par to, kura sabiedriskā iekārta ir labāka ir bezjēdzīgs. Demokrātija ir labākā ar ohlosu – neizglītotu tautu un vergiem (“darba ņēmējiem”) manipulējošiem vergturiem (“darba devējiem” un banksteriem). Sociālisms ir labākais tiem, kurus nekad (neviens Gēbels, neviens “vienmēr pirmais”) nevarēs pierunāt uz nacionālsociālismu. Šamanisms ir labākais posthumānisma laika “kompetenču izglītību” ieguvušajiem gadžetu baudītājiem. Kapitālisms ir labākais visiem tiem, kuri ir gatavi savu labklājību būvēt uz citiem atņemto iespēju rēķina, uz citu trūkuma rēķina un citu trūkumu vairošanas rēķina. Korporāciju diktatūra ir labākais biedriskumu pret labāko aldziņu un siltāko vietiņu apmainījušajiem Kopuma Idejas nodevējiem. Korporāciju diktatūra, kā kapitālisma cīņas galējā forma, nav solis uz priekšu – tā ir atgriešanās laikā pirms centralizētu – organizētu valstu esamības – klanu attiecībās.

No šī ieskata var redzēt ap Ukrulendu notiekošo.

Uz jautājumu par tur notiekošo var atbildēt (izvēlēties sev patīkamo, pieņemamo un saprotamo):

“tas pats, kas pagājušā gadā,

tas pats, kas pēc Gejropas atbalstītā un Āmurikāņu inspirēta nacistiskā apvērsuma 2014.gadā,

tas pats, kas pirms apvērsuma 2014.gadā,

tas pats, kas Padomju laikā (banderieši vienmēr ir banderieši – domā, grib un dara to, ko dara banderieši),

tas pats, kas tad, kad viņi kalpoja Hitleram,

tas pats, kas pēc pilsoņu kara,

tas pats, kas notika pilsoņu karā,

tas pats, kas cariskās Krievijas laikā,

tas pats, kas kautiņos ar Žečpospolitu,

tas pats, kas tur notiek kopš “Krievijas kristīšanas” – vikingu varas ienākšanas šajās zemēs.”

Lielukri vienmēr ar kādu kaujas un kādu slepkavo.

Lielukri ģenētiski sevī nes jūdu, čigānu un īru vikingu gēnu (rakstura) sajaukumu. Tas, ko dara Lielukri, ir Lielukriem labākais. Neko citu viņi nezin, negrib un neprot. Tas, protams, neattiecas uz visiem Ukrulendas (Āmurikāņu kolonijas) iedzīvotājiem, kuru lielākā daļa ir krievi un krievu un ukru jaukto ģimeņu pēcteči. Lielukru izcelsme ir redzama nelielā rietumukrulendas apgabalā. Lielukri ir tie Ukrulendas iedzīvotāju 2% - agresīvie nacistisko simbolismu lietojošie bataljoni, lāpu nesēji un citādi domājošo slepkavotāji, uz kuru mazskaitlīgumu vienmēr atsaucas Gejropas un Briseles klauni, kad viņiem bāž degunā viņu nacistisko produktu uzvedību Ukrulendā.

Lielukri, protams, nav kā viņu radinieki Lielķeņči “nesuši kultūru uz Indiju”, bet toties kā paši stāsta un “zinātniskos” akadēmiķu rakstos pierāda, izrakuši Melno jūru, vēl pirms Maķedonijas Aleksandra sagrāvuši Persiju, dibinājuši Ēģipti utt. Vienīgais, ko Lielukri kautrīgi noklusē ir tas visiem acīmredzamais fakts, ka viņi ir neapstrīdami LGBT būtņu un tātad arī Gejropas ciltstēvi, par ko viņiem Gejropa ar visādu vispusīgu atbalstu tagad atmaksā.

Ja gribat zināt, kas notiek ap Ukrainu, tad Jums ir jāprecizē – par kādu Ukrainu iet runa.

-          Vai Jūs domājat pirms apvērsuma oligarhu Ukrulendu?

-          Vai Jūs domājat Āmurikāņu noorganizētā un gejropiešu izpildītā nacistiskā apvērsuma rezultātā tapušo Ukrulendu ar nacistiem nepakļāvīgo, apvērsuma leģitimitāti neatzīstošo un tāpēc nacistu apkaroto Donbasa un Luganskas apgabalu daļu?

-          Vai Jūs domājat to, ko paši Lielukri slavē kā “ukrajina ce jevropa”?

Ja “ce jevropa”, tad loģiski, ka “jevropa ce ukrajina”. Ja pa Lielukriskam “ukrajina ir jevropa”, tad, protams, “jevropa ir ukrajina”! Tad, skatoties “ukrajinā”, mēs tur kā spogulī redzam kāda ir Gejropas īstā seja. Tā ir nacisma seja. Tāds tādu taisa. Tāds no tāda rodas. Kā nacisms 1941.gadā savu “drang nach Osten” taisīja, tā tagad to pašu atkal dara.

“Ce jevropiskā” Ukrulenda ir Āmurikāņu kolonija, kurā, tai atvēlētajos gadījumos un robežās, Āmurikāņu un savās interesēs darbojas arī Āmurikāņu pārvaldītā Gejropa – arī citas Āmurikāņu kolonijas, kā, piemēram, Ķeņčulenda.

·         Kolonizators no katras kolonijas kaut ko ņem.

·         Ukrulendas, tāpat kā Ķeņčulendas, Leitijas un Estijas nodeva ir kašķēšanās ar Krievlendu.

Ukrulendas nodeva ir karš ar Krievlendu – ievest Āmurikāņus visdziļāk iekšā Krievlendā. Āmurikāņiem nav vajadzīga Krievija pat kā tās kolonija – Krievlenda. Āmurikāņu mērķis ir vēl pirms pašu nobeigšanās pagūt iznīcināt Krieviju. Šim mērķim tie izmanto savas Krievijas pierobežas kolonijas, kuras arī uzskata par Krievijas daļu. Tāpēc arī šo koloniju iznīcināšana ietilpst Āmurikāņu mērķī – nekam citam tās nav derīgas. Nekā cita izmantojama tajās nav. Tāpēc karš ar Krievlendu ir nenovēršams. Uz to savu Ķeņčulendu ved Āmurikāņu klausībā esošie Lielķeņči.

Tāpat Jums būtu jāsaka – par kādu teritoriju iet runa?

-          Vai to, kāda tā ir pēc nacistiskā apvērsuma?

-          Vai to, kāda tā bija pirms apvērsuma?

-          Vai to, kurā dzīvoja Lielukri pēc II Pasaules kara un kuru Staļinam ieteica atstāt savā vaļā vai atdot kādam citam, lai tie tad ar banderiešiem ņemas – piemēram, Poļiem?

Pilnīgi iespējams, ka tad tagad nekādu Lielukru vairs nebūtu. Poļi to nokārtotu. Viņiem ir pieredze. Viņiem ir par ko banderiešus pie tiesas piesaukt, bet nav savas Sibīrijas, kurā tie varētu pārziemot līdz PSRS sagrāvei. Staļins ņēma un pažēloja.

 Ukrainas teritorija ir ļoti būtiski mainījusies. Padomju vara, nostiprinot Ukraiņu komunistu lomu partijas politbirojā, tai piešķīra austrumu un dienvidaustrumu (krievu apdzīvotos) rūpniecības apgabalus, kuros tagad skan Ukrulendas nacistu saukļi – “moskoļaku na giļaku!” Viņi paši atzīst, ka tā nav Ukraina – tajā taču dzīvo moskoļaki – tā ir moskaļu zeme. Pie tam moskoļaki – tie kurus “na giļaku”, viņiem ir visur visā Ukrulendā – tāpēc jau viņi savas skačkās lēkājot skandēja – “kto ņe skačet, tot moskaļ!”

Donbasa Lielukrizēšana nozīmē totālu moskaļu likvidēšanu teritorijā – etnisko tīrīšanu. Pēc tam varēšot atmoskaļizēt visu Ukrulendu, Krieviju un visu pasauli – arī Ķeņčulendu, kurā noteikti būs atrodamas te paslēpušos moskaļu varas paliekas, bet tā kā katram ukrim, lai kļūtu par Lielukri, esot jālikvidē moskaļs pat sevī, tad atmoskaļizēšanas process nekad nebeigsies – vienmēr būs kaut kas un kāds atmoskaļizējamais, bet kad tas aizmirsīsies, tad vienmēr atradīsies kāds cits ar ko izkauties, vienmēr būs kāds iemesls kādu slepkavot.

Katru gadu, kā NATO, tā arī Krievijā notiek karaspēka mācības. Pašlaik gar Krievijas robežām no Norvēģijas līdz Melnajai jūrai notiek NATO manevri. Ukrulendas teritorijā ievesti 37 000 NATO karavīri un tehnika. Ukrulenda prasās, lai to uzņem NATO un ir devusi atļauju NATO lidmašīnām izmantot savu gaisa telpu, no kuras tagad NATO aviācija imitē raķešu triecienus Krievijas pilsētām. Tās imitē kara darbību.

Karadarbības sastāvdaļa ir informatīvais un propagandas karš. Tāpēc, kā NATO, tā arī Krievijas pusē katrs savā propagandas ruporā brēc, cik skaļi var. Tāpēc, ja esat satraukta, Jūs ir sasniedzis kaulainais propagandas pirksts. Propagandu saklausījušies un tās sabiedētie vai satracinātie skaita tankus, kuģus un lidmašīnas, bet ģenerāļi domā par pārvietošanu, apgādi un piegādi – loģistiku. Karaspēku pārvieto un trenkā tāpēc, lai uzlabotu loģistiku. Karš ir loģistika.

·         Karš sākas tad, kad kādai no pusēm liekas, ka tā būs pārāka arī loģistikā, vai tai ir tādi ieroči, kuri maina loģistikas būtību.

Ir jāsaprot, ka Rietumeiropas karš pret Krieviju nekad nav beidzies. Tas ir sācies jau vikingu laikos un visa Krievijas vēlākā laika vēsture ir viens liels karš pret Rietumeiropas uzbrukumiem. Palūkojieties apkārt un te, tāpat kā Ukrulendā, Jūs redzēsiet klasisku pēckara ekonomisko un demogrāfisko ainu – deindustrializāciju, lupatbodīšu sīkekonomiku, lauksaimniecības zaudējumu, ārzemju preču masveida invāziju (kolonizāciju) un bēgļus - iedzīvotāju pārvietošanu uz darba vietām pēc okupantu ieskatiem. “Valstī” pie siles ir okupantu pakalpiņi un viņiem pietuvinātie ideoloģiskie kolaboranti. Tas, ka Jūs nesaprotat, ka Ķeņčulenda ir karā sagrauta un okupēta teritorija, ir Jūsu problēma.

Karadarbībai, tās uzsākšanai ir vajadzīgs izdevīgs placdarms un sācēju (pašam sevi) attaisnojošs iemesls. Rietumvalstu kapitālistiem tāds tagad ir Ukrulenda. Savukārt Krievlendas kapitālistiem tāds ir Donbasā dzīvojošie krievi.

·         Katra Āmurikāņu manipulētā kapitālistu saujiņa apauj savus līdzskrējējus karam par Āmurikāņu interesēm.

Tam pa vidu kā Turki, Poļi, Leiši, Ķeņči un Ēstīši maisās citi savas intereses bīdoši šeptmaņi.

Ja vienā vietā (laikā un telpā) kopā sanāk tik daudz karā ieinteresēto un ja turklāt ir arī pakarot un paslepkavot griboša būtņu grupa, tad kapitālisma ietvaros karš ir neizbēgams. Jautājums ir tikai par to, kad tas sāksies. Visiem tiem, kuri gribēja piestādīt savu prasību rēķinu Krievijai (arī pašā Krievijā) būs iespēja izbaudīt kapitālistu savstarpējo karu un tā sekas. Karš kapitālistiem ir savstarpējo rēķinu anulēšanas veids – tajā parādnieki atsakās no saviem parādiem.

Jā, Jūsu ģimene var tam sagatavoties.

Tā var sagatavoties ciest zaudējumus. Zaudēt tuviniekus, mantu un dzīvību – tā var sagatavoties zaudēt visu. Visi tālākie jautājumi ir lieki. Kapitālismā nav drošu vietu. Kapitālismā nav iespēju būt ārpus terora, laupīšanas, nacisma un šovinisma. Kapitālisma būtībā ir noārdīt esošo, lai to pašu atsauktu citā iepakojumā. Kapitālisms izmanto karu vienā vietā, lai to izplatītu arī citur, citās formās. Mūsdienu ieroči neatstāj “drošo vietu”.

“Drošā vieta” ir nevienam nevajadzīgā un nekam nederīgā teritorija un iedzīvotāji. “Drošā vieta” ir karu un savstarpējās slepkavošanas izpostītie Āfrikas, Afganistānas un Arābu zemju neauglīgie apgabali tālu no “civilizācijas” trasēm pēc tam, kad no tām ir aizbēguši visi uz to spējīgie bēgļi. Bēgļi, bēgot aiznes sev līdz arī savus bēgšanas cēloņus – to, kas viņi ir. Tāpēc savas nākošās nelaimes viņi reproducē arī jaunajā vietā un tur saņem tās sekas, tās šaušanas, bombardēšanas, haosu un badu, no kurām ir it kā aizbēguši. (Uz Āmurikāniju aizbēgušo ķeņču pēcteči tur var sākt izbaudīt BLM pasauli. Uz Gejropu pabēgušie tur saņem imigrantus, kovidošanu un “apzaļumošanu”. No Padomju Savienības aizbēgušie saņem Āmurikāniešu un gejropiešu okupāciju.)

Bēgot no viena kara, to vēlāk saņem citā vietā, laikā un formā. Katrs bēglis sev līdzi nes savu karā neizpirkto grēku nastu – nākošā kara sēklu augsni. Gribot labāko sev, tiek grauts Kopums.

Un te mēs atgriežamies pie ieskata raksta sākumā. Par šo karu izsakiet pateicību saviem pār jūriņu aizbēgušajiem tautas dēliem un meitām, radiņiem, Sibīriju piesaucošajiem “draugiem” un visiem “labāko zemes gabaliņu” tīkojošajiem, kuri visus smilšu kalniņā ieved.

Starp citu – Ukrulendā ir vesela čupa savu laiku pārstrādājušu atomreaktoru ar nerestaurētiem korpusiem, kuri izmanto tiem neparedzētu kodoldegvielu. Ražotājs savu garantiju šiem atomreaktoriem jau sen ir noņēmis, bet par to jau Lielķeņču “vienmēr pirmais” klusē …

Pauls